72. Article — Notiesātās personas,

kas pakļautas lēmumam par piespiedu izraidīšanu 1. Pēc notiesājušās dalībvalsts lūguma, soda izpildes dalībvalsts var, ievērojot šā panta noteikumus, piekrist notiesātās personas nodošanai bez šīs personas piekrišanas, ja šai personai piespriestais sods vai arī administratīvais lēmums, kas izriet no šā soda, ietver galīgo lēmumu par minētās personas piespaidu izraidīšanu vai arī par jebkādu citu pasākumu, kura rezultātā šai personai vairs netiek atļauts palikt notiesājušās dalībvalsts teritorijā pēc tam, kad šī persona tiek atbrīvota no ieslodzījuma. 2. Soda izpildes dalībvalsts nepiekrīt 1. daļā aprakstītajai nodošanai, pirms tā nav pienācīgi ņēmusi vērā notiesātās personas viedokli. 3. Šā panta vajadzībām notiesājusī dalībvalsts nodod soda izpildes dalībvalstij šādus dokumentus: a) deklarāciju, kurā ietverts notiesātās personas viedoklis par ierosināto nodošanu; b) kopiju galīgajam piespiedu izraidīšanas lēmumam vai jebkuram citam lēmumam, kas nosaka, ka notiesātajai personai vairs netiek atļauts palikt notiesājušās dalībvalsts teritorijā, tiklīdz šī persona tiks atbrīvota no ieslodzījuma. 4. Ne pret vienu personu, kas nodota saskaņā ar šā panta noteikumiem, nedrīkst veikt kriminālvajāšanu, šādai personai nedrīkst piespriest sodu vai šādu personu nedrīkst aizturēt, lai izpildītu sodu vai aizturēšanas orderi par jebkādu noziegumu, kas izdarīts pirms šīs personas nodošanas, izņemot to noziegumu, par kuru tika piespriests izpildāmais sods, un tāpat arī nedrīkst ierobežot šīs personas personisko brīvību jebkādu citu iemeslu dēļ, ja vien tie nav turpmāk nosauktie gadījumi: a) ja notiesājusī dalībvalsts to atļauj: i) atļaujas lūgumam pievieno visus attiecīgos dokumentus un juridiskos ierakstus par jebkuru notiesātās personas paziņojumu; ii) atļauja tiek dota, ja uz noziegumu, par kuru atļauja lūgta, pašu par sevi attiektos izdošana saskaņā ar notiesājušās dalībvalsts tiesību aktiem vai ja izdošana netiek veikta tikai soda ilguma dēļ; b) ja notiesātā persona pēc tam, kad tai ir bijusi iespēja atstāt soda izpildes dalībvalsts teritoriju, nav to izdarījusi 45 dienu laikā pēc galīgās atbrīvošanas vai arī ja persona ir atgriezusies šajā teritorijā pēc tās pamešanas. 5. Neatkarīgi no 4. daļas noteikumiem soda izpildes dalībvalsts var veikt jebkādus pasākumus, kas nepieciešami saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ieskaitot tiesvedību in absentia, lai novērstu jebkādas tiesiskas sekas noilguma dēļ. 6. Nekas šajā pantā neuzliek par pienākumu dalībvalstij šajā pantā aprakstītajos apstākļos uzņemties sodu izpildi.