37. Article — )

Kopā: 733 375 7.1. Administratīvās kapacitātes ceļakarte ESF 259 359 7.1. Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēmas (KPVIS) attīstība ERAF 474 016 Pavisam kopā: 654 944 591 (230) MK 2024.gada 19.septembra ārkārtas sēdē pieņemts lēmums140 par atsevišķām drošības prioritātēm, kas finansējamas no ES fondu finansējuma, proti, Aizsardzības ministrijas prioritārais pasākums "Militārā poligona "Sēlija" piekļuves ceļa uzlabošana un Vienības tilta Daugavpilī pārbūve mobilitātes uzlabošanai", kā arī horizontālais prioritārais pasākums kiberdrošības stiprināšanai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. (231) 2024.gada 31.oktobra ES fondu tematiskajā komitejā konceptuāli atbalstīts FM priekšlikums pārskatīt daļu no elastības finansējuma apjoma, lai novirzītu to nacionālajai prioritātei - drošībai un noturībai - inovāciju un produktivitātes jomā - kiberdrošībai, enerģētikas jomā - enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, reģionālās attīstības jomā - infrastruktūras attīstībai uzņēmumiem, nevienlīdzības mazināšanas jomā - atbalstam vistrūcīgākajiem ("pārtikas pakas") un pārējo elastības finansējumu saglabājot sākotnēji plānotajām prioritātēm. 11. Priekšlikumi Programmas grozījumiem (232) Programmas grozījumos iekļautie elastības finansējuma pārdaļu priekšlikumi un ReArm141 pārdaļu priekšlikumi vērsti uz nacionālās prioritātes - drošības stiprināšanu. Atzīmējams, ka liela daļa no elastības finansējuma pārdalēm ne tikai sekmēs drošības stiprināšanu, bet arī kopā ar valsts budžeta ieguldījumiem, nodrošinās nacionālo un nozaru prioritāšu īstenošanu lielākā apmērā (detalizēta informācija par elastības finansējuma pārdalēm un to avotiem iekļauta Tabulā Nr.2). Ar tālāk minētajiem investīciju priekšlikumiem plānots pamatā risināt ģeopolitiskās situācijas un ar Krievijas kara Ukrainā saistītos izaicinājumus. (233) 1.POLITIKAS MĒRĶA "Konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību" ietvaros, lai nodrošinātu visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu, kā arī ieviestu Eiropas Savienības Padomes 2024.gada rekomendāciju attiecībā uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, par nepieciešamību nodrošināt piekļuvi finansējumam, kas vērstas uz stratēģiski nozīmīgu investīciju veikšanu, eksporta apjoma palielināšanu un produktivitātes kāpināšanu, paredzot konkurētspējīgu atalgojumu visos Latvijas reģionos. Finansējums tādu investīciju projektu īstenošanai, kuri ir vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu un ražošanai nepieciešamās infrastruktūras attīstību, lai ražotu duāla un militāra lietojuma saistītus produktus. Plānots grozījumu ietvaros izstrādāt atbalsta programmu mērogojamu investīciju projektu īstenošanai Latvijā 150 milj. EUR apmērā finanšu instrumentu (aizdevumu ar kapitāla atlaidi, kapitālieguldījumu un garantiju vai ieguldījuma fonda) veidā - Investīciju fonds uzņēmējdarbības attīstībai. Šādas programma izveidei Programmas grozījumi paredz INVESTĪCIJU FONDA UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATTĪSTĪBAI izveidi novirzot ES fondu finansējumu (40 000 000 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 34 000 000 EUR). (234) 2.POLITIKAS MĒRĶA "Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs" ietvaros tiks īstenoti papildus pasākumi ENERĢĒTISKĀS NEATKARĪBAS STIPRINĀŠANAI (41 176 471 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 35 000 000 EUR). (235) Ekonomiskā novērtējuma rokasgrāmatā 2021.-2027.gadam uzsvērta nepieciešamība stiprināt enerģētisko drošību, kombinējot gan pašmāju AER ražošanu, gan nodrošinot drošas piegādes kopumā virzoties uz CO2 izmešu142 samazināšanu.143 (236) Enerģētiskās neatkarības stiprināšana ir bijusi iekļauta kā Padomes rekomendācija Latvijai 2023.gadā. Arī NEKP atzīmēts, ka nepieciešams turpināt uzlabot Latvijas enerģētiskās atkarības rādītājus. (237) Lai stiprinātu Latvijas enerģētisko drošību un Latvijas virzību uz enerģētisko neatkarību, samazinot fosilo energoresursu lomu, palielinot AE izmantošanu un veicinot energoefektivitāti, vienlaikus tiecoties uz konkurētspējīgām enerģijas izmaksām reģionā, nepieciešama atbilstošas infrastruktūras attīstība. (238) Palielinoties AER kopējam patēriņam, Latvija tuvojas NEKP mērķim - līdz 2025. gadam sasniegt no AER saražotās enerģijas īpatsvaru 47,3 % apmērā bruto enerģijas galapatēriņā. Latvijā AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā ir viens no augstākajiem ES: 2023. gadā tas bija 43,2 % (ES - vidēji 24,6 %)144. (239) Plānoti ieguldījumi elektroenerģijas pieslēguma jaudu paaugstināšanai, ģeneratoru iegādei darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, pārvietojamu apakšstaciju iegādei ārkārtas remontu un avārijas seku novēršanas mobilitātes nodrošināšanai un biometāna publisko ievades punktu būvniecībai. (240) 3.POLITIKAS MĒRĶA "Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti" ietvaros tiks īstenots pasākums militārās mobilitātes stiprināšanai - Daugavpils Vienības tilta pārbūve (5 086 620 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 4 323 627 EUR). (241) Ex-post izvērtējumā transporta jomā secināts, ka jāturpina autoceļu un ielu tīklu attīstība, lielāks fokuss liekams uz tehniskajiem un/vai operacionālajiem risinājumiem. Vienlaikus Daugavpils Vienības tilta pārbūve valdībā apstiprināta, kā viena no Aizsardzības ministrijas prioritātēm. Daugavpils valstspilsētas pašvaldība līdz šim jau vairākkārt ir vērsusi Satiksmes ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un FM uzmanību uz nepieciešamajām investīcijām Vienības tilta pārbūvei. (242) Plānotie ieguldījumi infrastruktūrā uzlabos civilās un militārās mobilitātes savienojumu efektivitāti un drošību Daugavpils valstspilsētā un Latgales reģionā, pārbūvējot Vienības tiltu un tā pievedceļus. Plānotie ieguldījumi transporta infrastruktūrā arī uzlabos savienojamību ar valsts autoceļu tīklu un Eiropas transporta tīklu (TEN-T - Trans-European Transport Network), samazinās sastrēgumus, samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī paaugstinās kopējo satiksmes drošību un infrastruktūras kvalitāti. (243) Vienības tiltam ir būtiska nozīme pilsētas transporta infrastruktūrā, novadu savstarpējai savienojamībai. Daugavpils valstspilsētas transporta infrastruktūra ir saistīta gan ar valsts galveno autoceļu A6, gan valsts galvenajiem autoceļiem A13 un A14. Pilsētas teritoriju divās daļās sadala upe Daugava, Vienības tilts ir vienīgā transporta būve, ko var izmantot upes šķērsošanai. Tilta tehniskais stāvoklis ir slikts. Kopš 1989.gada, kad tika veikta tilta rekonstrukcija, līdz šim brīdim tam nav veikti vērienīgi uzlabošanas darbi, līdz ar to ir nepieciešami apjomīgi ieguldījumi tilta atjaunošanā. (244) Vienības tilta pārbūvei saņemts Aizsardzības ministrijas atzinums par to, ka tā pārbūves projekts atbilst Nacionālo Bruņoto spēku un Aizsardzības ministrijas noteiktajām militārā transporta infrastruktūras, kā arī militārās mobilitātes attīstības prioritātēm. Tāpat saņemts arī Latgales plānošanas reģiona atbalsta vēstule par Vienības tilta pārbūves nepieciešamības atbilstību Latgales plānošanas reģiona stratēģiskajiem mērķiem un tā reģionālo nozīmi. (245) Vienības tilta infrastruktūras modernizācija nodrošinās visiem satiksmes dalībniekiem kvalitatīvu un ērtu pārvietošanos, kā arī uzlabos Daugavas upes kreisā krasta iedzīvotāju drošību iespējama apdraudējuma gadījumā. Tilta pārbūve ievērojami uzlabotu mobilitātes iespējas pilsētas robežās, nodrošinot savienojamību ar Augšdaugavas novadu, tādējādi uzlabojot gan darbaspēka migrāciju, gan publisko pakalpojumu pieejamību abu pašvaldību iedzīvotājiem. Daugavas upes kreisajā krastā dzīvo gan ievērojama daļa novada iedzīvotāju, gan vairāk kā 7000 pilsētas iedzīvotāju, kas darba gaitās dodas uz pilsētas apkaimēm, kas izvietotas upes labajā krastā, kā arī nepieciešamos publiskos, t.sk. izglītības, veselības aprūpes u.c. pakalpojumus, šie iedzīvotāju var saņemt galvenokārt šķērsojot upi. (246) Tiks stiprināta REĢIONĀLĀ UN MILITĀRĀ INFRASTRUKTŪRA ar Sēlijas poligona izbūvi saistītā ceļu infrastruktūra un uzņēmējdarbības veicināšana reģionos (16 250 000 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 13 812 500 EUR). (247) Saskaņā ar informatīvo ziņojumu "Par atbalstu Eiropas Savienības Austrumu pierobežas konkurētspējas stiprināšanai"145, šobrīd, uz Programmas grozījumu sagatavošanas brīdi, pieejamo investīciju pasākumu atbalstāmās darbības neparedz specifisku atbalstu divējāda lietojuma infrastruktūras attīstīšanai, lai gan ģeopolitiskā situācija visā pasaulē, īpaši notikumi Ukrainā, aktualizē šādas infrastruktūras izveides nozīmīgumu iedzīvotāju drošības nodrošināšanai. Pašvaldībām pieejamie atbalsta instrumenti ir ierobežotā apjomā, līdz ar to pieejamās ES fondu un AF investīcijas nav pietiekamas, lai nosegtu pašvaldībām aktuālās infrastruktūras attīstības vajadzības. Papildu līdzekļu paredzēšana pašvaldībām nozīmīgo infrastruktūras attīstības projektu īstenošanai veicinātu investīciju saņemšanu un izmantošanu teritoriju drošības nodrošināšanai. (248) Pretmobilitātes risinājumu integrācija ir kritiski svarīga gan Eiropas Transporta tīkla (TEN-T), gan ceļu tīkla kontekstā, jo tīkla pienesums militārās mobilitātes veicināšanā ikdienā var tikt izmantots pret nacionālajām interesēm krīzes apstākļos. Lai novērstu šādas sliktākā scenārija situācijas, pretmobilitātes mehānismu integrēšana gan TEN-T, gan kopējā ceļu tīkla transporta infrastruktūras objektos Latvijas teritorijā ir kritiski svarīga. (249) Nodrošinot kvalitatīvu un drošu transporta infrastruktūru Latvijā, uzlabojas iespēja savienoties ar citām ES valstīm, tādējādi veicinot arī tautsaimniecību. Divējāda lietojuma infrastruktūra ir paredzēta arī lielizmēra militāro vienību kustībai, kas nozīmē, ka krīzes apstākļos tiks nodrošināta efektīva Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku pārvietošanās spēja. (250) Pasliktinoties drošības videi, kam pamatā ir Krievijas agresija pret Ukrainu, ir jāpalielina spēja aizsargāt Latvijas pilsoņus un infrastruktūru. Lai nodrošinātu ilgtspējīgus risinājumus, nepieciešama infrastruktūras attīstība, kura ir divējādi lietojama - militārām vajadzībām mobilitātei un pretmobilitātei; civilajām vajadzībām reģionālajai attīstībai, vienlaikus ievērojot nepieciešamību pielāgoties un mazināt klimata pārmaiņas. (251) Ievērojot Rīcības plānā Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027. gadam iekļauto146, objektu divējāda lietojuma pielietojums ir paredzēts kā galvenais risināmais jautājums, jo tas objektu padara vienlīdz piemērotu civilajām, kā arī nepieciešamības gadījumos militārām vai civilās aizsardzības vajadzībām, turklāt paredzot iespējami ātru objekta transformāciju no civilā pielietojuma uz militāru vai ar civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanu saistītu pielietojumu. (252) Saskaņā ar 2024. gada 17. un 18. oktobra Baltijas Asamblejas147 43. sesijas rezolūcijā148 norādīto, attiecībā uz Baltijas valstu sadarbību aizsardzības jomā, tiek aicināts sekmēt ES finansējuma palielināšanu militārās mobilitātes projektiem. (253) Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam149 (turpmāk - RPP) mērķis ir radīt priekšnosacījumus visu reģionu ekonomiskā potenciāla attīstībai un sociālekonomisko atšķirību mazināšanai, paaugstinot iekšējo un ārējo konkurētspēju. Mobilitāte reģionu ietvaros ir būtisks priekšnoteikumus reģionā esošo dabas un cilvēkresursu efektīvai izmantošanai tautsaimniecībai (šo resursu sasniedzamībai, izmantošanai un savstarpējai apritei), kas var nodrošināt priekšnoteikumus reģionu attīstībai. Mobilitāte reģionos un ceļu atjaunošana un pārbūve ir daļa no pasākumu kopuma reģionu konkurētspējas celšanai un reģionālās attīstības atšķirību mazināšanai. Tāpat ceļu tīkla izmantošanas kvalitāte ir svarīga, lai uzlabotu iedzīvotāju ikdienu, nodrošinot novadu labāku sasniedzamību, sekmējot piekļuvi valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem un darbavietām. (254) Lai nodrošinātu labi savienotu, spējīgu un drošu militārās mobilitātes tīklu, nepieciešams atbalsts divējāda lietojuma transporta infrastruktūras projektu īstenošanai. (255) "Militārā poligona "Sēlija" piekļuves ceļa uzlabošana un Vienības tilta Daugavpilī pārbūve mobilitātes uzlabošanai" atbalstīta kā Aizsardzības ministrijas valsts budžeta prioritāte, kas atbalstīta ar MK 2024.gada 19.septembra ārkārtas sēdē pieņemto lēmumu150. Militāro poligonu, t.sk. Sēlijas poligona infrastruktūras attīstība noteikta kā veicamais pasākums arī nacionālajos plānošanas dokumentos - Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā 2025.-2036.gadam un Valsts aizsardzības koncepcijā. (256) Lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto spēku vienību pastāvīgu un netraucētu piekļuvi poligonam "Sēlija", ir nepieciešams organizēt autoceļa V956 pārbūvi Daudzeva-Viesīte-Apsarde posmā Daudzeva - Sunākste (km 1,14-17,61), paredzot divvirzienu plūsmu un ceļa noslodzes izturību ne mazāku kā 120 t. Autoceļam nepieciešami būtiski uzlabojumi, lai nodrošinātu militāro vajadzību izpildi 365 dienas gadā. (257) Ņemot vērā, ka poligonu piekļuves ceļu uzlabošana un sakārtošana uzlabos transporta kustību arī pašā Aizkraukles novadā, tas uzlabos reģionālo mobilitāti, kā arī pilnvērtīga divvirzienu plūsmas iespējamība mazinās ceļā pavadīto laiku un uzlabos satiksmes drošību. (258) Ņemot vērā Latvijas lielo ostu pārvalžu iniciatīvas vēstules par augstas gatavības investīciju projektiem, kas sekmētu drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšanu, militārās loģistikas pakalpojumu nodrošināšanu un efektīvāku multimodālo transporta savienojumu (dzelzceļš, autotransports, jūras transports, aviotransports, RO - RO satiksme) izmantošanu, kā arī kravu un pasažieru prāmju apkalpošanas infrastruktūras attīstību, kas ir būtiska Latvijas tautsaimniecības un ražošanas uzņēmumu darbībai, Programmas grozījumi paredz papildus finansējuma novirzīšanu DIVĒJĀDAS LIETOJUMA INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAI, DROŠĪBAS STIPRINĀŠANAI UN PRĀMJU SATIKSMES ATTĪSTĪBAI Liepājas ostā un Ventspils brīvostā (25 088 344 EUR, t.sk. ES fondu finansējumu 21 325 092 EUR apmērā). (259) Lai STIPRINĀTU DZELZCEĻU kā transporta tīkla mugurkaulu (t.sk. atbilstoši ex-post novērtējuma rekomendācijām) un attīstītu reģionālo savienojamību Programmas grozījumu priekšlikumi paredz Bateriju elektrovilcienu iegādi un to uzlādes infrastruktūras izveidi (123 068 896 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 104 608 561 EUR). (260) Bateriju elektrovilcieni (turpmāk - BEMU) ir aprīkoti ar bateriju jeb akumulatoru tehnoloģiju, kas ļauj tiem braukt gan pa elektrificētām līnijām, izmantojot elektroenerģiju no kontakttīkla, gan neelektrificētām līnijām, kur tie izmanto baterijās uzkrāto enerģiju. To priekšrocības - nav nepieciešamas lielas investīcijas, elektrificējot līnijas ar nelielu kustības intensitāti, vienlaikus tas ir videi draudzīgs risinājums. Atzīmējams, ka bateriju vilciens pa neelektrificētu dzelzceļa līniju bez uzlādes var nobraukt no 80 līdz 100 km, pēc tam vilcienam jāuzlādē baterija. To var nodrošināt, izveidojot uzlādes "stacijas". Tāpat bateriju uzlāde notiek, vilcienam braucot pa elektrificētajiem posmiem, tāpēc garākos neelektrificētos maršrutos ir jāizveido elektrificētas zonas, lai veiktu visu maršruta ceļu. (261) BEMU primāri paredzēts izmantot vilcienu satiksmes nodrošināšanai starp Rīgu un attālākiem valsts reģioniem - maršrutos Rīga-Cēsis un Rīga-Daugavpils, tādējādi uzlabojot reģionu mobilitāti. Minētajos maršrutos jau šobrīd pastāv ievērojama pasažieru plūsma, kā arī dzelzceļa stacijās ir nodrošinātas peronu paaugstinātās platformas, kuru izbūvi plānots turpināt līdz 2029.gadam. (262) Lai nodrošinātu vilcienu satiksmi šajos maršrutos, ir ticis pārskatīts arī vilcienu uzlādes tehniskais risinājums, šobrīd dodot priekšroku vienkāršākam un ekonomiskākam risinājumam - atsevišķām uzlādes stacijām, kas paredz vilcienu uzlādi to stāvēšanas laikā stacijās pie pasažieru platformas. Izvēlētais BEMU uzlādes infrastruktūras izveides tehniskais risinājums paredz iespēju vienlaikus uzlādēt vienu vilciena sastāvu. (263) Ņemot vērā augstākminēto, indikatīvi būtu nepieciešamas četras uzlādes stacijas. Maršrutā "Rīga-Cēsis" būtu nepieciešamas uzlādes stacijas Siguldā un Cēsīs, bet maršrutā "Rīga-Daugavpils" - Līvānos un Daugavpilī. Jāatzīmē, ka līdzvērtīgs risinājums šobrīd tiek ieviests Lietuvā, proti, maršrutā "Vilnius - Marcinkonys" ar uzlādes staciju pieturā Varėna. (264) Primāri bateriju elektrovilcieni tiktu uzlādēti maršruta galapunktā Cēsīs un Daugavpilī, taču brauciena laikā būtu nepieciešama arī daļēja uzlāde Siguldā un Līvānos. Visās četrās identificētajās uzlādes staciju vietās ir pieejama vismaz 2,5 MVA jauda (AS "Sadales tīkls"). (265) Stiprinot DZELZCEĻA INFRASTRUKTŪRU, kā publiskā transporta mugurkaulu ir plānoti ieguldījumi arī Rail Baltica atbalstošajā infrastruktūrā, proti, plānots izveidot 1520 mm dzelzceļa savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas (turpmāk - RCS) līdz starptautiskajai lidostai "Rīgas" (turpmāk - RIX) un pabeigt būvdarbus abās Rail Baltica (turpmāk - RB) starptautiskās pasažieru stacijās, lai pēc iespējas ātrāk abas stacijas varētu izmantot vilcienu apkalpošanai kopējā dzelzceļa mezglā, pirms tiek pabeigta Rail Baltica projekta pirmā kārta. Šāda veida investīcijas veicinās klimata mērķu sasniegšanu - gan palielinot publiskā transporta pakalpojumu iespējas, gan samazinot pasažieru ceļā pavadīto laiku, mazinot personīgā transporta izmantošanas apjomus. Dzelzceļa savienojums no RCS uz RIX veicinās arī Starptautiskās lidostas "Rīga" attīstību, tai skaitā RIX Airport City, kur svarīgs priekšnoteikums ir sliežu transporta savienojums ar pilsētas centru. Starptautiskās lidostas "Rīga" un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas savienojums ir trūkstošais posms Ziemeļu militārās mobilitātes koridorā. Izveidojot Starptautiskās lidostas "Rīga" un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas savienojumu, abi koridora posmi tiks savienoti, kam ir būtiska stratēģiska nozīme Eiropas Savienības kopējo aizsardzības spēju stiprināšanā, drošības nodrošināšanā un militārās mobilitātes veicināšanā. RCS un RIX savienojuma infrastruktūras izbūvei plānots novirzīt finansējumu 264 176 808 EUR t.sk. ES fondu finansējumu 224 550 286 EUR apmērā. (266) 2025.gada 13.janvāra bezpilota lidaparātu incidents Rīgas lidostā, aktualizēja nepieciešamību izstrādāt efektīvus un visaptverošus risinājumus, kas mazina apdraudējumu pasažieriem, civilai aviācijai un kritiskās infrastruktūras objektiem. (267) Lai nodrošinātu valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" un tās lietotāju drošību, tiks īstenots jauns pasākums STRATĒĢISKĀS PUBLISKĀS INFRASTRUKTŪRAS AIZSARDZĪBAI - bezpilota lidaparātu uztveršanas, identifikācijas, izsekošanas un pretdarbības risinājuma ieviešana (2 299 839 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 1 954 863 EUR). (268) Konsultējoties ar Iekšlietu ministriju, Aizsardzības ministriju un tām padoto iestāžu ekspertiem, ir secināts, ka nesankcionētu bezpilota lidaparātu identificēšanas, izsekošanas un pretdarbības risinājumu arhitektūrai jābūt atvērtai tādā veidā, lai valsts līmenī ļautu kombinēt dažādus sensoru un programatūras risinājumus. Atbilstoši ekspertu norādītajam ietvaram valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" sadarbībā ar operatīvajiem dienestiem ir izstrādājusi bezpilota lidaparātu uztveršanas un pretdarbības risinājuma tehnisko specifikāciju Rīgas lidostai. (269) Latvijas kiberdrošības stiprināšana ir kritiski svarīga valsts funkciju nepārtrauktības un sabiedrības drošības nodrošināšanai, tāpēc plānots īstenot KIBERDROŠĪBAS PASĀKUMUS (39 182 735 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 33 305 324 EUR ES fondu finansējums) ar mērķi stiprināt valsts pārvaldes iestāžu drošību un noturību pret ārējiem uzbrukumiem. Atbalstāmo pasākumu ietvaros paredzēta sistēmu drošības auditu veikšana, datu aizsardzības rīku izveide un pilnveidošana, informācijas sistēmu testi, darbinieku apmācības, datortehnikas un programmatūras atjaunošana, specifisks aprīkojums vēstniecību vajadzībām. (270) Kā atzīmēts sociāli ekonomiskās situācijas aprakstā, Latvijas iestādes turpina piedzīvot arvien pieaugošus kiberuzbrukumus, tādēļ vitāli svarīgi ir turpināt stiprināt kiberdrošību, t.sk. veicot ieguldījumus IKT jomas pakalpojumu un infrastruktūras attīstībā. Īpaši svarīga esošo sistēmu noturības pārbaudei ir to testēšana veicot sistēmu drošības auditus un nodrošinot, ka lietotās sistēmas un pakalpojumi darbojas uz atjaunotas programmatūras. (271) Arī EK izstrādātajā Ekonomiskā novērtējuma rokasgrāmatā 2021.-2027.gadam ir uzsvērta nepieciešamība attīstīt IKT jomas risinājumus, it sevišķi e-pakalpojumus ir jāveic vienlaicīgi stiprinot kiberdrošību, veicot arī ieguldījumus publisko datu drošībai un publisko e-pakalpojumu noturībai un aizsardzībai.151 (272) 5.POLITIKAS MĒRĶA "Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību" (273) Vienlaikus plānoti arī ieguldījumi PATVERTŅU, VIETU, KUR PATVERTIES izveidošanai 26 113 520 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 22 196 492 EUR apmērā, ar mērķi pārbūvēt, atjaunot un aprīkot 500 objektus civilās aizsardzības patvertņu izveidei. (274) Ņemot vērā notiekošo Krievijas uzsākto karu Ukrainā, lai stiprinātu sabiedrības drošības sajūtu un ieviestu civilās aizsardzības pasākumus visā Latvijas teritorijā, nepieciešamas investīcijas patvertņu ierīkošanai. VUGD ir izstrādājis vadlīnijas potenciālo patvertņu minimālajām tehniskajām prasībām152 un IeM aktīvi strādā pie finansējuma avotu piesaistes patvertņu izveidei, kā arī plāno aktīvu sadarbību ar pašvaldībām to motivācijai patvertņu izveidei153. (275) Papildus finansējums KATASTROFU PĀRVALDĪBAS CENTRU attīstībai 29 022 839 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 24 669 413 EUR prioritāro augstas gatavības centru izbūves pabeigšanai. Atzīmējams, ka minētais finansējums papildinās no valsts budžeta finansētās investīcijas kopumā 10 jaunu katastrofu pārvaldības centru izbūvei un aprīkošanai. Minētās investīcijas būs papildinošas no AF jau uzsāktajām investīcijām un kopumā nodrošinās kompleksu fizisku infrastruktūru, kas nodrošinās efektīvu un ātru reaģēšanu uz dabas un cilvēka izraisītām katastrofām. (276) Nacionālās drošības koncepcijā154 uzsvērta nepieciešamība īstenot katastrofu pārvaldības sistēmas reformu, lai nodrošinātu vienlīdz efektīvu, ātru un kvalitatīvu katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu darbu visā valsts teritorijā, uzlabojot reaģēšanā un katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu sadarbību un koordināciju, izveidojot katastrofu pārvaldības centrus, tādējādi arī uzlabojot atbildīgajās institūcijās nodarbināto darba apstākļus un darba drošību. (277) Katastrofu pārvaldības sistēmas funkcionēšanas būtisks priekšnosacījums esošajos ģeopolitiskajos apstākļos ir katastrofu pārvaldības centru būvniecība un to funkcionēšana atbilstoši Nacionālās drošības koncepcijā noteiktajām prioritātēm155. AF ietvaros paredzēts īstenot daļu no gandrīz nulles enerģijas patēriņa katastrofu pārvaldības centru būvniecības visā Latvijas teritorijā, tādējādi nodrošinot reģionālās nevienlīdzības mazināšanu, uzlabojot katastrofu pārvaldību. Minētais plānots investīcijas 1.3.1.1.i. "Glābšanas dienestu kapacitātes stiprināšana, īpaši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes modernizācija" ietvaros, tai skaitā uzbūvēt 8 līdz 10 katastrofu pārvaldības centrus dažādos Latvijas reģionos. Lai nodrošinātu vienmērīgu katastrofu pārvaldības centru pārklājumu Latvijas reģionos, tai skaitā Latgalē, plānotas papildus ES fondu investīcijas Programmas ietvaros papildus centru izbūvei saskaņā ar Rīcības plānā Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027. gadam plānotajiem pasākumiem.156 (278) 4.POLITIKAS MĒRĶA "Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru" ietvaros tiks pārskatīti esošie atbalsta pasākumi, lai rastu iespēju sniegt atbalstu UKRAINAS CIVILIEDZĪVOTĀJIEM, to piekļuvei izglītībai un veselības aprūpei, sociālajiem pakalpojumiem, ar nodarbinātības veicināšanu saistīti atbalsta pasākumi, valodas apmācības, kultūrorientācijas un citi integrācijas pasākumi. Vienlaikus tiks veikta Programmas finansējuma pārdale (ES fondu finansējums 27 356 004 EUR157) uz Labklājības ministrijas administrēto ESF+ programmu MATERIĀLĀS NENODROŠINĀTĪBAS MAZINĀŠANAI, lai turpinātu "pārtikas paku" atbalsta sniegšanu līdz 2027.gada beigām. (279) Padomes rekomendācijās 2024.gadam Latvijai ieteikts sekmīgāk novērst iesakņojušās reģionālās atšķirības un nevienlīdzību. Savukārt veiktā ex-post izvērtējuma ietvaros konstatēta nepieciešamība nodrošināt nepārtrauktu finansējuma pieejamību uzsāktajiem ES fondu ieguldījumiem, lai nezaudētu līdz šim sasniegtos ieguvums, kā arī nepasliktināt mērķa grupu situāciju un nepalielināt sociālās atstumtības un nabadzības riskus. Attiecīgi materiālās nenodrošinātības mazināšanas programmas turpināšana ir svarīga iesākto investīciju sekmīgai turpināšanai un sociālās situācijas uzlabošanai. (280) Labklājības ministrija (turpmāk - LM) ir secinājusi, ka zemu ienākumu mājsaimniecībās pārtikas atbalsts un pamata materiālā palīdzība ir augstu novērtēta, atbalsts izmantots mājsaimniecību vajadzībām un tam ir pozitīva ietekme uz to situāciju. Detalizētākā informācija par ikgadējām atbalsta saņēmēju aptaujām un to rezultātiem ir iekļauta LM ziņojumos, tie skatāmi LM tīmekļvietnē https://www.lm.gov.lv/lv/fonda-novertesanas-zinojumi. (281) Pārtikas atbalsta sniegšanas pasākumu ietvaros atsevišķu produktu cenu pieaugums ir pārsniedzis pat 100 %. Kopumā viena pārtikas preču komplekta izmaksas palielinājās par 61 % (2021. gadā komplekta cena bija 16,43 EUR, bet 2023. gadā tāds pats komplekts maksāja jau 26,47 EUR). Atzīmējams, ka pārtikas atbalsta iegādes izmaksas ir 80 % no visa ESF+ materiālās nenodrošinātības mazināšanas programmas finansējuma. Līdz ar to ievērojamam pārtikas cenu pieaugumam ir būtiska ietekme uz kopējo minētās programmas finansējuma izlietojuma intensitāti.158 (282) Programmas konsolidētajā versijā iekļauti iepriekš minētie (un tabulā Nr.2 attēlotie) pārdaļu priekšlikumi un ar tiem saistītie citi grozījumi Programmas redakcijās. Tabula Nr.2. Elastības finansējuma pārdaļu priekšlikumi un to avoti159 KIBERDROŠĪBAS STIPRINĀŠANA Ministrija Plānotā investīcija Kopā ES fondi Nac.līdzf. VARAM160 3.2.1.3. (1.3.1.3.) IKT risinājumu un pakalpojumu kiberdrošības paaugstināšana 39 182 735 33 305 324 5 877 411 Ministrija Avoti (pasākumi/ kārtas) Kopā ES fondi Nac.līdzf. 39 182 735 33 305 324 5 877 411 VARAM 1.3.1.1. IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram 16 399 220 13 939 337 2 459 883 EM161 11 391 758 9 682 994 1 708 764 Ministrija Avoti (pasākumi/ kārtas) Kopā ES fondi Nac.līdzf. 1.2.1.4. Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai 1 241 774 1 055 508 186 266 1.2.2.1. Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā 4 355 305 3 702 009 653 296 1.2.1.1. Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai 2.kārta 1 831 372 1 556 666 274 706 1.2.1.1. Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai 3.kārta 2 636 249 2 240 812 395 437 1.2.3.6. Tūrisma produktu attīstības programma 1. un 2.kārta 1 015 725 863 366 152 359 1.2.1.3. Uzņēmuma atbalsts dalībai kapitāla tirgos 311 333 264 633 46 700 IZM162 1.1.2.1. RIS3 industriālās prasmes 11 391 756 9 682 993 1 708 763 DROŠĪBAS STIPRINĀŠANA- SĒLIJAS POLIGONS Ministrija Plānotā investīcija Kopā ES fondi Nac.līdzf. VARAM 3.2.1.4. (5.1.1.8.) Divējāda lietojuma infrastruktūras attīstība 16 250 000 13 812 500 2 437 500 Ministrija Avoti (pasākumi/ kārtas) Kopā ES fondi Nac.līdzf. SM163 3.1.1.5. Nacionālās nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstība 16 250 000 13 812 500 2 437 500 DROSĪBAS STIPRINĀŠANA - DAUGAVPILS TILTS Ministrija Plānotā investīcija Kopā ES fondi Nac.līdzf. SM 3.2.1.2. (3.2.1.) Uzlabot efektīvus savienojumus Daugavpils pilsētā un Latgales reģionā, pārbūvējot Vienības tiltu Daugavpilī 5 086 620 4 323 627 762 993 Ministrija Avoti (pasākumi/ kārtas) Kopā ES fondi Nac.līdzf. SM 3.1.1.5. Nacionālās nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstība 5 086 620 4 323 627 762 993 REĢIONĀLĀ ATTĪSTĪBA Ministrija Plānotā investīcija Kopā ES fondi Nac.līdzf. VARAM 5.1.1.1. Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam 3.kārta 4 694 694 3 990 490 704 204 Ministrija Avoti (pasākumi/ kārtas) Kopā ES fondi Nac.līdzf. FM164 3.1.1.8. Robežšķērsošanas punktu attīstība 4 694 694 3 990 490 704 204 ENERĢĒTISKĀ DROŠĪBA Ministrija Plānotās investīcijas Kopā ES fondi Nac.līdzf. KEM165 41 176 470 35 000 000 6 176 470 2.6.1.2. (2.1.4.) Attīstīt viedas energosistēmas, tīklus un enerģijas akumulāciju ārpus Eiropas enerģētikas tīkla (TEN-E) 36 470 588 31 000 000 5 470 588 2.6.1.1. (2.1.2.) Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana - biometāns 4 705 882 4 000 000 705 882 Ministrija Avoti (pasākumi/ kārtas) Kopā ES fondi Nac.līdzf. 41 176 471 35 000 000 6 176 471 EM 2.1.1.2. AER izmantošana un energoefektivitātes paaugstināšana rūpniecībā un komersantos 29 411 765 25 000 000 4 411 765 KEM 2.2.2.4. Aprites ekonomikas principu ieviešana 11 764 706 10 000 000 1 764 706 ATBALSTS MATERIĀLI NENODROŠINĀTAJIEM Ministrija Plānotās investīcijas Kopā ES fondi Nac.līdzf. LM166 Pārvedums uz ESF+ programmu materiālās nenodrošinābības mazināšanai 30 395 560 27 356 004 3 039 556 Ministrija Avoti (pasākumi/ kārtas) Kopā ES fondi Nac.līdzf. 32 183 534 27 356 004 4 827 530 LM 15 825 360 13 451 556 2 373 804 4.3.4.2. Atbalsta pasākumi diskriminācijas riskam pakļautajām personām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās 2.kārta 2 004 039 1 703 433 300 606 4.4.1.1. Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā 2 997 728 2 548 069 449 659 4.4.1.2. Starpdisciplināra atbalsta izveide nemotivētām pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem 4 000 000 3 400 000 600 000 4.3.5.1. Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana 4.kārta 6 823 593 5 800 054 1 023 539 EM 4.2.4.1. Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai 1.kārta 2 315 836 1 968 461 347 375 IZM 4.2.2.10. Akadēmiskās karjeras sistēmas reformas ieviešana 5 420 686 4 607 583 813 103 KM 180 319 153 271 27 048 4.2.3.3. Pilsonisko līdzdalību veicinošu kultūras pakalpojumu pieejamības veicināšana 41 618 35 375 6 243 4.3.4.8. Sabiedrības saliedēšana, veicinot jauniebraucēju iekļaušanos vietējā sabiedrībā un sekmējot starpkultūru komunikāciju 52 013 44 211 7 802 4.3.4.9. Sabiedrības saliedēšana, veicinot sabiedrības pašorganizēšanos un paplašinot sadarbības un līdzdarbības prasmes un iespējas 86 688 73 685 13 003 VK 1 292 351 1 098 498 193 853 4.3.4.4. Sociālā dialoga attīstība, stiprinot sociālo partneru veiktspēju līdzdarboties likumdošanas, nacionālo reformu un koplīgumu slēgšanas pārrunu procesā 35 632 30 287 5 345 Ministrija Avoti (pasākumi/ kārtas) Kopā ES fondi Nac.līdzf. 4.3.6.7. Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu veselīgais attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai 1.kārta 460 336 391 286 69 050 4.3.6.7. Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu veselīgais attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai 2.kārta 395 532 336 202 59 330 4.3.6.8. IKT sistēmu modernizācija bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanai 89 078 75 716 13 362 4.3.6.9. Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana un intervences psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai 1.kārta 204 176 173 550 30 626 4.3.6.9. Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana un intervences psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai 2.kārta 107 596 91 457 16 139 TM167 160 373 136 317 24 056 4.3.4.6. Resocializācijas pakalpojumu probācijas klientiem pilnveidošana un taisnīguma atjaunošanas pieeju attīstība, veicinot probācijas klientu aktīvu līdzdalību sabiedrības procesos un radot priekšnosacījumus viņu veiksmīgai iekļaušanai un nodarbināmībai 67 133 57 063 10 070 4.3.4.7. Nodarbināmības priekšnosacījumu nodrošināšana ieslodzītajiem, pilnveidojot resocializācijas sistēmas efektivitāti, sekmējot bijušo ieslodzīto iekļaušanos, vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību 67 133 57 063 10 070 4.3.5.5. Pieeja tiesiskumam 26 107 22 191 3 916 VARAM 4.3.6.6. Bērnu pieskatīšanas pakalpojumi 5 797 516 4 927 889 869 627 VM 1 191 093 1 012 429 178 664 4.1.2.1. Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi 397 031 337 476 59 555 4.1.2.6. Uzlabot izglītības iespējas ārstniecības personām, t.sk. uzlabojot tālākizglītības pieejamību 794 062 674 953 119 109 Papildus pieteiktās pārdales. PATVERTNES Ministrija Plānotā investīcija Kopā ES fondi Nac.līdzf. IeM 5.2.1.2. (5.1.1.9.) Objektu (patvertņu) pielāgošana un aprīkošana civilās aizsardzības mērķiem 26 113 520 22 196 492 3 917 028 KATASTROFU PĀRVALDĪBAS CENTRI Ministrija Plānotā investīcija Kopā ES fondi Nac.līdzf. IeM 2.1.3.3. 4.k. Katastrofu risku mazināšanas pasākumi 29 022 839 24 669 413 4 353 426 55 136 359 46 865 905 8 270 454 IeM 2.1.3.3. 2. un 3.k Katastrofu risku mazināšanas pasākumi 5 000 000 4 250 000 750 000 SM 25 000 000 21 250 000 3 750 000 2.3.1.1. Satiksmes plūsmas viedās tehnoloģijas 2 050 161 1 742 637 307 524 2.3.1.5. Risinājuma modelējums ES Zaļā kursa jomā 3 529 412 3 000 000 529 412 2.4.1.1. Elektrotransportlīdzekļiem paredzēti lieljaudas uzlādes punkti 18 941 176 16 100 000 2 841 176 3.1.1.7. Iekšzemes intermodālo termināļu ("sauso ostu") attīstības projekti 479 251 407 363 71 888 Ministrija Avoti (pasākumi/ kārtas) Kopā ES fondi Nac.līdzf. IZM 12 948 800 11 006 480 1 942 320 4.2.1.6. 2.k. Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu mācību vide nozarēm aktuālo prasmju apguvei 1 372 211 1 166 379 205 832 4.2.2.9. 3.k. Izglītības procesa individualizācija un starpnozaru sadarbība profesionālās izglītības izcilībai 5 500 000 4 675 000 825 000 4.2.1.4. Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pirmsskolas izglītības pakāpē 2 572 582 2 186 695 385 887 4.2.3.2. 1.k. Interešu izglītības, brīvā laika un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamības paplašināšana sociālās atstumtības riskam pakļautiem izglītojamajiem un bērniem ar speciālām vajadzībām 1 620 000 1 377 000 243 000 4.2.3.2. 2.k. Interešu izglītības, brīvā laika un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamības paplašināšana sociālās atstumtības riskam pakļautiem izglītojamajiem un bērniem ar speciālām vajadzībām 1 884 007 1 601 406 282 601 VARAM 4.2.1.7. Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība 6 101 894 5 186 610 915 284 EM 2.1.1.2. AER izmantošana un energoefektivitātes paaugstināšana rūpniecībā un komersantos 5 957 839 5 064 163 893 676 KM 4.2.3.3. Pilsonisko līdzdalību veicinošu kultūras pakalpojumu pieejamības veicināšana 127 826 108 652 19 174 PRETDRONU SISTĒMA Ministrija Plānotā investīcija Kopā ES fondi Nac.līdzf. SM 3.2.1.1. (3.1.1.9.) Bezpilota lidaparātu uztveršanas, identifikācijas, izsekošanas un pretdarbības risinājuma ieviešana 2 299 839 1 954 863 344 976 Ministrija Avoti (pasākumi/ kārtas) Kopā ES fondi Nac.līdzf. SM 2.3.1.1. Satiksmes plūsmas viedās tehnoloģijas 2 299 839 1 954 863 344 976 BEZEMISIJU (BATERIJU) VILCIENI Ministrija Plānotā investīcija Kopā ES fondi Nac.līdzf. SM 2.4.1.3. Bezemisiju (bateriju) vilcieni un to uzlādes infrastruktūra 123 068 896 104 608 561 18 460 335 Ministrija Avoti (pasākumi/ kārtas) Kopā ES fondi Nac.līdzf. SM 3.1.1.1. Dzelzceļa infrastruktūras attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos 110 684 506 94 081 830 16 602 676 SM 3.1.1.2. Ieguldījumi TEN-T tīkla autoceļu drošībā un vides piekļūstamībā 12 384 389 10 526 731 1 857 658 Papildus finansējums OSTU INFRASTRUKTŪRAS DROŠĪBAI Ministrija Plānotā investīcija Kopā ES fondi Nac.līdzf. SM 3.3.1.2. (3.1.1.6.) Lielo ostu divejāda lietojuma publiskās infrastruktūras attīstība 25 088 344 21 325 092168 3 763 252 Ministrija Avoti (pasākumi/ kārtas) Kopā ES fondi Nac.līdzf. SM 1.4.1.1. Platjoslas infrastruktūras attīstība (pēdējā jūdze) 8 700 000 7 395 000 1 305 000 SM 2.4.1.1. Elektrotransportlīdzekļiem paredzēti lieljaudas uzlādes punkti 18 823 529 16 000 000 2 823 529 SM 3.1.1.7. Iekšzemes intermodālo termināļu ("sauso ostu") attīstības projekti 10 108 985 8 592 637 1 516 348 INVESTĪCIJU FONDS UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATTĪSTĪBAI Ministrija Plānotā investīcija Kopā ES fondi Nac.līdzf. EM 1.5.1. Rūpniecisko jaudu uzlabošana, lai veicinātu divējādu lietojumu, kā arī aizsardzības spējas 40 000 000 34 000 000 6 000 000 Ministrija Avoti (pasākumi/ kārtas) Kopā ES fondi Nac.līdzf. EM 1.2.1.2. Produktivitātes aizdevumi (t.sk., ar kapitāla atlaidi) inovatīvām iekārtām, pētniecībai un attīstībai, tehnoloģiju pārnesei 40 000 000 34 000 000 6 000 000 (283) 2025.gada 17.jūlijā EK publicēja regulu grozījumu priekšlikumus169, kas paredz plānu "ReArm Europe / Gatavība 2030", kas paredz stiprināt Eiropas mēroga aizsardzības spējas, izmantojot jaunas finanšu iespējas, savukārt Baltajā grāmatā ir izklāstīta jauna pieeja aizsardzībai un apzinātas investīciju vajadzības. (284) Izmantojot minētā plāna priekšrocības un reaģējot uz Padomes rekomendāciju 2025.gadam, kas rosina Latviju izmantojot iespējas, ko sniedz vidusposma pārskatīšana, Programmas grozījumi un vidusposma novērtējums papildināts ar Latvijas piedāvājumu ReArm170 iniciatīvas finansējuma pārdalēm, lai vēl vairāk stiprinātu ieguldījumus drošībā un aizsardzībā pārorientējot esošo grozījumu priekšlikumu uz jauniem SAM ReArm SAM. (285) Lai izmantotu minēto grozījumu priekšrocības, dalībvalstij ir nepieciešams sagatavot grozījumu priekšlikumu par vismaz 10%171 no dalībvalsts finansējuma. Latvijas gadījumā 10% ir 443 428 692 EUR. (286) Lai izpildītu minētos regulu grozījumu nosacījumus, tiek sagatavoti precizēti Programmas grozījumi (precizējumi Programmas grozījumos, kas nacionāli tika apstiprināti 2025. gada 22.maijā ar ES fondu uzraudzības komitejas lēmumu Nr. 2025/5.2-6/16/38 un MK 2025.gada 29.maija ar rīkojumu Nr. 314 un oficiāli tika iesniegti EK 2025.gada 29.maijā un saņemti atpakaļ precizēšanai un papildināšanai 2025.gada 17.jūlijā). (287) Programmas ReArm grozījumi, ievērojot regulu grozījumu priekšlikuma nosacījumus, paredz: 1) Iekļaut esošo STEP SAM: 2.5.1.SAM "Ieguldījumi, kas atbalsta STEP mērķu sasniegšanu"; 2) Pārveidojot esošo STEP SAM atbilstoši REARM priekšlikuma piedāvājumam - 1.5.1.SAM "Rūpniecisko jaudu uzlabošana, lai veicinātu divējādu lietojumu, kā arī aizsardzības spējas" tajā iekļaujot esošo 1.5.1.SAM "Ieguldījumi uzņēmējdarbībā, kas atbalsta STEP mērķu sasniegšanu". 3) Izveidot jaunu 2.6.1.SAM "Veicināt enerģijas starpsavienojumu un saistītās pārvades, sadales, uzglabāšanas un atbalsta infrastruktūras izbūvi, kā arī kritiskās enerģētikas infrastruktūras aizsardzību un uzlādes infrastruktūras izvēršanu" tajā iekļaujot Programmā jau esošos SAM: 2.1.2.SAM "Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana - biometāns" 2.kārta un 2.1.4.SAM "Attīstīt viedas energosistēmas, tīklus un enerģijas akumulāciju ārpus Eiropas enerģētikas tīkla (TEN-E)"; 4) Izveidojot jaunu 3.2.1.SAM "Attīstīt noturīgu aizsardzības infrastruktūru, prioritāti atbalstot divējāda lietojuma infrastruktūru, kā arī uzlabot civilo sagatavotību" tajā iekļaujot Programmā jau esošos SAM pasākumus: 1.3.1.3.pasākums "IKT risinājumu un pakalpojumu kiberdrošības paaugstināšana", 3.1.1.9. pasākums "Bezpilota lidaparātu uztveršanas, identifikācijas, izsekošanas un pretdarbības risinājuma ieviešana", 3.2.1.SAM "Uzlabot efektīvus savienojumus Daugavpils pilsētā un Latgales reģionā, pārbūvējot Vienības tiltu Daugavpilī" un 5.1.1.8.pasākums "Divējāda lietojuma infrastruktūras attīstība"; 5) Izveidojot jaunu 3.3.1.SAM "Attīstīt noturīgu aizsardzības infrastruktūru, veicinot militāro mobilitāti Eiropas Savienībā" tajā iekļaujot Programmā jau esošos pasākumus: 3.1.1.1. pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos" 2.kārtu un 3.1.1.6.pasākuma "Lielo ostu divejāda lietojuma publiskās infrastruktūras attīstība" 2.kārtu172; 6) Izveidojot jaunu 5.2.1.SAM "Civilās sagatavotības nodrošināšana visu veidu teritorijās" tajā iekļaujot Programmā jau esošos pasākumus: 2.1.3.3. pasākuma "Katastrofu risku mazināšanas pasākumi" 4.kārta un 5.1.1.9.pasākums "Objektu (patvertņu) pielāgošana un aprīkošana civilās aizsardzības mērķiem". (288) Skat. detalizētāk tabulā Nr.3. Tabula Nr.3. Programmas ReArm grozījumu pārdales173 Esošais SAM/ pasākums un fonds Nosaukums ES fondu finansējums, EUR ReArm SAM Jaunais pasākuma numurs 1.5.1. ERAF Ieguldījumi uzņēmējdarbībā, kas atbalsta STEP mērķu sasniegšanu (investīciju fonds uzņēmējiem) 34 000 000 1.5.1. ERAF SAM "Rūpniecisko jaudu uzlabošana, lai veicinātu divējādu lietojumu, kā arī aizsardzības spējas" 1.5.1. 2.5.1. ERAF Ieguldījumi uzņēmējdarbībā, kas atbalsta STEP mērķu sasniegšanu (Kundziņsala) 54 884 514 paliek nemainīgi Kopā: 88 884 514 2.1.3.3. 4.kārta ERAF Katastrofu risku mazināšanas pasākumi 24 669 413 5.2.1. ERAF SAM "Civilās sagatavotības nodrošināšana visu veidu teritorijās" 5.2.1.2. 5.1.1.9. ERAF Objektu (patvertņu) pielāgošana un aprīkošana civilās aizsardzības mērķiem 22 196 492 5.2.1.1. Kopā: 46 865 905 Esošais SAM/ pasākums un fonds Nosaukums ES fondu finansējums, EUR ReArm SAM Jaunais pasākuma numurs 2.1.2. 2.kārta ERAF (iepriekš KF) Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana - biometāns 4 000 000 2.6.1. ERAF SAM "Veicināt enerģijas starpsavienojumu un saistītās pārvades, sadales, uzglabāšanas un atbalsta infrastruktūras izbūvi, kā arī kritiskās enerģētikas infrastruktūras aizsardzību un uzlādes infrastruktūras izvēršanu" 2.6.1.1. 2.1.4. ERAF Attīstīt viedas energosistēmas, tīklus un enerģijas akumulāciju ārpus Eiropas enerģētikas tīkla (TEN-E) 31 000 000 2.6.1.2. Kopā: 35 000 000 5.1.1.8. ERAF Divējāda lietojuma infrastruktūras attīstība 13 812 500 3.2.1. ERAF SAM "Attīstīt noturīgu aizsardzības infrastruktūru, prioritāti atbalstot divējāda lietojuma infrastruktūru, kā arī uzlabot civilo sagatavotību" 3.2.1.4. 3.2.1. EARAF Uzlabot efektīvus savienojumus Daugavpils pilsētā un Latgales reģionā, pārbūvējot Vienības tiltu Daugavpilī 4 323 627 3.2.1.2. 1.3.1.3. ERAF IKT risinājumu un pakalpojumu kiberdrošības paaugstināšana 33 305 324 3.2.1.3. 3.1.1.9. ERAF (iepriekš KF) Bezpilota lidaparātu uztveršanas, identifikācijas, izsekošanas un pretdarbības risinājuma ieviešana 1 954 863 3.2.1.1. Kopā: 53 396 314 3.1.1.6. KF Lielo ostu divejāda lietojuma publiskās infrastruktūras attīstība 21 325 092 3.3.1. KF SAM "Attīstīt noturīgu aizsardzības infrastruktūru, veicinot militāro mobilitāti Eiropas Savienībā" 3.3.1.2. 3.1.1.1. 2.kārta KF Dzelzceļa infrastruktūras attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos 224 550 286 3.3.1.1. Kopā: 245 875 378 Pavisam kopā: 470 022 111 Pielikums Nr.1 Rādītāju progress (rādītāju progress174 % norādīts pret Programmas sākotnējo versiju175;176) Tabula Nr.3 Programmas rādītāju sasniegšanas progress uz 2024.gada 31.decembri177 Prioritāte SAM Rādītāja veids Rādītāja Nr. Fonds Rādītājs Mērvienība Starpposma vērtība (2024) (iznākuma rādītājiem) Plānotā vērtība 2029 Projektu līgumos plānotās vērtības Projektu līgumos plānotais %178 Faktiski sasniegtās vērtības projektos Faktiskā izpilde pret 2029.g. mērķi % 1.1. 1.1.1. IZNĀKUMA i.1.1.1.a ERAF Iestādes, kas atbalstītas digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei augstākajā izglītībā un pētniecībā Iestāžu skaits, kuras saņēmušas finansējumu digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei pētniecībā un augstākajā izglītībā 1 1 0 0% 0 0% 1.1.1. REZULTĀTA r.1.1.1.a ERAF Jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji Iestāžu skaits N/A 22 0 0% 0 0% 1.1.1. IZNĀKUMA RCO 06 ERAF Atbalstītajos pētniecības objektos strādājošie pētnieki Pētnieku skaits atbalstītajās vienībās (pilnas slodzes ekvivalents) 136 265 0 0% 0 0% 1.1.1. IZNĀKUMA RCO 07 ERAF Pētniecības organizācijas, kas piedalās kopīgos pētniecības projektos Pētniecības institūciju skaits 10 20 10 50% 0 0% 1.1.1. IZNĀKUMA RCO 08 ERAF Pētniecības un inovācijas aprīkojuma nominālā vērtība euro 0 48375000 0 0% 0 0% 1.1.1. IZNĀKUMA RCO 10 ERAF Uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām Uzņēmumu skaits 10 32 13 41% 0 0% 1.1.1. REZULTĀTA RCR 02 ERAF Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti) euro N/A 14036640 628142 4% 0 0% 1.1.1. REZULTĀTA RCR 102 ERAF Atbalstītajās struktūrās izveidotās pētniecības darbvietas Pētniecības darbavietu skaits atbalstītajās vienībās (pilnas slodzes ekvivalents) N/A 107 41 38% 0 0% 1.1. 1.1.2. IZNĀKUMA i.1.1.2.a ERAF Uzņēmumi, kas nav MVU, kas investē prasmēs pārdomātai specializācijai, industriālai pārejai un uzņēmējdarbības veicināšanai Saimnieciskās darbības veicēju skaits 0 75 0 0% 0 0% 1.1.2. IZNĀKUMA RCO 101 ERAF MVU, kas investē prasmēs pārdomātai specializācijai, industriālai pārejai un uzņēmējdarbības veicināšanai Saimnieciskās darbības veicēju skaits 0 1690 0 0% 0 0% 1.1.2. REZULTĀTA RCR 02 ERAF Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti) euro N/A 3780000 0 0% 0 0% 1.1.2. REZULTĀTA RCR 98 ERAF MVU darbinieki, kuri iziet apmācību prasmju pilnveidei pārdomātas specializācijas, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanas nolūkā (pēc prasmju veida: tehniskas, vadības, uzņēmējdarbības, zaļās un citas prasmes) MVU darbinieku skaits N/A 1539 0 0% 0 0% 1.2. 1.2.1. IZNĀKUMA RCO 01 ERAF Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi) Uzņēmumu skaits 19 540 250 46% 0 0% 1.2.1. IZNĀKUMA RCO 02 ERAF Ar grantiem atbalstītie uzņēmumi Uzņēmumu skaits 19 313 190 61% 0 0% 1.2.1. IZNĀKUMA RCO 03 ERAF Ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumi Uzņēmumu skaits 6 60 60 100% 0 0% 1.2.1. IZNĀKUMA RCO 04 ERAF Nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi Uzņēmumu skaits 53 167 0 0% 0 0% 1.2.1. IZNĀKUMA RCO 10 ERAF Uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām Uzņēmumu skaits 0 38 38 100% 0 0% 1.2.1. REZULTĀTA RCR 02 ERAF Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti) euro N/A 118724634 61428571 52% 0 0% 1.2. 1.2.2. IZNĀKUMA RCO 01 ERAF Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi) Uzņēmumu skaits 102 1810 60 3% 1 0% 1.2.2. IZNĀKUMA RCO 03 ERAF Ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumi Uzņēmumu skaits 15 60 60 100% 1 2% 1.2.2. IZNĀKUMA RCO 04 ERAF Nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi Uzņēmumu skaits 87 1750 0 0% 0 0% 1.2.2. REZULTĀTA RCR 02 ERAF Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti) euro N/A 20000000 20000000 100% 224000 1% 1.2.2. REZULTĀTA RCR 13 ERAF Uzņēmumi, kas panākuši augstu digitālo intensitāti Uzņēmumu skaits N/A 1750 0 0% 0 0% 1.2. 1.2.3. IZNĀKUMA RCO 01 ERAF Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi) Uzņēmumu skaits 188 1392 710 51% 231 17% 1.2. 1.2.3. IZNĀKUMA RCO 02 ERAF Ar grantiem atbalstītie uzņēmumi Uzņēmumu skaits 40 405 464 100% 123 30% 1.2.3. IZNĀKUMA RCO 03 ERAF Ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumi Uzņēmumu skaits 85 565 565 100% 216 38% 1.2.3. IZNĀKUMA RCO 04 ERAF Nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi Uzņēmumu skaits 63 422 591 100% 28 7% 1.2.3. IZNĀKUMA RCO 05 ERAF Atbalstītie jaunie uzņēmumi Uzņēmumu skaits 57 327 344 100% 67 20% 1.2.3. IZNĀKUMA RCO 15 ERAF Radītā inkubācijas kapacitāte Inkubatorā uzņemto dalībnieku skaits (kumulatīvi pirmsinkubācija un inkubācija) 48 384 488 100% 0 0% 1.2.3. REZULTĀTA RCR 01 ERAF Jaunradīto darba vietu skaits atbalstītajos uzņēmumos, pilnslodzes ekvivalents Jauno darba vietu skaits N/A 1000 1000 100% 0 0% 1.2.3. REZULTĀTA RCR 02 ERAF Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti) euro N/A 161931842 161866008,7 100% 27069317,68 17% 1.2.3. REZULTĀTA RCR 17 ERAF Jauni uzņēmumi, kas joprojām darbojas tirgū Uzņēmumu skaits N/A 192 209 100% 0 0% 1.3. 1.3.1. IZNĀKUMA RCO 13 ERAF Uzņēmumiem izstrādāto digitālo pakalpojumu, produktu un procesu vērtība euro 0 88095934 0 0% 0 0% 1.3.1. IZNĀKUMA RCO 14 ERAF Publiskā sektora iestādes, kas atbalstītas digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei Iestāžu skaits 0 20 20 100% 0 0% 1.3.1. REZULTĀTA RCR 11 ERAF Jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji Lietotāju (saimnieciskās darbības veicēju) skaits, kuri ir transformējuši savus procesus. N/A 914 0 0% 0 0% 1.4. 1.4.1. IZNĀKUMA i.1.4.1.a ERAF Ar projekta īstenotāju noslēgtie līgumi par projekta īstenošanu % no kopējā 1.4.1. SAM ES fondu finansējuma % 30 100 0 0% 0 0% 1.4.1. IZNĀKUMA RCO 41 ERAF Papildu mājokļi ar piekļuvi ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklam Mājsaimniecību skaits 0 16000 0 0% 0 0% 1.4.1. IZNĀKUMA RCO 42 ERAF Papildu uzņēmumi ar piekļuvi ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklam Uzņēmumu skaits 0 5000 0 0% 0 0% 1.4.1. REZULTĀTA RCR 53 ERAF Mājokļi, kas abonē platjoslas pieslēgumu ļoti augstas veiktspējas tīklam Mājsaimniecību skaits N/A 8000 0 0% 0 0% 1.4.1. REZULTĀTA RCR 54 ERAF Uzņēmumi, kas abonē platjoslas pieslēgumu ļoti augstas veiktspējas tīklam Uzņēmumu skaits N/A 2500 0 0% 0 0% 2.1. 2.1.1. IZNĀKUMA i.2.1.1.a ERAF Mājokļi ar uzlabotu energoefektivitāti, kuros dzīvo enerģētikas nabadzības riskam pakļautas personas Mājokļi, kuros dzīvo enerģētikas nabadzības riskam pakļautas personas 100 2017 0 0% 0 0% 2.1. 2.1.1. IZNĀKUMA RCO 18 ERAF Mājokļi ar uzlabotu energoefektivitāti Mājokļi 2000 13450 0 0% 0 0% 2.1.1. IZNĀKUMA RCO 19 ERAF Publiskās ēkas ar uzlabotu energoefektivitāti m2 50000 625060 0 0% 0 0% 2.1.1. REZULTĀTA RCR 26 ERAF Gada primārās enerģijas patēriņš (tai skaitā: mājokļi, sabiedriskās ēkas, uzņēmumi, citi) MWh/gadā N/A 474599 0 0% 0 0% 2.1. 2.1.2. REZULTĀTA r.2.1.2.a KF Atjaunojamās enerģijas īpatsvars enerģijas galapatēriņā % N/A 46,5 0 0% 0 0% 2.1.2. IZNĀKUMA RCO 22 KF Atjaunojamo energoresursu enerģijas papildu ražošanas jauda (biometāns) megavati 1 16 0 0% 0 0% 2.1. 2.1.3. IZNĀKUMA RCO 24 ERAF Investīcijas jaunās vai jauninātās katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofām euro 51 744 197 64 986 326 3225000 5% 0 0% 2.1.3. IZNĀKUMA RCO 25 ERAF Jaunizveidota vai nostiprināta piekrastes joslas un upju un ezeru krastu aizsardzība pret plūdiem km 0 15 6,4 43% 0 0% 2.1.3. IZNĀKUMA RCO 26 ERAF Zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām ha 0 91 7,88 9% 0 0% 2.1.3. IZNĀKUMA RCO 27 ERAF Nacionālās un vietējās stratēģijas, kas vērstas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām Stratēģijas 0 15 0 0% 0 0% 2.1.3. REZULTĀTA RCR 11 ERAF Jaunu un jauninātu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji Lietotāju (juridiskas personas) skaits N/A 1411729 1411679 100% 0 0% 2.1.3. REZULTĀTA RCR 29 ERAF Aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas CO2 tonnas/gadā N/A 1,395 0 0% 0 0% 2.1.3. REZULTĀTA RCR 35 ERAF Iedzīvotāji, kas gūst labumu no pretplūdu pasākumiem Iedzīvotāju skaits N/A 20272 4000 20% 0 0% 2.1.3. REZULTĀTA RCR 95 ERAF Iedzīvotāji, kuriem pieejama jauna vai "zaļā" infrastruktūra Iedzīvotāju skaits (2 km rādiusā) N/A 20006 4000 20% 0 0% 2.1. 2.1.4. IZNĀKUMA RCO 22 ERAF Atjaunojamo energoresursu enerģijas papildu ražošanas jauda (saules enerģija u.c. AER elektroenerģija) megavati 1 13 0 0% 0 0% 2.1.4. REZULTĀTA RCR 31 ERAF Kopējā saražotā atjaunojamā enerģija (t.sk. elektroenerģija, siltumenerģija) MWh/gadā N/A 13100 0 0% 0 0% 2.2. 2.2.1. REZULTĀTA r.2.2.1.a ERAF Iedzīvotāji, kuriem uzlabota notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte un efektivitāte Iedzīvotāju skaits N/A 713510 0 0% 0 0% 2.2.1. IZNĀKUMA RCO 01 ERAF Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi) Uzņēmumu skaits 0 16 0 0% 0 0% 2.2. 2.2.2. IZNĀKUMA i.2.2.2.a KF Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi) Uzņēmumu skaits 3 25 3 12% 0 0% 2.2.2. IZNĀKUMA RCO 34 KF Papildu jauda atkritumu pārstrādei Tonnas/gadā 0 80000 22660 28% 0 0% 2.2.2. REZULTĀTA RCR 103 KF Šķiroti savākti atkritumi Tonnas/gadā N/A 10000 4736,464 47% 0 0% 2.2.2. REZULTĀTA RCR 47 KF Pārstrādāto atkritumu apjoms Tonnas/gadā N/A 273000 0 0% 0 0% 2.2. 2.2.3. IZNĀKUMA i.2.2.3.a ERAF Objektu skaits, kuriem samazināti vai novērsti piesārņojuma izplatības riski skaits 0 1 0 0% 0 0% 2.2.3. REZULTĀTA r.2.2.3.a ERAF Atjaunotas degradētas ekosistēmas ha N/A 8515 0 0% 0 0% 2.2.3. REZULTĀTA r.2.2.3.b ERAF Nodrošinātais klimata un vides monitorings Vietu skaits N/A 242 430 100% 0 0% 2.2.3. IZNĀKUMA RCO 24 ERAF Investīcijas jaunā vai modernizētā katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofām euro 1087550 11819308 10875000 92% 0 0% 2.2.3. IZNĀKUMA RCO 37 ERAF Natura 2000 teritoriju platība, uz kurām attiecas aizsardzības un atjaunošanas pasākumi ha 0 43754 58259,77 100% 0 0% 2.2. 2.2.3. IZNĀKUMA RCO 39 ERAF Teritorija, kurā atrodas uzstādītas gaisa piesārņojuma uzraudzības sistēmas Gaisa kvalitātes zonas 0 2 2 100% 0 0% 2.2.3. IZNĀKUMA RCO 77 ERAF Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits Skaits 0 4 0 0% 0 0% 2.2.3. REZULTĀTA RCR 50 ERAF Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem Iedzīvotāju skaits N/A 129219 109250 85% 622 0% 2.2.3. REZULTĀTA RCR 77 ERAF Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu apmeklētāji Apmeklētāji/ gadā N/A 201000 0 0% 0 0% 2.3. 2.3.1. IZNĀKUMA i.2.3.1.a ERAF Ar projekta īstenotāju noslēgtie līgumi par projekta īstenošanu % no kopējā 2.3.1. SAM ES fondu finansējuma % 20 100 0 0% 0 0% 2.3.1. IZNĀKUMA RCO 57 ERAF Tāda videi draudzīga ritošā sastāva jauda, ko izmanto kolektīvajā sabiedriskajā transportā pasažieri 0 360 0 0% 0 0% 2.3.1. IZNĀKUMA RCO 58 ERAF Atbalstītā atdalītā riteņbraukšanas infrastruktūra km 0 60 0 0% 0 0% 2.3.1. IZNĀKUMA RCO 60 ERAF Pilsētas ar jaunām vai modernizētām digitalizētām pilsētvides transporta sistēmām Pilsētu skaits 0 1 0 0% 0 0% 2.3.1. REZULTĀTA RCR 64 ERAF Atdalītas riteņbraukšanas infrastruktūras lietotāju skaits gadā Lietotāji N/A 5820 0 0% 0 0% 2.4. 2.4.1. REZULTĀTA r.2.4.1.a KF Bezemisiju transportlīdzekļu īpatsvars visu transportlīdzekļu skaitā % N/A 2 0 0% 0 0% 2.4.1. IZNĀKUMA RCO 59 KF Alternatīvo degvielu infrastruktūra (uzpildes/ uzlādes punkti) Skaits 0 14 0 0% 0 0% 3.1. 3.1.1. IZNĀKUMA i.3.1.1.a KF Ostu skaits, kurās veiktas investīcijas publiskās infrastruktūras attīstībā, t.sk., videi draudzīgas ostas infrastruktūras attīstībā, alternatīvo degvielu pieejamības, elektrotīkla pieslēgumiem pie piestātnēm un drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšanā Ostu skaits 0 3 0 0% 0 0% 3.1.1. IZNĀKUMA i.3.1.1.b KF Ar projekta īstenotāju noslēgtie līgumi par projekta īstenošanu % no 3.1.1. SAM ES fondu finansējuma dzelzceļa, valsts galveno autoceļu, lielo ostu un pilsētu transporta infrastruktūrai % 15 100 0 0% 0 0% 3.1.1. IZNĀKUMA RCO 43 KF Jaunu vai modernizētu autoceļu garums - TEN-T km 0 40 3,5 9% 0 0% 3.1.1. IZNĀKUMA RCO 47 KF Jaunu vai modernizētu dzelzceļa sliežu garums - TEN-T km 0 130 0 0% 0 0% 3.1.1. IZNĀKUMA RCO 53 KF Jaunas vai modernizētas dzelzceļa stacijas un pieturas Staciju/pieturu skaits 0 40 0 0% 0 0% 3.1.1. REZULTĀTA RCR 101 KF Laika ietaupījums no uzlabotas dzelzceļa infrastruktūras Dienas/ gadā N/A 5 0 0% 0 0% 3.1.1. REZULTĀTA RCR 56 KF Laika ietaupījums no uzlabotas autoceļu infrastruktūras Dienas/ gadā N/A 6 0 0% 0 0% 4.1. 4.1.1. IZNĀKUMA i.4.1.1.a ERAF Noslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem veselības aprūpes infrastruktūras objektos % 10 100 0 N/A 35,45 35% 4.1. 4.1.1. IZNĀKUMA i.4.1.1.b ERAF Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas efektivitātes uzlabošana izveidojot brigāžu atbalsta centrus tuvāk pakalpojumu saņēmējiem reģionos Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu atbalsta centru skaits 0 3 3 100% 0 0% 4.1.1. IZNĀKUMA RCO 69 ERAF Jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu kapacitāte Personas/ gadā 3 878 460 4266306 0 0% 0 0% 4.1.1. REZULTĀTA RCR 72 ERAF Personu skaits, kas izmanto e-veselības pakalpojumus, gadā Lietotāji/ gadā N/A 667686 0 0% 0 0% 4.1.1. REZULTĀTA RCR 73 ERAF Personu skaits, kas izmanto jaunas vai modernizētas veselības aprūpes iestādes pakalpojumus, gadā Lietotāji/ gadā N/A 3878460 2011037 52% 0 0% 4.1. 4.1.2. IZNĀKUMA EECO10 ESF Personas ar vidējo izglītību Dalībnieku skaits 31 1594 1594 100% 0 0% 4.1.2. IZNĀKUMA EECO11 ESF Personas ar augstāko izglītību Dalībnieku skaits 280 14426 14426 100% 0 0% 4.1.2. IZNĀKUMA EECO18 ESF Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu Iestāžu skaits 47 47 3 6% 27 57% 4.1.2. REZULTĀTA EECR03 ESF Dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas ieguvuši kvalifikāciju Dalībnieku skaits N/A 15562 15562 100% 0 0% 4.1.2. IZNĀKUMA i.4.1.2.a ESF Piesaistīto ārstniecības personu skaits, kuras saņēmušas atbalstu, lai veicinātu to piesaisti darbam veselības aprūpē Personu skaits 50 458 458 100% 29 6% 4.1. 4.1.2. REZULTĀTA r.4.1.2.a ESF Iedzīvotāju skaits, kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF rīkoto pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus Iedzīvotāju skaits N/A 50000 0 0% 0 0% 4.1.2. REZULTĀTA r.4.1.2.b ESF Veikto narkotiku profilakses pasākumu īpatsvars, kas ir pielāgoti narkotiku profilakses kvalitātes standartiem (EDPQS, PVO/UNODC vai valsts standartiem) Pasākumu īpatsvars (%) N/A 40 40 100% 0 0% 4.2. 4.2.1. IZNĀKUMA RCO 66 ERAF Jaunu vai modernizētu bērnu aprūpes (pirmsskolas) iestāžu mācību telpu ietilpība Personu skaits 0 1070 1794 100% 0 0% 4.2.1. IZNĀKUMA RCO 67 ERAF Jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu klašu telpu ietilpība Personu skaits 386 15492 4612 30% 0 0% 4.2.1. REZULTĀTA RCR 70 ERAF Jauno vai modernizēto bērnu aprūpes (pirmsskolas) iestāžu lietotāju skaits gadā Lietotāji/ gadā N/A 1016 1773 100% 0 0% 4.2.1. REZULTĀTA RCR 71 ERAF Jauno vai modernizēto izglītības iestāžu lietotāju skaits gadā Lietotāji/ gadā N/A 20116 9766 49% 0 0% 4.2. 4.2.2. IZNĀKUMA EECO18 ESF Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu Iestāžu skaits 99 111 6 5% 5 5% 4.2.2. REZULTĀTA r.4.2.2.a ESF Iestādes, kas ieviesušas uzlabojumus izglītības un mācību sistēmu kvalitātei, efektivitātei un atbilstībai darba tirgum Iestāžu skaits N/A 111 6 5% 0 0% 4.2. 4.2.3. IZNĀKUMA EECO18 ESF Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu Iestāžu skaits 38 38 1 3% 0 0% 4.2.3. REZULTĀTA EECR02 ESF Dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas iesaistījušies izglītībā vai mācībās Dalībnieku skaits N/A 405 340 84% 0 0% 4.2.3. IZNĀKUMA i.4.2.3.a ESF NEET jaunieši, kas saņēmuši atbalstu Eiropas Sociālā fonda finansējuma ietvaros Dalībnieku skaits 450 2250 1895 84% 185 8% 4.2.3. REZULTĀTA r.4.2.3.a ESF Iestādes, kas veicinājušas vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai pašvaldībās, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem bērniem un jauniešiem Iestāžu skaits N/A 38 1 3% 0 0% 4.2. 4.2.4. IZNĀKUMA EECO05 ESF Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas Personu skaits 8513 48088 23582 49% 0 0% 4.2.4. REZULTĀTA EECR03 ESF Dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas ir ieguvuši kvalifikāciju Dalībnieku skaits N/A 37912 20313 54% 0 0% 4.2.4. REZULTĀTA EECR06 ESF Dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc aiziešanas atrodas labākā darba tirgus situācijā Dalībnieku skaits N/A 9216 4717 51% 0 0% 4.3. 4.3.1. IZNĀKUMA i.4.3.1.a ERAF Jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu (izņemot sociālo mājokļu) kapacitāte Personas/ gadā 0 174 174 100% 0 0% 4.3.1. IZNĀKUMA i.4.3.1.b ERAF Izvēlētas un saskaņotas vietas jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu izveidei Pakalpojuma sniegšanas vietas 10 10 10 100% 10 100% 4.3. 4.3.1. REZULTĀTA r.4.3.1.a ERAF Vides pieejamības uzlabošana daudzdzīvokļu ēkās izbūvējot liftu Ēku (kāpņutelpu) skaits N/A 85 0 0% 0 0% 4.3.1. REZULTĀTA r.4.3.1.b ERAF Personu skaits, kuras izmanto jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu pakalpojumus, gadā Lietotāji/ gadā N/A 174 0 0% 0 0% 4.3.1. IZNĀKUMA RCO 65 ERAF Jaunu vai modernizētu sociālo mājokļu kapacitāte Personu skaits 200 1865 906 49% 0 0% 4.3.1. REZULTĀTA RCR 67 ERAF Ikgadējais jaunu vai modernizētu sociālo mājokļu lietotāju skaits Personu skaits N/A 1865 906 49% 0 0% 4.3. 4.3.2. IZNĀKUMA i.4.3.2.a ERAF Noslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem kultūras un tūrisma vietās % 10 100 0 0% 0 0% 4.3.2. IZNĀKUMA RCO 77 ERAF Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits Skaits 0 29 0 0% 0 0% 4.3.2. REZULTĀTA RCR 77 ERAF Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu apmeklētāju skaits Apmeklētāji/ gadā N/A 25500 0 0% 0 0% 4.3. 4.3.3. IZNĀKUMA EECO02 ESF Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki Personu skaits 628 42158 6161 15% 1087 3% 4.3.3. IZNĀKUMA EECO05 ESF Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas Personu skaits 0 5977 2870 48% 0 0% 4.3.3. IZNĀKUMA EECO18 ESF Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu Iestāžu skaits 3 3 3 100% 2 67% 4.3.3. IZNĀKUMA EECO19 ESF Mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi (t.sk. kooperatīvie uzņēmumi, sociālie uzņēmumi), kas saņēmuši atbalstu Uzņēmumu skaits 22 148 148 100% 25 17% 4.3. 4.3.3. REZULTĀTA EECR03 ESF Dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas ir ieguvuši kvalifikāciju Dalībnieku skaits N/A 3064 0 0% 0 0% 4.3.3. REZULTĀTA EECR04 ESF Dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas ir nodarbināti, tai skaitā pašnodarbinātie Dalībnieku skaits N/A 6010 1318 22% 0 0% 4.3. 4.3.4. IZNĀKUMA EECO06 ESF Bērni vecumā līdz 18 gadiem Dalībnieku skaits 2952 10332 0 0% 0 0% 4.3.4. IZNĀKUMA EECO18 ESF Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu Iestāžu skaits 45 221 215 97% 4 2% 4.3.4. IZNĀKUMA i.4.3.4.a ESF Biedrības un nodibinājumi, mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu Biedrību, nodibinājumu un uzņēmumu skaits 83 500 500 100% 0 0% 4.3.4. IZNĀKUMA i.4.3.4.b ESF Biedrības un nodibinājumi, kuri saņēmuši atbalstu Biedrību un nodibinājumu skaits 91 374 269 72% 147 39% 4.3.4. IZNĀKUMA i.4.3.4.c ESF Sociālo partneru skaits, kas saņēmuši atbalstu Organizāciju skaits 2 2 2 100% 1 50% 4.3.4. IZNĀKUMA i.4.3.4.d ESF Probācijas klienti Personu skaits 525 2655 2655 100% 449 17% 4.3.4. IZNĀKUMA i.4.3.4.e ESF Ieslodzītie, viņu ģimenes locekļi un atbalsta personas Personu skaits 300 3000 3000 100% 61 2% 4.3.4. IZNĀKUMA i.4.3.4.f ESF Īstenotie izvērtējumi Izvērtējumu skaits 3 15 15 100% 0 0% 4.3.4. REZULTĀTA r.4.3.4.a ESF NVO skaits, kas sniegušas atzinumus par rīcībpolitikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem (6 mēnešu laikā pēc iesaistes projekta darbībās) NVO skaits N/A 50 50 100% 18 36% 4.3.4. REZULTĀTA r.4.3.4.b ESF Atbalstīto sociālo partneru skaits, kas sniedz atzinumus/priekšlikums likumdošanas procesā un Eiropas Semestra ietvaros Organizāciju skaits N/A 2 2 100% 1 50% 4.3. 4.3.4. REZULTĀTA r.4.3.4.c ESF Personas, kuras pilnveidojušas savu profesionālo kompetenci vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jomā Personu skaits N/A 2700 2700 100% 0 0% 4.3.4. REZULTĀTA r.4.3.4.d ESF Diskriminācijas riskam pakļautas personas, kurām mazināts diskriminācijas risks un veicināta iekļaušanās sabiedrībā Personu skaits N/A 18600 7249 39% 0 0% 4.3.4. REZULTĀTA r.4.3.4.e ESF Patvēruma meklētāji un starptautiskās aizsardzības saņēmēji, kuriem veicināta sociālekonomiskā iekļaušana Personu skaits N/A 1140 1140 100% 729 64% 4.3.4. REZULTĀTA r.4.3.4.f ESF NVO skaits, kurām ir stiprinātas sadarbības un līdzdarbības prasmes un iespējas, lai veicinātu NVO darbības paplašināšanu un iespēju veicināšanu NVO skaits N/A 360 0 0% 0 0% 4.3.4. REZULTĀTA r.4.3.4.g ESF Probācijas klienti, kuriem veicināta nodarbināmība Personu skaits N/A 2124 2124 100% 0 0% 4.3.4. REZULTĀTA r.4.3.4.h ESF Ieslodzītie, kuriem veicināta nodarbināmība Personu skaits N/A 1680 1680 100% 24 1% 4.3. 4.3.5. IZNĀKUMA EECO05 ESF Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas Personu skaits 724 3599 3599 100% 0 0% 4.3.5. IZNĀKUMA EECO18 ESF Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu Iestāžu skaits 1 2 2 100% 0 0% 4.3.5. IZNĀKUMA i.4.3.5.a ESF Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības veicināšanai izveidoto pakalpojuma sniegšanas vietu skaits Izveidoto pakalpojuma sniegšanas vietu skaits 0 540 120 22% 0 0% 4.3. 4.3.5. IZNĀKUMA i.4.3.5.b ESF Sociālās atstumtības riskam pakļautas personas, kuras saņēmušas sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus Personu skaits 0 1065 120 11% 0 0% 4.3.5. REZULTĀTA r.4.3.5.a ESF Izsniegtie sertifikāti par apmācību kursu profesionālo kompetenču līmeņa paaugstināšanā Sertifikātu skaits N/A 350 350 100% 0 0% 4.3.5. REZULTĀTA r.4.3.5.b ESF Personas, kuras pilnveidojušas savu profesionālo kompetenci Personu skaits N/A 2603 2603 100% 1585 61% 4.3.5. REZULTĀTA r.4.3.5.c ESF Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības pieaugums Pieaugums, procentos N/A 20% 0 0% 0 0% 4.3. 4.3.6. IZNĀKUMA EECO06 ESF Bērni vecumā līdz 18 gadiem Dalībnieku skaits 5930 28439 21366 75% 1119 4% 4.3.6. IZNĀKUMA EECO18 ESF Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu Iestāžu skaits 282 845 846 100% 65 8% 4.3.6. IZNĀKUMA i.4.3.6.a ESF Biedrības un nodibinājumi, mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu Biedrību, nodibinājumu un uzņēmumu skaits 10 13 0 0% 0 0% 4.3.6. IZNĀKUMA i.4.3.6.b ESF Speciālistu, kuri piedalījušies mācībās bērnu tiesību aizsardzības jomā, skaits Personu skaits 976 5988 5988 100% 0 0% 4.3.6. IZNĀKUMA i.4.3.6.c ESF Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas Personu skaits 400 3750 3750 100% 50 1% 4.3.6. REZULTĀTA r.4.3.6.a ESF Bērni, kas saņēmuši pirmsskolas izglītības pakalpojumus vismaz 1-3 gadus Bērnu skaits N/A 1177 1022 87% 0 0% 4.3.6. REZULTĀTA r.4.3.6.b ESF Invaliditātes ekspertīzei patērētā laika samazinājums Dienu skaits N/A 22,92 22,92 100% 0 0% 4.3. 4.3.6. REZULTĀTA r.4.3.6.c ESF Bērnu ar attīstības grūtībām, nepietiekamībām vai to veidošanās risku kumulatīvais skaits, kuriem veicināta pozitīva attīstība un pašrealizācija Bērnu skaits N/A 22650 15750 70% 0 0% 4.3.6. REZULTĀTA r.4.3.6.d ESF Iestāžu skaits, kas sniedz datus un izmanto risku analīzes un vadības informācijas sistēmu agrīnā preventīvā atbalsta vajadzību noteikšanai Iestāžu skaits N/A 1090 1090 100% 0 0% 4.4. 4.4.1. IZNĀKUMA EECO18 ESF Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu Iestāžu skaits 0 15 12 80% 0 0% 4.4.1. IZNĀKUMA i.4.4.1.a ESF Biedrības un nodibinājumi, kuri saņēmuši atbalstu Biedrību un nodibinājumu skaits 0 15 12 80% 0 0% 4.4.1. REZULTĀTA r.4.4.1.a ESF Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu skaita pieaugums Pakalpojumu skaits N/A 30 24 80% 0 0% 5.1. 5.1.1. IZNĀKUMA i.5.1.1.a ERAF Noslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem kultūras un tūrisma objektos % 10 100 0 0% 0 0% 5.1.1. REZULTĀTA r.5.1.1.a ERAF Komersanti, kas gūst labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras Uzņēmumu skaits N/A 45 24 53% 0 0% 5.1.1. REZULTĀTA r.5.1.1.b ERAF Darba algu fonda pieaugums privātajos uzņēmumos euro N/A 66555000 10062564,96 15% 0 0% 5.1.1. REZULTĀTA r.5.1.1.c ERAF Privātās nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos euro N/A 88740000 19404499,7 22% 0 0% 5.1.1. IZNĀKUMA RCO 114 ERAF Jaunizveidotas vai atjaunotas atvērtās zonas (publiskas teritorijas) pilsētvidē m2 0 117666 736102,18 100% 0 0% 5.1.1. IZNĀKUMA RCO 75 ERAF Atbalstītas integrētas teritoriālās attīstības stratēģijas Skaits 0 5 0 0% 0 0% 5.1.1. IZNĀKUMA RCO 77 ERAF Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits Skaits 0 26 5 19% 1 4% 5.1. 5.1.1. REZULTĀTA RCR 77 ERAF Atbalstīto kultūras un tūrisma vietu apmeklētāji Apmeklētāji/ gadā N/A 902000 885000 98% 0 0% 6.1. 6.1.1. IZNĀKUMA EECO05 TPF Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas Personu skaits 0 3950 0 0% 0 0% 6.1.1. IZNĀKUMA i.6.1.1.a TPF Komersanti, kas gūst labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras Uzņēmumu skaits 0 25 108 100% 7 28% 6.1.1. IZNĀKUMA i.6.1.1.b TPF Īstenotas reģionāla mēroga mācību programmas pašvaldību un reģionu speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanai un / vai pārkvalifikācijai Programmu skaits 0 4 4 100% 0 0% 6.1.1. IZNĀKUMA i.6.1.1.c TPF Bezemisiju transportlīdzekļi pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu nodrošināšanai Bezemisiju transportlīdzeku skaits 0 38 29 76% 0 0% 6.1.1. IZNĀKUMA i.6.1.1.d TPF Sākotnējā profesionālajā izglītībā iesaistīto izglītojamo skaits Personu skaits 0 1609 0 0% 0 0% 6.1.1. REZULTĀTA r.6.1.1.a TPF Aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas CO2 emisijas ekvivalenta tonnas gadā N/A -42398 0 0% 0 0% 6.1.1. REZULTĀTA r.6.1.1.b TPF Aplēsto siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums CO2 emisijas ekvivalenta tonnas gadā N/A 3480 0 0% 0 0% 6.1.1. REZULTĀTA r.6.1.1.c TPF Dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc jaunas kvalifikācijas iegūšanas atrodas labākā darba tirgus situācijā Procenti N/A 40% 0 0% 0 0% 6.1.1. REZULTĀTA r.6.1.1.d TPF Atjaunotas degradētas ekosistēmas ha N/A 4046 4046 100% 0 0% 6.1.1. REZULTĀTA r.6.1.1.e TPF Zinātnisko rakstu skaits, kuru izstrādei un publicēšanai ir sniegts atbalsts (zinātnisko rakstu skaits) Zinātnisko rakstu skaits N/A 50 0 0% 0 0% 6.1. 6.1.1. REZULTĀTA r.6.1.1.f TPF Pētniecības pieteikumu sagatavošana un iesniegšana pētnieciskajos konkursos Pētniecības pieteikumu skaits N/A 3 0 0% 0 0% 6.1.1. REZULTĀTA r.6.1.1.g TPF Privātās nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos euro N/A 32853186 24212596,45 74% 0 0% 6.1.1. REZULTĀTA r.6.1.1.h TPF Uzņēmumu, kuri guvuši labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras, izveidotās darba vietas Pilnas slodzes ekvivalenti/ gadā N/A 422 309 73% 0 0% 6.1.1. REZULTĀTA r.6.1.1.i TPF Dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc dalības pārtraukšanas ir nodarbināti, tai skaitā pašnodarbinātie % N/A 80% 0 0% 0 0% 6.1.1. REZULTĀTA r.6.1.1.j TPF Pašvaldību un reģionu speciālisti ar pilnveidotām zināšanām un prasmēm klimatneitrālas ekonomikas un ar klimata pārmaiņām saistīto sociālekonomisko seku mazināšanas jautājumos Personu skaits N/A 190 190 100% 0 0% 6.1.1. IZNĀKUMA RCO 03 TPF Ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumi Uzņēmumu skaits 28 102 0 0% 0 0% 6.1.1. IZNĀKUMA RCO 10 TPF Uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām Uzņēmumu skaits 0 5 0 0% 0 0% 6.1.1. IZNĀKUMA RCO 38 TPF Atbalstītās sanētās zemes platība ha 0 13600 1500 11% 0 0% 6.1.1. REZULTĀTA RCR 02 TPF Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti) euro N/A 41726032 0 0% 0 0% 6.1.1. REZULTĀTA RCR 31 TPF Kopējā saražotā atjaunojamā enerģija (t.sk. elektroenerģija, siltumenerģija) MWh/gadā N/A 7047 0 0% 0 0% 6.1. 6.1.1. REZULTĀTA RCR 62 TPF Jaunā vai modernizētā publiskā transporta lietotāju skaits gadā Lietotāji/ gadā N/A 323000 125733 39% 0 0% 1 Ministru kabineta 2024.gada 19.septembra ārkārtas sēdes protokols Nr.38 2. § "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam"" 5.punkts "Finanšu ministrijai, veicot Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda programmas vidusposma novērtējumu, sagatavot priekšlikumus finansējuma novirzīšanai ar valsts drošības stiprināšanu saistītiem pasākumiem un līdz 2025. gada 15. martam iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecīgus programmas grozījumus." (uzdevums Nr. 24-UZ-581) 2 Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regula Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 18. un 86.pants 3 Eiropas Sociālais fonds Plus, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds, Taisnīgas pārkārtošanās fonds 4 Iedzīvotāju konfidence (patērētāju konfidences rādītājs CCI) balstās uz aptauju datiem par konkrētiem jautājumiem, kas saistīti ar ekonomisko situāciju un respondentu iespējām: https://economy-finance.ec.europa.eu/document/download/1b0bc404-b4c2-4369-b3ed-a43e02cbbded_en?filename=questionnaires_lv_cons_lv.pdf 5 Aptaujas rezultāti pamatojoties uz datiem, kas iegūti ikgadējā ES statistikas apsekojumā par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC 2023. gada apsekojums). https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/monetara-nabadziba-nevienlidziba-un-sociala-atstumtiba-21?themeCode=NN 6 Latvijas dati attiecas uz 2023. gada apsekojuma provizoriskajiem rezultātiem, pārējo ES dalībvalstu dati - uz 2022. gada apsekojuma rezultātiem 7 https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/monetara-nabadziba-nevienlidziba-un-sociala-atstumtiba-18 8 https://admin.stat.gov.lv/system/files/publication/2024-03/Nr_06_Materiala_nenodrosinatiba_Latvija_2023_gada_%2824_00%29_LV.pdf 9 Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025.-2028.gadam; https://www.fm.gov.lv/lv/media/19383/download?attachment 10 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VEK__IK__IKL/IKL010/ 11 30.04.2024. Informatīvais ziņojums "Par Latvijas ekonomikas attīstību" https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/3ee763e4-6022-41f5-a3d9-3055fdf261cb 12 Kiberincidentu novēršanas institūcija ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienība, kas darbojas Aizsardzības ministrijas pakļautībā 13 https://cert.lv/lv/2024/11/cert-lv-darbibas-parskats-par-2024-gada-3-ceturksni 14 Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas informatīvais ziņojums "Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021. - 2027.gadam starpposma izvērtējums" (saskaņošanā Tiesību aktu portālā 25-TA-247) 15 Klimata un enerģētikas ministrijas informācija. Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna papildinājums 2023.-2026.gadam: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/atveselosanas-fonds-main 16 Klimata un enerģētikas ministrijas informācija. Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna papildinājums 2023.-2026.gadam: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/atveselosanas-fonds-main 17 Klimata un enerģētikas ministrijas informācija. Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna papildinājums 2023.-2026.gadam: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/atveselosanas-fonds-main 18 Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību; pieejama: https://www.mk.gov.lv/lv/ministru-kabineta-evikas-silinas-valdibas-deklaracija 19 Nacionālā drošības koncepcija 2023, apstiprināta Saeimā 2023.gada 28.septembrī; https://likumi.lv/ta/id/345911-par-nacionalas-drosibas-koncepcijas-apstiprinasanu 20 Saskaņā ar vadlīnijām par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties, izveidošanai. Pieejamas: https://www.vugd.gov.lv/lv/vadlinijas-potencialo-patvertnu-minimalajam-tehniskajam-prasibam 21 Iekšlietu ministrijas informatīvais ziņojums "Par tālāko rīcību patvertņu jautājumā" (23-TA-687), izskatīts MK 2024.gada 9.janvārī; https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/71e28c04-a5b1-4f5c-9b15-0dee700aaa71 22 RO - RO (angliski roll on, roll off) ir kravas horizontālas iekraušanas risinājums, kas, izmantojot ar riteņiem aprīkotus transporta līdzekļus vai kravas platformas, nodrošina maksimāli ātru aprīkojuma pārvietošanu un minimālu kravas iekraušanas un izkraušanas operācijām nepieciešamo laika patēriņu, neizmantojot papildus piestātnēs uzstādītu kravu apstrādes aprīkojumu, t.sk. celtņus. 23 Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2023.g. - 2027. gadam (saskaņošanā 23-TA-1542) 24 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam; https://www.mk.gov.lv/lv/latvijas-nacionalais-attistibas-plans 25 Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025.-2028.gadam; https://www.fm.gov.lv/lv/media/19383/download?attachment 26 Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam apstiprinātas ar Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra rīkojumu Nr. 587; pieejamas: https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam 27 Pamatnostādnes aptver gan pilsētas, gan lauku teritorijas, sniedzot uzstādījumus visas valsts teritorijas attīstībai. Lauku teritoriju attīstības kontekstā nozīmīgus papildus uzstādījumus definē Eiropas Komisijas paziņojums "Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem: kāds ceļš ejams, lai līdz 2040. gadam lauku apvidi kļūtu spēcīgāki, savienoti, izturētspējīgi un pārtikuši" (pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52021DC0345&from=LV) un tajā uzstādītie mērķi, lai veicinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un risinātu lauku kopienu vajadzības. Tāpat nozīmīga ir Eiropas Parlamenta 2022. gada 13. decembra rezolūcija par ilgtermiņa redzējumu attiecībā uz ES lauku apvidiem - virzība uz spēcīgākiem, labāk savienotiem, noturīgākiem un pārticīgākiem lauku apvidiem līdz 2040. gadam (2021/2254(INI)) (pieejama: https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-9-2022-0436_LV.pdf). 28 Mērķis - 75% no Latvijas vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju - noteikts līdzīgi kā Eiropas Savienības Kohēzijas politikā tiek iedalīti NUTS 2 reģioni (visa Latvija ir viens NUTS 2 reģions), nosakot tiem pieejamo atbalsta intensitāti - virs un zem 75% no ES vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju. 29 Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas informatīvais ziņojums "Par Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu ieguldījumiem reģionos atbilstoši teritoriālajai pieejai" (pieņemts MK 2023.gada 17.oktobrī; MK prot. Nr. 52/27.§; https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/875b72b9-f070-476a-b1ea-d3d0f94c5a6e) 30 OECD. Recommendation on Regional Development Policy. 47th session of the Regional Development Policy Committee, 1-2 December 2022. 31 What is the Territorial Approach to Local Development? Pieejams: https://europa.eu/capacity4dev/articles/what-territorial-approach-local-development. 32 Teritoriālās pieejas pielietošanas rezultātā šajā ziņojumā plānošanas reģioniem tiek iezīmēts piešķiramais finansējuma apjoms ES fondu atbalsta pasākumu ietvaros (reģions kā teritorija, kurā tiek veikti ieguldījumi). Ziņojumā noteikts, ka vienlaikus turpmāk VARAM nodrošinās šo plānoto ieguldījumu reģionos izpildes uzraudzību, t.sk. sniedzot nozaru ministrijām priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām reģionālās attīstības atšķirību mazināšanai. VARAM šo uzraudzību veic t.sk. ES fondu apakškomitejas darba ietvaros. Ziņojumā attiecībā uz teritoriālās pieejas piemērošanu ES fondu specifiskajos atbalsta mērķos un to pasākumos tiek paredzēti trīs veidu teritoriālie rīki, ko iespējams arī kombinēt. Ziņojumā arī konkrēti atspoguļota teritoriālās pieejas piemērošana ES fondu specifiskajos atbalsta mērķos un to pasākumos jeb specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu saraksts, kuru ieviešanas nosacījumos vai kvalitātes kritērijos ir ievērtēti teritoriālās pieejas principi vai tie ir jāievērtē to izstrādes/saskaņošanas procesā. Viens no būtiskiem kritērijiem ir ieguldījumu atbilstība pašvaldības attīstības programmai. 33 Vidēja termiņa mērķis - samazināt IKP starpību starp plānošanas reģioniem vismaz par 8 procentpunktiem, panākot reģionālā IKP starpības samazinājumu - mazāk attīstīto plānošanas reģionu vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju līmenis pret augstāk attīstīto plānošanas reģionu veido 55% (bāzes vērtība 2016. gadā - 47%). 34 Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas informatīvais ziņojums "Par Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu ieguldījumiem reģionos atbilstoši teritoriālajai pieejai" (pieņemts MK 2023.gada 17.oktobrī; MK prot. Nr. 52/27.§; https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/875b72b9-f070-476a-b1ea-d3d0f94c5a6e) 35 Informācija no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas uz 2025.gada 5.februāri 36 Līdz ar to pieejama veiktā analīze par situāciju attiecībā uz veiktajiem ES fondu ieguldījumiem jaunajās administratīvajās teritorijās 43 pašvaldību dalījumā un jaunajās plānošanas reģionu robežās. 37 Ņemot vērā, ka jaunais ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas periods uz pēdējā Analītiskā ziņojuma par ES fondu ieguldījumiem un uzraudzības rādītājiem Latvijas administratīvajās teritorijās par 2023.gadu ir ieviešanas sākumstadijā, detalizēta informācija pieejama tikai ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda ieguldījumus, kas atbilstoši Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēmā (KPVIS) pieejamajai informācijai ir veikti Latvijas administratīvajās teritorijās no 2014. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 10. maijam. Iepriekšējie analītiskie ziņojumi par ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda ieguldījumiem ir pieejami www.raim.gov.lv sadaļā "Tematiskā analīze"; https://raim.gov.lv/thematic-analysis/Par-ES-fondu-(2014.-2020.)-ieguldijumiem 38 Avots: Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas veidots. Iedzīvotāju skaits - CSP dati uz 2023.gada 1.janvāri 39 Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas informatīvais ziņojums "Analītiskais ziņojums par Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda ieguldījumiem un uzraudzības rādītājiem Latvijas administratīvajās teritorijās" par 2023.gadu 40 Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas veidots. KPVIS dati uz 2023.gada 10.maiju 41 Austrumu pierobežas mērķteritorijā ietvertas Latgales plānošanas reģions un Alūksnes novada pašvaldība. 42 Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (North Atlantic Treaty Organisation - NATO) 43 Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027.gadam; Apstiprināts ar MK 2025.gada 14.janvāra sēdē Nr. 2; https://likumi.lv/ta/id/358105-par-ricibas-planu-latvijas-austrumu-pierobezas-ekonomiskajai-izaugsmei-un-drosibas-stiprinasanai-20252027gadam 44 Plānā detalizēti ietverti tikai tādi pasākumi, kuriem rādītāju un/vai finansējuma sadaļā var izdalīt Austrumu pierobežas vai Latgales daļu. 45 No tiem tikai Austrumu pierobežā īstenojamie pasākumi 17, Latvijas mērogā īstenojamie pasākumi, t.sk. Austrumu pierobežā - 42. 46 Darba vietu rādītājā ieskaitītas 1088 darba vietas ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstības projektu ietvaros panētais rezultāts, kas jāsasniedz līdz 2028.gadam; Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas dati 47 Informatīvais ziņojums "Par Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu ieguldījumiem reģionos atbilstoši teritoriālajai pieejai"; izskatīts MK 2023.gada 17.oktobrī Nr. 52/27.§; https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/875b72b9-f070-476a-b1ea-d3d0f94c5a6e 48 Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra rīkojums Nr. 587 "Par Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam" https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam 49 Finanšu ministrijas vadlīnijas Nr. 1.5. "Vadlīnijas, kas nosaka Eiropas Savienības Kohēzijas politikas fondu investīciju uzraudzības sistēmas vienotus pamatprincipus 2021.-2027. gada plānošanas periodā"; https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2021-2027-planosanas-periods/vadlinijas-kas-nosaka-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-fondu-investiciju-uzraudzibas-sistemas-vienotus-pamatprincipus-2021-2027-gada-planosanas-perioda 50 Datu avots - Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēma; dati izgūti 2025.gada 29.jūlijā; Austrumu pierobežas reģioni aprēķinā - Latgales plānošanas reģions un Alūksnes novads; uzņemtās saistības - noslēgtie līgumi/ vienošanās par ES fondu projektu īstenošanu statusā Līgums/ Pabeigts. 51 Eiropas Semestra mērķis ir izvērtēt ekonomisko situāciju ES kopumā un nodrošina ES valstu ekonomikas politikas koordinēšanas ietvaru; detalizētāka informācija Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē: https://www.em.gov.lv/lv/eiropas-semestris 52 Eiropas Padomes rekomendācijas 2023.gadam "PADOMES IETEIKUMS par Latvijas 2023.gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas stabilitātes programmu"; Brisele, 24.05.2023. COM(2023) 614); pieejams https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=COM:2023:614:FIN 53 Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam grozījumi (Nr.2) apstiprināti ES fondu uzraudzības komitejā 2021.-2027.gadam un Ministru kabinetā un apstiprināšanai Eiropas Komisijā 2025.gada 23.janvārī 54 Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platforma (Strategic Technologies for Europa Platform) https://strategic-technologies.europa.eu/index_en 55 Eiropas Komisijas dienestu darba dokuments 2024.gada ziņojums par valsti - Latvija (pavaddokuments dokumentam "ieteikums Padomes ieteikumam par Latvijas ekonomikas, sociālo, nodarbinātības, strukturālo un budžeta politiku"; Briselē, 19.06.2024. SWE(2024) 614); pieejams: https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/9bf9ff11-2ee7-11ef-a61b-01aa75ed71a1/language-lv 56 Eiropas Padomes rekomendācijas 2024.gadam "PADOMES IETEIKUMS par Latvijas ekonomikas, sociālo, nodarbinātības, strukturālo un budžeta politiku"; Brisele, 19.06.2024. COM(2024) 614); pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:52024DC0614 57 Eiropas Komisijas Plāns "ReArm Europe / Gatavība 2030": ES aizsardzības finansēšanas plāns; https://commission.europa.eu/topics/defence/future-european-defence_lv 58 2.6.1.SAM "Veicināt enerģijas starpsavienojumu un saistītās pārvades, sadales, uzglabāšanas un atbalsta infrastruktūras izbūvi, kā arī kritiskās enerģētikas infrastruktūras aizsardzību un uzlādes infrastruktūras izvēršanu" 59 1.5.1.SAM "Rūpniecisko jaudu uzlabošana, lai veicinātu divējādu lietojumu, kā arī aizsardzības spējas" 60 3.3.1.SAM "Attīstīt noturīgu aizsardzības infrastruktūru, veicinot militāro mobilitāti Eiropas Savienībā" 61 3.2.1.SAM "Attīstīt noturīgu aizsardzības infrastruktūru, prioritāti atbalstot divējāda lietojuma infrastruktūru, kā arī uzlabot civilo sagatavotību" 62 5.2.1.SAM "Civilās sagatavotības nodrošināšana visu veidu teritorijās" 63 2.5.1.SAM "Ieguldījumi, kas atbalsta STEP mērķu sasniegšanu" 64 Kopējais finansējums ieskaitot ES fondu finansējumu un nacionālo līdzfinansējumu 65 Kopējais finansējums ieskaitot ES fondu finansējumu un nacionālo līdzfinansējumu 66 Ministru kabineta 2024.gada 18.decembra rīkojums Nr. 1194 "Par plānu "Veselības darbaspēka attīstības stratēģija no 2025. gada līdz 2029. gadam""; pieejams: https://www.vestnesis.lv/op/2024/250.27 67 Ministru kabineta 2021.gada 17.septembra rīkojums Nr. 657 "Par Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024. gadam" 68 Ministru kabineta 2024.gada 18.jūnija rīkojums Nr.500 "Par Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanas plānu 2024.-2027. gadam" 69 Ministru kabineta 2021.gada 1.septembra rīkojums Nr. 616 "Par Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam" 70 Eiropas Parlamenta un Padomes 2022.gada 23.novembra Direktīva (ES) Nr. 2022/2381 par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotētu uzņēmumu direktoru vidū un saistītiem pasākumiem 71 Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 10.maija Direktīva (ES) Nr. 2023/970 par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu 72 Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gad 22.novembra Direktīva (ES) Nr. 2023/2668, ar ko groza Direktīvu 2009/148/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā 73 Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra Direktīva (ES) Nr. 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu 74 Grozījumi Enerģētikas likumā; pieņemti Saeimā 2024.gada 13.jūnijā; https://likumi.lv/ta/id/353127-grozijumi-energetikas-likuma 75 Ministru kabineta 2024.gada 10.decembra noteikumi Nr. 808 "Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumi"; https://likumi.lv/ta/id/357125-energokopienu-registresanas-un-darbibas-noteikumi 76 Informācija no veiktajiem ex-post izvērtējumiem atbilstoši izvērtējumu saskaņotajām versijām un parakstītajiem pieņemšanas- nodošanas aktiem, t.sk. informācija par ieviešanas un rādītāju progresu uz ex-post izvērtējumu veikšanas un izstrādes brīdi; https://www.esfondi.lv/profesionaliem/izvertesana/izvertejumi/2014-2020-gada-perioda-izvertejumi 77 CSP dati 78 Viedās specializācijas stratēģija (Research and Innovation Strategies for Smart Specialisation) 79 Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas 80 Informācijas sistēma 81 4.līmenis - (divvirzienu mijiedarbība) - pakalpojumu var pieprasīt un pakalpojuma rezultātu ir iespējams saņemt elektroniski; 5.līmenis - (pilnībā elektronizēts process) - pakalpojuma saņemšana notiek bez personas pieprasījuma, pakalpojuma sniegšanai nepieciešamos datus bez personas līdzdalības iegūst pati iestāde 82 Mazie un vidējie komersanti (saimnieciskās darbības veicēji) 83 Atjaunīgie energoresursi (AER) ir dabas resursi jeb enerģijas avoti, kas pieejami nosacīti bezgalīgā apjomā un atjaunojas dabisku procesu rezultātā. Tie tiek izmantoti elektroenerģijas, siltumenerģijas un degvielas iegūšanai. Plašāk izmantotie atjaunīgo energoresursu veidi ir saules starojums, vējš, ūdens un biomasa. 84 Siltumnīcefekta gāze 85 Eiropas transporta tīkls (TEN-T) - Eiropas Savienības (ES) dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu, auto, jūras, gaisa un multimodālā transporta infrastruktūras vienots tīkls. 86 Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada Regula (ES) Nr. 2024/1679 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko groza Regulas (ES) 2021/1153 un (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1315/2013 87 Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistra (European Quality Assurance Register for higher Education - EQAR) 88 Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei; pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/LSU/?uri=celex:52010DC2020#:~:text=Strat%C4%93%C4%A3ijai%20%E2%80%9CEiropa%202020%E2%80%9D%20ir%20j%C4%81pal%C4%ABdz%20ES%20pan%C4%81kt%20izaugsmi%2C,ir%20pastiprin%C4%81t%20nodarbin%C4%81t%C4%ABbu%20un%20soci%C4%81lo%20un%20teritori%C4%81lo%20koh%C4%93ziju. 89 Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas granti ir finansiālais atbalsts, ko sniedz Islande, Lihtenšteina un Norvēģija (donorvalstis), baltoties uz 2010. gada 28. jūlijā parakstīto līgumu starp donorvalstīm un Eiropas Savienību par grantu ieviešanai paredzētā finansējuma piešķiršanu jaunajā 2014.-2021. gada periodā. 90 REACT-EU jeb Atveseļošanās palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām ir iniciatīva ar kuru EK turpina un paplašina 2020.gada pavasarī pieņemto Investīciju iniciatīvu koronavīrusa krīzes pārvarēšanai, ar kuru ES centās mobilizēt visus esošos ES budžeta resursus, lai sniegtu finansiālu atbalstu dalībvalstīm tūlītējai reaģēšanai uz koronavīrusa krīzi un tās ilgtermiņa ietekmi 91 Pieejams Klimata un enerģētikas ministrijas mājaslapā: https://www.kem.gov.lv/lv/nacionalais-energetikas-un-klimata-plans-2021-2030-gadam; aktualizēts ar Ministru kabineta 2024.gada 12.jūlija rīkojumu Nr.573 "Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam" 92 Lai veicinātu energoefektivitāti, virzību uz AER izmantošanas palielināšanu un siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk - SEG) samazināšanu, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021. - 2027. gadam paredzēta 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.3. pasākuma "AER izmantošana un energoefektivitātes paaugstināšana centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē" (turpmāk - 2.1.1.3. pasākums) otrās kārtas īstenošana. Ņemot vērā, ka lokālās un individuālās siltumapgādes un aukstumapgādes infrastruktūras attīstībai un modernizācijai ir pieejams pietiekami plašs un visaptverošs atbalsts dažādu citu investīciju atbalsta ietvaros, 2.1.1.3. pasākumā plānotais atbalsta tvērums ir fokusēts uz centralizēto siltumapgādi un aukstumapgādi. 93 https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/nrg_ind_ren/default/table?lang=en 94 1 PJ (petadžouls) jeb 277 GWh (gigavati) 95 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__EN__ENB/ENB060. https://energy.ec.europa.eu/publications/2023-biomethane-country-fiches_en 96 Nacionālā enerģētikas un klimata plāna progresa ziņojums https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__EN__ENB/ENB060 97 enerģētiskā atkarība parāda, cik lielā mērā valsts ir atkarīga no energoresursu importa, lai apmierinātu savas enerģētiskās vajadzības. Šis indikators tiek aprēķināts, atņemot no energoresursu importa rādītāja eksporta apjomu un dalot ar kopējo energoresursu patēriņu. Šādu indikatoru iespējams aprēķināt jebkuram energoresursu produktam. 98 Saules elektrostacijas un mikroģenerācijas iekārtas 99 Informācija no aktualizētā Latvijas nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam; Rīga, 2024.gads; pieejams: https://www.kem.gov.lv/sites/kem/files/media_file/kemplans_nekp_08072024.pdf 100 2.politikas mērķis "Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs" 101 https://commission.europa.eu/strategy-and-policy/priorities-2019-2024/european-green-deal_lv 102 Finanšu ministrijas dati, izgūti no Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēmas 2025.gada 4.februārī, maksājumiem klimata kodos ar 40% īpatsvaru aprēķināti 40% no deklarētā izdevumu apjoma, maksājumiem klimata kodos ar 100% īpatsvaru iekļauts viss deklarētais izdevumu apjoms; klimata kodu īpatsvars atbilstoši Kopīgo noteikumu regulas I pielikumam. 103 Informācija no Latvijas nacionālās reformu programmas 2023.gada progresa ziņojuma; Rīga, 2023.gads: pieejams: https://commission.europa.eu/system/files/2023-04/Latvia_NRP_2023_LV.pdf 104 Informatīvais ziņojums "Par 2021. gada neformālo Eiropadomi 7. - 8. maija Porto samita ietvaros"; Rīga, 2021.gads: pieejams: https://tap.mk.gov.lv/doc/2021_04/AMzino_230421.964.docx 105 Centrālās statistikas pārvaldes dati, atskaite NBL030 - Nodarbinātības līmenis pa vecuma grupām, pēc tautības un dzimuma (procentos) 1996 - 2023; pieejams: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__NB__NBLB/NBL030/table/tableViewLayout1/ 106 Informācija no Latvijas nacionālās reformu programmas 2023.gada progresa ziņojuma; Rīga, 2023.gads: pieejams: https://commission.europa.eu/system/files/2023-04/Latvia_NRP_2023_LV.pdf 107 Adult Education Survey (AES): pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/web/microdata/adult-education-survey 108 Dalības līmenis izglītībā un apmācībās pēc vecuma; Eurostat dati: pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/trng_aes_101/default/table?lang=en&category=educ.educ_part.trng.trng_aes_12m.trng_aes_12m0 109 Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautās personas - ES 2030 mērķis; Eurostat dati; pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/ilc_pecs01__custom_14166201/default/table?lang=en 110 Labklājības ministrijas pārziņā esošā minimālo ienākumu līmeņa reforma: pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/minimalo-ienakumu-limena-reforma 111 4.politikas mērķis "Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru" 112 Finanšu ministrijas informācija, dati par no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS) 113 Finanšu ministrijas informācija, dati par no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS) 114 Kā sinonīms tiek saukti arī par "projektu atlases kritērijiem". 115 Ieskaitot posmotos projektus, ierobežotu projektu iesniegumu atlašu izņēmumus, kas tika pieņemti ar ES fondu UK lēmumu 2024. gada 23. aprīlī, un finanšu instrumentus. 116 Finanšu ministrijas informācija, dati par no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS) 117 Pabeigti divi posmotie projekti ar ES fondu atbalstu 12,8 milj. EUR, viens projekts kultūras mantojuma un tūrisma veicināšanas jomā ar ES fondu atbalstu 4,2 milj. EUR un 199 projekti mājsaimniecību siltumapgādes sistēmu uzlabošanai ar ES fondu atbalstu 1,8 milj. EUR. 118 Finanšu ministrijas informācija, dati no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS) 119 Finanšu ministrijas informācija, dati no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS); dati uz 2025.gada 1.septembri 120 Infografikā norādīts ES fondu finansējums, ņemot vērā piedāvātos vidusposma un REARM grozījumus. 121 Eiropas Komisijas lēmums par Programmas apstiprināšanu 2022.gada 25.novembrī. Rādītāju progress sniedzams par sasniegto līdz 2024.gada beigām, dati iegūti un apstrādāti ziņošanai Eiropas Komisijai 2025.gada janvārī, savukārt Programmas grozītā versija apstiprināta 2025.gada 23.janvārī 122 SAM īstenošana nacionāli notiek caur pasākumu un atlases kārtu īstenošanu. Atsevišķi SAM līmeņa rādītāji var tik sasniegti vairāku pasākumu un atlases kārtu ietvaros. 123 Finanšu ministrijas dati, izgūti un apkopoti no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS) 2025.gada 20.janvārī 124 Finanšu ministrijas dati, izgūti un apkopoti no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS) 2025.gada 20.janvārī 125 4.politikas mērķis "Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru" 126 Finanšu ministrijas informācija, dati par no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS) 127 Finanšu ministrijas dati, izgūti un apkopoti no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS) 2025.gada 20.janvārī 128 Kopīgo noteikumu regulas 22.pants "Programmu saturs" 6.punkts "Attiecībā uz ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un TPF programmām 3. punkta g) apakšpunkta ii) punktā minētajā tabulā iekļauj tikai 2021.-2027. gadam paredzētās summas, tostarp elastīguma summu" 129 Skat. Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam finansējuma tabulas; pieejama: https://www.esfondi.lv/profesionaliem/planosana/planosanas-dokumenti/2021-2027-gada 130 Kopīgo noteikumu regulas 86.panta "Budžeta saistības" 1.punkts "Lēmums, ar ko apstiprina programmu saskaņā ar 23. pantu, ir finansēšanas lēmums Finanšu regulas 110. panta 1. punkta nozīmē, un tā paziņošana attiecīgajai dalībvalstij ir juridiskas saistības. Minētajā lēmumā norāda kopējo Savienības ieguldījumu pa fondiem un pa gadiem. Tomēr programmām saskaņā ar mērķi "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" attiecībā uz katru programmu katrā dalībvalstī saglabā summu, kas atbilst 50 % no 2026. un 2027. gadam paredzētā ieguldījuma ("elastīguma summa"), un to galīgi piešķir programmai tikai pēc Komisijas lēmuma, kas pieņemts pēc tam, kad saskaņā ar 18. pantu veikts vidusposma pārskats." 131 Komisijas 2021.gada 5.jūlja Īstenošanas lēmums (ES) Nr. 2021/1131, ar ko nosaka kopējo resursu ikgadējo sadalījumu pa dalībvalstīm Eiropas Reģionālās attīstības fondam, Eiropas Sociālajam fondam Plus un Kohēzijas fondam mērķim "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" un Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim, ikgadējo sadalījumu pa dalībvalstīm katrā reģionu kategorijā, to resursu ikgadējo sadalījumu pa dalībvalstīm, kuri piešķirti papildu finansējumam tālākajiem reģioniem, summas, kas no Kohēzijas fonda piešķīruma katrai dalībvalstij pārvietojamas uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, kopējo resursu ikgadējo sadalījumu Eiropas pilsētiniciatīvai, kopējo resursu ikgadējo sadalījumu transnacionālai sadarbībai inovatīvu risinājumu atbalstam, kopējo resursu ikgadējo sadalījumu starpreģionālajām investīcijām inovācijā, kopējo resursu ikgadējo sadalījumu Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa pārrobežu sadarbības sadaļai, kopējo resursu ikgadējo sadalījumu pa dalībvalstīm Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa transnacionālās sadarbības sadaļai, kopējo resursu ikgadējo sadalījumu Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa starpreģionālās sadarbības sadaļai un kopējo resursu ikgadējo sadalījumu Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa tālāko reģionu sadarbības sadaļai 2021.-2027. gada periodam (izziņots ar dokumenta numuru C(2021) 5003); pieejams: https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/5253ef9b-e050-11eb-895a-01aa75ed71a1 132 TPF elastības finansējums ir mazāks, jo TPF finansējums sastāv no divām daļām 1) ES daudzgadu budžeta finansējuma, 2) ES Next Generation finansējuma, kuram nepiemēro elastības finansējumu. 133 Kopīgo noteikumu regulas 18.panta "Vidusposma pārskats un elastīguma summa" 5.punkts "Līdz brīdim, kad tiks pieņemts Komisijas lēmums, ar ko apstiprina elastīguma summas galīgo piešķīrumu, šī summa nav pieejama darbību atlasei." 134 Kopīgo noteikumu regulas 18.panta "Vidusposma pārskats un elastīguma summa" 2.punkts "Dalībvalstis līdz 2025. gada 31. martam iesniedz Komisijai katras programmas vidusposma pārskata rezultātu novērtējumu, tostarp priekšlikumu par 86. panta 1. punkta otrajā daļā minētās elastīguma summas galīgo piešķīrumu" 135 ES fondu finansējums bez nacionālā līdzfinansējuma, bez Tehniskās palīdzības flat rate daļas - finansējuma sadalījums atbilstoši Programmas grozījumiem Nr.2 136 1.politikas mērķis "Konkurentspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību" 137 3.politikas mērķis "Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti" 138 5.politikas mērķis "Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību" 139 6.politikas mērķis "Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīcijas" 140 MK 2024.gada 19.septembra ārkārtas sēdes protokola Nr. 38 2. § Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam" 5.punkts 141 Eiropas Komisijas Plāns "ReArm Europe / Gatavība 2030": ES aizsardzības finansēšanas plāns; https://commission.europa.eu/topics/defence/future-european-defence_lv 142 Oglekļa emisijas 143 Eiropas Komisijas Ekonomiskā novērtējuma rokasgrāmatā 2021.-2027.gadam Vispārīgie principi un nozaru pielietojumi (Economic Appraisal Vademecum 2021-2027 General Principles and Sector Applications); https://ec.europa.eu/regional_policy/en/information/publications/guides/2021/economic-appraisal-vademecum-2021-2027-general-principles-and-sector-applications 144 https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/nrg_ind_ren/default/table?lang=en 145 MK 2023.gada 28.novembra protokols Nr. 59 56.§ "Informatīvais ziņojums "Par atbalstu Eiropas Savienības Austrumu pierobežas konkurētspējas stiprināšanai""; https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/76fee60d-3817-45d7-a91f-f85b66bd1a26 146 Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027. gadam; apstiprināts Ministru kabinetā 2025.gada 14.janvārī; https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/93997548-271d-4dfb-b90e-86bb3ab79ee4 147 Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991. gada 8. novembrī. Asamblejā katras Baltijas valsts parlamentu pārstāv 12-20 deputātu liela nacionālā delegācija. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija; https://www.mfa.gov.lv/lv/baltijas-valstu-sadarbiba?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F 148 https://www.baltasam.org/sessions-and-documents/43rd-session 149 Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam apstiprinātas ar MK 2019.gada 26.novembra rīkojumu Nr. 587; https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam 150 Ministru kabineta 2024.gada 19.septembra ārkārtas sēdes protokola Nr. 38 2. § Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam" 5.punkts 151 Eiropas Komisijas Ekonomiskā novērtējuma rokasgrāmatā 2021.-2027.gadam Vispārīgie principi un nozaru pielietojumi (Economic Appraisal Vademecum 2021-2027 General Principles and Sector Applications); https://ec.europa.eu/regional_policy/en/information/publications/guides/2021/economic-appraisal-vademecum-2021-2027-general-principles-and-sector-applications 152 Vadlīnijas potenciālo patvertņu minimālajām tehniskajām prasībām: https://www.vugd.gov.lv/lv/vadlinijas-potencialo-patvertnu-minimalajam-tehniskajam-prasibam-0 153 Iekšlietu ministrijas informatīvais ziņojums "Iespējamie risinājumi motivējošiem finanšu mehānismiem patvertnes vai vietas, kur var patverties, atjaunošanai vai izveidošanai" (24-TA-1044) (atrodas saskaņošanā); https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/2f798ea4-0d81-446a-947e-d5396c271539 154 Nacionālā drošības koncepcija 2023, apstiprināta Saeimā 2023.gada 28.septembrī; https://likumi.lv/ta/id/345911-par-nacionalas-drosibas-koncepcijas-apstiprinasanu 155 Iekšlietu ministrijas informatīvais ziņojums "Par katastrofu pārvaldības centru Liepājā, Daugavpilī, Madonā, Līvānos, Salacgrīvā, Viļānos, Alsungā, Alūksnē, Talsos un Tukumā būvniecības progresu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu" (24-TA-2084) (atrodas saskaņošanā) 156 Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027. gadam; apstiprināts Ministru kabinetā 2025.gada 14.janvārī; https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/93997548-271d-4dfb-b90e-86bb3ab79ee4 157 Norādīts finansējums bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma daļas (ESF+ 4%, ERAF - 3,5%, KF - 2,5%, TPF - 4%). 158 Labklājības ministrijas informatīvais ziņojums "Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.-2027. gadam finansēšanu 2025.-2027. gadā"; izskatīts MK 2024.gada 22.oktobrī; https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/cce32401-956e-4018-b991-801c8b5d303f 159 Norādīts finansējums bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma daļas (ESF+ 4%, ERAF - 3,5%, KF - 2,5%, TPF - 4%); Nacionālais līdzfinansējums norādīts 15% apmērā atbilstoši Programmā prioritāšu līmenī plānotajai likmei (85%/15%). 160 Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija 161 Ekonomikas ministrija 162 Izglītības un zinātnes ministrija 163 Satiksmes ministrija 164 Finanšu ministrija 165 Klimata un enerģētikas ministrija 166 Labklājības ministrija 167 Tieslietu ministrija 168 Atbilstoši 2025.gada MK ES fondu tematiskās komitejas ietvaros atbalstītajām pārdalēm 31,9 milj. EUR apmērā, 10, 6 milj. EUR ES fondu finansējuma no iepriekš atbalstītās pārdales tiek novirzīti uz 4.1.1.1.pasākumu "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" Latvijas Onkoloģijas centra projektam. 169 Saskaņā ar Eiropas Komisijas Kopīgo noteikumu regulas grozījumu priekšlikumu (Proposal for a REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL amending Regulations (EU) 2021/1058 and (EU) 2021/1056 as regards specific measures to address strategic challenges in the context of the mid-term review (17.07.2025) Nr. 7682/25 (COM(2025) 123 final) 170 Eiropas Komisijas Plāns "ReArm Europe / Gatavība 2030": ES aizsardzības finansēšanas plāns; https://commission.europa.eu/topics/defence/future-european-defence_lv 171 Atbilstoši ReARm grozījumu priekšlikuma 7.a pantā noteiktajam ("The additional pre-financing referred to in the first subparagraph of this paragraph shall only apply where reallocations of at least 10% of the financial resources of the programme to one or more dedicated priorities established for the specific objectives referred to in Article 3(1), points (a)(vi), (a)(vii), (b)(v), (b)(ix), (b)(xi), (b)(xii), (c)(iii), (d)(vii), (e)(iii) and (e)(iii a) of this Regulation in the context of the mid-term review have been approved, provided that the programme amendment is submitted by 31 December 2025.") 172 Ar rosinātajiem REARM grozījumiem - 3.3.1.2.pasākums "Lielo ostu divējāda lietojuma publiskās infrastruktūras attīstība" 173 Saskaņā ar Eiropas Komisijas Kopīgo noteikumu regulas grozījumu priekšlikumu (Proposal for a REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL amending Regulations (EU) 2021/1058 and (EU) 2021/1056 as regards specific measures to address strategic challenges in the context of the mid-term review (17.07.2025) Nr. 7682/25 (COM(2025) 123 final) 174 Atzīmējams, ka atsevišķiem rādītājiem to sasniegšanas progress aprēķinās no citu rādītāju sasniegto vērtību summas atbilstoši EK norādēm par rādītāju aprēķinu un ziņošanu (Commission Staff working document Performance, monitoring and evaluation of the European Regional Development Fund, Cohesion Fund and The Just Transition Fun in 2021-2027; https://ec.europa.eu/regional_policy/en/information/publications/evaluations-guidance-documents/2021/performance-monitoring-and-evaluation-of-the-european-regional-development-fund-the-cohesion-fund-and-the-just-transition-fund-in-2021-2027) un Eiropas Komisijas Atu atbalsta centra darba dokumenta Kopoējo rādītāju rīkkopai par 2021.-2027.gada plānošanas perioda Eiropas kohēzijas politikas uzraudzību un izvērtēšanu Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) sadaļai, ko īsteno pēc dalītās pārvaldības principa; https://sfc.ec.europa.eu/en/2021/esf-common-indicators-toolbox-0 175 Eiropas Komisijas lēmums par Programmas apstiprināšanu 2022.gada 25.novembrī. Rādītāju progress sniedzams par sasniegto līdz 2024.gada beigām, dati iegūti un apstrādāti ziņošanai Eiropas Komisijai 2025.gada janvārī, savukārt Programmas grozītā versija apstiprināta 2025.gada 23.janvārī 176 Atzīmējams, ka daļa no tabulā iekļautajiem rādītājiem netiks sasniegti, jo ir veikti grozījumi Programmā (apstiprināti ar EK 2025.gada 23.janvāra lēmumu), kā arī ar Programmas vidusposma grozījumiem ir paredzēta investīciju pārskatīšana un attiecīgi vairāki rādītāji no Programmas ir svītroti 177 Finanšu ministrijas dati no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS); projekta līmeņa un pasākuma līmeņa dati izgūti 2025.gada 9.janvārī; pasākumu kārtu dati izgūti 2025.gada 15.janvārī, finanšu instrumentu dati izgūti 2025.gada 16.janvārī, dati apkopoti 2025.gada 20.janvārī un atsevišķas nesakritības saskaņotas ar atbildīgajām iestādēm līdz 2025.gada 31.janvārim. Dati ziņoti Eiropas Komisijas SFC2021 sistēmā 2025.gada 31.janvārī. 178 Atsevišķos gadījumos sasniedzamā vērtībā neparādās pie iesniegtā projektu iesnieguma, ja a) rādītāja ievades līmenis Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (KPVIS) ir noteikts virsprojekta līmenī un tā aktuālo vērtību (par pabeigtām darbībām) ziņos atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde; b) rādītāja specifika paredz, ka rādītājs ir ziņojams tikai kopā ar maksājuma pieprasījumu (neparādās projekta iesniegumā).