6. Article

INTEGRĒTĀ UZRAUDZĪBAS UN ZIŅOŠANAS SISTĒMA Saskaņā ar Regulu 2018/1999 ir nepieciešams reizi divos gados iesniegt EK integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu, kas aptver visas piecas enerģētikas savienības dimensijas. Integrētā progresa ziņojuma saturu noteic Komisijas 2022. gada 15. novembra regula (ES) 2022/2299, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Regulu 2018/1999 attiecībā uz integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu struktūru, formātu, tehniskajiem aspektiem un procesu. Papildus Plāna izpildes progresa novērtējumam nepieciešams, izmantojot valsts vides monitoringa un citus pieejamos datus, divas reizes plānošanas periodā (2024. g. un 2028. g.) izstrādāt vides monitoringa ziņojumu un iesniegt to (arī elektroniskā veidā) Vides pārraudzības valsts birojā. Regulā 2018/1999 iekļauto uzraudzības un ziņošanas nosacījumu īstenošanai Latvijā būs nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas gan likumdošanas ietvarā, gan institucionālās kapacitātes jautājumos. Regulā 2018/1999 noteiktās integrētās ziņošanas kvalitatīvai izpildei ir nepieciešams Latvijā izveidot efektīvu monitoringa un ziņošanas sistēmu, ar kuru tiks noteiktas gan atbilstībās institūcijas monitoringa un ziņošanas nosacījumu izpildei, gan tiks noteikta datu un informācijas aprites kārtība, lai ziņojumu sagatavošanas procesā netiktu atkārtoti iegūti un izvērtēti jau pieejamie dati un informācija. Šobrīd Latvijas normatīvajā regulējumā ir noteikti nosacījumi SEG emisiju un CO2 piesaistes mērķu progresa novērtējumam un divgadu ziņojumiem par progresa izpildi - ziņojums par politiku, pasākumiem un prognozēm un ir noteikta siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas nacionālā sistēma un siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma. Integrētās monitoringa un ziņošanas sistēmas izveidei un īstenošanai būs nepieciešami papildus finansiāli līdzekļi, un ir iespējama ES struktūrfondu līdzekļu piesaiste šo uzdevumu veikšanai. Lai neradītu būtisku ietekmi uz VB un nebūtu jāveido jaunas iestādes, ir iespējams noteikt esošu ministriju pakļautībā vai padotībā esošu iestādi kā galveno kompetento iestādi integrēto monitoringa un ziņošanas sistēmas funkciju veikšanai. Lai ieviestu Regulas 2018/1999 V pielikuma 3. daļā noteiktās prasības saistībā ar ZIZIMM sektoru, šobrīd notiek nepieciešamo datu apzināšana nacionālā normatīvā regulējuma pilnveidei (t.i. 2022. gada 25. oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 675 "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām izveidošanas un uzturēšanas kārtība" pilnveidei). Tiek organizētas sarunas ar potenciālajiem datu sniedzējiem. Paralēli tiek izstrādāts attālās izpētes risinājums, lai varētu raksturot SEG emisijas un CO2 piesaisti, izmantojot "wall to wall" pieeju, kas ļaus precīzāk raksturot reti sastopamās zemes izmantošanas kategorijas, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 3. daļā.