7. Article

Kapacitātes un zināšanu stiprināšana pirmās saskarsmes institūcijām cilvēku tirdzniecības atpazīšanai un personu novirzīšanai 7.1. Īstenota prakses izspēle cilvēku tirdzniecības darbaspēka ekspluatācijas atklāšanas jomāValsts darba inspekcija63.08.00 "Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projektu un pasākumu īstenošana (2021 2027)".24 898,680000002025Detalizēts aprēķins: Finansējums paredzēts tikai 2025. gadā. Uzdevums ietver pasākuma "Trešo valstu migrācijas procesā iesaistīto institūciju sadarbības un veiktspējas stiprināšanas simulācijas semināra organizēšana 2025. gadā", kā ilgums ir 2 dienas, un kurā piedalīsies līdz 60 (sešdesmit) dalībniekiem. Dalībniekiem jānodrošina ēdināšana, kancelejas preces un datortehnika, tehniskais atbalsts un tulka pakalpojuma nodrošināšanas simulācijas apmācībām un lektoru prezentācijām. Simulācijas norisies vieta ir Valts policijas koledža.7.2. Īstenotas apmācības Valsts policijas amatpersonām par cilvēku tirdzniecības atklāšanu un upuriem pieejamiem atbalsta pasākumiemValsts policija, Valsts policijas koledžaBudžeta ietvaros (06.00.00 "Valsts policijas darbība" un/ vai 06.01.00 "Valsts policija")000000020277.3. Īstenotas apmācības Valsts robežsardzes amatpersonām par cilvēku tirdzniecības atklāšanu un upuriem pieejamiem atbalsta pasākumiemValsts robežsardzeBudžeta ietvaros (10.00.00 "Valsts robežsardzes darbība")000000020277.4. Izstrādāta mācību programma pašvaldību sociālajiem darbiniekiem par cilvēku tirdzniecības atpazīšanu un rīcībuIekšlietu ministrija, Latvijas Pašvaldību mācību centrsBudžeta ietvaros (97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana")000000020277.5. Atjaunotas vadlīnijas un rīcības algoritms medicīnas personālam par iespējamas cilvēku tirdzniecības atpazīšanu un personu novirzīšanuVeselības ministrijaBudžeta ietvaros (46.03.00 "Slimību profilakses nodrošināšana")000000020267.6. Īstenotas apmācības Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbiniekiemPilsonības un migrācijas lietu pārvaldeBudžeta ietvaros (11.01.00 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde")000000020277.7. Īstenotas apmācības Latvijas Republikas konsulātu un vēstniecību darbiniekiemĀrlietu ministrijaBudžeta ietvaros (01.06.00 "Konsulārais nodrošinājums")000000020277.8. Apmācības bērnu aizsardzības institūciju (bāriņtiesas, Bērnu aizsardzības centrs, "Bērna māja") darbiniekiemLabklājības ministrija (Bērnu aizsardzības centrs), Iekšlietu ministrijaBudžeta ietvaros (22.01.00 "Bērnu aizsardzības centra darbības nodrošināšana")000000020253. RĪCĪBAS VIRZIENS: STIPRINĀT NOZIEDZĪGO NODARĪJUMU ATKLĀŠANU, IZMEKLĒŠANU, KRIMINĀLVAJĀŠANU UN TIESVEDĪBU8. Veikt grozījumus Krimināllikumā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2024/1712 prasībāmTieslietu ministrijaBudžeta ietvaros (97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana)000000020269. Stiprināta izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un iztiesāšanas kapacitāte 9.1. Īstenotas apmācības Valsts policijas darbiniekiem par cilvēku tirdzniecības atklāšanas operatīvajām darbībām un izmeklēšanas darbu, kā arī darbu ar cilvēku tirdzniecībā cietušajiemValsts policijas koledžaBudžeta ietvaros (06.00.00 "Valsts policijas darbība" un/ vai 06.01.00 "Valsts policija")000000020279.2. Īstenotas apmācības prokuroriemLR Prokuratūra, Tieslietu akadēmijaBudžeta ietvaros (03.02.00 "Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas")000000020279.3. Īstenotas apmācības tiesnešiem par cilvēku tirdzniecībuTieslietu akadēmijaBudžeta ietvaros (03.02.00 "Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas")000000020274. RĪCĪBAS VIRZIENS: POLITIKAS KOORDINĀCIJA10. Izveidot pastāvīgu starpinstitūciju darba grupu cilvēku tirdzniecības novēršanas politikas un pasākumu koordinācijaiIekšlietu ministrijaBudžeta ietvaros (97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana")0000000202711. Sagatavot un publicēt ikgadēju pārskatu par cilvēku tirdzniecības situāciju LatvijāIekšlietu ministrijaBudžeta ietvaros (97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana")0000000202712. Neatkarīgā ziņotāja funkcijas izveide Latvijā saskaņā ar Direktīvu (ES) 2024/1712Iekšlietu ministrija, LR Tiesībsarga birojsBudžeta ietvaros, 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana", 01.00.00 "Tiesībsarga birojs")00000002026 1 Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāns 2021. 2023. gadam // https://likumi.lv/ta/id/326420-par-cilveku-tirdzniecibas-noversanas-planu-2021-2023-gadam 2 Par Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāna 2021.-2023. gadam izpildi // https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/1f6840e2-de67-4a66-8226-dcd3c9245cf2 3 ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi: https://www.mk.gov.lv/lv/media/15240/download?attachment 4 Saite: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32024L1712 5 Dēvēts arī par Palermo protokolu: https://likumi.lv/ta/id/87670-par-apvienoto-naciju-organizacijas-konvencijas-pret-transnacionalo-organizeto-noziedzibu-protokolu-par-cilveku-tirdzniecibas-jo-seviski-tirdzniecibas-ar-sievietem-un-berniem-noversanu-apkarosanu-un-sodisanu-par-to 6 Saite: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1597 7 Informācija par GRETA: https://www.coe.int/en/web/anti-human-trafficking/greta 8 Visi iepriekšējie GRETA izvērtējumi pieejami šeit: https://www.coe.int/en/web/anti-human-trafficking/latvia1 9 Ziņojums par Latviju: https://www.osce.org/secretariat/107636 10 Ziņojumi pieejami šeit: https://www.state.gov/reports/2024-trafficking-in-persons-report/ 11 Pārskati par situāciju pieejami šeit: https://www.iem.gov.lv/lv/parskats-par-cilveku-tirdzniecibas-noversanu-un-apkarosanu-latvija 12 Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024. 2029. gadam // https://likumi.lv/ta/id/357535-vardarbibas-pret-sievieti-un-vardarbibas-gimene-noversanas-un-apkarosanas-plans-20242029-gadam 13 Pārskati par cilvēku tirdzniecības situāciju Latvijā: https://www.iem.gov.lv/lv/parskats-par-cilveku-tirdzniecibas-noversanu-un-apkarosanu-latvija; Eiropas Padomes GRETA izvērtējumi par Konvencijas par cīņu pret cilvēku tirdzniecību īstenošanu Latvijā: https://www.coe.int/en/web/anti-human-trafficking/latvia1; ASV Valsts departamenta vērtējums par situāciju Latvijā un nepieciešamajiem uzlabojumiem: https://www.state.gov/reports/2024-trafficking-in-persons-report/latvia/; EDSO izvērtējuma vizītes secinājumi: https://www.osce.org/cthb/537401 14 Šajos datos par cilvēku tirdzniecības upuriem iekļautas fan personas, kas atzītas par cietušām kriminālprocesā, gan personas, kuras par cilvēku tirdzniecības upuri atzinusi nevalstisko organizāciju komisijas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 433 15 Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 344 "Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri" 16 Skat.: https://www.siva.gov.lv/lv/pakalpojumi/socialas-rehabilitacijas-pakalpojumi-cilveku-tirdzniecibas-upuriem 17 Izmantotie saīsinājumi: ĀM Ārlietu ministrija; IeM Iekšlietu ministrija; IZM Izglītības un zinātnes ministrija; LM Labklājības ministrija; TM Tieslietu ministrija; VM Veselības ministrija; BAC Bērnu aizsardzības centrs; LPS Latvijas Pašvaldību Asociācija; LLPA Latvijas Lielo pilsētu asociācija; LR Prokuratūra Latvijas Republikas prokuratūra; LR Tiesībsargs Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs; PMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde; SIF Sabiedrības integrācijas fonds; VDI Valsts darba inspekcija; VP Valsts policija; VPK Valsts policijas koledža; VRS Valsts robežsardze; Pakalpojuma sniedzēji biedrības "Cents MARTA" un "Patvērums "Drošā māja"" 18 Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. 2027. gadam 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem , ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.7. pasākuma "Valsts darba inspekcijas veiktspējas stiprināšana un pakalpojumu modernizēšana" projekts 19 Plāna ietvaros paredzēta ziņojuma izstrāde valsts budžeta līdzekļu ietvaros, vienlaikus jānorāda, ka šīs neatkarīgā ziņotāja funkcijas izveidei ir nepieciešams papildu finansējums, kā aprēķins tiks iekļauts priekšlikumā. 20 Visos pasākumos turpmāk tabulā, kur norādīts, ka pasākums tiks pildīts budžeta ietvaros (visi pasākumi, izņemot Nr. 5 un 7.1), nevar izdalīt konkrēto finansējuma apmēru no kopējā attiecīgajā budžeta programmā/apakšprogrammā plānotā finansējuma. Iekšlietu ministra pienākumu izpildītāja ‒ tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere Latvijai izteiktās rekomendācijas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1712 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzībuSaite: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A02011L0036-20240714 • Nepieciešams papildināt Krimināllikuma 154.2 pantā definēto cilvēku tirdzniecības jēdzienu, iekļaujot jaunas cilvēku tirdzniecības formas surogāciju, piespiedu laulību un nelikumīgas adopcijas ekspluatāciju (2. panta 3. punkts). • Nepieciešams papildināt Krimināllikumu, nosakot atbildību pastiprinošu apstākli, ja cilvēku tirdzniecību ir veikusi valsts amatpersona, pildot amata pienākumus, kā arī, ja nodarījuma izdarītājs ir veicinājis vai veicis attēlu, video vai citu līdzīgu seksuāla rakstura materiālu, kuros iesaistīts cietušais, izplatīšanu (4. panta 3. punkts). • Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka personas, kuras ir atbildīgas par cilvēku tirdzniecības nozieguma izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, ir atbilstoši apmācītas. Dalībvalstis tiek mudinātas attiecīgā gadījumā un saskaņā ar savām nacionālajām tiesību sistēmām tiesībaizsardzības iestādēs un prokuratūrās izveidot specializētas vienības (9. panta 3. punkts). • Ar normatīvajiem un administratīvajiem aktiem jāizveido viens vai vairāki mehānismi, kuru mērķis ir agrīni atklāt un identificēt cietušos, kā arī sniegt palīdzību un atbalstu identificētajiem cietušajiem un personām, kuras tiek uzskatītas par cietušajiem. Šis process jānodrošina sadarbībā ar atbilstošām atbalsta organizācijām, kā arī jāieceļ kontaktpunkts cietušo pārrobežu nosūtīšanai (11. panta 4. punkts). • Lai atbilstu Direktīvas prasībām, nepieciešams izveidot normu, kas paredz kriminālatbildību par visu cilvēku tirdzniecības cietušo pakalpojumu izmantošanu (18.a pants). • Dalībvalstis veicina vai piedāvā regulāru un specializētu apmācību speciālistiem, kuri varētu nonākt saskarē ar cilvēku tirdzniecības cietušajiem vai potenciālajiem cietušajiem, tostarp: policijas darbiniekiem, tiesu darbiniekiem, palīdzības un atbalsta dienestiem, darba inspektoriem, sociālajiem dienestiem un veselības aprūpes darbiniekiem (18.b panta 1. punkts). • Neskarot tiesu neatkarību un atšķirības tiesu iestāžu organizācijā Eiropas Savienībā, dalībvalstis veicina gan vispārēju, gan specializētu apmācību tiesnešiem un prokuroriem, kuri iesaistīti kriminālprocesā (18.b panta 2. punkts). • Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai izveidotu valsts cilvēku tirdzniecības apkarošanas koordinatorus un līdzvērtīgus mehānismus, nodrošinot tiem pietiekamus resursus efektīvai pienākumu izpildei (19. panta 1. punkts). • Dalībvalstis var arī izveidot neatkarīgas struktūras, kuru uzdevums ir uzraudzīt cilvēku tirdzniecības apkarošanas pasākumu īstenošanu un ietekmi, sniegt ziņojumus par problēmjautājumiem, kam kompetentajām valsts iestādēm jāpievērš īpaša uzmanība, kā arī veikt cilvēku tirdzniecības pamatcēloņu un tendenču analīzi (19. panta 3. punkts). • Visām dalībvalstīm ir jāpieņem cilvēku tirdzniecības apkarošanas rīcības plāni (19.b punkts). Eiropas Padomes GRETA trešajā novērtējuma kārtā izvirzītās rekomendācijasSaite: https://www.iem.gov.lv/lv/greta-tresas-kartas-novertejuma-zinojums-par-eiropas-padomes-konvencijas-par-cinu-pret-cilveku-tirdzniecibu-ieviesanu-latvija Tiesības uz informāciju > GRETA aicina Latviju pastāvīgi popularizēt palīdzības un konsultācijas tālruņus, izmantojot sociālos plašsaziņas vai citus līdzekļus. > GRETA uzskata, ka Latvijai ir jāstiprina sistemātiska informācijas sniegšana iespējamiem un identificētiem cilvēku tirdzniecības upuriem par viņu tiesībām, pieejamajiem pakalpojumiem un piekļuves iespējām. Ir jānodrošina rakstisku materiālu izstrāde dažādās valodās, kuros izskaidrotas upuru tiesības. Tāpat ir jānodrošina, ka policijas un imigrācijas darbinieki materiālus nodod upuriem. Policijas amatpersonām, darba inspektoriem un personālam, kuri sniedz konsultācijas un palīdzību, ir jābūt apmācītiem un instruētiem par to, kā pienācīgi izskaidrot cilvēku tirdzniecības upuriem viņu tiesības, ņemot vērā viņu kognitīvās prasmes un psiholoģisko stāvokli. Tāpat darbiniekiem, kas strādā patvēruma uzņemšanas un aizturēšanas centros, arī turpmāk jābūt apmācītiem un instruētiem par to, kā proaktīvi sniegt informāciju personām un grupām, kas pakļautas cilvēku tirdzniecības riskam. Juridiskais atbalsts un bezmaksas juridiskā palīdzība > GRETA uzskata, ka Latvijai ir jāīsteno pasākumi, lai atvieglotu un garantētu tiesu pieejamību cilvēku tirdzniecības upuriem, jo īpaši nodrošinot, ka: tiklīdz ir pamatots iemesls uzskatīt, ka persona ir cilvēku tirdzniecības upuris, tiek iecelts specializēts jurists, tai skaitā pirms persona ir izlēmusi, vai sadarbosies ar iestādēm un/vai sniegs oficiālu liecību; jāveicina juristu apmācību un specializāciju, lai varētu sniegt juridisko palīdzību cilvēku tirdzniecības upuriem. Tāpat ir jānodrošina, ka specializēta advokāta iecelšana ir sistemātiska. Psiholoģiskā palīdzība > GRETA uzskata, ka Latvijai ir jāīsteno pasākumi, lai nodrošinātu, ka cilvēku tirdzniecības upuriem vajadzības gadījumā pēc sešu mēnešu rehabilitācijas programmas tiek sniegta ilgtermiņa psiholoģiskā palīdzība, tādējādi palīdzot pārvarēt piedzīvoto traumu un panāktu ilgstošu atveseļošanos un sociālo integrāciju. Darba, profesionālās apmācības un izglītības pieejamība > GRETA uzskata, ka Latvijai cilvēku tirdzniecības upuru ekonomiskajai un sociālajai iekļaušanai ir jāveicina efektīva piekļuve darba tirgum, nodrošinot profesionālo apmācību un iekārtošanu darbā, palielinot dažādu darba devēju informētību un veicinot mazo uzņēmumu, sociālo uzņēmumu un publiskā un privātā sektora partnerības, tostarp izmantojot valsts atbalstītas nodarbinātības programmas, lai radītu atbilstošas darba iespējas cilvēku tirdzniecības upuriem. Kompensācija > GRETA mudina Latviju pielikt papildu pūles, lai garantētu cilvēku tirdzniecības upuriem efektīvu piekļuvi kompensācijai, jo īpaši: pilnībā izmantot normatīvajā regulējumā paredzētās tiesības par līdzekļu iesaldēšanu un atsavināšanu, kā arī starptautisko sadarbību, lai nodrošinātu kompensāciju cilvēku tirdzniecības upuriem un nodrošinātu, ka atgūstamā manta, kas konfiscēta kriminālprocesā, pēc iespējas ātrāk tiek atdota cietušajam vai izmantota, lai cietušajam izmaksātu kompensāciju; iekļaut jautājumu par kompensāciju advokātu, prokuroru un tiesnešu apmācību programmās un mudināt viņus izmantot visas iespējas, ko piedāvā normatīvais regulējums ar mērķi apmierināt cilvēku tirdzniecības upuru prasības pēc kompensācijas. Izmeklēšana, kriminālvajāšana, sankcijas un pasākumi > GRETA atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts likums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju, un aicina Latvijas iestādes turpināt stiprināt spēju atklāt, arestēt un konfiscēt nelegāli iegūtu līdzekļus, tostarp nodrošinot izmeklētāju specializāciju un šādu speciālistu klātbūtni visās struktūrvienības, kas izmeklē ar cilvēku tirdzniecību saistītus noziedzīgus nodarījumus. > GRETA mudina Latvijas iestādes veikt pasākumus, lai stiprinātu krimināljustīciju cilvēku tirdzniecības gadījumos, tostarp: nodrošināt, ka cilvēku tirdzniecības nodarījumi ir proaktīvi un ātri izmeklēti, izmantojot īpašās izmeklēšanas metodes, lai savāktu materiālus, dokumentārus, finanšu un digitālos pierādījumus, nepaļaujoties tikai uz cietušo vai liecinieku liecībām; informēt prokurorus un tiesnešus par cilvēku tirdzniecības upuru tiesībām, nodrošinot apmācību saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, un veicinot specializācijas attīstību par cilvēku tirdzniecības lietām; nodrošināt, ka par cilvēku tirdzniecības noziegumu notiesātajiem tiek piemērotas efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas. > GRETA arī uzskata, ka Latvijā ir jāīsteno pasākumi, lai nodrošinātu, ka tiesvedības ilgums cilvēku tirdzniecības lietās ir saprātīgs saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (saistībā ar ECTK 6. panta 1. punktu) un Eiropas Komisijas par tiesiskuma efektivitāti (CEPEJ) noteiktajiem standartiem. Noteikums par nesodāmību > Atzinīgi vērtējot Administratīvo pārkāpumu kodeksā ieviestās izmaiņas tiesību aktos un iepriekš minēto Latvijas Republikas Tiesībsarga atzinumu, GRETA uzskata, ka Latvijas iestādēm jāīsteno pasākumi, lai nodrošinātu cilvēku tirdzniecības upuru nesodīšanas principa efektīvu konsekventu piemērošanu par iesaistīšanos nelikumīgās darbībās, tiktāl, cik personas bija piespiestas ekspluatācijas rezultātā. Ir jāizstrādā norādījumi policijas darbiniekiem un prokuroriem par nesodāmības noteikuma darbības jomu un piemērošanu, tostarp attiecībā uz Kriminālprocesa likuma 379. panta 5. punkta piemērošanu. Cietušo un liecinieku aizsardzība > GRETA mudina Latviju pilnībā izmantot pieejamos pasākumus, lai aizsargātu cietušos un lieciniekus un novērstu iebiedēšanu izmeklēšanas laikā, kā arī tiesvedības laikā un pēc tās. Specializētās iestādes un koordinējošās struktūras > GRETA atzinīgi vērtē to, ka tiek īstenota policijas darbinieku un prokuroru specializācija cilvēku tirdzniecības lietās. Uzskata, ka Latvijas iestādēm jāveicina arī darba inspektoru un tiesnešu specializācija un apmācība cīņai pret cilvēku tirdzniecību. GRETA arī uzskata, ka Latvijas ir jānodrošina, lai prokuratūras reorganizācijai nebūtu negatīvas ietekmes uz prokuroru specializāciju cilvēku tirdzniecības lietu izskatīšanā. > Turklāt GRETA uzskata, ka Latvijai ir jānodrošina atbilstoši cilvēkresursi un tehniskie resursi specializētās policijas nodaļas cīņai pret cilvēku tirdzniecību darbībai. Starptautiskā sadarbība > GRETA atzinīgi vērtē Latvijas uzsāktos sadarbības pasākumus gan krimināltiesību jomā, gan Baltijas Jūras valstu padomes ietvaros, un aicina turpināt sadarbības tīklu izveidi ārpus Baltijas Jūras valstu reģiona, jo īpaši attiecībā uz finanšu izmeklēšanu un kompensācijas rīkojumu izpildi. Horizontālie jautājumi > GRETA uzskata, ka Latvijas iestādēm jāveicina sieviešu informētība par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem viņu tiesību pārkāpumu gadījumos, tostarp ar Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja starpniecību. > GRETA uzskata, ka Latvijas iestādēm jāveic pasākumi, lai nodrošinātu bērniem piemērotas procedūras cilvēku tirdzniecības lietu izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un iztiesāšanā saskaņā ar Eiropas Padomes Ministru komitejas pamatnostādnēm par bērniem draudzīgu tiesu sistēmu, tostarp pasākumus, lai nodrošinātu, ka visā valstī ir pietiekams skaits bērniem draudzīgu interviju/pratināšanas telpu. > GRETA atzinīgi vērtē iepriekš minētās iniciatīvas un uzskata, ka Latvijas iestādēm jāstiprina sadarbība ar privāto sektoru saskaņā ar ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībā un cilvēktiesībās un Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumu CM/Rec(2016)3 par cilvēktiesībām un uzņēmējdarbību, lai palielinātu informētību par uzņēmumu svarīgo lomu un atbildību cietušo rehabilitācijas un atveseļošanās atbalstā, kā arī, lai nodrošinātu piekļuvi efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. > GRETA uzskata, ka Latvijai vispārējā korupcijas apkarošanas politikā jāiekļauj pasākumi pret korupciju cilvēku tirdzniecības kontekstā, kā arī jānodrošina šādu pasākumu efektīva ieviešana. Latvijai raksturīgās turpmākās tēmas Attīstība tiesiskajā, institucionālajā un politiskajā satvarā cīņai pret cilvēku tirdzniecību > GRETA uzskata, ka ir jāturpina regulārs starpinstitūciju darbs, lai uzraudzītu Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāna 2021. 2023. gadam ieviešana. Turklāt GRETA aicina paredzēt atbilstošu finansējumu politikas ieviešanai; > GRETA aicina Latvijas iestādes noslēgt neatkarīgā ziņotāja izveidošanas procesu vai deleģēt citu jau pastāvošu neatkarīgu mehānismu, lai nodrošinātu efektīvu valsts institūciju cilvēku tirdzniecības apkarošanas darbību uzraudzību un priekšlikumu sniegšanu attiecīgām personām un iestādēm (sk. Konvencijas 29. panta 4. punktu un paskaidrojuma ziņojuma 298. punktu). > Tā kā pašreiz vēl nav iecelts neatkarīgais ziņotājs, GRETA uzskata, ka Latvijai ir jānodrošina ārējs un neatkarīgs Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāna 2021. 2023. gadam novērtējums. > GRETA uzskata, ka Latvijai ir jānodrošina, ka Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāna 2021. 2023. gadam īstenošana tiek atbalstīta ar atbilstošu un šim mērķim paredzētu finansējumu. Pasākumi, lai novērstu un apkarotu cilvēku tirdzniecību darbaspēka ekspluatācijas nolūkā > Atzinīgi vērtējot pasākumus, kas Latvijā veikti kopš otrās kārtas novērtējuma, lai novērstu un atklātu cilvēku tirdzniecību darbaspēka ekspluatācijas nolūkā, GRETA uzskata, ka Latvijas iestādēm šis darbs ir jāturpina, tostarp: jāstiprina Valsts darba inspekcijas cilvēkresursus, lai pilnveidotu cilvēku tirdzniecības novēršanu un atklāšanu. Tostarp ir jāstrādā ar faktoriem, kas izraisa lielu personāla mainību Valsts darba inspekcijā; veicināt drošas ziņošanas procedūras ārvalstu darba ņēmējiem; stiprināt darbā pieņemšanas un pagaidu darba komersantu uzraudzību; pārskatīt tiesisko regulējumu, lai novērstu to, ka ārvalstu darbā pieņemšanas komersanti veicina migrējošo darba ņēmēju ekspluatāciju; izstrādāt vadlīnijas profesionāļiem, lai stiprinātu cilvēku tirdzniecības atklāšanu un izmeklēšanu; turpināt attīstīt sadarbību ar arodbiedrībām cilvēku tirdzniecības darbaspēka ekspluatācijas nolūkā novēršanai; veicināt regulāras un koordinētas vairāku iestāžu kontroles pasākumus un ciešāku sadarbību starp attiecīgajām iestādēm, lai stiprinātu cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanu darbavietās un šo nodarījumu izmeklēšanu. Pasākumi pieprasījuma mazināšanai > Atzīmējot pasākumus, kas veikti kopš otrās novērtējuma kārtas, lai mazinātu pieprasījumu pēc cilvēku tirdzniecībā cietušo personu pakalpojumiem, GRETA uzskata, ka Latvijas iestādēm sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību, arodbiedrībām un privāto sektoru jāturpina centieni mazināt pieprasījumu pēc cilvēku tirdzniecībā cietušo personu pakalpojumiem. To var īstenot ar dažādiem normatīva regulējuma, administrācijas, izglītības, sociālos un kultūras pasākumiem, tādā veidā mazinātu pieprasījumu, kas veicina visu veidu ekspluatāciju, kuras rezultātā notiek cilvēku tirdzniecība. Sociālās un ekonomiskās iniciatīvas pret cilvēku tirdzniecību neaizsargātām grupām > GRETA uzskata, ka Latvijai ir jāturpina ieguldīt sociālajos, ekonomiskajos un citos pasākumos, mazaizsargātām grupām, kas ir pakļautas riskam iekļūtu cilvēku tirdzniecībā. Jāturpina centieni veicināt dzimumu līdztiesību, apkarojot dzimumu stereotipus un ar dzimumu saistītu vardarbību. Jāatbalsta īpaša politika sieviešu un meiteņu iespēju paplašināšanai, kas vienlaikus ir līdzeklis cilvēku tirdzniecības pamatcēloņu apkarošanai. Cilvēku tirdzniecības upuru identifikācija > GRETA atzinīgi vērtē starpdisciplināras komisijas izveidi cilvēku tirdzniecības gadījumu identifikācijai. Šajā komisijā tiek identificēti neaizsargāti patvēruma meklētāji un cilvēku tirdzniecības upuri, kā arī tiek īstenota uz vajadzībām balstītu palīdzība. Tomēr GRETA uzskata, ka Latvijai jāpieņem noteikumi vai norādījumi par procedūrām patvēruma meklētāju, nelikumīgo migrantu skrīningu attiecībā uz cilvēku tirdzniecības gadījumu konstatāciju. Šajās vadlīnijās vai norādēs jābūt skaidri noteiktai cilvēku tirdzniecības upuru novirzīšanas rīcībai, tai skaitā ātrai izņemšanai no ārzemnieku aizturēšanas vietām. Tāpat ir jānodrošina pakalpojums, kas atbilst upuru vajadzībām; > Turklāt GRETA uzskata, ka ir jāturpina regulāras apmācības par cilvēku tirdzniecības upuru konstatāciju nelikumīgās migrācijas un patvēruma procedūras laikā. Praktiskās apmācības ir jānodrošina Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonām. Atbalsts upuriem > GRETA uzsver Latvijas pienākumu izveidot palīdzības sistēmu, pamatojoties uz cilvēku tirdzniecības upuru faktisko vajadzību novērtējumu. Lai to panāktu, GRETA aicina Latviju: nodrošināt, ka finansējums, kas paredzēts valsts finansētai palīdzībai cilvēku tirdzniecības upuriem, ir pietiekams, lai apmierinātu visu identificēto cietušo vajadzības, tostarp piemērotu un drošu izmitināšanu, un ļautu sniegt palīdzību tik ilgi, cik nepieciešams, lai panāktu viņu atveseļošanos; izstrādāt grozījumus tiesību aktos un noteikumus, kas nodrošinātu cilvēku tirdzniecības upuru reintegrācijas pakalpojumu/programmu finansēšanai, pamatojoties uz viņu vajadzībām; Bērnu tirdzniecības novēršana un no cilvēku tirdzniecības cietušo bērnu identificēšana un palīdzība > GRETA vēlreiz aicina Latviju atcelt imigrācijas aizturēšanu nepavadītiem un nošķirtiem nepilngadīgajiem un pieņemt saistošus protokolus cilvēku tirdzniecībā cietušo identificēšanai; > Turklāt GRETA uzskata, ka Latvijai jāievieš stabila bērnu aizsardzības sistēma, kas ļautu identificēt cilvēku tirdzniecības pazīmes to bērnu vidū, kuriem ir uzvedības problēmas, un bērniem, kuri atrodas aprūpes iestādē; Atveseļošanās un pārdomu periods > GRETA mudina Latviju pārskatīt tiesību normas par nogaidīšanas periodu, lai ievērotu Konvencijas 13. pantu, nodrošinot, ka visiem iespējamiem cilvēku tirdzniecības upuriem, tostarp ES un EEZ pilsoņiem, šajā laikposmā tiek efektīvi piedāvāti visi aizsardzības un palīdzības pasākumi, kas paredzēti Konvencijas 12. panta 1. un 2. punktā. Palielināt valsts mēroga centienus izmeklēt cilvēku tirdzniecības noziegumus, kā arī saukt pie atbildības un notiesāt cilvēku tirgotājus saskaņā ar cilvēku tirdzniecības pantu (Krimināllikuma 154.1 pants), nevis par noziegumiem ar mazāk bargiem sodiem. ASV Valsts departamenta 2024. gada ziņojumā par cilvēku tirdzniecību Latvijā izteiktās rekomendācijasSaite: https://www.state.gov/reports/2024-trafficking-in-persons-report/latvia/ • Proaktīvi identificēt cilvēku tirdzniecības upurus, īpaši bērnus institūcijās, kuri ir piespiesti iesaistīties komerciālajā seksā, un piespiedu darba upurus no neaizsargātām grupām un trešo valstu valstspiederīgo vidū visā valstī. • Izstrādāt un ieviest nacionālo novirzīšanas mehānismu, kas ietvertu vadlīnijas identificēšanai, novirzīšanai un informācijas apmaiņai starp iesaistītajām pusēm. • Nodrošināt, ka visi upuri ir informēti par savām tiesībām, pieejamajiem pakalpojumiem, formālas identificēšanas par cilvēku tirdzniecības upuriem sekām un iespējām saņemt valsts aizsardzību. • Palielināt pret cilvēku tirdzniecības apmācību tiesībsargājošajām iestādēm, īpaši reģionālajiem policijas darbiniekiem, par darbu ar upuriem, pierādījumu vākšanu un visu cilvēku tirdzniecības veidu un psiholoģiskās piespiešanas izpratni. • Paplašināt normatīvo regulējumu, lai visi potenciālie ārvalstu upuri, neatkarīgi no tā, vai iestādes tos klasificē kā formāli identificētus cilvēku tirdzniecības upurus, varētu pietiekami ilgi uzturēties valstī, lai apsvērtu iespēju palīdzēt iestādēm kriminālprocesos. • Paplašināt centienus izglītot tiesvedībā iesaistītās amatpersonas, īpaši prokurorus un tiesnešus, par visiem cilvēku tirdzniecības veidiem un pret cilvēku tirdzniecības likumu piemērošanu. • Palielināt tiesībaizsardzības personāla skaitu, kas ir apmācīts efektīvi izmeklēt cilvēku tirdzniecības lietas. • Nodrošināt vai atbalstīt NVO, kas sniedz ilgtermiņa palīdzību, piemēram, mājokli, upuriem pēc valsts finansētās palīdzības programmas beigām. • Izveidot pieejamu un efektīvu mehānismu kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai upuriem, kā arī apmācīt juridiskos speciālistus par tā izmantošanu. • Iecelt neatkarīgu nacionālo referentu, lai uzraudzītu un novērtētu pret cilvēku tirdzniecības darbības un politikas. EDSO Cilvēku tirdzniecības novēršanas speciālā pārstāvja koordinācijas biroja izteiktās rekomendācijas LatvijaiEDSO Cilvēku tirdzniecības novēršanas speciālā pārstāvja koordinācijas biroja izteiktās rekomendācijas Latvijai Saite: https://www.osce.org/cthb/537401