5. Article — Aizliegums nodot publiskas personas mantu bezatlīdzības lietošanā

(1) Publiskas personas mantu aizliegts nodot privātpersonai vai kapitālsabiedrībai bezatlīdzības lietošanā. (2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad: 1) (izslēgts ar 01.11.2012. likumu); 2) (izslēgts ar 01.11.2012. likumu); 21) valsts mantu publiskas personas institūcija nodod lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam; 22) (izslēgts ar 01.11.2012. likumu); 3) (izslēgts ar 01.11.2012. likumu); 4) (izslēgts ar 01.11.2012. likumu); 41) atvasināta publiska persona savu mantu nodod lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam; 5) publiska persona savu mantu nodod privātpersonai vai kapitālsabiedrībai tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu pildīšanai, arī publiskas personas pakalpojumu sniegšanai; 6) citos likumos vai Ministru kabineta noteikumos ir atļauts publiskas personas mantu nodot bezatlīdzības lietošanā. (3) Ja publiskas personas mantu nodod bezatlīdzības lietošanā, par to pieņem lēmumu. Lēmumā norāda vismaz šādu informāciju: 1) bezatlīdzības lietošanā nododamā manta, tās apjoms, bilances vērtība, stāvoklis un apraksts; 2) nodošanas nepieciešamība un lietderība; 3) nododamās mantas lietošanas vai izmantošanas mērķis un termiņš; 4) gadījumi, kad nodotā manta atdodama atpakaļ; 5) citi nepieciešamie noteikumi, tai skaitā noteikumi, lai nodrošinātu attiecīgās mantas saglabāšanu un atbilstošu izmantošanu. (31) Tiesību subjekts, kuram nodota manta bezatlīdzības lietošanā, nodrošina attiecīgās mantas uzturēšanu, arī sedz ar to saistītos izdevumus. (4) Ja bezatlīdzības lietošanā paredzēts nodot publiskas personas nekustamo vai kustamo mantu uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem, lēmumu par to pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas orgāns, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts citādi. (5) Lēmumu par publiskas personas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas orgāns. Publiskas personas mantu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam nodod uz laiku, kamēr tiem ir spēkā attiecīgais statuss, bet ne ilgāku par 10 gadiem. Publiskas personas mantu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam var nodot atkārtoti. (51) Ja publiska persona nodod mantu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam un mantas bilances vērtība saskaņā ar grāmatvedības uzskaites datiem nav lielāka par 1500 euro vai termiņš mantas nodošanai bezatlīdzības lietošanā nav ilgāks par vienu mēnesi, lēmumu par šādas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam pieņem tā publiskas personas iestāde, kuras valdījumā ir attiecīgā manta. (6) Pamatojoties uz lēmumu par publiskas personas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā, slēdz rakstveida līgumu. Līgumā nosaka arī attiecīgās publiskas personas institūcijas tiesības kontrolēt, vai bezatlīdzības lietošanā nodotā manta ir izlietota likumīgi un lietderīgi. 8 (06.03.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.2008., 02.09.2010., 01.11.2012., 13.03.2014. un 21.12.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2018.) 5.1 pants. Noteikumi par kapitālsabiedrības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā (1) Papildus citiem gadījumiem, kad atbilstoši šā likuma 3.panta 1.punkta noteikumiem kapitālsabiedrības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā var uzskatīt par lietderīgu, kapitālsabiedrības mantu var nodot bezatlīdzības lietošanā arī atvasinātai publiskai personai vai publiskas personas institūcijai, sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam. Par lietderīgu var uzskatīt arī kapitālsabiedrības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā citai kapitālsabiedrībai vai citai privātpersonai tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu pildīšanai, arī publiskas personas pakalpojumu sniegšanai. (2) Kapitālsabiedrības mantu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai drīkst nodot tikai ar attiecīgās kapitālsabiedrības valdes lēmumu, ja ir saņemta publiskai personai vai publiskas personas kapitālsabiedrībai piederošo kapitāla daļu turētāja piekrišana un nododamo mantu paredzēts lietot vai izmantot tikai kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta, vides vai veselības aizsardzības, kā arī sociālās palīdzības veicināšanai. (21) Kapitālsabiedrības mantu bezatlīdzības lietošanā sociālajam uzņēmumam drīkst nodot tikai ar attiecīgās kapitālsabiedrības valdes lēmumu, ja ir saņemta publiskai personai vai publiskas personas kapitālsabiedrībai piederošo kapitāla daļu turētāja piekrišana un nododamo mantu paredzēts lietot vai izmantot tikai atbilstoši sociālā uzņēmuma statūtos noteiktajam mērķim. (3) Par kapitālsabiedrības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā kapitālsabiedrības valde pieņem lēmumu, kurā norāda vismaz šādu informāciju: 1) nododamā manta, tās apjoms, bilances vērtība, stāvoklis un apraksts; 2) nodošanas nepieciešamība un lietderība; 3) nododamās mantas lietošanas vai izmantošanas mērķis un termiņš; 4) gadījumi, kad nodotā manta atdodama atpakaļ; 5) citi nepieciešamie noteikumi, tai skaitā noteikumi par attiecīgās mantas saglabāšanu un atbilstošu izmantošanu. (4) Pamatojoties uz lēmumu par kapitālsabiedrības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā, slēdz rakstveida līgumu. Līgumā, kas noslēgts ar privātpersonu vai kapitālsabiedrību, nosaka arī kapitālsabiedrības tiesības kontrolēt, vai bezatlīdzības lietošanā nodotā manta ir izlietota likumīgi un lietderīgi. (5) Tiesību subjekts, kuram nodota manta bezatlīdzības lietošanā, nodrošina attiecīgās mantas uzturēšanu, arī sedz ar to saistītos izdevumus. 9 (01.11.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.2017. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.) 5.2 pants. Autotransporta izmantošanas noteikumi (1) Papildus šajā likumā un citos tiesību aktos ietvertajiem noteikumiem par rīcību ar publiskas personas mantu ievērojami arī saskaņā ar šo pantu paredzētie publiskas personas autotransporta izmantošanas noteikumi. (2) Publiskas personas īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošais autotransports, tajā skaitā operatīvais transports, izmantojams tikai dienesta, darba, amata pienākumu (turpmāk — darba pienākumi) pildīšanai. (3) Autotransporta lietošana darba vajadzībām ir tāda autotransporta lietošana, kas nepieciešama amatpersonas vai darbinieka darba pienākumu pildīšanai, nodrošinot publiskas personas vai publiskas personas institūcijas iestādes funkciju izpildi. (4) Par autotransporta izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma arī tā lietošana šādos gadījumos: 1) attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas vai darba pienākumu pildīšanu nepieciešams nodrošināt īpašas steidzamības kārtībā, arī tādēļ, lai novērstu ārkārtas situācijas un to sekas, apdraudējumu sabiedrības veselībai vai drošībai; 2) amatpersonas vai darbinieka darba pienākumu specifika paredz to pildīšanu tādā teritorijā, kuru objektīvu iemeslu dēļ nevar sasniegt ar sabiedrisko transportu vai bez autotransporta izmantošanas; 3) tiek sargāta valsts amatpersonu drošība; 4) amatpersona vai darbinieks tiek nogādāts no darba vietas uz dzīvesvietu vai no dzīvesvietas uz darba vietu, ja objektīvu iemeslu dēļ sabiedriskā transporta pakalpojumus nav iespējams izmantot vai arī tā izmantošana apgrūtina darba pienākumu efektīvu izpildi. (5) Lai nodrošinātu šā panta noteikumu izpildi, publiska persona vai publiskas personas institūcija izdod normatīvo aktu par autotransporta izmantošanas kārtību, nosakot arī to personu loku, kuras atbilstoši šā panta noteikumiem drīkst lietot attiecīgo autotransportu. 10 (02.09.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)
  1. (1)) Publiskas personas mantu aizliegts nodot privātpersonai vai kapitālsabiedrībai bezatlīdzības lietošanā.
  2. (2)) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad:
  3. 1)) (izslēgts ar 01.11.2012. likumu);
  4. 2)) (izslēgts ar 01.11.2012. likumu);
  5. 21)) valsts mantu publiskas personas institūcija nodod lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam;
  6. 22)) (izslēgts ar 01.11.2012. likumu);
  7. 3)) (izslēgts ar 01.11.2012. likumu);
  8. 4)) (izslēgts ar 01.11.2012. likumu);
  9. 41)) atvasināta publiska persona savu mantu nodod lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam;
  10. 5)) publiska persona savu mantu nodod privātpersonai vai kapitālsabiedrībai tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu pildīšanai, arī publiskas personas pakalpojumu sniegšanai;
  11. 6)) citos likumos vai Ministru kabineta noteikumos ir atļauts publiskas personas mantu nodot bezatlīdzības lietošanā.
  12. (3)) Ja publiskas personas mantu nodod bezatlīdzības lietošanā, par to pieņem lēmumu. Lēmumā norāda vismaz šādu informāciju:
  13. 1)) bezatlīdzības lietošanā nododamā manta, tās apjoms, bilances vērtība, stāvoklis un apraksts;
  14. 2)) nodošanas nepieciešamība un lietderība;
  15. 3)) nododamās mantas lietošanas vai izmantošanas mērķis un termiņš;
  16. 4)) gadījumi, kad nodotā manta atdodama atpakaļ;
  17. 5)) citi nepieciešamie noteikumi, tai skaitā noteikumi, lai nodrošinātu attiecīgās mantas saglabāšanu un atbilstošu izmantošanu.
  18. (31)) Tiesību subjekts, kuram nodota manta bezatlīdzības lietošanā, nodrošina attiecīgās mantas uzturēšanu, arī sedz ar to saistītos izdevumus.
  19. (4)) Ja bezatlīdzības lietošanā paredzēts nodot publiskas personas nekustamo vai kustamo mantu uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem, lēmumu par to pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas orgāns, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts citādi.
  20. (5)) Lēmumu par publiskas personas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas orgāns. Publiskas personas mantu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam nodod uz laiku, kamēr tiem ir spēkā attiecīgais statuss, bet ne ilgāku par 10 gadiem. Publiskas personas mantu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam var nodot atkārtoti.
  21. (51)) Ja publiska persona nodod mantu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam un mantas bilances vērtība saskaņā ar grāmatvedības uzskaites datiem nav lielāka par 1500 euro vai termiņš mantas nodošanai bezatlīdzības lietošanā nav ilgāks par vienu mēnesi, lēmumu par šādas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam pieņem tā publiskas personas iestāde, kuras valdījumā ir attiecīgā manta.
  22. (6)) Pamatojoties uz lēmumu par publiskas personas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā, slēdz rakstveida līgumu. Līgumā nosaka arī attiecīgās publiskas personas institūcijas tiesības kontrolēt, vai bezatlīdzības lietošanā nodotā manta ir izlietota likumīgi un lietderīgi.
  23. (1)) Papildus citiem gadījumiem, kad atbilstoši šā likuma 3.panta 1.punkta noteikumiem kapitālsabiedrības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā var uzskatīt par lietderīgu, kapitālsabiedrības mantu var nodot bezatlīdzības lietošanā arī atvasinātai publiskai personai vai publiskas personas institūcijai, sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam. Par lietderīgu var uzskatīt arī kapitālsabiedrības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā citai kapitālsabiedrībai vai citai privātpersonai tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu pildīšanai, arī publiskas personas pakalpojumu sniegšanai.
  24. (2)) Kapitālsabiedrības mantu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai drīkst nodot tikai ar attiecīgās kapitālsabiedrības valdes lēmumu, ja ir saņemta publiskai personai vai publiskas personas kapitālsabiedrībai piederošo kapitāla daļu turētāja piekrišana un nododamo mantu paredzēts lietot vai izmantot tikai kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta, vides vai veselības aizsardzības, kā arī sociālās palīdzības veicināšanai.
  25. (21)) Kapitālsabiedrības mantu bezatlīdzības lietošanā sociālajam uzņēmumam drīkst nodot tikai ar attiecīgās kapitālsabiedrības valdes lēmumu, ja ir saņemta publiskai personai vai publiskas personas kapitālsabiedrībai piederošo kapitāla daļu turētāja piekrišana un nododamo mantu paredzēts lietot vai izmantot tikai atbilstoši sociālā uzņēmuma statūtos noteiktajam mērķim.
  26. (3)) Par kapitālsabiedrības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā kapitālsabiedrības valde pieņem lēmumu, kurā norāda vismaz šādu informāciju:
  27. 1)) nododamā manta, tās apjoms, bilances vērtība, stāvoklis un apraksts;
  28. 2)) nodošanas nepieciešamība un lietderība;
  29. 3)) nododamās mantas lietošanas vai izmantošanas mērķis un termiņš;
  30. 4)) gadījumi, kad nodotā manta atdodama atpakaļ;
  31. 5)) citi nepieciešamie noteikumi, tai skaitā noteikumi par attiecīgās mantas saglabāšanu un atbilstošu izmantošanu.
  32. (4)) Pamatojoties uz lēmumu par kapitālsabiedrības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā, slēdz rakstveida līgumu. Līgumā, kas noslēgts ar privātpersonu vai kapitālsabiedrību, nosaka arī kapitālsabiedrības tiesības kontrolēt, vai bezatlīdzības lietošanā nodotā manta ir izlietota likumīgi un lietderīgi.
  33. (5)) Tiesību subjekts, kuram nodota manta bezatlīdzības lietošanā, nodrošina attiecīgās mantas uzturēšanu, arī sedz ar to saistītos izdevumus.
  34. (1)) Papildus šajā likumā un citos tiesību aktos ietvertajiem noteikumiem par rīcību ar publiskas personas mantu ievērojami arī saskaņā ar šo pantu paredzētie publiskas personas autotransporta izmantošanas noteikumi.
  35. (2)) Publiskas personas īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošais autotransports, tajā skaitā operatīvais transports, izmantojams tikai dienesta, darba, amata pienākumu (turpmāk — darba pienākumi) pildīšanai.
  36. (3)) Autotransporta lietošana darba vajadzībām ir tāda autotransporta lietošana, kas nepieciešama amatpersonas vai darbinieka darba pienākumu pildīšanai, nodrošinot publiskas personas vai publiskas personas institūcijas iestādes funkciju izpildi.
  37. (4)) Par autotransporta izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma arī tā lietošana šādos gadījumos:
  38. 1)) attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas vai darba pienākumu pildīšanu nepieciešams nodrošināt īpašas steidzamības kārtībā, arī tādēļ, lai novērstu ārkārtas situācijas un to sekas, apdraudējumu sabiedrības veselībai vai drošībai;
  39. 2)) amatpersonas vai darbinieka darba pienākumu specifika paredz to pildīšanu tādā teritorijā, kuru objektīvu iemeslu dēļ nevar sasniegt ar sabiedrisko transportu vai bez autotransporta izmantošanas;
  40. 3)) tiek sargāta valsts amatpersonu drošība;
  41. 4)) amatpersona vai darbinieks tiek nogādāts no darba vietas uz dzīvesvietu vai no dzīvesvietas uz darba vietu, ja objektīvu iemeslu dēļ sabiedriskā transporta pakalpojumus nav iespējams izmantot vai arī tā izmantošana apgrūtina darba pienākumu efektīvu izpildi.
  42. (5)) Lai nodrošinātu šā panta noteikumu izpildi, publiska persona vai publiskas personas institūcija izdod normatīvo aktu par autotransporta izmantošanas kārtību, nosakot arī to personu loku, kuras atbilstoši šā panta noteikumiem drīkst lietot attiecīgo autotransportu.
accountingasbalance-sheetbookkeepingdeadlinegovernmentjoint-stockmkremunerationsalarytax-authorityvid

Cited by (25)