3. Article

Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci 3.1. Saistošo noteikumu grozījumi sekmēs sabiedrības pārvietošanās paradumu maiņu par labu videi draudzīgākiem transporta risinājumiem. 3.2. Samazinot transportlīdzekļu satiksmes intensitāti, kā arī attīstot sabiedriskā transporta un alternatīvu pārvietošanās līdzekļu izmantošanu, pašvaldība savā teritorijā rada vidi, kas pēc iespējas samazina privātpersonu pārvietošanos ar privātajiem transportlīdzekļiem. 3.3. Pēdējos gados pašvaldība ir strādājusi pie tā, lai sekmētu integrētas pilsētas transporta sistēmas izveidi, kura ir balstīta videi draudzīgos risinājumos, padarot dzelzceļu par "mugurkaulu" un attīstot regulārus sabiedriskā transporta savienojumus starp stacijām un apkaimēm, šobrīd akcentējot arī mikromobilitātes un elektromobiļu izmantošanas iespējas, kas spēj nodrošināt ērtu un ātru pārvietošanos gan iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem. Jūrmalas mērķis līdz 2029. gadam ir pilnveidot valstspilsētas velo infrastruktūru un sekmēt mikromobilitātes transporta pieejamību valstspilsētā, savienojot pludmales, kūrorta objektus, izglītības iestādes ar apkaimēm, stacijām un mikromobilitātes punktiem, tādējādi pilsētas iedzīvotājiem un viesiem paplašinot iespējas ikdienā biežāk atteikties no privātā autotransporta lietošanas. 3.4. Saistošo noteikumu grozījumiem ir tieša ietekme uz vidi. Divi no pilsētvides negatīvās ietekmes riskiem pilsētā ir troksnis un gaisa piesārņojums, ko izraisa transportlīdzekļi, ceļu satiksme. 3.5. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem transports ir atbildīgs par apmēram ceturtdaļu no Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām. Ceļu transports veido lielāko daļu no šīm emisijām, kas turklāt pēdējo 30 gadu laikā ir pieaugušas par gandrīz 30 %. 3.6. Saskaņā ar Veselības inspekcijas publicēto informāciju1 gaisā suspendētās daļiņas, slāpekļa dioksīds un piezemes ozons pašlaik ir vispāratzīti par trim gaisu piesārņojošām vielām, kas visvairāk ietekmē cilvēku veselību. Šo gaisu piesārņojošo vielu ilgstoša un maksimāla iedarbība rada sekas ar dažādu smaguma pakāpi, sākot no elpošanas sistēmas darbības pasliktināšanās līdz pat priekšlaicīgai nāvei. Aptuveni 90 % pilsētas iedzīvotāju Eiropā ir pakļauti piesārņojošu vielu koncentrācijai, kas pārsniedz gaisa kvalitātes līmeņus, kurus uzskata par kaitīgiem veselībai. Gaisa piesārņojums arī nodara kaitējumu videi. 3.7. Autotransporta izplūdes gāzēs konstatējami dažādi gaistoši ogļhidrāti un citas organiskas vielas, ko parasti kopumā definē kā gaistošās organiskās vielas, oglekļa oksīds (CO) un daļiņas (PM), kas sastāv no oglekļa un citām vielām. Izplūdes gāzu sastāvā ir arī benzols. Papildus tam augsta temperatūra un spiediens iekšdedzes dzinējā izraisa gaisā esošā slāpekļa oksidāciju, kā rezultātā veidojas slāpekļa oksīds (NO) un slāpekļa dioksīds (NO2). 3.8. Jāņem vērā, ka, pieaugot iedzīvotāju, tūristu un pilsētā reģistrēto uzņēmumu skaitam, pieaug arī antropogēnā slodze dabas teritorijās. 3.9. Apmeklētāju plūsma vasaras sezonā un ārpus tās rada vides un dabas resursu noplicināšanu. Neveicot savlaicīgus pasākumus satiksmes intensitātes mazināšanai, turpināsies kūrorta resursu un infrastruktūras turpmāka nolietošanās un kūrorta vērtību zaudēšana. 3.10. No nodevas samaksas iekasētie līdzekļi tiek ieskaitīti pašvaldības pamatbudžetā un izlietoti tūrismam un kūrorta infrastruktūras attīstībai, piemēram, pastaigu vietu, labiekārtotu atpūtas vietu, piestātņu izveidei, ielu seguma un veloceliņu atjaunošanai, pludmales infrastruktūras attīstībai. Kūrorta infrastruktūras attīstība samazinās antropogēno slodzi uz dabas teritorijām, novirzot cilvēku plūsmu tūrismam un atpūtai izveidotos objektos, saglabājot neskartas dabas vērtības. Sakārtojot tūrisma infrastruktūru vienlaikus tiek pilnveidota arī pilsētas publiskā telpa tās iedzīvotājiem. 3.11. Pasaules veselības organizācija jau 2012. gadā dīzeļdzinēja izplūdes gāzes ir klasificējusi kā kancerogēnas cilvēkiem2, secinājumu pamatojot ar pietiekamiem pierādījumiem par to saistību ar paaugstinātu plaušu vēža risku. 3.12. Kā liecina Džona Hopkinsa universitātes pētījums3, iebraukšanas nodevas ieviešana Stokholmā samazināja satiksmes intensitāti, kā arī piesārņojuma līmeni par 5 % līdz 10 %. Vienlaikus tika atklāts, ka astmas lēkmes Stokholmā dzīvojošiem bērniem samazinājās par gandrīz 50 %. 3.13. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem troksnis ir otrs lielākais ar vidi saistītais veselības problēmu cēlonis tūlīt pēc gaisa piesārņojuma (cieto daļiņu) ietekmes. Ilgtermiņa trokšņa ekspozīcijai var būt ļoti dažāda ietekme uz veselību, tostarp satraukums, miega traucējumi, negatīva ietekme uz sirds un asinsvadu un vielmaiņas sistēmām, kā arī uztveres spējām bērniem. 3.14. Apkopojot datus par 2022., 2023. un 2024. gadā kopējo iebraukšanas reižu skaitu laika posmā no 1. aprīļa līdz 30. septembrim, konstatēts, ka īpaša režīma zonā Jūrmalā lielākais iebraukšanas reižu skaits joprojām tiek veikts ar transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar dīzeļdzinēju: 3.14.1. laika periodā no 2022. gada 1. aprīļa līdz 2022. gada 30. septembrim iebraukšana fiksēta 2 356 919 reizes, t.i. 54,48 % no kopējā skaita; 3.14.2. laika periodā no 2023. gada 1. aprīļa līdz 2023. gada 30. septembrim iebraukšana fiksēta 2 491 431 reizes, t.i. 55,34 % no kopējā skaita; 3.14.3. laika periodā no 2024. gada 1. aprīļa līdz 2024. gada 30. septembrim iebraukšana fiksēta 2 374 794 reizes, t.i. 54,09 % no kopējā skaita. No apkopotajiem datiem secināms, ka iebraukšanas reižu skaits ar transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar dīzeļdzinēju, kopējā satiksmē īpatsvars būtiski pa gadiem neatšķiras un vidēji tie ir 54,64 %. Lai veiktu objektīvus secinājumus, ir jāņem vērā arī iedzīvotāju skaita pieaugums Jūrmalā, kuru lietotie transportlīdzekļi varētu ietekmēt satiksmes intensitātē valstspilsētā. Fiksēt iebraukšanas reižu skaita pieaugumu personām, kurām ir deklarēta dzīvesvieta Jūrmalā un/vai tām pieder nekustamais īpašums Jūrmalas valstspilsētā, nav tiesiski, tā kā Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā datu aizsardzības ierobežojumu dēļ apkopo tikai anonimizētus datus par iebraucošo transportlīdzekļu skaitu kontrolpunktos. Tādējādi nav iespējams nodalīt transportlīdzekļu plūsmu pēc to īpašniekiem (jūrmalnieku vai citu administratīvo teritoriju iedzīvotāju transportlīdzekļi). Šī tendence liecina par nemainīgu transportlīdzekļu, kas aprīkoti ar dīzeļdzinēju, dominanci satiksmē, kas var nelabvēlīgi ietekmēt gaisa kvalitāti kūrortpilsētā. 3.15. Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka Saistošo noteikumu grozījumi, pozitīvi ietekmētu iedzīvotāju un kūrorta viesu veselību, jo vērsti uz satiksmes intensitātes samazināšanu. 3.16. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības izveidotās autostāvvietas ir pieejamas bez maksas, kas pilsētas viesiem un iedzīvotājiem padara vieglāk pieejamus uzņēmēju sniegtos pakalpojumus, tostarp izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, kā arī ir pieejama visa pludmales infrastruktūra bez laika ierobežojuma. 3.17. Saistošo noteikumu grozījumiem nav negatīvas ietekmes uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā. Jūrmalā 2024. gadā bija reģistrēti 4604 aktīvi uzņēmumi, kas ir par 8,3 % vairāk, kā 2022. gadā, tajā skaitā 286 jauni uzņēmumi. Juridisko personu, kuru juridiskā adrese reģistrēta Jūrmalā, īpašumā vai turējumā esošiem transportlīdzekļiem iebraukšanas caurlaides tiek reģistrētas bezmaksas. Pārējo juridisko personu izdevumi nodevas apmaksai palielināsies, taču atkarībā no iebraukšanas biežuma ir iespējams izvēlēties piemērotāko un izdevīgāko caurlaides veidu. Jūrmalas uzņēmējdarbības vide nemainīgi ir bijusi sasaistīta ar tūrisma nozari. Galvenie uzņēmējdarbības veidi ir mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi. Galvenie uzņēmējdarbības virzieni ir viesnīcas, SPA, medicīnas, atpūtas un izklaides pakalpojumi un tirdzniecība. 3.18. Jūrmala ir Baltijas piejūras lielākā kūrortpilsēta un ir viens no iecienītākajiem galamērķiem kā ārvalstu, tā Latvijas ceļotājiem. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, tūristu skaits Jūrmalā 2024. gadā ir pieaudzis par 2,3 % (246 326 tūristi), salīdzinot ar 2023. gadu, savukārt salīdzinājumā ar 2021. gadu pieaudzis par 91,8 %. 3.19. Jūrmala 2024. gadā bija otrajā vietā aiz Rīgas vienas dienas vietējo tūristu vidū ar aptuveni 599,1 tūkstošiem braucienu4 (2021. gadā - 528,9 tūkstoši braucienu).5 Jāatzīmē, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024. gadā 85,3 % gadījumos vienas dienas braucienos pa Latviju izmantotais transporta veids bija vieglais automobilis vai motocikls6. 3.20. Pašvaldībai saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem jānodrošina tūrisma objektu saglabāšana, ilgtspējīga attīstība un iespējas tos izmantot tūrisma vajadzībām. 3.21. Pašvaldību konkurētspēju lielā mērā veido konkurētspējīgi uzņēmēji, kuru sekmīga darbība, savukārt, tiešā veidā ir atkarīga no labvēlīgas uzņēmējdarbības vides. Savukārt uzņēmējdarbības vidi ietekmē atbilstošas infrastruktūras un resursu pieejamība.