5. Article

Atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām plānā paredzēto pasākumu īstenošanu nodrošināt no tām piešķirtajiem budžeta līdzekļiem. 6 Ministru prezidentes pienākumu izpildītāja ‒ tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere Ekonomikas ministrs V. Valainis (Ministru kabineta 2025. gada 15. jūlija rīkojums Nr. 422) RĪCĪBAS PLĀNS INVESTĪCIJU PIESAISTEI UN FINANŠU PIEEJAMĪBAI TAUTSAIMNIECĪBĀ SATURS SATURS SAĪSINĀJUMI I KOPSAVILKUMS II ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS III MĒRĶI UN VEICAMIE UZDEVUMI INVESTĪCIJU PIESAISTE LATVIJAS EKONOMISKAIS PROFILS LATVIJAS INVESTĪCIJU PORTFEĻA PIEDĀVĀJUMA IZVEIDE PUBLISKĀ UN PRIVĀTĀ PARTNERĪBA JAUNU ĀRVALSTU FINANŠU DALĪBNIEKU PIESAISTE STIMULS MĒROGOJAMU INVESTĪCIJU PROJEKTU ATTĪSTĪBAI LATVIJĀ SMILŠKASTU PIEEJA INOVĀCIJU ATTĪSTĪBAI FINANSĒJUMA PIEEJAMĪBA ATBALSTA PAPLAŠINĀŠANA UZŅĒMUMU PRODUKTIVITĀTES KĀPINĀŠANAI, T.SK., STRAUJI AUGOŠAJOS UZŅĒMUMOS TEHNOLOĢIJU PĀRNESE SPIN-OFF UZŅĒMUMOS PENSIJU FONDU IESAISTE ALTUM ATTĪSTĪBAS INVESTĪCIJU FINANSĒŠANĀ STIMULS PENSIJU FONDU IEGULDĪJUMIEM LATVIJĀ ALTUM IEGULDĪJUMI DARĪJUMIEM AR KOLEKTĪVĀS FINANSĒŠANAS PLATFORMĀM ATBALSTA SISTĒMA UZŅĒMUMU OBLIGĀCIJĀM EKSPORTA KREDĪTU APDROŠINĀŠANAS MODELIS KREDITĒTĀJU LICENCĒŠANAS UN UZRAUDZĪBAS CENTRALIZĒŠANA BIZNESA ATBALSTA INFORMĀCIJA VIENUVIET – BUSINESS.GOV.LV PIELIKUMS SAĪSINĀJUMI PlānsRīcības plāns investīciju piesaistei un finanšu pieejamībai tautsaimniecībāESEiropas SavienībaMKMinistru kabinetsMK KITKMinistru kabineta Konkurētspējas un izaugsmes tematiskā komitejaEMEkonomikas ministrijaFMFinanšu ministrijaAIMAizsardzības ministrijaLMLabklājības ministrijaLBLatvijas BankaLIAALatvijas Investīciju un Attīstības aģentūraCFLACentrālā finanšu un līgumu aģentūraPTACPatērētāju tiesību aizsardzības centrsALTUMAkciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum"NASDAQAkciju sabiedrība "NASDAQ Riga"LVCABiedrība "Latvijas Privātā un Iespējkapitāla asociācija"FNABiedrība "Latvijas Finanšu nozares asociācija"FLABiedrība "FinTech Latvija Asociācija"IKPIekšzemes kopproduktsPVNPievienotās vērtības nodoklisEUReiromilj.Miljonimljrd.Miljarditūkst.TūkstošiPPPPubliskā un privātā partnerībaMVUMazi un vidēji uzņēmumiFINTECHFinanšu tehnoloģijasSpin-offTehnoloģija vai risinājums, kas ir radies institūcijas iekšienē, un izrotē no tās kā jauns zinātniski ietilpīgs jaunuzņēmumsP&APētniecība un attīstībaNILLTPFNNoziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanaAIFAlternatīvo Ieguldījumu FondsIPO fondsBaltijas kapitāla tirgus akcelerācijas fondsDSTIparāda apkalpošanas izdevumu attiecība pret ienākumiem (no angļu valodas –debt service to income ratio)LTVkredīta apmēra attiecība pret nodrošinājuma vērtību (no angļu valodas – loan to value)I KOPSAVILKUMS Plāns izstrādāts saskaņā ar Konkurētspējas un izaugsmes tematiskās komitejas 2024.gada 1.oktobra sēdes protokollēmuma (protokols Nr.1 1.§) 3.punktu, kas nosaka Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Latvijas Banku un Finanšu ministriju trīs mēnešu laikā sagatavot un iesniegt izskatīšanai tematiskās komitejas sēdē informatīvo ziņojumu ar rīcības plānu / ceļa karti kapitāla tirgus attīstībai un finanšu pieejamībai tautsaimniecībā un ekonomikas ministram pēc informatīvā ziņojuma izskatīšanas tematiskās komitejas sēdē iesniegt to izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Jāņem vērā, ka Plāns ir būtisks secīgs solis Ministru kabineta 2024.gada 20.janvāra rīkojumā Nr.55 apstiprinātā "Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" noteikto pasākumu realizēšanai, kas paredz turpināt īstenot ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, attīstīt ar Baltijas valstīm konkurētspējīgu kapitāla tirgu, veikt būtiskas izmaiņas nodokļu politikā, kas ir vērstas uz ekonomikas konkurētspēju un mazināt ienākumu nevienlīdzību, kā arī mazināt birokrātiju.1 Ar Ministru kabineta 2021.gada 16.februāra rīkojumu Nr.93 "Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam" ir noteikti ekonomikas izaugsmes veicināšanas mērķi un rīcības virzieni turpmākajiem septiņiem gadiem gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Secīgi 2024.gada 30.aprīlī Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums "Par Latvijas ekonomikas attīstību". Informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas ekonomikas attīstību" izvirzīts stratēģiskais mērķis – līdz 2035.gadam panākt, lai Latvijas IKP apjoms sasniedz 83 mljrd. EUR, kas nozīmē to, ka ekonomikas apjomam ir jādubultojas salīdzinājumā ar šodienas situāciju. Lai to panāktu, tuvāko gadu laikā ir jāsasniedz 4–5% vidējie ekonomikas pieauguma tempi ik gadu, pie nosacījuma, ka inflācija saglabājas stabila 2% robežās. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, nepieciešams nodrošināt darbaspēka resursus – vismaz 900 tūkst. nodarbināto gadā, jāpanāk eksporta īpatsvara pieaugums līdz vismaz 80% no IKP, jānodrošina ikgadējs privāto investīciju apjoms vismaz 25% apmērā no IKP. Priekšnosacījums Latvijas ekonomikas attīstībai ir konkurētspējas priekšrocību balstīšana uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām, kā arī spējai pielāgoties un izmantot globālo pārmaiņu radītās iespējas. Lai tās attīstītu, ir nepieciešami publiskā un privātā sektora sadarbība un ieguldījumi. Lai gan kopumā Latvijā ir stabila ekonomiskā vide, kā liecina tautsaimniecības dati, Latvijas ekonomika šobrīd būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm – nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikumi 2024.gada beigās Latvijā – 5,6 mljrd. EUR, Lietuvā – 12,2 mljrd. EUR, Igaunijā – 10,8 mljrd. EUR. Saskaņā ar Eurostat datiem 2024.gada septembra beigās uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms uzņēmumu pašu kapitālā Latvijā bija 22.5 mljrd. EUR (57% no IKP), Igaunijā – 35.1 mljrd. EUR (90,3% no IKP), Lietuvā – 34.9 mljrd. EUR (45,4% no IKP)2. Lai īstenotu valdības izvirzīto ekonomisko mērķi, ir būtiski jāuzlabo finansējuma pieejamība komersantiem un aktīvi jāpiesaista investīcijas tautsaimniecībai, jāveic mērķtiecīgas valsts investīcijas tautsaimniecībā, kas kopā ar ES fondu, tostarp Atveseļošanas un noturības mehānisma, investīcijām, sniegtu būtisku atbalstu mūsu uzņēmēju produktivitātei. Līdz šim ir izstrādāti vairāki konceptuāli politikas plānošanas dokumenti, kas paredz pilnveidot finanšu tirgus attīstību Latvijā, identificējot problēmjautājumus un definējot noteiktus uzdevumus. Vērtējot tos kopsakarā ar to sasniegtajiem rezultātiem un ietekmi uz tautsaimniecības rādītājiem, ir secināms, ka, ja turpmāk netiks izvirzīti konkrētāki un ambiciozāki uzdevumi kapitāla tirgus sakārtošanai, finansējuma pieejamībai un investīciju piesaistei, Latvija būtiski zaudēs ne tikai konkurencē ar kaimiņvalstīm, bet ir risks tautsaimniecības stagnācijai un ekonomikas izrāviens nebūs iespējams plānotajos apmēros. Ņemot vērā Latvijas ekonomikas attīstībai izvirzīto ilgtermiņa stratēģisko mērķi, šī Plāna un tajā izvirzīto uzdevumu izpildes mērķis ir līdz 2029.gadam tuvināt kapitāla piesaistes līmeni Latvijai tam apmēram, kādā šis līmenis ir Lietuvā un Igaunijā, tas ir: Lai identificētu pastāvošās problēmas saistībā ar finanšu pieejamību un investīciju piesaisti Latvijai no dažādiem skatu punktiem, Plāna izstrādes gaitā Ekonomikas ministrija organizēja individuālas tikšanās ar kredītiestādēm, lielākajām nozares uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām un nozaru ekspertiem. Šāda pieeja ļāva iegūt praksē balstītu informāciju, kas ataino reālo situāciju nozarē un ļauj koncentrēties uz konkrētiem problēmu risinājumiem. Plānā kopumā ir iekļauti 15 uzdevumi atbildīgajām iestādēm, kas skar gan investīciju piesaisti, gan finansējuma pieejamību. Minēto uzdevumu īstenošana tiešā mērā sniegs atdevi Latvijas ekonomikas izaugsmei un labklājībai. Ņemot vērā, ka Plānā ietverto uzdevumu izpildei nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts budžeta, tas uzskatāms par budžetam neitrālu un ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu Plānā netiek ietverts. II ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS Lai gan kopumā Latvijas ekonomiskā vide vērtējama kā stabila, tomēr pēdējos gados Latvija aizvien vairāk atpaliek no kaimiņvalstīm – kopš 2012.gada Latvijā IKP uz iedzīvotāju ir pieaudzis gandrīz divas reizes no 10,5 tūkst. EUR līdz 20,8 tūkst. EUR, tajā pašā laikā Igaunijā IKP uz iedzīvotāju ir pieaudzis no 13,7 tūkst. EUR 2012.gadā līdz 28,0 tūkst. EUR, bet Lietuvā IKP uz 1 iedzīvotāju šajā laika posmā ir palielinājies no 11,1 tūkst. EUR 2012.gadā līdz 25,7 tūkst. EUR3. Eksporta apjomi uz 1 iedzīvotāju Latvijā 2023.gadā faktiskajās cenās bija 13,9 tūkst. EUR, bet Lietuvā – 19,7 tūkst. EUR un Igaunijā – 21,8 tūkst. EUR. Privātās investīcijas vidēji 2019.-2023. gados veido 19,8% no IKP, bet mērķim būtu jābūt vismaz 23-25% no IKP. Investīciju dinamika lielā mērā korelē ar kreditēšanas rādītājiem. To ietekmē arī relatīvi zems pieprasījums un strukturālās nepilnības (trūkumi uzņēmējdarbības un investīciju vidē, demogrāfiskie faktori), kā arī ekonomiskās un politiskās situācijas nenoteiktība ārējā vidē. Ja privātā sektora kreditēšana Latvijā būtu Igaunijas līmenī, tad ekonomikā papildus nonāktu ~ 2 mljrd. EUR finansējums gadā, kas būtu ļoti būtisks faktors straujākai uzņēmumu attīstībai. Kreditēšanas situācijaBaltijas valstis banku kreditēšanas jomā 2014.gadā atradās diezgan līdzvērtīgās pozīcijās. Izsniegto kredītu atlikums absolūtajā izteiksmē bija samērā līdzvērtīgs. Tomēr iekšzemes kredītu un IKP attiecība Igaunijā bija visaugstākā (72,7%), Latvijā tā bija 55,4% un Lietuvā viszemākā (45,4%). Nākamos gados kaimiņvalstīs kreditēšanas tirgus attīstījās pretstatā Latvijai. Pēc 5 gadiem, 2019.gadā, Latvijā tas kumulatīvi bija sarucis par 7%, kamēr Igaunijā un Lietuvā pieaudzis attiecīgi par 32% un 24%. Nākamos gados kaimiņvalstīs kreditēšanas izaugsme vēl paātrinājās, kamēr Latvijā pieaugums bija ievērojami lēnāks. 2024.gada oktobra beigās Latvijā banku izsniegto kredītu atlikumi bija par 16% lielāki, bet Igaunijā un Lietuvā – attiecīgi par 92% un 78% lielāki kā 2014.gada beigās. Pašlaik iekšzemes kredītu un IKP attiecība Latvijā ir viszemākā Baltijas valstu un 2. zemākā eirozonas valstu vidū, 2024. gada jūnijā veidojot 36% no IKP. Latvijā kreditēšanas tirgus šajā periodā pamatā stagnēja. Kopš 2014.gada banku izsniegto kredītu apjoms nav būtiski pieaudzis. Uzņēmumu kreditēšana periodā ir vājinājusies. Izsniegto kredītu atlikums uzņēmumiem 2024.gada beigās bija par 11% mazāks kā 2014.gada beigās. Latvijā izsniegto kredītu apmērs uz 2024.gada beigām bija 5 629 milj. EUR, savukārt Lietuvā un Igaunijā aptuveni 2 reizes lielāks (attiecīgi 12 157 un 10 830 milj. EUR). Daļēji to var izskaidrot ar gada procentu likmju atšķirībām. Latvijā procentu likmes kredītiem ilgstoši bija visaugstākās Baltijā. Lai gan kopš 2022.gada atšķirības izzuda, procentu likmes saglabājās augstā līmenī un visās Baltijas valstīs tās pašlaik ir augstākās eiro zonā. Pretēji kreditēšanas jomai banku peļņas ziņā Baltijas valstīs vērojama līdzīga aina. Banku sistēma strādāja ar peļņu visā periodā. Peļņas apmērs sāka izteikti pieaugt pēdējos gados. 2022.gada 4.ceturksnī sākās straujš kredītu procentu likmju kāpums, kuru noteica Eiropas Centrālās bankas lēmumi par bāzes procentu likmju paaugstināšanu inflācijas ierobežošanai. Pieaugot jau izsniegto kredītu procentu maksājumiem, palielinājās arī banku peļņas rādītāji. Ņemot vērā izsniegto kredītu apjomu atšķirības, lielāks peļņas pieaugums kopš 2022.gada vērojams Igaunijas un Lietuvas bankām. 1.attēls Avots: Latvijas Banka, Lietuvas Banka, Igaunijas Banka, EM aprēķini Salīdzinot Baltijas valstu uzņēmumu spējas veikt investīcijas vai aizņemties, lai kāpinātu uzņēmumu produktivitāti, jāsecina, ka Latvijas gadījumā uzņēmumu pašu kapitāla vērtība ievērojami atpaliek no kaimiņvalstīm. Minēto atpalicību sekmējis samērā zemais ārvalstu kapitāla piesaistes līmenis, uzņēmumu izvēlētās stratēģijas attiecībā uz ieguldījumu finansēšanas avotiem, kā arī novēloti ieviesti valsts stimuli peļņas reinvestēšanas veicināšanai. 2.attēls Avots: Eurostat, Sektoru konti, pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/bookmark/76e03cce-8397-4c64-8571-2d8d1415a87b?lang=en Komercbanku kredīti ir nozīmīga veselīgas tautsaimniecības sastāvdaļa – tas ir svarīgs finansējuma avots uzņēmumiem jaunu biznesa ideju un investīciju realizēšanai. Privātais sektors joprojām lielā mērā ir atkarīgs no komercbanku aizdevumiem. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem4 kopējais banku kredītportfelis Latvijā 2024.gada oktobra beigās bija 15.5 mljrd. EUR. No tā iekšzemes nebanku klientiem bija izsniegti 14.6 mljrd. EUR, pieaugums gada griezumā – par 4.5%. Nefinanšu sabiedrību kredītportfelis pieauga par 2.9%5, kamēr MVU kreditēšana attīstījās straujāk – par 8.8%, mājsaimniecību kreditēšana pieauga par 5.5%. 2024.gada jūnija beigās nebanku noguldījumi bankās, gada laika pieaugot par 5%, veidoja 22 mljrd. EUR. Iekšzemes noguldījumi šajā laikā bija par 5.1% lielāki kā pirms gada un veidoja 91% no kopējā noguldījuma apjoma. Ārvalstu noguldījumu apmērs palielinājās par 7,7% un to īpatsvars bija 9%. Salīdzinājumam – 2015.gadā ārvalstu noguldījumu īpatsvars pārsniedza pusi no visiem noguldījumiem (ārvalstu noguldījumu īpatsvars būtiski saruka finanšu sektora "kapitālā remonta" ietekmē). 3.attēls Iekšzemes un ārvalstu noguldījumi bankās, mljrd. EUR Avots: Latvijas Banka Esošā situācija kapitāla tirgus attīstībāVērtējot kapitāla tirgus jomu, jāsecina, ka Latvija ir starp tām valstīm, kur kapitāla tirgus attīstībai ir liels potenciāls, kas līdz šim nav ticis pietiekami izmantots. Vērtējot akciju tirgus kapitalizāciju pret IKP, Latvija ir vienā no pēdējām vietām ES un būtiski atpaliek arī no kaimiņvalstīm. Tirgus kapitalizācija Latvijā būtiski atpaliek no līmeņa, kas būtu atbilstošs mūsu ekonomikas attīstības līmenim. Pašlaik Baltijas biržā kotēti 13 Latvijas uzņēmumi. To akciju kapitalizācija, atbilstoši Baltijas biržas mājas lapā sniegtajai informācijai, 2024. gada beigās bija 530,45 milj. EUR, jeb 1,3% no IKP, savukārt, Lietuvā tie bija 6,3% un Igaunijā pat 13,2% no IKP. Salīdzinot Baltijas valstu situāciju, jāņem vērā, ka vismaz trešdaļa no Igaunijas un Lietuvas akciju tirgus kapitalizācijas attiecas uz valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Biržā kotēto Latvijas uzņēmumu kapitalizācija pieaugtu, ja tajā iekļautos arī valstij piederoši uzņēmumi. Kotācija biržā ļautu ne tikai piesaistīt papildu finansējumu investīciju veikšanai tieši šiem uzņēmumiem, bet arī aktivizēt fondu biržu kopumā – piedāvājot gan riska diversifikācijas iespējas vietējiem investoriem, gan arī piesaistot ārvalstu investoru interesi. Viens no aspektiem, kas uzņēmumus attur no akciju kotēšanas biržā, ir izmaksas, kā arī uzņēmēju un sabiedrības finanšu pratības trūkums par kapitāla tirgu. Kā vēl viens faktors, kas kavē kapitāla tirgus attīstību Latvijā, ir mazais tirgus, kas padara šo tirgu nekonkurētspējīgu un attur investoru ienākšanu, līdz ar to, lai primāri aktivizētu tirgu, būtu nepieciešami papildus stimuli tirgus apmēra palielināšanai gan pieprasījuma, gan piedāvājuma pusē. Paveiktais finanšu tirgus attīstībāLīdz šim ir izstrādāti vairāki konceptuāli politikas plānošanas dokumenti, kas ir vērsti uz finanšu tirgus attīstību, identificējot problēmjautājumus un definējot noteiktus uzdevumus (skatīt 4.attēlu). 4.attēls Izvērstāka detalizācija par uz šo politikas plānošanas dokumentu pamata veiktajiem pasākumiem un to izpildes statusu iekļauta Plāna pielikumā. Ekonomikas ministrija, izstrādājot Plānu, ir vērtējusi šajos dokumentos plānotās aktivitātes un to ieviešanas progresu un attiecīgi nedefinē uzdevumus, ja tie jau ir iekļauti un izpildīti. Vērtējot minētos plānošanas dokumentus kopsakarā ar to sasniegtajiem rezultātiem un ietekmi uz tautsaimniecības rādītājiem, ir secināms, ka, ja turpmāk netiks izvirzīti konkrētāki un ambiciozāki uzdevumi kapitāla tirgus sakārtošanai, finansējuma pieejamībai un investīciju piesaistei, Latvija būtiski zaudēs ne tikai konkurencē ar kaimiņvalstīm, bet ir risks tautsaimniecības stagnācijai un ekonomikas izrāviens nebūs iespējams plānotajos apmēros. Kā izšķiroši nozīmīgs aspekts finanšu tirgus tālākai attīstībai jāmin valsts kapitāla uzņēmumu virzīšana uz finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, sniedzot tiem iespēju attīstīties un kļūt par investīciju piesaistes centru visā Baltijas reģionā, kas ir nostiprināta jau Latvijas valdības 2023.gada 15.septembra deklarācijā. Vienlaikus Ministru kabinets ir noteicis kapitāla tirgus attīstības mērķi vidējam termiņam, proti, sasniegt akciju tirgus kapitalizāciju 9% no IKP apmērā 2027. gadā. Tas nozīmētu kotēt biržā jaunus uzņēmumus, kuru kopējā tirgus kapitalizācija ir ap 4 mljrd. EUR. Valsts un pašvaldību uzņēmumu kotēšana biržā dotu būtisku impulsu kapitāla tirgus attīstībai, nodrošinot kapitāla kustību un tādā veidā arī palielinot kopējo investīciju vides atraktivitāti. Šī iemesla dēļ par minēto procesu atbildīgajām iestādēm mērķtiecīgi un motivēti jāturpina darbs pie valsts kapitāla uzņēmumu kotēšanas biržā. Valdība jau 2024.gada aprīlī ir izskatījusi Finanšu ministrijas Informatīvo ziņojumu "Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam", lai uzņēmumi varētu piesaistīt papildu privāto kapitālu to attīstības mērķu finansēšanai, saglabājot uzņēmuma vairākuma akciju valsts vai pašvaldības īpašumā. Atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 9.aprīļa sēdes protokollēmuma Nr.15 70.§ 10.punktam Finanšu ministrijai līdz 2025. gada 1. aprīlim ir uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par statusu attiecībā uz šī protokollēmuma 9.punktā minētā kapitāla tirgus attīstības mērķa (t.i., akciju tirgus kapitalizāciju 9% no IKP apmērā 2027.gadā) sasniegšanu un par papildu priekšlikumiem minētā mērķa sasniegšanai. Paralēli minētajiem pasākumiem norisinās aktivitātes krājaizdevu sabiedrību darbības veicināšanai. Lai veicinātu jaunu krājaizdevu sabiedrību veidošanos un attīstības iespējas, ir nepieciešams domāt par stimulējošiem mehānismiem, kas ļautu diversificēt krājaizdevu sabiedrību darbības loku, piemēram, piešķirot aizdevumus plašākam juridisko personu klāstam. Ņemot vērā minēto, Finanšu ministrija 2025.gada februārī ir iesniegusi Saeimā priekšlikumu papildināt likumprojektu "Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā" paredzot Krājaizdevu sabiedrību likumā ietvert tiesību normas, kas pie zināmiem nosacījumiem ļauj krājaizdevu sabiedrībai kreditēt uzņēmumus, proti, krājaizdevu sabiedrībai sniegt kreditēšanas pakalpojumus saviem biedriem – komercsabiedrībām (personālsabiedrībām un kapitālsabiedrībām) un kooperatīvām sabiedrībām. Finansējuma pieejamības veicināšanai būtiski nodrošināt minēto tiesību normu izmaiņu aktīvu tālāko virzību Saeimā, kā arī veicināt diasporas pārstāvju līdzdalību krājaizdevu sabiedrību attīstībā, sniedzot iespēju veikt ieguldījumus un iesaistīties to vadībā, gan attīstīt sadarbību starp Latvijas un ārvalstu krājaizdevu sabiedrībām, lai dalītos ar labāko praksi un inovācijām. 2025.gada 12.februārī Latvijas kapitāla tirgus forumā "No stratēģiskiem lēmumiem līdz investoru uzticībai" Latvijas Banka iepazīstināja ar jauno 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Programma ietver pasākumus, kas vērsti uz publiskā sektora aktīvāku rīcību valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību virzībai kapitāla tirgū, emitentu iespēju paplašināšanu un ieguldījumu veicināšanu, lai veidotu dzīvotspējīgu un dinamisku kapitāla tirgu. Ņemot vērā minētās uz kapitāla tirgus attīstību vērstās aktivitātes, lai nodrošinātu politikas plānošanas dokumentu kvalitāti, strukturētību un saprotamību, kā arī minētajos dokumentos ietverto uzdevumu nedublēšanos, uzdevumi, kas saistīti ar kapitāla tirgus attīstību netiks apskatīti šajā Plānā, jo ir ietverti Latvijas Bankas jaunajā 10 soļu programmā Latvijas kapitāla tirgus attīstībai un tiks iekļauti Finanšu ministrijas gatavotajā informatīvajā ziņojumā par statusu attiecībā uz kapitāla tirgus attīstības mērķa sasniegšanu. Savukārt plašākās aktivitātes, kas veicamas, lai attīstītu FINTECH nozari, tādējādi sniedzot pozitīvu efektu finanšu pieejamībai tautsaimniecībā, tiks iekļautas Latvijas finanšu tehnoloģiju sektora attīstības stratēģijā, un tādēļ netiek detalizēti aplūkotas šajā Plānā. III MĒRĶI UN VEICAMIE UZDEVUMI Lai identificētu pastāvošās problēmas saistībā ar finanšu pieejamību un investīciju piesaisti Latvijai no dažādiem skatu punktiem, Plāna izstrādes gaitā Ekonomikas ministrija organizēja individuālas tikšanās ar kredītiestādēm, lielākajām nozares uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām un nozaru ekspertiem. Šāda pieeja ļāva iegūt padziļinātu izpratni un praksē balstītu informāciju, kas ataino reālo situāciju nozarē un ļauj koncentrēties uz konkrētiem problēmu risinājumiem. Identificētie risinājumi kompleksi skar visas Plānā ietvertās jomas – investīciju piesaisti, finansējuma pieejamību – katrā iekļaujot uzdevumus atbildīgajām iestādēm. Plāna mērķis:Līdz 2029.gadam tuvināt kapitāla piesaistes līmeni Latvijai tam apmēram, kādā šis līmenis ir Lietuvā un IgaunijāPolitikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i2029.gada beigās:1. Latvijas nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikums veido 17% no IKP