4. Article

Projekta finansējums 4.1. Projekta finansējums (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām).1 900 000 euro (ERAF finansējums 85% apmērā 1 615 000 euro un valsts budžeta finansējums 15% apmērā 285 000 euro)4.2. Projekta īstenošanas termiņš36 mēneši5. Projekta ieguldījums 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" mērķa rādītāju sasniegšanā 5.1. Ietekme uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas rādītājiem3 IetekmeAtbilstības novērtējums(var būt vairāki varianti) Īss ietekmes apraksts5.1.1. Uzņēmumu digitalizācijas veicināšanaVeicot procesa digitālo transformāciju, turpmāk uzņēmējiem būs iespēja sagatavot un iesniegt atļaujas pieteikumu ERIS. Samazināsies laiks, kas uzņēmējam vajadzīgs šīs informācijas apkopošanai un pārbaudei reģistros. Izsniegtai Atļaujai uzņēmējam nebūs jāiesniedz apliecinājumi no sistēmas operatora, jo šos datus paredzēts saņemt datu apmaiņas veidā starp ERIS un sistēmas operatoru informācijas sistēmām. Atļauju procesa digitālā transformācija un pāreja uz modernām datu apstrādes pieejām palielinās procesa caurspīdīgumu uzņēmējam.Pozitīva ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, samazinās birokrātiskās prasības, uzlabojas caurspīdība un procesa skaidrība. Atļauju iegūšana ātrāka, lētāka un digitāli pārskatāma, kas atvieglo uzņēmējdarbības uzsākšanu enerģētikas sektorā.5.1.2. Eiropas Savienības prasību izpildeEIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2019/1024(2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu. Minētā direktīva uzliek par pienākumu publicēt noteiktas datu kopas, kuras definētas kā sabiedrībai svarīgās datu kopas. EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu Saskaņā ar 14.pantu "Konkrētas augstvērtīgas datu kopas un publicēšanas un atkalizmantošanas kārtība" un I pielikumu.Saskaņā ar 16.panta 1.punktu valstī izveido vai izraugās vienu vai vairākus kontaktpunktus. Minētie kontaktpunkti pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma sniedz norādījumus un palīdzību visa administratīvo atļauju pieprasīšanas un piešķiršanas procesa laikā. Saskaņā ar 3.punktu, Kontaktpunkts dara pieejamu procedūru rokasgrāmatu atjaunojamās enerģijas ražošanas projektu izstrādātājiem un sniedz minēto informāciju arī tiešsaistē, skaidri aplūkojot arī nelielus projektus un no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas pašpatērētāju projektus. Visas procedūras laikā pieteikuma iesniedzējam neprasa sazināties ar vairāk kā vienu kontaktpunktu. Kontaktpunkts pieteikuma iesniedzējam pārredzamā veidā palīdz iziet administratīvo atļauju pieprasīšanas procedūru, tostarp veikt darbības saistībā ar vides aizsardzību, līdz brīdim, kad kompetentās iestādes atļauju piešķiršanas procedūras beigās pieņem vienu vai vairākus lēmumus, sniedz tam visu vajadzīgo informāciju un attiecīgā gadījumā iesaista citas administratīvās iestādes. 5.1.3. IKT atbalsta ilgtspēja (t.sk. resursu un tehnoloģiju konsolidācija)Atbilst.ERIS programmatūras un datu izmitināšanai tiks izmantoti centralizēti koplietošanas skaitļošanas un datu apstrādes resursi.Tiks veikta Valsts informācijas tehnoloģiju risinājumu koplietošanas komponenšu izmantošana, savlaicīgi risinājuma analīzes fāzē iesaistot Valsts digitālās attīstības aģentūru. 5.2. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi4 Skaits IKT risinājuma nosaukums Īss apraksts5 Lietotāju skaits (ar atšifrējumu - saimnieciskās darbības veicēji vai iestādes) Termiņš ieviešanai produkcijā (gads, ceturksnis) 1 Energoresursu informācijas sistēma (VIRSIS Nr. 1272).ERIS (VIRSIS Nr.1272) tiks pilnveidota funkcionalitāte, nodrošinot vismaz šādas prasības;1) Izstrādāts jauns ERIS modulis Atļauju pieprasīšanas, izsniegšanas un administrēšanas procesam; paredzētie lietotāji – klienti, VVD darbinieki; 4) paziņojumu funkcionālās komponentes ieviešana, kas nodrošina atgādinājumu un citas informācijas nosūtīšanu klienta e-adresē un e-pastā; 5) izstrādāti jauni procesi, ievērojot vienreizes principu un nodrošinot pēc iespējas automatizētu datu apmaiņu ar iesaistītajām iestādēm/institūcijām (sistēmas operatori, Valsts vides dienests, Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, Uzņēmumu reģistrs (UR)); Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) saskarnes pārizmantošana; Nekustamā īpašuma Valsts kadastra informācijas sistēmas (NĪVKIS) kadastra datu saņemšanai; 6) Atļauju pieprasīšanas, izsniegšanas un administrēšanas procesā ieviesta: - Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) koplietošanas komponenšu izmantošana: - maksāšanas iespējai, izmantojot Maksājumu moduli; - automatizētu paziņojumu nosūtīšanai, izmantojot E-adreses komponenti; - datu apmaiņa ar sistēmas operatoriem, izmantojot API pārvaldnieku vai Datu izplatīšanas tīklu (konkrēts viens izmantojamais risinājums tiks precizēts tālākajā analīzes fāzē); - juridisko personu statusa pārbaudei, Uzņēmumu reģistra pakalpojumu Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā (DAGR). 7) Jaunajā modulī pieejams Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) e-paraksta risinājums dokumentu parakstīšanai; 8) veikts esošo Atļauju ierakstu imports ERIS; 9) jaunas interaktīvās problēmu pieteikumu formas un tās apstrādes procesu izveide; 10) jaunu lietotāja tiesību lomu izveide BIS un ERIS administrēšanas moduļos; 11) jauna publiska ERIS moduļa, informācijas portāla (Kontaktpunkta) izveide, satura pārvaldības rīka uzstādīšana, izstrāde un pielāgošana portāla darbības nodrošināšanas vajadzībām. Lietotāju skaits no iestāžu puses: jaunajam modulim lietotāju skaits: 51676 saimnieciskās darbības veicēji. 2027.gada II cet.5.3. Ietekme uz pārvaldes centralizētām funkcijām un koplietošanas pakalpojumiem Ja pasākuma ietvaros plānots pilnveidot pārvaldes centralizētu funkciju vai koplietošanas pakalpojumu, jānorāda informācija par MK jau apstiprinātu centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plānu (piemēram, Atveseļošanas fonda investīciju ietvaros). Plānojot jaunas centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstību to ilgtspējīgs modelis vispirms jāapstiprina MK. Skaits Pakalpojums (pakalpojumu grupa) Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas) Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu N/A 5.4. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas Pasākumu ietvaros nepieciešams paredzēt datu pieejamību sekundārai izmantošanai (atvērto datu formā) vai mašīnmācīšanas procesiem. Norādiet, kuras datu kopas tiks sagatavotas pieejamībai. Skaits Saturu raksturojošs nosaukums Termiņš piekļuves nodrošināšanai (gads, ceturksnis) 1 Aktivitātes ietvaros tiks sagatavota datu kopa par izsniegtajām Atļaujām datu publicēšanai Latvijas Atvērto datu portālā.2028.gada II cet.6. Izmaksu un ieguvumu analīze Digitalizējot Atļauju procesu ERIS, būtiskākie ieguvumi paredzami administratīvā sloga samazinājumā sabiedrībai. Digitāli iesniedzama un digitālā veidā Atļaujas tālākā dzīves ciklā pieejamā informācija par Atļaujām ietaupīs Atļauju turētāju laiku un ļaus tiem skatīt aktuālos datus tiem ērtā veidā un laikā. Tāpat digitālā procesa rezultātā būs procesa uzlabojumi un būtisks paātrinājums Atļauju izmaiņu gadījumu pieteikšanā un vadībā. Kopumā Atļauju administratīvais process tiks paātrināts.Kontaktpunkta risinājuma izveide ļaus realizēt projektu iesniedzējiem vienkāršotu administratīvo saskaņošanas procesu, pēc iespējas vairāk nodrošinās informācijas pieejamību vienuviet. Tāpat ikviens interesents varēs iegūt ar nozari saistošo informāciju. Sociālekonomiskais ieguvums Ieguvums gadā, EUR Aprēķins Projektā plānoto pasākumu īstenošanai ir nepieciešams 1 900 000 euro. Papildus turpmāk katru gadu ir nepieciešamas uzturēšanas izmaksas indikatīvi 181 500 euro apmērā, kas Projekta dzīves cikla (10 gadu) laikā veido 1 815 000 euro. Kopā Projekta izstrādes, ieviešanas un uzturēšanas izmaksas 10 gadu periodā veido 3 715 000 euro. Projekta īstenošana nodrošinās elektroenerģijas tirgus dalībniekiem ātrāku informācijas atrašanu, kā arī lielāku kontroli pār Atļauju un veicamajiem pienākumiem tās dzīves cikla laikā, kā arī attiecīgos ieguldījumus atsver turpmāk minētie būtiskākie sociālekonomiskie ieguvumi 8 001 873,2 EUR apmērā, kuri tiks sasniegti pēc Projekta īstenošanas 10 gadu periodā.ERIS digitalizēts Atļaujas izsniegšanas un administrēšanas processKlienta efektivitātes ieguvums Veicot procesa digitālo transformāciju, turpmāk klientam būs iespēja sagatavot un iesniegt Atļaujas pieteikumu ERIS. Veicot pieteikuma aizpildīšanu, tiks nodrošināta ievadīto datu pārbaude saskaņā ar Kadastra reģistra un Vienotās valsts datorizētās zemesgrāmatas datiem, kā arī ar Uzņēmumu reģistra datiem. Tāpat arī procesa laikā klients varēs uzsākt un veikt drošības naudas iemaksu. Tas kopā rada ātrāku datu apstrādi, nodrošinot arī datu pareizību un ietaupot 1,5 h klienta laika. Jaunajām un esošajām Atļaujām samazināsies kļūdaino pieteikumu skaits un nebūs jāveic atkārtotu datu aizpilde, kā arī samazināsies laiks, kas klientam pašam vajadzīgs šīs informācijas apkopošanai un pārbaudei reģistros. Izsniegtai Atļaujai klientam nebūs jāiesniedz apliecinājumi no sistēmas operatora, jo šos datus paredzēts saņemt datu apmaiņas veidā starp ERIS un sistēmas operatoru informācijas sistēmām. Paredzams, ka kopā veidosies 4 h klienta laika ietaupījums. Vidēji uz 2027.gadu katru gadu būs 472 spēkā esošas Atļaujas, kā arī katru gadu tiks saņemti vidēji 120 jauni Atļaujas pieteikumi. Gada laikā aprēķinātais klienta laika samazinājums šiem procesiem uz vienu Atļauju ir 5,5 h. 10 gadu periodā atļauju skaits sastādīs katru gadu 472 esošās Atļaujas (jeb 10 gadu laikā 4720 Atļaujas) un 1200 jaunos Atļauju pieteikumus, kopā radot 13 124 h ietaupījumu. Rēķinot to uz vidējo bruto stundas darba atalgojumu 10 gadu laikā D35 (NACE klasifikators) sektorā* 20,12 EUR, ietaupījums 10 gadu laikā sastāda 264 054.88 EUR. *Vidējās bruto stundas darba atalgojuma 10 gadu laikā D35 sektorā "Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana" aprēķins: Balstīts uz: 1) Finanšu ministrijas 01.07.2024. prognozi Makroekonomisko pieņēmumu un prognožu skaitliskās vērtības; darba algas (bruto) izmaiņas, salīdzināmās cenās (procentos) vidēji 2028-2047; 2) par privātā sektora vidējo stundas likmi 2025.gadā ņemti Centrālās Statistikas pārvaldes dati par strādājošo mēneša vidējā darba samaksu pa darbības veidiem, par 2024.gadu, privātajā sektorā, D35 tautsaimniecības sektorā "Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana", 2024.gadā, norādītajam ikmēneša bruto atalgojumam 2150 EUR pierēķinot darba devēja Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmi 23,59% un iegūto summu dalot ar 160 darba stundām mēnesī, iegūstot 2024.g. vidējo darba algas likmi 16,61 EUR. Tālāk šī likme katru nākamo gadu, sākot ar 2025.gadu, tiek reizināta ar "Makroekonomisko pieņēmumu un prognožu skaitliskās vērtības" norādīto darba algas (bruto) izmaiņas salīdzināmās cenās prognozi un, sākot no 2027. līdz 2037.gadam iegūto likmi summē un dala ar 10 gadiem, iegūstot stundas vidējo likmi 10 gadu periodā 20,12 EUR. Pilnveidoti datu apmaiņas procesiAtļauju procesa digitālā transformācija un pāreja uz modernām datu apstrādes pieejām palielinās procesa caurspīdīgumu klientam, kā arī sistēmas operatoriem, nodrošinās informāciju un samazinās laiku, kas bija veltīts tam, lai sazinātos ar EVA. Vidēji uz 2027.gadu katru gadu būs 472 aktīvas atļaujas, kā arī katru gadu tiks saņemti vidēji 120 jauni atļauju pieteikumi. Gada laikā aprēķinātais klienta un sistēmas operatora laika samazinājums šiem procesiem uz vienu Atļauju ir 35 min. 10 gadu periodā atļauju skaits sastādīs katru gadu 472 esošās Atļaujas (jeb 10 gadu laikā 4720) un 1200 jaunos Atļauju pieteikumus, kopā radot 3500 h ietaupījumu. Rēķinot to uz vidējo bruto stundas darba atalgojumu 10 gadu laikā D35 (NACE klasifikators) sektorā* 20,12 EUR, 10 gadu laikā ietaupījums sastāda 70 420,00 EUR. Izveidots ERIS publiskais modulis Vienotā kontaktpunkta informācijas nodrošināšanaiKontaktpunktā ievietotā informācija samazinās klientam nepieciešamo laiks informācijas iegūšanai par veicamajām darbībām gan plānojot Atļaujas iegūšanu, gan skatot aktuālo informāciju jau esošai Atļaujai. Vidēji uz 2027.gadu katru gadu būs 472 aktīvas atļaujas, kā arī katru gadu tiks saņemti vidēji 120 jauni atļauju pieteikumi. Gada laikā aprēķinātais laika ietaupījums šiem procesiem uz vienu Atļauju ir 3 h jaunai Atļaujai un 1 h esošai Atļaujai. 10 gadu periodā atļauju skaits sastādīs 4720 esošās Atļaujas un 1200 jaunos Atļauju pieteikumus, kopā radot (4720 h + 3600 h) = 8320 h ietaupījumu. Rēķinot to uz D35 (NACE klasifikators) privātā sektora stundas vidējo bruto stundas atalgojumu 10 gadu periodā 20,12 EUR, ietaupījums sastāda 167 398,40 EUR. Realizēto projektu atdevePrognozēts, ka atļauju saņemšanas procesa vienkāršošana un digitālā transformācija palielinās uzņēmēju interesi un sekmēs projektu ieviešanas ātrumu, mazinot birokrātiskus šķēršļus. Optimizēts un digitalizēts atļauju process veicinās jaunu projektu īstenošanu, vidēji apmēram līdz 5 projektiem gadā. Vērtējot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas publiski pieejamajos datus (piemēram, ALTUM projektu līdzfinansēšanas statistika) secināms, ka vidējās atjaunojamās enerģijas projekta izmaksas (nelielas saules, vēja un bioenerģijas stacijas) svārstās no 0,5 līdz 2 miljoniem. Saskaņā ar Latvijas Bankas un Centrālās statistikas datiem par investīciju multiplikatora efektiem, tipiski enerģētikas projektos vietējā ekonomikā nonāk 10–20% no kopējās investīciju summas (darbaspēks, vietējie pakalpojumi, loģistika). Līdz ar to pieņemot, ka procesa efektivizācija veicinās līdz 5 jaunu projektu gadā, pieņemot, ka vidējās projekta izmaksas ir 1 milj. euro un pieņemot, ka vidēji no katra projekta 10% finansējums atgriežas Latvijas ekonomikā, tad sabiedrības ieguvums vienā gadā ir līdz 500 000 EUR, kas 10 gadu periodā sastāda 5 000 000 EUR. CO2 emisiju samazināšanās ieguvumsSaskaņā ar vidējiem aprēķiniem par atjaunīgās enerģijas projektu ieguvumiem, secināms, ka viens projekts ar 1 MW jaudu ietaupa no 500 – 1500 tonnām CO2 emisiju gadā. Eiropas Savienības emisiju kvotas cena no 2021. gada līdz 2024. gadam bija robežās no 50 – 65 euro par tonnu. Pieņemot, ka katrs jaunais projekts ietaupīs vidēji līdz 1000 CO2 izmešu gadā un vienas emisijas kvotas tonnas cena ir 50 euro, secināms, ka no viena jauna projekta realizācijas gadā tiks ietaupīti līdz 50 000 euro (1000 tonnas x 50 euro). Līdz ar to vidēji gadā par 5 jaunu projektu realizāciju tiks iegūti līdz 250 000 euro, kas 10 gadu periodā sastāda 2 500 000 euro.