1. Article

Rīcības virziens INVESTĪCIJU PIESAISTE 1. LATVIJAS EKONOMISKAIS PROFILS Investīciju piesaiste ir ilgtermiņa process, kas ietver dažāda līmeņa tikšanās un sarunas ar potenciālajiem investoriem, kā arī konkrētas valsts atpazīstamības veidošanu investoru vidū. Lai Latvijas valstij radītu objektīvu un investorus piesaistošu tēlu, kā arī nodrošinātu vienotu investīciju piesaistes stratēģiju, jārada kvalitatīvs un pārdomāts Latvijas ekonomiskā profila raksturojums.Ir veikta LIAA reorganizācija, kuras mērķis bija stiprināt iestādes kapacitāti eksporta veicināšanā un investīciju piesaistē, tai skaitā palielinot LIAA reģionālo pārstāvniecību sniegto pakalpojumu klāstu. Reorganizācijas rezultātā ir trīskāršots investīciju jomā iesaistīto darbinieku skaits, nodrošinot katram ārvalstu investīciju projektam savu menedžeri. Līdz ar to nākotnē būs iespējams būtiski kāpināt ārvalstu investīciju piesaisti Latvijai, taču, lai investīciju piesaiste būtu mērķorientēta, ir nepieciešams sagatavot Latvijas ekonomisko profilu. Turpmāk uzdotais uzdevums ir vērtējams kopsakarā ar LIAA stratēģisko uzdevumu investīciju piesaistē un eksporta apjomu kāpināšanā un tā rezultātiem. Sagatavot Latvijas ekonomisko profilu – vizuālo informācijas materiālu, ko lietot potenciālo sadarbības partneru uzrunāšanai. Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš Finansējuma avots Iespēja jebkuram valsts darbiniekam, kas savās darba gaitās saskaras ar nepieciešamību vai iespēju prezentēt Latviju investoriem, sniegt jau iepriekš sagatavotu, pārbaudītu un faktiem atbilstošu informāciju, kurā dažādos griezumos ir ietverti investorus interesējoši Latvijas ekonomikas aspekti, kas ļauj gūt pārliecību par Latviju kā investīcijām pievilcīgu un konkurētspējīgu valsti. Sagatavots vizuāls informācijas materiāls LIAA (EM) FLA 31.12.2025. LIAA valsts budžeta ietvaros 2. LATVIJAS INVESTĪCIJU PORTFEĻA PIEDĀVĀJUMA IZVEIDE Investīciju piesaistei ir būtiska loma jaunu dalībnieku piesaistei Latvijas kapitāla tirgū, jo starptautiskiem uzņēmumiem investīcijas Latvijas var tikt daļēji kreditētas no to "mātes" uzņēmuma izcelsmes valsts. Savukārt, lai investori pieņemtu lēmumu ieguldīt Latvijā, svarīga ir stratēģiski veidota un interesanta investīciju portfeļa piedāvājuma esamība. Viens no investīciju projektu portfeļa piedāvājuma veidošanas mērķiem būtu piesaistīt bankas kā investīciju projektu finansētājus, veidojot klientu portfeli potenciālai finanšu plūsmai, plašākai kreditēšanai un finanšu pakalpojumu sniedzēju ienākšanai Latvijā.Latvijas investīciju portfeļa piedāvājuma sagatavošana ļauj nevis tikai paļauties uz ārvalstu investoru interesi un vēlmi veikt ieguldījumus Latvijā, bet gan proaktīvi darboties investīciju piesaistes jomā, tādējādi paplašinot potenciālo ieguldītāju loku. Vienlaikus šāda portfeļa piedāvājuma esamība atvieglo potenciālo finanšu tirgus dalībnieku uzrunāšanu investīciju piesaistei un var tikt iekļauta arī ārvalstu vizīšu darba kārtībā. Sagatavojot Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumu, ir svarīgi to veidot stratēģiski, piemēram, ietverot jomas, kurās šobrīd strauji aug tirgus pieprasījums, piemēram, mākslīgais intelekts, FINTECH (tajā skaitā kriptonozare), tajā pašā laikā neaizmirstot tās nozares, kurās Latvija ir industriāli spēcīga. Viens no veidiem kā mainīt līdzšinējo pieeju investīciju piesaistei, ir iekļaut Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumā investīciju teritoriālo kartējumu, tādējādi gūstot objektīvus datus par investīciju piesaisti reģionos. Šādu datu izvērtēšana ļaus nākotnē izstrādāt daudz precīzāk mērķētas atbalsta programmas, lai veicinātu finansējuma pieejamību reģionos. Latvijas investīciju portfeļa piedāvājuma sagatavošanā noteikta loma ir diasporas iesaistei, jo ārvalstīs dzīvojošie Latvijas izcelsmes profesionāļi var sniegt unikālu pievienoto vērtību, izmantojot savas globālās zināšanas, pieredzi un kontaktu tīklus. Ārvalstīs dzīvojošie latvieši ar pieredzi investīciju nozarē un uzņēmējdarbībā var palīdzēt veidot efektīvus piedāvājumus potenciālajiem investoriem, sniedzot ieskatu starptautiskajā biznesa kultūrā un investoru prasībās. Tāpat būtiski ir veicināt diasporas uzņēmēju iesaisti Latvijas sociālo problēmu risināšanā, sniedzot tiem iespējas ne tikai investēt, bet arī ietekmēt sabiedrības attīstību ar savām idejām un pieredzi. Sagatavot un ik gadu atjaunot Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumu, ietverot teritoriālo kartējumu un aktualizējot jomas, kuras ir ne tikai Latvijas industrijas pamats, bet arī jomas, kurās šobrīd strauji aug tirgus pieprasījums, piemēram, mākslīgais intelekts, FINTECH (tajā skaitā kriptonozare) u.c.: 2.1. Definēt jomas, sagatavot Latvijas investīciju portfeli, pastāvīgi to atjaunot un operatīvi informēt par to nozaru ministrijas, kas strādā ar starptautisko investīciju piesaisti; 2.2. Aktīvi pozicionēt nozares/uzņēmumu ārvalstu tirgos – LIAA ikgadējo rīcības plāna aktivitāšu izstrāde ar mērķi piesaistīt investīcijas un veicināt eksportu; 2.3. Ik gadu organizēt 5 augsta līmeņa uzņēmēju delegācijas uz partnervalstīm, tajā skaitā, pieaicinot diasporas pārstāvjus. Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš Finansējuma avots Atvieglota potenciālo finanšu tirgus dalībnieku uzrunāšana investīciju piesaistei. Iespējas nākotnē izstrādāt daudz precīzāk mērķētas atbalsta programmas, lai veicinātu finansējuma pieejamību reģionos. 1. sagatavots Latvijas investīciju portfeļa piedāvājums; 2. organizētas 5 augsta līmeņa uzņēmēju delegācijas uz partnervalstīm. LIAA (EM) FLA 31.12.2025. (turpmāk – ik gadu) LIAA valsts budžeta ietvaros 3. PUBLISKĀ UN PRIVĀTĀ PARTNERĪBA Publiskā un privātā partnerība ir publiskā un privātā sektora sadarbības forma, kas veidota uz noteiktu laiku un nosacījumiem, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības būvdarbu veikšanā vai pakalpojumu sniegšanā. Šodien pasaulē arvien vairāk valstu PPP jau ir kļuvusi par alternatīvu tradicionālajam publisko investīciju modelim un risinājumu sekmīgai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai, infrastruktūras attīstīšanai un uzturēšanai, kas ir aktuāli visai sabiedrībai. Eiropas valstu praksē biežāk sastopamie PPP līgumi ir saistīti ar autoceļu un citu sabiedriskās infrastruktūras objektu projektēšanu, būvniecību, uzturēšanu un apsaimniekošanu, atkritumu apsaimniekošanas, siltumapgādes nodrošināšanu u.c., turklāt, kā redzams no uzskaitītajiem piemēriem, PPP parasti tiek īstenota tādās nozarēs, kurās nepieciešamas ievērojamas investīcijas un īpašas tehniskas vai administratīvas zināšanas. Ja tradicionāli šos pakalpojumus ir nodrošinājusi un finansējusi valsts vai pašvaldība, tas ir publiskais partneris, tad PPP rezultātā šo pakalpojumu nodrošināšanai tiek piesaistīts privātais kapitāls, vienlaikus starp publisko un privāto partneri sadalot arī ar PPP īstenošanu saistītos riskus, ieguldījumus un ieguvumus. Līdz ar to, izmantojot PPP, publiskais partneris var koncentrēties uz pamatfunkciju, tas ir plānošanas un uzraudzības funkciju, izpildi.Kopīgā iezīme jebkurā PPP ir ieguldījumam atbilstošās vērtības (no angļu valodas – value for money) izpildīšanās – ieguldījumu finansiālās un sociālekonomiskās lietderības iegūšana līdz ar atbilstīgo risku nodošanu, jauninājumu (inovāciju) veicināšanu un racionālu resursu pārvaldību. Tādejādi ieguldījumam atbilstošās vērtības noteikšana ir viena no svarīgākajām sastāvdaļām, lēmuma par PPP īstenošanu pieņemšanā. Šāda pieeja tiek izmantota ikvienā valstī, kas īsteno mērķtiecīgu PPP politiku. PPP ir plaši izmantota Lielbritānijā, Īrijā, Nīderlandē, Francijā, ASV, Kanādā, Austrālijā un virknē citu pasaules valstu. Latvijā PPP risinājumu pielieto būtiski mazāk nekā kaimiņvalstis, piemēram, Lietuva, lai gan PPP ietvaros ir vieglāk piesaistīt finansējumu no bankām, jo PPP instruments savā ziņā kalpo kā drošības garants kredītiestādēm. Ņemot vērā, ka PPP projekti ir ilgtermiņa risinājums ar potenciālu tieši infrastruktūras jomā, kas ir ļoti kapitāla ietilpīga nozare, plašākai PPP īstenošanai Latvijā, projektu iniciatīvas ir jāvirza no valsts un pašvaldību puses. PPP iespēju izvērtējums, kurā ietverti plašs aplūkojamo aspektu loks, piemēram, projektu jomas, potenciālie projekti, finansējuma piesaistes veidi, ir integrējams Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumā kopsakarā ar LIAA stratēģisko uzdevumu investīciju piesaistē un eksporta apjomu kāpināšanā un tā rezultātiem. Sagatavot publiskās un privātās partnerības iespēju izvērtējumu un integrēt to Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumā. Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš Finansējuma avots Veicināta PPP projektu kā ilgtermiņa risinājumu ar potenciālu tieši infrastruktūras jomā, plašāka īstenošana Latvijā Sagatavots publiskās un privātās partnerības iespēju izvērtējums, kas ir integrēts Latvijas investīciju portfeļa piedāvājumā LIAA (EM) CFLA (FM), VALSTS KANCELEJA, NOZARU MINISTRIJAS sadarbībā ar privātā sektora pārstāvjiem 31.12.2025. Iesaistīto pušu esošā budžeta ietvaros 4. JAUNU ĀRVALSTU FINANŠU DALĪBNIEKU PIESAISTE Sekmīgai turpmākai ekonomikas attīstībai izšķiroši svarīga ir liela apmēra investīciju piesaiste. Viens no veidiem, kā nodrošināt šādas investīcijas, ir sadarbība ar ārvalstu pensiju fondiem. Šobrīd dažādi ārvalstu pensiju fondi (piemēram, ASV pensiju fonds "CalPERS"), kas pārvalda ievērojamus finanšu resursus, meklē sadarbības partnerus Eiropā. Šādā sadarbībā lielais ārvalstu investors meklē Eiropā atzītus, kompetentus kādas nozares ekspertus, kurus izmantot kā starpniekus savu investīciju novirzīšanai konkrētās jomas projektiem Eiropā. Ņemot vērā, ka minētie ārvalstu pensiju fondi nepārzina Eiropas komercdarbības vidi un situāciju, bet vēlas ieguldīt liela apmēra finanšu līdzekļus, tad Eiropas starpnieku piesaistes galvenais mērķis ir atrast kompetentu un uzticamu partneri, kas palīdzētu ieguldījumu projektu validēšanā, proti, apliecinātu, ka konkrētais projekts ir īsts un dzīvotspējīgs.Piemēram, viens no lielākajiem ASV pensiju fondu pārvaldniekiem "CalPERS" par savu sadarbības partneri Eiropā ir izvēlējušies Kopenhāgenas enerģētikas fondu. Ņemot vērā, ka arī Latvijā ir stabili un kompetenti uzņēmumi ar zināšanām dažādās investoriem saistošās nozarēs, sadarbošanās ar ārvalstu pensiju fondiem starpnieku lomā varētu sekmēt ievērojama apjoma investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecībai. Ārvalstu fondi, izvēloties savus sadarbības partnerus Eiropā, kā būtiskākos vērtē divus kritērijus – uzticamību un kompetenci. Vieni no uzņēmumiem, kuru darbība vistiešāk atspoguļo minētās vērtības ir valsts kapitālsabiedrības, jo uzņēmumi, kas pieder valstij, kopumā vērtējami kā stabili un uzticami. Vienlaikus tiem ir iespēja darboties plašā mērogā, tādā veidā gūstot neatsveramas zināšanas un kompetenci konkrētajā nozarē. Līdz ar to, lai ārvalstu ieguldītājiem nodrošinātu uzticamu un kompetentu starpniecības pakalpojumu, būtu izvērtējama valsts kapitālsabiedrību fonda izveide, kas ļautu, piemēram, AS Latvenergo darboties ar enerģētikas projektu portfeli, bet LMT/TET – ar informāciju tehnoloģiju projektiem. Vērtējot iespējamos šāda fonda finansējuma avotus, secināms, ka, ja vien no valsts puses ir piešķirts mandāts minētā fonda izveidei, tad tā izmaksas faktiski segtu piesaistītie investori un fonds darbotos neatkarīgi no valsts finansējuma. Tajā pašā laikā, sagatavojot piedāvājumu uz starptautisku partnerību attīstību vērsta fonda izveidei, svarīgi izvērtēt citu valstu pieredzi un dažādus iespējamos fonda izveides modeļus un optimālu fonda apmēru, kas visefektīvāk ļautu piesaistīt Latvijai liela apmēra investīcijas. Sagatavot piedāvājumu fonda izveidei starptautisku partnerību attīstībai un iesniegt to MK KITK. Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš Finansējuma avots Sagatavoti priekšlikumi starptautisku partnerību attīstībai liela apmēra investīciju piesaistē Sagatavots un MK KITK iesniegts piedāvājums fonda izveidei starptautisku partnerību attīstībai EM FM, VALSTS KANCELEJA, LIAA (EM) 31.12.2025. Iesaistīto pušu esošā budžeta ietvaros 5. STIMULS MĒROGOJAMU INVESTĪCIJU PROJEKTU ATTĪSTĪBAI LATVIJĀ Lai nodrošinātu konkurētspējīgas priekšrocības ieguldījumiem Latvijā bez ES struktūrfondu finansējuma ietvaros nodrošinātā atbalsta ir nepieciešami papildu stimuli mērogojamu projektu attīstīšanai. Inovāciju praktiska attīstība visbiežāk tiek īstenota kopīgas sadarbības rezultātā, kur inovāciju līderi – uzņēmumi ar augstāku kapitalizācijas pakāpi un pieejamajām kompetencēm – ap sevi pulcē virkni citu uzņēmumu un zinātnisko institūciju. Šādas sadarbības rezultātā, kur dažādi uzņēmumi fokusējas uz atšķirīgiem inovāciju elementiem, būtiska ir spēja piesaistīt atbalstu inovāciju līderiem.Kopš 2021.gada LIAA sadarbībā ar ALTUM kopīgi īsteno Investīciju fondu jeb valsts budžeta programmu Lielo investīciju aizdevums ar kapitāla atlaidi (šobrīd tos regulē Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumi Nr.503 "Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam"). Šīs atbalsta programmas mērķis ir sniegt komersantiem atbalstu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai, veicinot komersantu attīstību, konkurētspēju, eksporta apjoma palielināšanu un nodrošinot finansējumu tādu investīciju projektu īstenošanai, kuri ir vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu. Investīciju projekta ietvaros komersants veic ieguldījumus ražošanas uzsākšanai, paplašināšanai un efektivizācijai, bet pēc projekta īstenošanas un rezultātu sasniegšanas tiek dzēsta daļa no aizdevuma. Kapitāla atlaide var būt līdz 30% no projekta attiecināmām izmaksām, bet ne vairāk kā 10 milj. EUR. Minētais instruments jau šobrīd ir pierādījis, ka ir fiskāli neitrāls, proti, līdzekļi valsts budžetā tiek atgriezti 5-7 gadu periodā PVN maksājumu veidā, turklāt tiek radītas darba vietas un Latvijas uzņēmumi kļūst konkurētspējīgāki starptautiskajā tirgū. Kopumā aizdevumu programmā (trīs kārtu ietvaros) plānots atbalstīt 37 komersantus, kuru investīciju projektu ietvaros plānots radīt vairāk nekā 1 555 jaunas, labi apmaksātas darba vietas, nodrošinot eksporta apjomu vismaz 489,45 milj. EUR gadā un ieguldījumus P&A vismaz 22,78 milj. EUR apmērā. Ekonomikas ministrija prognozē, ka, ieviešot jaunu lielo investīciju piesaistes fondu, plānojot mērogojamu projektu atbalstu un paredzot finansējumu publiskam atbalstam 150 milj. EUR, valsts budžeta līdzekļu PVN ieņēmumi laika periodā no 2026.gada līdz 2035.gadam pieaugs par 145,9 milj. EUR (proti, 2026.gadā PVN ieņēmumi palielināsies par 7,715 milj. EUR, 2027.gadā – par 9,421 milj. EUR, 2028.gadā – par 19,773 milj. EUR un 2029.gadā – par 23,263 milj. EUR). Plānotais PVN ieņēmumu pieaugums ir balstīts uz PVN ieņēmumu palielināšanos būvdarbiem un iekārtu iegādes izmaksām jeb attiecīgi nomaksātā PVN no apgrozījuma pieauguma (deltas), realizējot projektus. Lai nodrošinātu investīciju apjoma pieaugumu, būtiski atbalstīt uzņēmumus, atbalstu mērķējot tur, kur ir jauna mēroga ambīcijas (projektu apmēram sasniedzot ne tikai 10 milj. EUR, bet 100 milj. EUR un vairāk). Ieviešot jaunu lielo investīciju piesaistes fondu un paredzot finansējumu publiskam atbalstam 150 milj. EUR apmērā, tiktu paplašināts atbalstāmo investīciju projektu loks, sākot no 5 milj. EUR. Investīciju projektu loka paplašināšana veicinātu izaugsmi Latvijas reģionos, kopumā radot vismaz 320 labi apmaksātas darba vietas, eksportu 400 milj. EUR gadā un darba algas nodokļos samaksātus vismaz 3,8 milj. EUR gadā. Tāpat tiktu atbalstītas investīcijas gan jaunām iekārtām, gan infrastruktūras izveidei. Tieši lielo uzņēmumu rīcībā ir finanšu līdzekļi, kas varētu tikt investēti un līdz ar to, īstenojot motivējošus atbalsta pasākumus, kas mērķēti uz uzņēmumiem, ir iespējams gūt iespējami ātrākos rezultātus ar vislielāko atdevi. Jāuzsver, ka lielo uzņēmumu investīcijas saistīti radīs labvēlīgāku vidi arī MVU attīstībai un darbībai. Investīciju fonda iespējas ir piemērojamas arī aizsardzības industrijas stiprināšanai, sniedzot atbalstu investīciju projektu realizēšanai, tajā skaitā infrastruktūras izveidei. Militāra un divējāda lietojuma tehnoloģijas, kas ir pielāgojamas gan aizsardzības, gan civilām vajadzībām, uzlabo stratēģisko noturību un nodrošina plašāku ekonomisko ietekmi. Piedāvājot pastiprinātu atbalstu šādiem projektiem, Latvija var veicināt inovācijas, piesaistīt investīcijas un atbalstīt tādu adaptējamu tehnoloģiju izveidi, kas kalpo gan sabiedrības, gan valsts drošības vajadzībām. Vienlaikus lielie investīciju projekti un to finansēšana rada potenciālu ārvalstu banku piesaistei, kā, piemēram, gadījumos, kad bankas atver meitas uzņēmumu, filiāli vai iegūst autorizāciju pārrobežu pakalpojumu sniegšanai citās valstīs, sekojot saviem lielajiem klientiem. Nodrošināt ar 2026.gadu pastāvīgu finansējumu vismaz 150 milj. EUR apmērā atbalsta programmas īstenošanai, kas paredz mērogojamu investīciju programmu attīstību Latvijā Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš Finansējuma avots Nodrošinātas konkurētspējīgas priekšrocības ieguldījumiem Latvijā. Nodrošināts atbalsts mērogojamu investīciju projektiem, tādējādi veicinot izaugsmi Latvijas reģionos. Radīts potenciāls ārvalstu investoru un komercbanku piesaistei Izstrādāti un MK iesniegti noteikumi EM FM un AIM 31.12.2025. ES fondu vidusposma pārdaļu ietvaros: 150 milj. EUR 6. SMILŠKASTU PIEEJA INOVĀCIJU ATTĪSTĪBAI Pievilcīga uzņēmējdarbības vide ir viens no priekšnosacījumiem jaunu investīciju ieplūšanai, līdz ar to, lai spētu reaģēt un veicinātu Latvijā inovatīvas uzņēmējdarbības attīstību, ir būtiski priekšlaicīgi nodrošināt regulatīvo vidi jeb smilškastu pieeju. Šāda metode sniedz iespēju testēt un pārbaudīt inovatīvu pakalpojumu atbilstību regulatīvajām prasībām, palīdzot uzņēmējam izprast normatīvo regulējumu un vienlaikus nodrošinot uz uzņēmējdarbības attīstības vērstu pieeju. Regulatīvā smilškaste dod iespēju iepazīt un identificēt iespējamās barjeras inovāciju attīstībā, tāpat tā palīdz savlaicīgi identificēt riskus, stiprināt jomas turpmāku attīstību, kā arī aizsargāt lietotāja intereses. Latvijas Banka šādu risinājumu veiksmīgi ir piemērojusi FINTECH sektorā, taču, ņemot vērā ar vien jaunu inovatīvu uzņēmējdarbības modeļu ienākšanu, ir būtiski paplašināt pieeju pakalpojumu nodrošināšanā, ļaujot tautsaimniecībā ienākt jaunām investīcijām un vienlaikus pozicionējot Latviju kā atvērtu tirgu inovatīvai uzņēmējdarbībai.Smilškastu pieeja inovāciju jomā ļaus testēt inovatīvus produktus, tehnoloģijas vai pakalpojumus, kuru testēšanai izmantojamā vide nav pilnībā regulēta. Ar regulējumu tiks veicināta tiesiskā noteiktība speciālās regulatīvās vides izveidei un īstenošanai, tostarp radot iespēju, pamatojoties uz tiesisko attiecību noteiktību un stabilitāti, Latvijā reģistrētam komersantam vai zinātniskai institūcijai testēt produktus. Šāda pieeja speciālās regulatīvās vides izveidei un īstenošanai Latvijā veicinātu inovāciju attīstību, palielinātu ekonomisko konkurētspēju, nodrošinātu elastību un drošību, kā arī veidotu labvēlīgu vidi gan komersantiem, gan patērētājiem. Šādas speciālās regulatīvās vides izveide ir būtiska komersantiem, lai tiktu radīta atbilstoša vide inovatīvu produktu un pakalpojumu testēšanai, nodrošinot sadarbību ar valsts institūcijām, tādējādi mazinot finanšu un laika resursus, ko komersanti patērētu, veicot testēšanu individuāli. Attīstīt regulatīvās vides jeb smilškastes pieeju inovāciju attīstībai un jaunu tirgus spēlētāju piesaistei un apzināt potenciālos inovāciju projektus, kam nepieciešams smilškastu regulējums. 6.1. Izstrādāt vienotu pieeju – normatīvo regulējumu "Noteikumi par speciālās regulatīvās vides izveidi un īstenošanu" inovāciju projektu uzsākšanai smilškastu ietvaros Latvijā. Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš Finansējuma avots Veicināta jaunu investīciju ieplūšana, nodrošinot iespēju testēt un pārbaudīt inovatīvu pakalpojumu atbilstību regulatīvajām prasībām, palīdzot uzņēmējam izprast normatīvo regulējumu un vienlaikus nodrošinot uz uzņēmējdarbības attīstības vērstu pieeju. Izstrādāti un MK iesniegti "Noteikumi par speciālās regulatīvās vides izveidi un īstenošanu" EM 31.12.2025. EM valsts budžeta ietvaros