7. Article

Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu Laika un finansiālie ieguvumi no projekta tiks sasniegti tiešo ietaupījumu rezultātā, piesaistot un noturot valsts pārvaldē kvalificētus un pieredzējušus speciālistus. Projektu portfelim, kuram atbalstu sniegs šis projekts, nebūs nepieciešams veikt lielu skaitu konsultāciju iepirkumu, bet tiks nodrošināts vienmērīgs konsultāciju nodrošinājums (nozares specifiskie jautājumi, sistēmu arhitektūra u. tml.) visā projektu īstenošanas laikā no valsts pārvaldes resursiem. Radot pastāvīgus atbalsta resursus IKT projektu ieviešanai, tiks centralizētas projektu administratīvās funkcijas, noņemot slogu no valsts pārvaldes institūciju personāla, kas nav tieši saistīts ar IKT projektiem. Tāpat, izslēdzot lielu skaitu konsultāciju iepirkumu, tiks radīta vienota IKT projektu vadības metodoloģija un analītiskā potenciāla koncentrēšana vienuviet. Pastarpināti tiks nodrošināti ietaupījumi kvalitatīvākas risinājumu arhitektūras un izstrādāto risinājumu sadarbspējas dēļ, kas ir ilgtermiņa ieguvums. Pozitīvo ietekmi uz cilvēkresursu un finansiālo resursu izlietojumu valsts pārvaldē saistībā ar šī projekta ieviešanu iespējams ilustrēt ar projektā PIKTAPS 2 iegūtajiem datiem (SIA "PricewaterhouseCoopers" nodevums "Projektu pārvaldības ietvara izveide, tajā skaitā IKT arhitektūras uzraudzības vajadzībām"). Projekta ietvaros tika veikta 33 valsts iestāžu, kuras iesaistītas IKT projektu ieviešanā, pārstāvju aptauja, tā cenšoties noskaidrot esošo situāciju un vajadzību pēc centralizētas projektu vadības procesu (Project Management Office - PMO) ieviešanas valsts pārvaldē. Rezultāti uzrādīja, ka tikai 4,35 % respondentu pārstāvētajās iestādēs ir pieejami visi vajadzīgie speciālisti projektu ieviešanai. 44 % aptaujāto minēja, ka pastāv šādu speciālistu (IKT jomas eksperti un iepirkumu eksperti) trūkums, savukārt 46 % aptaujāto minēja, ka faktiski šādi speciālisti iestādē ir, taču to pamatpienākumi nav saistīti ar projektu ieviešanu, kā arī to slodze ir tik liela, ka nav iespējams tos piesaistīt projektu vajadzībām. Faktiski 90 % gadījumu IKT un iepirkumu speciālistu pieejamība ir būtiski ierobežota vai neesoša. Šis projekts ir vērsts uz situācijas uzlabošanu, piesaistot speciālistus tieši IKT projektu ieviešanas vajadzībām, nodrošinot to ekspertīzes pieejamību horizontāli visā valsts pārvaldē. Ņemot vērā to, ka reformu un investīciju virziena 2.1. "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" portfelis aptver projektus astoņu domēnu ietvaros un vismaz 24 projektos būs nepieciešama augsta līmeņa (IT arhitektūras) speciālistu iesaiste, šis projekts sniegs būtisku izmaksu ietaupījumu gan mazinot nepieciešamību pēc atsevišķu speciālistu algošanas katrā projektā, gan atsevišķu konsultāciju pakalpojumu iepirkšanu. Papildus tam projekts nodrošinās arī savstarpējo tehnoloģisko saistību starp vienā domēnā esošiem risinājumiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējiem datiem (2022. gada 3. ceturksnis) vidējais atalgojums informācijas tehnoloģiju nozarē (apakšnozare J62 Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības) Latvijā ir 2660 EUR bruto (kopā ar darba devēja VSAOI (23,59 %) - 3287,49 EUR). Viena speciālista algošana gadā, pieņemot, ka speciālists saņems vismaz vidējo atalgojumu nozarē un neskaitot citas izmaksas, piemēram, veselības apdrošināšanu, piemaksas, pabalstus, naudas balvas u. c. darbiniekiem pienākošās izmaksas atkarībā no iestādes/organizācijas, līdz ar to izmaksātu vismaz 39 449,88 EUR, bet četros gados - 157 799,52 EUR. Vismaz viena speciālista algošana katrā no projektiem četru gadu periodā vai trīs speciālistu algošana katrā no astoņiem domēniem: 24 x 157 799,52 EUR = 3 787 188,48 EUR. Minimālais ietaupījums: 3 787 188,48 - 2 320 500,00 = 1 466 688,48 EUR