2. Article

BL produkti Bioloģiskās lauksaimniecības reģistrēto operatoru skaits līdz 2023. gadam bija salīdzinoši stabils: 2023. gadā bija 4453 bioloģiskās lauksaimniecības operatori, no kuriem 3904 nodarbojās ar primārās produkcijas ražošanu. Operatoru skaits 2024. gadā samazinājās par nepilniem 12 %, un šī samazinājuma iemesli galvenokārt ir paaudžu maiņa, saimnieciskās darbības pārtraukšana, bioloģiskās produkcijas tirgus (cenas) krišanās, kā arī nevēlēšanās uzņemties jaunas piecu gadu saistības. Pamatojoties uz PVD sniegto informāciju, 2025. gada 1. janvārī bioloģiskās lauksaimniecības primārās produkcijas ražotāju skaits nedaudz palielinās, pakāpjoties līdz 3396 saimniecībām, kas ir vidēji 6,4 % no visām lauku saimniecībām. 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu ir palielinājies graudu pārstrādes un cietes ražošanas produkcijas apjoms, sasniedzot 28 742 tonnas, kā arī gaļas un gaļas produktu ražošana, sasniedzot 5479 tonnas, bet nedaudz samazinājies augļu, ogu, dārzeņu un kartupeļu pārstrādes apjoms (3451 tonna). Palielinājies arī piena un piena produktu pārstrādes apjoms, sasniedzot 3626 tonnas. Uzņēmumu skaits gaļas, graudu malšanas produktu, augļu, ogu, dārzeņu un kartupeļu pārstrādes un cietes ražošanā un lopbarības ražošanas nozarēs ir samazinājies, toties palielinājies maizes, mīklas izstrādājumu, dzērienu ražošanas un piena produktu ražošanas nozarēs. Informācija par 2024. gadā saražotās pārstrādātās produkcijas apjomu būs pieejama pēc 2025. gada jūlija.
  1. 1)) to pusaudžu (11, 13 un 15 g. v.) procentuālais īpatsvars, kuri vismaz reizi dienā uzturā lieto dārzeņus;
  2. 1)) ZPI regulējumā ietvertās pārtikas kvalitātes prasības nav pietiekami ambiciozas, lai iepirkumos nodrošinātu lielāku vietējo produktu pārstāvību. Pašlaik obligātās prasības ir izvirzītas tikai bioloģiskā piena un graudaugu, kā arī NPKS produktu iepirkumam.
  3. 2)) ZPI regulējumā pārāk liels īpatsvars atvēlēts cenai (ne lielāks kā 50 %) un pārāk mazs – ZPI kritērijiem (ne mazāks kā 35 %) saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvērtēšanā.
  4. 2)) to pusaudžu (15 g. v.) procentuālais īpatsvars, kam ir lieka ķermeņa masa vai aptaukošanās;
  5. 3)) to skolēnu (7 g. v.) procentuālais īpatsvars, kam ir lieka ķermeņa masa vai aptaukošanās.
  6. 3)) Trūkst politiskā signāla (gribas), ka publiskajos iepirkumos priekšroka dodama vietējiem produktiem.
  7. 1)) sagatavot vadlīnijas iepirkuma veicējiem ("Iepirkumu ceļvedis ilgtspējīgiem pārtikas piegāžu un ēdināšanas pakalpojumiem") par to, kā jāveido iepirkums (process, kā ZPI kritēriji jāietver iepirkumā), tostarp paredzot šādus aspektus:
  8. a)) vienotu pieeju par kontroli atbildīgo personu noteikšanā;
  9. b)) lielāku elastību pārtikas produktu iepirkumos, piemēram, dodot iespēju slēgt līgumus ar vairākiem ražotājiem vienlaikus un, ja nepieciešams, nomainīt ražotājus;
  10. c)) iepirkumu līgumu un specifikāciju standartizāciju pārtikas iepirkumos, ietverot iespēju pasūtītājam kritērijus pielāgot konkrētajai situācijai. Šādu līguma paraugu varētu izmantot tās iestādes, kurās nav pietiekamas kapacitātes līguma izstrādei;
  11. 2)) sistemātiskāk izglītot pašvaldību iepirkumu speciālistus, lai uzlabotu viņu zināšanas par iepirkumu veidošanu un ZPI kritēriju piemērošanu.
  12. 1)) iepirkumu uzraudzības pilnveidošana (kontroles mehānismu un sankciju pilnveidošana), izvērtējot iespējas ieviest vienotu īso pārtikas piegādes ķēžu un iepirkumu izsekojamības (piemēram, kvadrātkodu) digitālu sistēmu pārtikas produktu izsekojamības nodrošināšanai publiskajos iepirkumos;
  13. 2)) iepirkumu speciālistu izglītošana. Izglītošanai un apmācībai ir liela nozīme, lai pasūtītājs ne tikai formāli, bet arī praktiski dzīvē ieviestu ZPI prasības – stingrāk kontrolētu pasūtījuma izpildi un vērstos pret līguma saistību nepildītāju, kā to nosaka MK noteikumi Nr. 353.
asbalance-sheetfineinvoicejoint-stockllcpenaltyregistrationsiatax-authorityvid