2. Article

Rīcības virziens FINANSĒJUMA PIEEJAMĪBA 7. ATBALSTA PAPLAŠINĀŠANA UZŅĒMUMU PRODUKTIVITĀTES KĀPINĀŠANAI, T.SK., STRAUJI AUGOŠAJOS UZŅĒMUMOS ES fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros Latvijas uzņēmējiem digitālās transformācijas un produktivitātes veicināšanai ir pieejams ievērojams finansējums – 745,1 milj. EUR. Šie līdzekļi paredzēti, lai atbalstītu uzņēmumus viņu centienos uzlabot procesus, ieviest inovatīvas tehnoloģijas un paaugstināt darbības efektivitāti. Īpaša nozīme tiek piešķirta strauji augošajiem uzņēmumiem, piemēram, jaunuzņēmumiem un FINTECH nozarei, kas ir vieni no inovāciju virzītājiem Latvijā. Tomēr, lai paredzētie ieguldījumi veicinātu inovatīvas uzņēmējdarbības attīstību, ir būtiski, lai atbalstiem spētu kvalificēties pēc iespējas vairāk komersantu, līdz ar to nepieciešams pārskatīt atbalsta nosacījumus, ļaujot arī strauji augošiem uzņēmumiem, t.sk. FINTECH sektora uzņēmumiem, kvalificēties esošajām atbalsta programmām. Tāpat būtiski ir stimulēt biznesa ideju attīstību jomās, kurās šobrīd strauji aug tirgus pieprasījums, piemēram, mākslīgais intelekts, kriptonozare u.c.Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu 13.panta d) apakšpunktu atbalsts netiek piešķirts finanšu un apdrošināšanas darbībai (NACE 2. red. K sadaļa "Finanšu un apdrošināšanas darbības"), vienlaikus šāds ierobežojums netiek paredzēts atbalstam, kas sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2023.gada 13.decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam. Līdz ar to, lai nodrošinātu nozarei draudzīgākus atbalsta kvalificēšanās nosacījumus, Ekonomikas ministrija paredz veikt grozījumus tās atbildībā esošajās atbalsta programmās, nosakot, ka atbalsta programmās, kurās tiek piemērots de minimis regulējums saskaņā ar Regulu Eiropas Komisijas 2023.gada 13.decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, kā neatbalstāmā nozare netiek noteikta finanšu un apdrošināšanas darbība (NACE 2. red. K sadaļa "Finanšu un apdrošināšanas darbības"). Ekonomikas ministrija izvirza uzdevumu pārskatīt atbalsta nosacījumus un veikt grozījumus šādos atbalsta pasākumos: • SAM 1.2.2.1. pasākums – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" Ministru kabineta 2024.gada 26.novembra noteikumi Nr.748 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai" 1.2.2.1. pasākuma "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" īstenošanas noteikumi" (Tiesību akta portāla ID 25-TA-184), • SAM 1.2.3.2. pasākums – "Iespējkapitāla ieguldījumi", Ministru kabineta 2023.gada 15.augusta noteikumi Nr.463 programmas "Iespējkapitāla ieguldījumi" īstenošanas noteikumi • SAM 1.2.3.3. pasākums – "Starta, izaugsmes aizdevumi", Ministru kabineta 2016.gada 31.maija noteikumi Nr.328 "Noteikumi par mikroaizdevumiem, starta un izaugsmes aizdevumiem" • SAM 1.2.3.5. pasākums – "Aizdevumi produktivitātes kāpināšanai", Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumi Nr.1065 "Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai" (Tiesību akta portāla ID 25-TA-207), • SAM 1.2.1.4. pasākums "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai", Ministru kabineta 2023.gada 7.novembra noteikumi Nr.644 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.4. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" īstenošanas noteikumi" (Tiesību akta portāla ID 24-TA-3094), • 2.2.1.2.i. investīcija – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" Ministru kabineta 2023.gada 10.janvāra noteikumi Nr.10 "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.2. reformu un investīciju virziena "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas" 2.2.1.r. "Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu" 2.2.1.2.i. investīcijas "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" īstenošanas noteikumi" (Tiesību akta portāla ID 24-TA-2781), Šo izmaiņu mērķis ir nodrošināt, lai gan inovatīvie, gan strauji augošie uzņēmumi, īpaši tehnoloģiju un inovatīvo nozaru pārstāvji, varētu pilnvērtīgi izmantot pieejamo atbalstu. Tas sekmēs ne tikai atsevišķu uzņēmumu izaugsmi, bet arī veicinās Latvijas ekonomikas konkurētspēju globālajā tirgū. Pārskatīt atbalsta nosacījumus un paplašināt atbalsta saņēmēju loku, veicot grozījumus šādu EM pārziņā esošu programmu normatīvajā regulējumā: SAM 1.2.2.1. pasākums – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā", SAM 1.2.3.2. pasākums – "Iespējkapitāla ieguldījumi" SAM 1.2.3.3. pasākums – "Starta, izaugsmes aizdevumi", SAM 1.2.3.5. pasākums – "Aizdevumi produktivitātes kāpināšanai",’ SAM 1.2.1.4. pasākums – "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai", 2.2.1.2.i. investīcija – "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā". Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš Finansējuma avots Gan inovatīvie, gan strauji augošie uzņēmumi, īpaši tehnoloģiju un inovatīvo nozaru pārstāvji, var pilnvērtīgi izmantot pieejamo atbalstu, tādējādi sekmējot ne tikai atsevišķu uzņēmumu izaugsmi, bet arī veicinot Latvijas ekonomikas konkurētspēju globālajā tirgū. Veikti atbilstoši grozījumi 6 MK noteikumos EM LIAA (EM), ALTUM, LB fintech jautājumos sadarbībā ar FLA 31.12.2025. atbalsta programmu finansējuma ietvaros 8. TEHNOLOĢIJU PĀRNESE SPIN-OFF UZŅĒMUMOS Atbilstoši Rīgas Tehniskās universitātes veiktajā tirgus pētījumā "Tehnoloģiju pārnese uz spin-off uzņēmumu" norādītajam spin-off uzņēmumu attīstība Latvijā virzās lēnā tempā. Tikai nedaudzi jauni uzņēmumi pēdējo gadu laikā ir efektīvi realizējuši tehnoloģijas pārneses procesu saistībā ar zinātniskajām institūcijām, lai uzsāktu savu darbību, nodrošinot investīcijas un publisko finansējumu (neuzskaitot tā saucamos čaulas uzņēmumus, kas noslēdz licences līgumus pētniecības projektu rezultātu izpildes rādītāju prasību dēļ, un kuru darbība nerezultējas ar tālāko tehnoloģiju virzību tirgū). Precīzs ar tehnoloģijas pārnesi saistītu spin-off uzņēmumu skaits nav skaidrs, un tas norāda uz nepieciešamību veikt šādu spin-off uzņēmumu uzskaiti Latvijā nākotnē. Ir svarīgi izprast ne tikai to, cik daudz spin-off uzņēmumu rodas, bet arī to, cik daudzi izdzīvo un gūst panākumus tirgū. Šīs zināšanas ir būtiskas, lai uzlabotu tehnoloģijas pārneses sistēmu un tā būtu efektīvāka nākotnē.Ir dažādi iemesli, kāpēc Latvijā netiek aktīvi veidoti zinātnisko institūciju spin-off uzņēmumi. Zinātniskās institūcijas norāda, ka sava loma tajā ir gan likumdošanas jautājumiem, gan pētnieku ieinteresētībai iesaistīties jaunu uzņēmumu radīšanā. Novērojumi arī liecina, ka tehnoloģiju pārnesei un ar to atbalstošiem procesiem zinātniskajās institūcijās tiek piešķirti ierobežoti resursi. Ierobežojumi lielā mērā ir saistīti ar ierobežoto tehnoloģijas pārneses ekspertu skaitu. Šis ierobežojums ietekmē esošo tehnoloģijas pārneses procesu sakārtošanu, zinātnieku efektīvu iesaisti, atbalsta aktivitātes spin-off uzņēmumu komandām un to aktīvu iesaistīšanos ekosistēmas attīstībā. Zinātniskās institūcijas norāda, ka LIAA pasākuma "Atbalsts pētniecības rezultātu komercializācijai" ir bijusi nozīmīgs stimuls, lai aktualizētu jautājumu par spin-off uzņēmumu veidošanu. Tajā pašā laikā zinātnisko institūciju gatavība nodrošināt atbalstošus tehnoloģijas pārneses procesus bija ierobežota. Lielā mērā spin-off uzņēmumu dibināšanas stimuls bija galvenokārt mērķtiecīgi realizētās LIAA programmas rezultāts, kas nodrošināja piekļuvi resursiem, lai šo procesu veicinātu. Ilgtermiņā spin-off uzņēmumu rašanos ir jāsaista ar zinātniskajām institūcijām un atbalstošiem procesiem, kur galvenā loma ir tehnoloģiju pārneses centra darbam. Kopējais (valsts, tai skaitā augstskolu, uzņēmumu, ārvalstu) finansējums P&A Latvijā 2022.gadā bija 291,72 milj. EUR jeb 0,75 % no IKP. Dažādos politikas plānošanas dokumentos, tai skaitā Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027.gadam kopējais sasniedzamais P&A ieguldījumu mērķis 2027.gadam noteikts 1,5 % no IKP jeb, balstoties uz Ekonomikas ministrijas 2023.gada aplēsēm, – 806 milj. EUR Ja šis 2027.gada mērķis būtu jāsasniedz 2022.gadā, kopējiem ieguldījumiem P&A būtu jāpieaug 2,77 reizes jeb par 514 milj. EUR. Tādējādi secināms, ka bez papildus stimuliem, saglabājoties līdzšinējam P&A finansējuma īpatsvaram, straujš P&A finansējuma pieaugums (īpaši valsts un privātajā sektorā) tuvākajos gados būs liels izaicinājums. Vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijas uzņēmējdarbību raksturo liels zemas pievienotās vērtības produktu īpatsvars, augsta resursu intensitāte un sadarbības un integrācijas trūkums globālajās vērtību ķēdēs. Arī inovatīvo uzņēmumu īpatsvars Latvijā ir viens no zemākajiem ES – 32,9% (2016.–2018.gadu pārskata periodā), salīdzinot ar vidēji 49,1% ES. Līdztekus valsts intervencei P&A un inovāciju sekmēšanā, izmantojot valsts atbalsta instrumentus, īpaši tos, kas vērsti uz P&A un inovāciju atbalstu gan uzņēmumos, gan agrīnākos tehnoloģiju gatavības līmeņos valsts zinātniskajām institūcijām, viens no pamata nosacījumiem straujākai inovāciju ienākšanai tirgū ir izveidots un nostiprināts normatīvais ietvars, kas sniedz iespēju par publiskiem līdzekļiem finansēta valsts zinātnisko institūciju zinātniska pētījuma rezultātā radītu tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni nodošanai ar nolūku radīt komerciālus, tirgū ieviešamus un pieprasītus produktus, tehnoloģijas, pakalpojumus vai citus pielietojumus. Citiem vārdiem – ir nepieciešams ietvars, kas ļauj nodrošināt par publiskiem līdzekļiem radītas zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirni tiesību pārnesi uzņēmējdarbības vidē, tādējādi padarot sabiedrībai pieejamus jaunus vai būtiski uzlabotus produktus vai pakalpojumus. Līdz ar to, lai sekmētu lielākus ieguldījumus P&A ir veikti grozījumi Zinātniskās darbības likumā, kas paredz Ministru kabinetam deleģējumu lemt par nosacījumiem un kārtību, kādā saimnieciski izmantojamas (komercializējamas) valsts, pašvaldības, ES fondu vai citas publiskas personas finansētu valsts zinātnisko institūciju zinātnisko pētījumu rezultātā radītās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni. Ņemot vērā minēto, arī turpmāk nepieciešams īstenot atbalsta programmas tehnoloģiju pārnesei uz spin-off uzņēmumiem, galveno uzmanību pievēršot ilgtermiņa plānošanai un pētnieku izglītībai, un tādējādi nodrošinot nepārtrauktus panākumus tehnoloģiju komercializācijā. Tāpat būtu nepieciešams domāt par atbalsta mehānismiem, kas palīdzētu piesaistīt ārvalstu zinātniekus un pētniekus. Tālākai sekmīgai iniciatīvas virzībai būtu nepieciešams izvērtēt grantu pieejamību agrīnas stadijas biznesa ideju attīstīšanai augstākās izglītības un pētniecības sektorā. Neliela apmēra granti (30 000-50 000 EUR) būtu piemērots instruments kā stimulēt jaunu, potenciālu biznesa ideju attīstībai un komercializācijai arī akadēmiskajā vidē. Vienlaikus ir nepieciešams pārskatīt tehnoloģiju pārneses projektiem pieejamo atbalsta apmēru, jo šobrīd, atbilstoši uzņēmumu secinājumiem, agrīnas stadijas pētnieciskajiem darbiem 25 000 EUR finansējuma apjoms, ir identificējams kā ierobežojošs faktors mērogojamu projektu attīstībai. Turklāt jāņem vērā, ka šobrīd citās P&A programmās6789 atlases jau ir noslēgušās, un faktiski finansējums pārējiem Latvijas uzņēmumiem nav pieejams. Ieviest atbalstu agrīnas stadijas biznesa ideju attīstīšanai augstākās izglītības un pētniecības sektorā un tehnoloģiju pārnesei uz spin-off uzņēmumiem, kā arī pārskatīt esošos tehnoloģiju pārnesei pieejamos atbalsta sliekšņus un palielināt tos, izstrādājot grozījumus ES fondu 1.2.1.4.pasākuma regulējošos normatīvajos aktos10 Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš Finansējuma avots Ir izveidots un nostiprināts normatīvais ietvars, kas ļauj nodrošināt par publiskiem līdzekļiem radītas zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirni tiesību pārnesi uzņēmējdarbības vidē, tādējādi padarot sabiedrībai pieejamus jaunus vai būtiski uzlabotus produktus vai pakalpojumus. Veikti atbilstoši grozījumi MK 07.11.2023. noteikumos Nr.644 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.4. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" īstenošanas noteikumi" EM LIAA (EM) 31.12.2025. atbalsta programmas finansējuma ietvaros 9. PENSIJU FONDU IESAISTE ALTUM ATTĪSTĪBAS INVESTĪCIJU FINANSĒŠANĀ Finansējuma pieejamībai ALTUM nepieciešams izvērtēt pašu kapitāla fonda izveidi. Fonda mērķis būtu veicināt investīcijas uzņēmumos to biznesa modeļa pielāgošanai, eksporta spējas uzlabošanai, jaunu tehnoloģiju ieviešanai un produktu izstrādei, piesaistot privātos pensiju fondu finansētājus, tādējādi veicinot finansējuma pieejamību tirgū. Šāda fonda izveidē ALTUM jau ir pieredze, jo risinājums tika ieviests Covid-19 infekcijas izplatības seku mazināšanai, lai finansētu uzņēmumus, kas Covid-19 krīzi izmantoja kā iespēju laiku, attīstot darbību un stiprinot gan esošās pozīcijas, gan izejot jaunos tirgos, kā arī vienlaikus diversificējot finansējuma avotus. Risinājums paredzētu kapitāla fonda darbību uz līdzīgiem nosacījumiem, respektīvi kapitāla fondam būtu iespēja veikt ieguldījumus uzņēmumos vairākos veidos: 1) Ieguldījumi privātajā vai publiskajā kapitālā ar vai bez citu privāto investoru līdzdalību; 2) mezanīna, subordinēti vai cita veida aizdevumi ar konvertāciju vai bez, 3) obligācijas, kas iekļautas regulētajā tirgū vai First North. Fonda finansējumu varētu izmantot gan investīciju veikšanai, gan arī apgrozāmiem līdzekļiem. Minētā fonda izveidei iespējams būs nepieciešams paziņojums un Eiropas komisijas saskaņojums.Izveidot ALTUM pašu kapitāla fondu, piesaistot privāto pensiju fondu pārvaldnieku investīcijas. Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš Finansējuma avots Veicinātas investīcijas uzņēmumos to biznesa modeļa pielāgošanai, eksporta spējas uzlabošanai, jaunu tehnoloģiju ieviešanai un produktu izstrādei, piesaistot privātos pensiju fondu finansētājus, tādējādi veicinot finansējuma pieejamību tirgū. Izveidots ALTUM pašu kapitāla fonds EM ALTUM 31.12.2026. ALTUM atmaksu, brīvo līdzekļu vai 2024.gada peļņas ietvaros: vismaz 10 milj. EUR 10. STIMULS PENSIJU FONDU IEGULDĪJUMIEM LATVIJĀ Investīciju piesaistes kontekstā būtiska nozīme ir pensiju fondu veiktajiem ieguldījumiem. Pensiju fondi iegulda indeksu fondos un biržā tirgotajos fondos, kas ir lēti, plaši pieejami un pirms ieguldīšanas nav jāveic tajos ietilpstošo vērtspapīru padziļināta izpēte. Tā kā Latvijā vērtspapīru tirgus vēl ir attīstības stadijā un to lielākoties veido zema ienesīguma Latvijas valsts parāda vērtspapīri, tad būtiski lielākā daļa pensiju fondu ieguldījumi tiek investēti ārvalstīs. Līdz ar to secināms, ka, stimulējot pensiju fondu ieguldījumus Latvijā, ir potenciāls piesaistīt liela apmēra investīcijas.Iespējas straujāk kāpināt pensiju fondu ieguldījumus Latvijā saistāmas ar ieguldījumiem alternatīvos finanšu instrumentu veidos – alternatīvajos ieguldījuma fondos, kas prasa iepriekšēju izpēti (no angļu valodas – due-diligence). Padziļinātā izpēte jeb due diligence ir process, kurā investors veic projekta vai uzņēmuma finanšu, nodokļu un juridisko analīzi, kā arī biznesa koncepta pārbaudi, pirms noslēgt vai pabeigt investīciju darījumu. Vienkāršoti runājot, due diligence ir labākais veids, kā detalizēti un objektīvi iepazīt projektu vai uzņēmumu pirms tā iegādes vai investīciju veikšanas. Due diligence ietvaros tiek pārbaudīts, vai darījuma partnera sniegtā informācija ir patiesa un pilnīga, izvērtēti potenciālie juridiskie un finanšu riski, biznesa darbības vai idejas potenciāls, tirgus, kā arī identificēti nepieciešamie risku novēršanas vai samazināšanas līdzekļi. Ņemot vērā plašo pētāmo jautājumu loku un apjomu, nereti ir jāpiesaista ārējie konsultatīvie resursi, kas prasa ievērojamus finanšu līdzekļus no pensiju pārvaldniekiem. Līdz ar to, lai veicinātu pensiju fondu ieguldījumus Latvijā un labākas ieguldījumu diversifikācijas nolūkos motivētu pārvaldniekus aktīvāk apsvērt ieguldījumu tādos instrumentos, kas ietver augstākas izvērtēšanas un uzraudzības izmaksas (piemēram, AIF), bet sniedz būtisku tiešu un netiešu (multiplicējošu) pozitīvu efektu vietējās ekonomikas attīstībai, ir jāparedz pensiju pārvaldītājiem tiesības saņemt relatīvi augstākas pārvaldīšanas komisijas proporcionāli veiktajiem ieguldījumiem tieši šādos instrumentos. Vienlaikus ir būtiski pēc attiecīgo stimulu ieviešanas veikt izvērtējumu par to efektivitāti un piesaistīto investīciju pieaugumu, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt stimulu pielāgojumus un turpināt darbu pie dažādām saturiskām iniciatīvām, kas veicinātu kapitāla tirgus attīstību un veidotu lielu kapitāla atdevi, tādējādi motivējot pensiju fondu pārvaldītājus kā godīgus un rūpīgus saimniekus veikt ieguldījumus Latvijā. 2025. gada 30. janvārī Valsts sekretāru sanāksmē tika panākta konceptuāla vienošanās likumprojektā "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" ietvert tiesību normas, kas paredz pensiju fondu pārvaldītāju atlīdzības proporcionālu palielināšanu par tādiem tiešajiem ieguldījumiem, kas veikti parāda un kapitāla vērtspapīros mazos un vidējos uzņēmumos, kā arī tādos alternatīvo ieguldījumu fondos, kuru parakstītais kapitāls nepārsniedz 500 milj. EUR.. 2025. gada 4. martā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts likumprojekts "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā", kas paredz palielināt pensiju fondu pārvaldītāju atlīdzību proporcionāli ieguldījumiem, kas veikti mazos un vidējos uzņēmumos vai tādos alternatīvo ieguldījumu fondos, kuru parakstītais pamatkapitāls nepārsniedz 500 milj. EUR. Ja minētajos uzņēmumos un fondos veikto ieguldījumu īpatsvars kopā pārsniedz 25 procentus no pārvaldītāja pārvaldītā ieguldījumu plāna aktīvu vērtības, maksājuma par ieguldījumu plāna pārvaldi pastāvīgās daļas aprēķinā tiek lietots 25 procentu īpatsvars. Nodrošināt neatliekamu likumprojekta "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" virzību un tajā iekļauto normu, kas paredz palielināt pensiju fondu pārvaldītāju atlīdzību proporcionāli ieguldījumiem, kas veikti MVU vai tādos AIF, kuru parakstītais pamatkapitāls nepārsniedz 500 milj. EUR, virzību.11 Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš Finansējuma avots Veicināti pensiju fondu ieguldījumi Latvijā un pārvaldnieki motivēti aktīvāk apsvērt ieguldījumu tādos instrumentos, kas ietver augstākas izvērtēšanas un uzraudzības izmaksas (piemēram, AIF), bet sniedz būtisku tiešu un netiešu (multiplicējošu) pozitīvu efektu vietējās ekonomikas attīstībai Nodrošināta likumprojekta "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" (881/Lp14) virzība Saeimā LM FM, LB 31.12.2025. Iesaistīto pušu valsts budžeta ietvaros 11. ALTUM IEGULDĪJUMI DARĪJUMIEM AR KOLEKTĪVĀS FINANSĒŠANAS PLATFORMĀM Laikā, kad banku uzņēmumu kreditēšanas apjomi valsts līmenī ir neapmierinoši, uzņēmēji arvien vairāk izmanto alternatīvos finansētājus (kā piemēram kolektīvās finansēšanas platformas)lai piesaistītu sava biznesa attīstībai nepieciešamos līdzekļus. Kolektīvā finansēšana (no angļu valodas – crowdfunding) ir nozīmīga starpniecība, kad kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, pašam neuzņemoties saistības, vada sabiedrībai pieejamu digitālu platformu, lai savestu kopā potenciālos ieguldītājus vai aizdevējus ar uzņēmumiem, kas meklē finansējumu. Šāds finansējums izpaužas kā aizdevumi vai ieguldījumi uzņēmuma kapitālā.Šobrīd Latvijas Banka ir licencējusi 3 kolektīvās finansēšanas platformas, un norisinās vēl 2 kolektīvo finansēšanas platformu licencēšanas process. Vienlaikus Latvijā darbojas kolektīvās finansēšanas platforma, kura ir licencēta Igaunijā, un interesi par darbību mūsu valstī ir izrādījušas arī Lietuvas kolektīvās finansēšanas platformas. Lai veicinātu kolektīvo finansēšanas platformu aktīvu lomu kreditēšanā un nodrošinātu stabilāku un paredzamāku finansējumu uzņēmumiem, kas piesaista līdzekļus caur kolektīvās finansēšanas platformām, būtu nepieciešams izveidot ALTUM programmu, kuras ietvaros līdz 20 milj. EUR tiktu ieguldīti Latvijas MVU, līdzfinansējot darījumos kopā ar Latvijas Bankas licencētām kolektīvās finansēšanas platformām aizdevumu veidā. Tiek paredzēts, ka katrā platformas publicētā aizdevumā ALTUM finansējumu piešķirtu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pārējie platformas piesaistītie investori. ALTUM var papildus izvirzīt savus ieguldījumu nosacījumus, piemēram, ierobežojot finansējuma saņēmēju nozares vai reģionus, lai precīzāk mērķētu programmas mērķauditoriju. Ieguldot caur platformām ALTUM nodrošinātu enkurinvestora lomu, kas platformām ļautu piedāvāt finansējumu plašāk un uz uzņēmumiem labvēlīgākiem nosacījumiem (piemēram, garākiem termiņiem). Vienlaikus uzsverams, ka ALTUM ar ieguldīto finansējumu nodrošinātu tirgus situācijai atbilstošu atdevi un varētu noteikt dažādus ierobežojumus attiecībā uz kredītu kvalitātes kontroli. Izstrādājot detalizētu atbalsta instrumenta koncepciju un tvērumu, nepieciešams gan skaidri noteikt kritērijus finansējamo MVU profiliem, gan izvērtēt ierobežojuma, kas paredz atbalstu tikai darījumiem, kas veikti caur Latvijā licencētu platformu, atbilstību ES brīvā tirgus prasībām. Izstrādāt atbalsta instrumentu, kura ietvaros ALTUM līdz 20 milj. EUR apmērā veic ieguldījumus Latvijas MVU, līdzfinansējot darījumus kopā ar LB licencētām kolektīvās finansēšanas platformām. Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš Finansējuma avots Veicināta kolektīvo finansēšanas platformu aktīva loma kreditēšanā un nodrošināts stabils un paredzams finansējums uzņēmumiem, kas piesaista līdzekļus caur kolektīvās finansēšanas platformām. Izstrādāts atbilstošs atbalsta instruments EM ALTUM LB sadarbībā ar FLA 31.12.2025. ALTUM piesaistot līdzekļus kredītlīnijas veidā vai publiskais finansējums 12. ATBALSTA SISTĒMA UZŅĒMUMU OBLIGĀCIJĀM Šobrīd uzņēmumiem ir pieejamas individuālās garantijas un portfeļgarantijas12, kas kalpo kā papildus nodrošinājums uzņēmuma saistībām bankā. Garantiju izsniedz uzņēmumiem, kuriem ir nepietiekošs nodrošinājums, lai saņemtu aizdevumu vai lai saņemtu aizdevumu nepieciešamajā apmērā, bet ir caurspīdīga finanšu vēsture un pozitīva kredītspēja. Šie atbalsta instrumenti būtiski palīdz uzņēmumiem nodrošināt piekļuvi finansējumam, kas nepieciešams to izaugsmei un attīstībai. Garantijas par kredītiestāžu un alternatīvo finansētāju izsniegtiem finanšu pakalpojumiem sniedz ALTUM, kas darbojas, lai risinātu tirgus nepilnības, proti, situācijas, kad privātais sektors nespēj nodrošināt finansējumu pietiekamā apjomā vai atbilstošos nosacījumos. ALTUM garantijas palīdz pārvarēt šīs barjeras, veicinot uzņēmumu konkurētspēju un spēju investēt inovācijās, digitalizācijā un citās stratēģiski nozīmīgās jomās.Uzņēmumu attīstības un finansēšanas iespēju paplašināšanai būtiski ir izveidot atbalsta sistēmu uzņēmumu obligācijām, kas palīdzētu piesaistīt kapitālu un veicinātu uzņēmumu izaugsmi, īpaši MVU, nodrošinātu lielāku uzticamību potenciālajiem investoriem, mazinot risku un sekmējot investīcijas dažādos uzņēmējdarbības sektoros. Atbalsta sistēma būtu izstrādājama tā, lai: • Veicinātu MVU spēju piesaistīt līdzekļus caur kapitāla tirgu; • Nodrošinātu papildu drošību investoriem, kuri iegādājas uzņēmumu obligācijas; • Atbalstītu inovācijas un uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanu globālajā tirgū. Atbalsta mehānisma izveides procesā jāizvērtē nepieciešamība paredzēt dažādus kritērijus, kas nodrošinās efektīvu mehānisma darbību. Piemēram, nepieciešams izvērtēt Lietuvas pieredzi ar garantijām uzņēmumu obligācijām un izsvērt, vai līdzīgs instruments būtu izmantojams arī Latvijā. Izveidojot atbalsta mehānismu uzņēmumu obligācijām, tiks stiprināts Latvijas kapitāla tirgus, kā arī nodrošināta uzņēmumu piekļuve alternatīviem finansēšanas avotiem, kas ir nozīmīgi ekonomikas attīstības un ilgtspējas nodrošināšanai. Izveidot atbalsta mehānismu uzņēmumu obligācijām. Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš Finansējuma avots Paplašinātas uzņēmumu attīstības un finansēšanas iespējas, nodrošinot lielāku uzticamību potenciālajiem investoriem, mazinot risku un sekmējot investīcijas dažādos uzņēmējdarbības sektoros. Izstrādāts atbilstošs atbalsta instruments EM ALTUM LB sadarbība ar NASDAQ 30.06.2026. atbalsta programmas finansējuma ietvaros 13. EKSPORTA KREDĪTU APDROŠINĀŠANAS MODELIS Latvijas apdrošināšanas tirgu ir pametuši visi lielie starptautiskie tirdzniecības kredītu apdrošinātāji (Euler Hermes, Coface), jo nesaskata Latvijā perspektīvu finanšu rezultātu dēļ (peļņas apmērs ir nepietiekams) ar tiešo pārstāvniecību, bet, piedāvājot pārdošanas mehānismu tikai caur apdrošināšanas brokeriem. Latvijā tirdzniecības kredītu apdrošināšanu piedāvā vienīgi apdrošināšanas akciju sabiedrība "BTA Baltic Insurance Company". ALTUM administrētās eksporta garantiju programmas sedz tikai nelielu daļu no eksporta apdrošināšanas tirgus vajadzībām, ņemot vērā šo programmu noteiktos attiecināmības ierobežojumus. ALTUM šobrīd piedāvā eksporta kredīta garantiju jeb eksporta darījumu apdrošināšanu, eksportētājiem, lai pasargātu biznesu pret ārvalstu pircēja maksātnespēju vai ilgstošu nemaksāšanu atlikto maksājumu gadījumos līdz 730 dienām, kā arī sniedz nodrošinājumu finansējumam. Šobrīd atbalsta programmā ir pieejams valsts budžeta finansējums 2,19 milj. EUR un ALTUM atmaksas 3,5 milj. EUR.Igaunijas eksporta kredīta aģentūra "KredEx" piedāvā eksporta kredīta garantijas, lai pasargātu uzņēmumus no ārvalstu pircēju maksātnespējas vai ilgstošas nemaksāšanas riskiem. Lietuvas finanšu institūcija "INVEGA" piedāvā eksporta kredīta garantijas uzņēmumiem, kas darbojas ilgāk par gadu un kuru ikgadējie ienākumi pārsniedz 100 000 EUR. Maksimālais garantijas apjoms vienam eksportētājam ir 2 milj. EUR, bet vienam pircējam – 750 000 EUR. Lai uzlabotu eksporta kredītu apdrošināšanas modeli Latvijā, nepieciešams paplašināt ALTUM administrētās garantiju programmas, lai tās segtu lielāku daļu no eksporta darījumu apdrošināšanas tirgus vajadzībām, ņemot vērā starptautisko pieredzi un Latvijas tirgus īpatnības. Vienlaikus kā alternatīvais piedāvājums jāizvērtē Buyer’s credit instrumenta ieviešana, kas ļautu Latvijas eksportētājiem izslēgt risku, ka ilgstoši netiek veikti atliktie maksājumi, kā arī nodrošinātu Latvijas uzņēmējiem apgrozāmo līdzekļu pieejamību, kamēr nav iestājies atliktā maksājuma termiņš un veikta samaksa par piegādātajām precēm. Izvērtēt iespēju ieviest Latvijā eksporta kredītu apdrošināšanas modeli vai Buyer’s credit instrumentu, iesniedzot MK ziņojumu par turpmāk nepieciešamo rīcību efektīvākā modeļa ieviešanai. Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš Finansējuma avots Sagatavoti priekšlikumi kā uzlabot eksporta kredītu apdrošināšanas modeli Latvijā, nosedzot lielāku daļu no eksporta darījumu apdrošināšanas tirgus vajadzībām, ņemot vērā starptautisko pieredzi un Latvijas tirgus īpatnības MK iesniegts ziņojums par nepieciešamo turpmāko rīcību EM ALTUM FM 31.12.2026. Izvērtējums EM/ALTUM esošā budžeta finansējuma ietvaros 14. KREDITĒTĀJU LICENCĒŠANAS UN UZRAUDZĪBAS CENTRALIZĒŠANA Šobrīd Latvijā spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz, ka kreditētāju licencēšanas, uzraudzības un kontroles funkciju veic trīs nacionāla līmeņa uzraudzības institūcijas – Latvijas Banka, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts ieņēmumu dienests.Kopš 2014.gada pastāv Eiropas banku uzraudzības sistēma jeb vienotais uzraudzības mehānisms, kura ietvaros tajā iesaistītajās valstīs nozīmīgo kredītiestāžu tiešu uzraudzību veic Eiropas Centrālā banka. Latvijas gadījumā Eiropas Centrālā banka ir pārņēmusi trīs pēc aktīviem lielāko kredītiestāžu – AS "Swedbank", AS "SEB banka" un AS "Citadele banka" – tiešo uzraudzību. Kredītiestādes, kuras netiek uzskatītas par nozīmīgām, uzrauga Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku. Nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanu un uzraudzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Savukārt atlikušo nebanku kreditētāju, kas neveic patērētāju kreditēšanu, uzraudzība uzticēta Valsts ieņēmumu dienestam. Šāds kreditētāju uzraudzības un kontroles funkciju sadalījums starp vairākām iestādēm nenodrošina centralizētu un vienotu pieeju minētajam jautājumam, jo katrai uzraudzības un kontroles institūcijas iestādei ir savas prasības un metodoloģija. Lai risinātu minēto problēmu, nepieciešams nacionālā līmenī noteikt vienotu kreditētāju uzraudzības un kontroles institūciju administratīvā sloga mazināšanai un vienotas pieejas, kas ietver saprotamu metodiku, nodrošināšanai, izvērtējot arī Lietuvas pieredzi, kur visu kreditētāju, kuru uzraudzību neveic Eiropas Centrālā banka, uzraudzība ir nodota Lietuvas Bankai. Iesniegt MK ziņojumu, ar izvērtējumu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu, tādējādi samazinot birokrātisko slogu un nodrošinot caurskatāmu vienotu pieeju kreditētāju uzraudzībā un kontrolē. Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš Finansējuma avots Sagatavoti priekšlikumi kā samazināt birokrātisko slogu un nodrošināt caurskatāmu vienotu pieeju kreditētāju uzraudzībā un kontrolē MK iesniegts izvērtējums FM LB, EM sadarbībā ar PTAC, FLA, LFNA 31.12.2025. Iesaistīto pušu budžeta ietvaros 15. BIZNESA ATBALSTA INFORMĀCIJA VIENUVIET – BUSINESS.GOV.LV Ņemot vērā ikdienā pieejamās informācijas apjomu, ko izplata dažādas ticamības informācijas avoti, ir ļoti būtiski uzņēmējiem nodrošināt vienu platformu, kurā tiek publicēta uzticama un aktuāla informācija par visiem uzņēmējiem pieejamajiem atbalsta veidiem.Svarīgi nodrošināt, lai informācija uzņēmējiem būtu viegli saprotama un skaidra, ņemot vērā dažādu uzņēmējdarbības nozaru un uzņēmumu lielumu īpatnības. Papildus nepieciešams piedāvāt vienotas informatīvas veidnes vai informatīvas vienlapas, kas izskaidro pieejamās atbalsta programmas un kuras varētu izplatīt arī uzņēmēju asociāciju biedriem. Tāpat būtiski veidot interaktīvus rīkus, kas ļauj uzņēmējiem ātri un vienkārši identificēt atbalsta iespējas, kas piemērotas konkrētām nozarēm, uzņēmuma lielumam vai darbības attīstības posmam. Šādā veidā uzņēmējam tiek dota iespēja ātri un efektīvi vienkopus atrast visu nepieciešamo informāciju, lai izvērtētu iespējas saņemt kādu no pieejamiem atbalstiem. Informācija par Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem atbalsta instrumentiem ir pieejama Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē sadaļā ES un fondi, ES fondu atbalsts 2021-2027 vai Atveseļošanas fonds. Taču, ņemot vērā to, ka LIAA ir pirmais kontaktpunkts, kurā uzņēmēji griežas ar konsultācijām par uzņēmējdarbības uzsākšanu vai attīstību, lai vienuviet nodrošinātu iespējami plašu un uz klientu orientētu informāciju par atbalsta iespējām uzņēmējiem, ir nepieciešams, lai platformā business.gov.lv turpmāk ir pieejama informācija par visiem uzņēmējiem pieejamiem atbalsta instrumentiem. Nodrošināt platformā business.gov.lv vienkopus pieejamu un aktuālu informāciju par visām uz uzņēmējiem mērķētajām atbalsta programmām. Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš Finansējuma avots Uzņēmējam ir iespēja ātri un efektīvi vienkopus atrast visu nepieciešamo informāciju, lai izvērtētu iespējas saņemt kādu no pieejamiem atbalstiem. Platformā business.gov.lv pieejama informācija par visām uz uzņēmējiem mērķētajām atbalsta programmām LIAA (EM) 31.12.2025. LIAA valsts budžeta finansējuma ietvaros PIELIKUMS Paveiktie pasākumi kreditēšanā un kapitāla tirgus attīstībā Plāns ir izstrādāts, ņemot vērā, bet atkārtoti detalizēti neiztirzājot šādos politikas plānošanas dokumentos, kas attiecas uz kapitāla tirgus attīstību un finanšu pieejamību, jau izvērtētās problēmas un tām paredzētos risinājumus. Finanšu sektora attīstības padomes 2023.gada 25.maija sēdē apstiprināts Finanšu ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums "Kreditēšanas attīstības tendences un kreditēšanu kavējošie faktori Latvijā" un rīcības plāns, lai novērstu uzņēmējdarbības un privātpersonu kreditēšanas kavējošos faktorus. Ziņojumā ietverto pasākumu mērķis bija risināt strukturālos kreditēšanu bremzējošus faktorus un veidot kreditēšanai un investīcijām pievilcīgāku vidi. Par rīcības plāna pasākumu ieviešanu noteiktas atbildīgās institūcijas ir Latvijas banka, Finanšu nozares asociācija un Ekonomikas ministrija, kuras ir regulāri ziņojušas par izpildes statusa Finanšu sektora attīstības padomei. Rīcības plāna ietvaros no Latvijas Bankas puses plānā paredzamais ir izpildīts, tostarp atbilstoši nozares identificētajiem šķēršļiem pārskatīts regulējums un veikti tā grozījumi, veikti pasākumi, kas samazina kredītiestāžu esošo ziņošanas apjomu Latvijas Bankai, nodrošināta informācijas publicēšana par kredītu un noguldījumu likmēm, nodrošināta informācijas apkopošana par komisijām, sniegta visaptveroša analīze13 par finansējuma (t.sk. kredītu) pieejamības problemātiku Latvijā u.c. Arī Finanšu nozares asociācija plānā iekļautos pasākumus ir paveikusi. Vienlaikus Ekonomikas ministrijas pasākumu kopums attiecībā uz daudzdzīvokļu māju siltināšanu un jaunu regulējumu ieviešanu, kas veicinātu daudzdzīvokļu māju siltināšanas pieaugumu vēl turpinās. Šobrīd dzīvokļu īpašnieku pārstāvniecībai renovācijas procesā (pie scenārija, ka ir jāsaņem aizdevums bankā) ir jādibina biedrība, kas ir laikietilpīgs un birokrātisks process. Turklāt tehniskās dokumentācijas sagatavošana ir darbietilpīga un dārga. Tādēļ Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, lai nodrošinātu dzīvokļu īpašnieku kopības kā tiesību subjekta reģistrāciju (24-TA-1537, kas šobrīd atrodas saskaņošanā). Papildus ir sagatavots jauns regulējums (grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā – 823/Lp14), lai pārvaldnieks renovācijas procesā uz likuma pamata (tātad bez īpaša īpašnieku pilnvarojuma) varētu pasūtīt tehnisko dokumentāciju, tāmes par izmaksām, kā arī noteiktos gadījumos ierosināt būvniecību (likumprojekts šobrīd nodots Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ). Ekonomikas ministrija arī izstrādājusi jaunu regulējumu (grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā – 773/Lp14), lai ievestu principu "parāds tiek piesaistīts dzīvoklim" (reālnastas), kas Saeimā apstiprināts 1.lasījumā. Papildus tam aktuāla ir pārvaldnieku tiesību un pienākumu precizēšana, un to lomas stiprināšana ēku atjaunošanas procesu vadībā, kā arī pienākums dzīvokļu īpašnieku kopībām veidot obligātos uzkrājumus. Minēto aktualitāšu ietveršana normatīvajos aktos paredzēta ar jaunu Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu. Ministru kabinetā 2023.gada 16.maijā ir apstiprināts informatīvais ziņojums "Par Latvijas kapitāla tirgus tālāku attīstību". Informatīvā ziņojuma mērķis ir noteikt kapitāla tirgus attīstības mērķi un virzienus vidējam termiņam, lai veicinātu finansējuma pieejamību ekonomikas izaugsmei un transformācijas veicināšanai, kā arī sniegtu ieguldījumu iespējas, nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību ieguldītājiem. Informatīvajā ziņojumā paredzēta akciju tirgus kapitalizācijas palielināšana – nosakot mērķi sasniegt kapitalizācijas apmēru pret IKP 9% apmērā 2027.gadā. Vienlaikus informatīvais ziņojums paredz pasākumu kopumu valsts kapitālsabiedrību finansējuma piesaistei kapitāla tirgū, kā arī pasākumus, kas paredz paaugstināt iedzīvotāju kā investoru aktivitāti kapitāla tirgū. Lai virzītos uz Latvijas definēto mērķi, palielinot akciju tirgus kapitalizāciju līdz 9%, ko lielā mērā var sekmēt valsts kapitālsabiedrību finansējumu piesaistei kapitāla tirgū, būtu izvērtējama jautājuma aktualizācija ministru prezidentes vadītās lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē. Finanšu sektora attīstības padomes 2024.gada 6.februāra sēdē apstiprināta "Stratēģija par samērīgu NILLTPFN prasību praktiskai piemērošanai godprātīgiem klientiem, lai novērstu pārmērīgu izvairīšanos no risku uzņemšanās". Stratēģijā ietverti pasākumi pārmērīgai izvairīšanai no risku uzņemšanās, kas prasa izmaiņas normatīvajā regulējumā, kā arī problēmas, kas prasa izmaiņas uzraudzības prasību piemērošanai praksē. Par Stratēģijā iekļauto pasākumu izpildi atbildīgās iestādes ir ziņojušas Finanšu sektora attīstības padomei. Būtiskākie Latvijas Bankas paveiktie pasākumi 2024.gadā izstrādātās stratēģijas finanšu pakalpojumu pieejamības ietvaros ir pārskatīti un grozīti Latvijas Bankas noteikumi, samazinot administratīvo slogu un veicinot riskos balstītas pieejas piemērošanu, piemēram atcelti divi noteikumi, kas reglamentēja klientu – finanšu iestāžu un klientu – korespondentbanku izpētes veikšanu, pārskatītās prasības integrējot noteikumos par klientu izpētes veikšanu un izveidojot jaunu, uz praktiskiem piemēriem balstītu nodaļu AML Rokasgrāmatā14; kā arī grozīti noteikumi par klientu izpētes veikšanu15, kuros veikti vairāki būtiski precizējumi: • pienākums veikt saistīto klientu grupu noskaidrošanu tikai paaugstināta riska gadījumos, kad veicama klientu padziļinātā izpēte (iepriekš saistīto klientu grupu noskaidrošana bija veicama visos gadījumos); • izslēgts konkrēts termiņš (35 dienas) padziļinātās izpētes veikšanai, un finanšu iestādēm būs pienākums pašām noteikt izpētes termiņu, ņemot vērā riskos balstītu pieeju; • izslēgta norma par pienākumu noskaidrot specifisku klienta saikni ar Latviju. Tāpat ir veikta tematiskā pārbaude visās kredītiestādēs un ES dalībvalstu filiālēs par finanšu pakalpojumu pieejamību un riskos balstītas pieejas piemērošanu: ○ publicētas vadlīnijas16 efektīvas finanšu iekļaušanas nodrošināšanai, kur cita starpā sniegti labās un nevēlamās prakses ieteikumi attiecībā uz efektīvu komunikāciju ar klientiem, tostarp sūdzību izvērtēšanu un informācijas publicēšanu par kredītiestādes mērķa klientiem; ○ sniegtas individuālas rekomendācijas un veikti individuāli uzraudzības pasākumi attiecībā uz samērīgu NILLTPFN prasību piemērošanu, ievērojot tematiskajā pārbaudē konstatētos novērojumus, kā arī pamatkontu piedāvāšanu, cenu politikas veidošanu, klientu apkalpošanas un komunikācijas kvalitātes stiprināšanu. Ir organizētas individuālas sarunas ar lielākajām finanšu iestādēm (kopskaitā 8), lai skaidrotu riskos balstītas pieejas samērīgu piemērošanu un pārrunātu citus aktuālus jautājumus; kā arī AML Rokasgrāmata ir papildināta ar praktiskiem piemēriem, ieviešot jaunu nodaļu par klientu – kredītiestāžu un finanšu iestāžu – risku pārvaldību; precizējot sadaļas par padziļinātās izpētes termiņu noteikšanu, savstarpēji saistītu klientu noteikšanu, saistības ar Latviju noteikšanu saistībā ar grozījumiem klientu izpētes noteikumos; kā arī pārskatot piemērus par vēsturisku darījumu izpēti līdzekļu izcelsmes noskaidrošanas kontekstā, samērīgu pieeju izpētes veikšanai dažādās riska situācijās. Atbildīgām institūcijām ir nepieciešams turpināt veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka plāna ietvaros veiktie pasākumi tiek efektīvi īstenoti praksē un tie ilgtermiņā sasniedz izvirzīto mērķi – veicināt piekļuvi finanšu pakalpojumiem. Ministra kabinetā 2024.gada 24.janvārī apstiprināts Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027.gadam, kurā noteiktas trīs prioritātes: būvniecība, veselība un sociālā aprūpe, kā arī vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība saistībā ar skaidras naudas izmantošanu savstarpējos darījumos un informācijas pieejamību valsts iestādēm un tās publiskošanu. Saskaņā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas 2024.gada 12.maijā publicēto pētījumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs", kur tiek novērtēts ēnu ekonomikas apjoms privātajā sektorā, 2023.gadā Latvijā ēnu ekonomikas indekss bija 22,9%. Salīdzinot ar 2022.gadu, ēnu ekonomikas apmērs ir samazinājies par 3,6 procentpunktiem, kas ir straujākais kritums pēdējo 11 gadu laikā. Ēnu ekonomikas samazinājums liecina, ka uzsāktie ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumi, kā arī sistēmisko risinājumu ieviešana sniedz pozitīvo rezultātu. Vienlaikus ir jāturpina darbs pie labvēlīgas uzņēmējdarbības vides veicināšanas, tajā skaitā jāīsteno pasākumi alternatīvo finansējuma avotu piesaistei, kas savukārt veicina Latvijas uzņēmumu pašu kapitāla pietiekamību un uzņēmumu spējas aizņemties. Būtiskākie paveiktie pasākumi kreditēšanas veicināšanaiAtbildīgās institūcijas ir nodrošinājušas politikas plānošanas dokumentos un informatīvajos ziņojumos noteikto pasākumu ieviešanu, lai mazinātu kreditēšanu bremzējošus faktorus un veidotu kreditēšanai un investīcijām pievilcīgāku vidi. Ir pārskatīti un aktualizēti Latvijas Bankas noteikumi attiecībā uz piemērojamās riska pakāpes atbilstīgumu un citi nozares norādītie regulatīvie šķēršļi, tāpat pārskatīti nosacījumi attiecībā uz kredītiestāžu iesniedzamo informācijas apjomu Latvijas Bankai, lai nodrošinātu pastāvīgu monitoringu, nodrošināta informācijas apkopošana par kredītu un noguldījumu likmēm, kā arī komisijām, kas var ietekmēt kreditēšanu. Vienlaikus, lai spētu proaktīvi reaģēt uz tirgus situāciju, ir paredzēts, ka Latvijas Banka turpmāk regulāri izstrādā ziņojumu par finansējuma pieejamību Latvijā. Lai radītu priekšnosacījumus kredīta apjoma pieaugumam būvniecības nozarē Ekonomikas ministrija līdz šim īstenojusi pasākumu kopumu birokrātijas mazināšanas risinājumu ieviešanā būvniecībā. Ir izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Būvniecības likumā" (24-TA-2288), kas risina: sabiedrības līdzdalības procesu, nosaka sabiedrības līdzdalības mērķi un pamatprincipus; tehnisko noteikumu izdošanas un būvprojekta saskaņošanas kārtību un nosacījumus; būvtāfeles lomu sabiedrības informēšanā; Papildus tam Ekonomikas ministrija ir nodrošinājusi būvdarbu dokumentācijas pārskatīšanu, ir veikti grozījumi speciālajos būvnoteikumos, kas paredz vienkāršot būvdarbu fiksāciju – precizē ikdienas ierakstu saturu un veikšanas kārtību, novērš datu dublēšanos vairākos aktos, stiprina sadarbību starp būvniecības procesa dalībniekiem, paredzot kā tiem ir jāvienojas par būvdarbu uzraudzības un saskaņošanas kārtību. Vienlaikus tiek veikti grozījumi arī Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi", kas paredz ieviest projektēšanas stadijas, pilnveidot projektēšanas procesu, atteikties no obligātās autoruzraudzības. Tāpat tiesību akta projekts uzlabo regulējumu tehnisko noteikumu saņemšanai un būvprojektu saskaņošanai. Ekonomikas ministrija ir arī izstrādājusi regulējumu būvniecības ieceres īstenošanai pa kārtām, pieļaujot kā kārtu izdalīt būves daļu. Paredzētas tiesības uzsākt būvdarbu sagatavošanas darbus pirms projektēšanas pabeigšanas. Ir nodrošināta vienotā būvju reģistrācijas procesa ieviešana. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Valsts zemes dienestu šobrīd strādā pie valsts informācijas sistēmas funkcionalitātes, lai ieviestu vienotu būvju reģistrācijas procesu, proti, attīstīt valsts informācijas sistēmu savienošanu un datu apmaiņas procesus, datus, kas ir nepieciešami būves reģistrācijai nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, saņemot apmaiņas procesā no būvniecības informācijas sistēmas. Tālāk nodrošinot datu nodošanu arī būves ierakstīšanai zemesgrāmatā. Vienlaikus ir izstrādāts normatīvais regulējums, precizējot dzīvokļu īpašnieku kopības tiesisko statusu un reģistrāciju. Tāpat tiek turpināts strādāt pie dzīvokļu īpašumu izveidošanas procesa vienkāršošanas. Ir veikti pirmie soļi konkurences palielināšanai banku sektorā. 2024.gada augustā darbu uzsāka pirmā jaunā banka Latvijā – Indexo. Lai rastu iespējamos risinājumus kreditēšanas pakalpojumu konkurētspējas veicināšanai, tajā skaitā kredītu refinansēšanas šķēršļu mazināšanai un iespējamiem kredītiestādes risinājumiem patērētājiem, 2023.gadā Ministru prezidentes vadītās refinansēšanas darba grupas ietvaros tika panākta vienošanās par normatīvā regulējuma izstrādi. Apzinot šķēršļus, kas traucē aktīvāku uzņēmumu kreditēšanu, darba grupā tika secināts, ka viena no galvenajām problēmām ir aizdevēju augstās komisijas maksas, kas sadārdzina aizņemšanos un kavē klientu mobilitāti, tādējādi pasliktinot konkurenci. Attiecīgi tika definēta regulējuma nepieciešamība, kas paredzētu to, ka kredītiestādes un nebanku aizdevēji nedrīkst piemērot komisijas maksu par kredīta un līzinga pirmstermiņa atmaksu, tai skaitā piemērot maksu par to refinansēšanu. Papildus tika piedāvāts risināt citus būtiskus jautājumus, kas kavē refinansēšanas vai pirmstermiņa atmaksas procesus, proti, zemesgrāmatas nodeva, ķīlu (arī komercķīlu) reģistrācijas process, ārvalstu pilnvaras. Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku izstrādāja likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā" (24-TA-2101), kas šobrīd atrodas saskaņošanas procesā un paredz regulējumu aizdevuma un līzinga līgumā noteikto saistību pirmstermiņa izpildei vai refinansēšanai: regulējums attiecas uz tādu aizdevuma un līzinga līgumu, kuru komersants vai kooperatīvā sabiedrība (aizdevējs vai līzinga devējs) (turpmāk visi kopā – komersants) ir noslēgusi ar citu komersantu vai kooperatīvo sabiedrību (aizņēmēju vai līzinga ņēmēju); komersantam ir tiesības veikt no līguma izrietošo saistību pilnīgu izpildi pirms minētajā līgumā noteiktā termiņa (pirmstermiņa atmaksa) vai arī noslēgts līgumu ar citu komersantu (refinansēšana). Komersantam ir pienākums maksāt procentus un citus maksājumus tikai par to laika posmu, līdz kuram tas pilnībā izpilda līgumā noteiktās saistības; par līgumā noteikto saistību pirmstermiņu atmaksu vai refinansēšanu nav tiesības piemērot maksu, kas pārsniedz 0,1% no līgumā noteiktās atlikušās vērtības, izņemot gadījumu, kad aizdevumam vai līzingam ir fiksēta procentu likme. grozījumi par līgumā noteikto saistību pirmstermiņa izpildi vai refinansēšanu nav piemērojami aizdevuma un līzinga līgumiem, kas noslēgti pirms attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās. 2024.gada beigās Saeimā tika pieņemts "Solidaritātes iemaksas likums", kas nosaka pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm kā arī citu valstu kredītiestāžu filiālēm Latvijā pienākumu veikt solidaritātes iemaksu 60% apmērā no solidaritātes iemaksas bāzes. Likums nosaka, ka Latvijā reģistrētas kredītiestādes, kā arī citu valstu kredītiestāžu filiāles Latvijā palielina iemaksas valsts budžetā, kas nodrošinās finansējumu tuvākajos gados pieaugošajām nacionālas drošības vajadzībām. Tāpat likums papildus finansējuma rašanai pieaugošajām nacionālās drošības vajadzībām vērsts uz kreditēšanas apjomu palielināšanu, proti, piešķirot atlaidi tām bankām, kuras ir palielinājušas kreditēšanas tempu. 2018.gadā Patērētāju tiesību aizsardzības likums tika papildināts ar 8.3pantu, kurā tika noteikti patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumi. Minēto ierobežojumu nepieciešamību lielā mērā noteica krīze ekonomiskā krīze, kā arī regulējuma nepietiekamība nozarē. Šobrīd nozare ir sakārtota, piemēram, pilnveidojot maksātspējas novērtēšanas prasības, un kredītu kvalitāte uzskatāma par labu. Vienlaikus ir samazinājies sūdzību skaits un tirgus turpina pieaugt. Tādējādi secināms, ka ir būtiski mainījušies apstākļi, kuru dēļ tika ieviesti patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumi. Līdz ar to kredīta devēji šobrīd tērē neadekvātus resursus tam, lai katrai reklāmai izvērtētu riska līmeņus, bet savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centram nepieciešami būtiski resursi, lai uzraudzītu reklāmas ierobežojumu izvērtēšanu. Ņemot vērā minēto, lai veicinātu mazo banku konkurētspēju, mazinātu klientu piesaistes izdevumus un tādējādi arī samazinātu kredītu cenu sabiedrībai, šobrīd Saeimā pirmajā lasījumā ir pieņemti Ekonomikas ministrijas virzītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (Nr.694/Lp14), kas, cita starpā paredz mīkstināt patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumus. Savukārt, lai nodrošinātu finanšu pieejamību maziem un vidējiem uzņēmumiem to digitalizācijas, eksporta un inovāciju spēju, kā arī produktivitātes kāpināšanai, tiek piedāvātas Ekonomikas ministrijas izstrādātās atbalsta programmas 1,6 mljrd. EUR apmērā. Jānorāda, ka 2024.gada 13.jūnijā tika pieņemti grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā, saskaņā ar kuriem tika pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.novembra direktīva (ES) 2021/2167 par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2014/17/ES. Ar minētajiem grozījumiem licencētiem parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem tiek noteiktas tiesības iesaistīties ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanā, tostarp no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma izrietoša maksājuma atgūšana; vienošanās ar aizņēmēju par jebkādiem noteikumiem saistībā ar kreditēšanas līgumā paredzētām kreditora tiesībām vai pašu kreditēšanas līgumu, ievērojot kredītu pircēja norādījumus, kā arī no kreditēšanas līguma izrietošo sūdzību izskatīšana par kreditēšanas līgumā paredzētām kreditora saistībām vai par pašu kreditēšanas līgumu. Būtiskākie pasākumi kapitāla tirgus attīstībāLai labāk izprastu Latvijas kapitāla tirgu, kā arī identificētu darbības virzienus tā attīstībai, 2021.gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (ar 2023.gada 1.janvāri pievienota Latvijas Bankai) sadarbībā ar Latvijas kapitāla tirgus dalībniekiem un SIA "SKDS", kas nodrošināja anketēšanas procesu, apkopoja viedokļus par iesaistīto pušu redzējumu attiecībā uz kapitāla tirgu Latvijā. Rezultātā tika izstrādāts pētījuma dokuments "Latvijas kapitāla tirgus apskats: vērtējums, viedokļi, priekšlikumi" (turpmāk – Apskats). Balstoties uz galvenajiem Apskata secinājumiem, kas iegūti no visiem Latvijas kapitāla tirgus dalībniekiem, tika izstrādāta 10 soļu programma Latvijas kapitāla tirgus attīstībai (turpmāk – 10 soļu programma). 10 soļu programma ietvēra būtiskākos attīstības virzienus Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, kā arī tika identificēti pasākumi katra virziena attīstībai. Šobrīd 10 soļu programmas darbības periods ir bijis 3 gadi un secināms, ka lielākajā daļā darbības virzienu ir bijis ievērojams progress un turpmākai Latvijas kapitāla tirgus attīstībai nepieciešams izstrādāt jaunus pasākumus un attīstības virzienus. Būtiskākie pasākumi iepriekšējā periodā ietver: Veikts regulatīvo prasību audits, kā rezultātā novērstas situācijas, kad emitentam tiek uzliktas lielākas prasības, nekā to prasa starptautiskais regulējums. Pārskatītas Atklātības prasību direktīvas prasības, samazināts administratīvais slogs attiecībā uz akcionāru sapulču sasaukšanu, pieņemts Akciju atpirkšanas likums, pieņemts Vērtspapīrošanas likums, veikts izvērtējums par Sākotnējā reģistrā esošo vērtspapīru turpmāku apriti, veikti pasākumi dokumentu un prasību vienādošanai Baltijas valstu līmenī un citi pasākumi, kas nodrošina administratīvā sloga mazināšanu. 2022.gada janvārī savu darbību uzsāka atbalsta mehānisms "Vērstpapīru smilškaste" (turpmāk – Vērtspapīru smilškaste) – atbalsta mehānisms uzņēmumiem, kas vēlas piesaistīt finansējumu Latvijas kapitāla tirgū. Vērtspapīru smilškastes darbību administrē Latvijas Banka, savukārt Vērtspapīru smilškastes darba grupā uz brīvprātības principa un bez maksas darbojas galvenie Latvijas kapitāla tirgus dalībnieki un eksperti. Līdz šim Vērtspapīru smilškastē piedalījušies 8 dalībnieki. Atbalsta mehānisma ietvaros potenciālais emitents saņem ekspertu sagatavotu sākotnējo novērtējumu un ieteikumus, kas jāuzlabo, lai izietu Latvijas kapitāla tirgū. Atbalsta mehānismu var izmantot gan privāti uzņēmumi, gan arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības. 2025.gadā notika jau piektais Latvijas Kapitāla tirgus forums, kas ir ikgadējs pasākums, kas katru gadu veltīts kādai aktuālai kapitāla tirgus tēmai. Kapitāla tirgus forums pulcē Latvijas kapitāla tirgus dalībniekus un iesaistītās puses un ir ļoti labi apmeklēts un augstu novērtēts pasākums tirgus dalībnieku vidū. Lai sekmētu kapitāla tirgus dalībnieku izpratni par ilgtspējīgām finansēm, ir uzsākts Ilgtspējas brokastu pasākumu cikls, kas ir informatīvi pasākumi tirgus dalībniekiem ar aktualitātēm ilgtspējas jomā. 2023.gadā izveidots MSCI Baltijas indekss, kas ir būtisks solis Baltijas valstu redzamībai starptautiskajiem investoriem. Vienlaikus šobrīd Latvijas uzņēmumi nav iekļauti indeksā, lai sasniegtu vērtējumu "Robežtirgus" (Frontier market), tirgū būtu jābūt diviem uzņēmumiem ar kapitalizāciju virs 1 mljrd. USD. Šobrīd Latvija nav sasniegusi "Robežtirgus" vērtējumu, tomēr Baltijas valstu redzamība kā tāda ir vērtējama pozitīvi arī Latvijai. Ņemot vērā minēto, turpināms darbs pie lielo Latvijas uzņēmumu iekļaušanas Latvijas kapitāla tirgū. Tāpat veikta virkne pasākumu iedzīvotāju finanšu pratības veicināšanai. Tāpat šobrīd notiek aktīvs darbs pie digitālo risinājumu izstrādes, lai vērtspapīru iegāde kļūtu ērtāka un pieejama ikvienam. Ir veikta licencēšanas procesa analīze un tas izveidots pēc iespējas skaidrāks un saprotamāks, lai nodrošinātu vieglāku licences iegūšanas procesu ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem. Vienlaikus Latvijas Bankā turpinās darbs pie konsultāciju sniegšanas potenciālajiem tirgus dalībniekiem, lai izprastu licences iegūšanas procesu, kā arī izvēlētos atbilstošāko darbības modeli. Latvijas Banka ir izstrādājusi jaunu 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai (https://datnes.latvijasbanka.lv/files/10-solu-programma-kapitala-tirgus-attistibai.pdf), kura tika prezentēta 12.februārī. Jaunajā 10 soļu programmā tiek saglabātas tādas prioritātes kā finanšu pratība iedzīvotājiem, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību virzība uz kapitāla tirgu, uzraudzības procesa pilnveidošana Latvijā un Baltijā, kas papildināti ar finanšu pratību uzņēmumos un ilgtspējīgas pārvaldības veicināšanu, investoru tiesību aizsardzību un emitentu un akcionāru savstarpējās kultūras veidošanu. Kapitāla tirgus attīstībai Ministru kabinets 2023.gada 13.jūnijā atbalstīja Finanšu ministrijas virzīto informatīvo ziņojumu "Par Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu sākotnējā publiskā piedāvājuma fonda izveidi", kas paredzēja izveidot IPO fondu, kura mērķis ir nodrošināt finansējumu MVU sākotnējai kotēšanai un iekļaušanai Baltijas valstu akciju tirgū (gan galvenajā tirgus sarakstā, gan daudzpusējās tirdzniecības sistēmas (MTF) alternatīvajā tirgus sarakstā Nasdaq Baltijas biržā). Lai virzītos uz noteikto mērķi Latvijas un Lietuvas nacionālās finanšu attīstības institūcijas ALTUM un "Investicijų ir verslo garantijos" (INVEGA) 2024.gada 7.jūnijā izsludināja IPO fonda pārvaldnieka atlasi un šobrīd notiek iesniegto piedāvājumu vērtēšana. Fonda kopējais apjoms plānots 48,78 milj. EUR no kuriem 20 milj. būs ALTUM ieguldījums, 18,78 milj. EUR – INVEGA investīcija, savukārt 10 milj. EUR būs jāpiesaista fonda pārvaldniekam. Fonda investīciju stratēģija paredz investīcijas Latvijā un Lietuvā vismaz katras valsts investētā kapitāla apmērā. Lai veicinātu komersantu attīstību nepieciešama finansējuma piesaiste kapitāla tirgos, paaugstinot komersantu starptautisko konkurētspēju, kā arī sekmējot investīcijas dzīvotspējīgos un inovatīvos uzņēmumos, ļaujot tiem straujāk augt un attīstīties. Minēto mērķu sasniegšanai kopš 2024.gada oktobra CFLA īsteno uzņēmumu atbalstu dalībai kapitāla tirgos, ko regulē Ministru kabineta 2023.gada 17.oktobra noteikumi Nr.597 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.3. pasākuma "Uzņēmuma atbalsts dalībai kapitāla tirgos" īstenošanas noteikumi". Pasākuma ietvaros komersants var pieteikties grantam līdz 200 000 EUR akciju iekļaušanai tirdzniecības vietā vai grantam līdz 120 000 EUR parāda vērtspapīru iekļaušanai tirdzniecības vietā. Komersanta projekta ietvaros publiskā finansējuma atbalsta intensitāte nepārsniedz 50%, līdz ar to tiek attiecināta puse no izmaksām, ja summa nepārsniedz granta maksimālo apmēru. Pasākuma ietvaros ir plānots ar grantiem atbalstīt 10 komersantus. Vērtējot līdz šim paveikto kapitāla tirgus attīstības jomā, jāsecina, ka turpmākai kapitāla tirgus attīstībai ir nepieciešami mērķtiecīgi papildus stimuli, lai varētu sasniegt līdz šim izvirzīto mērķi 9% kapitalizāciju pret IKP. Vienlaikus, lai mērķorientēti izmantotu līdz šim izstrādātos atbalsta instrumentus, atbildīgajām institūcijām nepieciešams uzņēmumiem regulāri sniegt informāciju par piemērotākajiem atbalsta instrumentiem kapitalizācijas sekmēšanai. Vēl viens kapitāla piesaistei nozīmīgs aspekts ir termiņi, kādos ārvalstnieki, kas veic investīcijas Latvijā, var saņemt uzturēšanās atļaujas. Situācijās, kad turīgi ārvalstnieki meklē iespējas ieguldīt ārpus savas mītnes zemes, ar nolūku iegūt tiesisku uzturēšanās pamatu kādā ārvalstī, bieži valsts izvēli pamato tieši uzturēšanās atļaujas saņemšanai izvirzītie nosacījumi un tās saņemšanas process. Tādējādi, lai veicinātu ārvalstnieku vēlmi investēt Latvijā, nevis kādā citā valstī, uzturēšanās atļauju saņemšanas procesam ir jābūt konkurētspējīgam ar kaimiņvalstīm. Šobrīd atbilstoši Imigrācijas likuma 33.pantam vispārīgais termiņš atbildei par termiņuzturēšanās atļauju ir 30 dienas, bet attiecībā uz investoriem, kas ir tādas valsts pilsoņi, kuriem izsniedzot uzturēšanās atļauju, tiek veikta papildu pārbaude17, vai kuram ārvalstī piešķirts bezvalstnieka vai bēgļa statuss iesnieguma izskatīšanai noteikts garāks termiņš – 90 dienas. Vienlaikus Ministru kabineta 2024.gada 26.novembra noteikumu Nr. 731 "Valsts nodeva par migrācijas pakalpojumiem" 5.1.2. un 5.1.3.apakšpunkti paredz iespēju samaksājot paaugstinātu valsts nodevu saņemt termiņuzturēšanās atļauju 5 vai 10 darbdienu laikā. Izvērtējot investoru 2024.gadā iesniegtos pieteikumus uzturēšanās atļauju saņemšanai, secināms, ka no 354 uzturēšanās atļauju pieteikumiem 215 (61%) iesniegti izskatīšanai parastā kārtībā (t.i., 30 vai 90 dienu (riska valstu pilsoņiem) laikā), bet 139 iesniegti izskatīšanai paātrinātā kārtībā, proti 82 (23%) pieteikumi iesniegti izskatīšanai 10 darbdienu laikā, bet 57 (16%) pieteikumi – 5 darbdienu laikā. Tādējādi, lai gan vispārējie termiņi uzturēšanās atļauju izskatīšanai investoriem ir ilgi un var pastāvēt bažas par to konkurētspēju, tomēr pastāv alternatīvs situācijas risinājums, proti, paaugstinātas valsts nodevas samaksa, kas nodrošina investoru pieteikumu izskatīšanu konkurētspējīgā termiņā. No statistikas datiem redzams, ka investori ir informēti par iespēju samaksāt lielāku valsts nodevu par pieteikuma ātrāku izskatīšanu un pietiekami aktīvi to izmanto, līdz ar to uzskatāms, ka pastāvošais tiesiskais regulējums pietiekami efektīvi risina identificēto problēmu. 1 Skatīt Ministru kabineta 2024.gada 20.janvāra rīkojumā Nr.55 apstiprinātā "Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai"22., 23, 25., 27., 30., 35. un 36.punktus2 ECB datu bāze par kredītu atlikumiem; EUROSTA datu bāze par ārvalstu tiešajām investīcijām 3 https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/bookmark/271f5fd9-e8bb-476c-b931-2771748b037b?lang=en 4 https://statdb.bank.lv/lb/Data/243 5 Vai par 4.4%, izslēdzot vienreizējos efektus saistībā ar strukturālajām pārmaiņām banku sektorā un sektoru pārklasifikāciju. 6 MK 05.07.2022. noteikumi Nr.418 "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena "Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A" 5.1.1.r. reformas "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija" 5.1.1.2.i. investīcijas "Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai" pirmās kārtas īstenošanas noteikumi" 7 MK 09.01.2024. noteikumi Nr.32 "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena "Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A" 5.1.1.r. reformas "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija" 5.1.1.2.i. investīcijas "Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai" otrās kārtas īstenošanas noteikumi" 8 MK 09.01.2024. noteikumi Nr.33 "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.2.i. investīcijas "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))" 1.2.1.2.i.2. pasākuma "Inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrāde" īstenošanas noteikumi" 9 MK 09.01.2024. noteikumi Nr.34 "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas" 2.2.1.3.i. investīcijas "Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā" īstenošanas noteikumi" 10 MK 07.11.2023. noteikumi Nr.644 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.4. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" īstenošanas noteikumi" 11 Likumprojekts "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" (881/Lp14) ir iesniegts Saeimā, pieņemts 1.lasījumā. 12 Saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 5.septembra noteikumiem Nr.537 "Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju – juridisko personu – kreditēšanas veicināšanai" un Ministru kabineta 2020.gada 16.jūnija noteikumiem Nr.383 "Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai". 13 Finanšu Pieejamības Pārskats | Latvijas Banka 14 https://www.bank.lv/darbibas-jomas/uzraudziba/finansu-noziegumu-noversana/aml-rokasgramata 15 12.01.2021. noteikumi Nr.5 "Klientu izpētes, klientu padziļinātās izpētes un riska skaitliskā novērtējuma sistēmas izveides un informācijas tehnoloģiju prasību normatīvie noteikumi", pārizdoti kā 17.09.2024. noteikumi Nr.316 "Klienta riska noteikšanas, klienta izpētes, klienta padziļinātas izpētes un informācijas tehnoloģiju risinājumu nodrošināšanas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju risku pārvaldības jomā". 16 https://www.bank.lv/images/uzraudziba/2024/vadlinijas-efektivas-finansu-ieklausanas-nodrosinasanai.pdf 17 Šo valstu uzskaitījums ietverts Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumu Nr.554 "Noteikumi par valstīm, kuru pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, veic papildu pārbaudi" pielikumā. Ekonomikas ministrs V. Valainis