80. Article — Notiesāto

personu tranzīts 1. Dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem apmierina lūgumu veikt notiesātās personas tranzītu, šķērsojot tās teritoriju, ja šādu lūgumu iesniegusi cita dalībvalsts un ja šī cita dalībvalsts ir vienojusies ar vēl citu dalībvalsti vai trešo valsti par minētās personas pārvietošanu uz tās teritoriju vai no tās. 2. Dalībvalsts var atteikt tranzītu, ja notiesātā persona ir tās pilsonis. 3. Tranzīta lūgumus un atbildes paziņo, izmantojot 21. panta 1. vai 2. daļā minētos saziņas kanālus. 4. Dalībvalsts var apmierināt trešās valsts lūgumu atļaut notiesātās personas tranzītu, šķērsojot dalībvalsts teritoriju, ja šī trešā valsts ir vienojusies ar citu dalībvalsti par personas pārvietošanu uz tās teritoriju vai no tās. 5. Dalībvalsts, kurai lūgts atļaut tranzītu, var turēt notiesāto personu apcietinājumā tikai tik ilgi, cik tas nepieciešams, lai nodrošinātu tranzītu, šķērsojot tās teritoriju. 6. Dalībvalstij, kurai lūgts atļaut tranzītu, var lūgt sniegt garantiju, ka pret notiesāto personu netiks veikta kriminālvajāšana vai, izņemot 5. daļā paredzētos gadījumus, tā netiks aizturēta vai citādi pakļauta jebkādiem šīs personas brīvības ierobežojumiem tranzīta dalībvalsts teritorijā par jebkādu pirms personas izbraukšanas no notiesājošās dalībvalsts teritorijas izdarītu noziegumu vai tai piespriestu sodu. 7. Tranzīta lūgums nav vajadzīgs, ja transportēšana notiek ar gaisa transportu virs dalībvalsts teritorijas un nosēšanās šajā dalībvalstī nav plānota. Dalībvalsts var lūgt, lai tai tiktu paziņots par jebkādu šādu tranzītu pāri tās teritorijai, informējot dalībvalstu centrālās iestādes vai, ja ir izpildīti 85. panta 2. un 3. daļas nosacījumi, valsti, kas izraudzīta sniegt papildu pagaidu atbalstu. 8. Neplānotas nosēšanās gadījumā mutatis mutandis piemēro 65. panta 4. daļu. VI DAĻA. CIETUŠIE, LIECINIEKI, EKSPERTI UN CITAS PERSONAS