1. Article

Mērķi un nepieciešamības pamatojums, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi Ar grozījumiem, kas ir stājušies spēkā 2025. gada 3. jūlijā, no likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 27.2 panta piektās daļas ir svītrots pēdējais teikums, kurā bija noteikts, ka, "sniedzot šā panta otrajā daļā noteikto palīdzību, pašvaldība ievēro komercdarbības atbalsta kontroli regulējošos normatīvos aktus". Noskaidrojot šī grozījuma mērķi tiesību palīgavotos (https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=870/Lp14), secināms, ka likumdevējs atzinis par pamatotiem argumentus, ar kuriem Rīgas valstspilsētas pašvaldība (turpmāk - pašvaldība) pierādīja, ka likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 27.2 panta otrajā daļā norādītie finanšu palīdzības veidi nav komercdarbības atbalsts, tāpēc, lemjot par šādas palīdzības piešķiršanu, nav piemērojami komercdarbības atbalsta kontroli regulējošie normatīvie akti, tostarp palīdzības programmas nav izvērtējamas Finanšu ministrijā. Līgums par Eiropas Savienības darbību (turpmāk - LESD) aizliedz valsts atbalstu uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai. LESD 107. panta 1. punkts nosauc valsts atbalsta pazīmes un kā vispārīgo principu nosaka tā nesaderību ar Eiropas Savienības (turpmāk - ES) iekšējo tirgu. Savukārt LESD 108. panta 3. punkts aizliedz sniegt atbalstu, pirms Eiropas Komisija (turpmāk - EK) izņēmuma kārtā to ir atļāvusi. No LESD 107. panta 1. punkta izriet, ka pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu, ja tas atbilst četrām kumulatīvām pazīmēm: - valsts un / vai pašvaldību līdzekļu nodošana; - selektīva priekšrocība; - ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm; - ietekmē konkurenci. Saistībā ar pazīmi "selektīva priekšrocība" norādāms, ka atbalsta jēdzienā ietilpst nevis visi pasākumi, kas ir par labu ekonomikas dalībniekiem, bet tikai tie, ar kuriem tiek "selektīvi piešķirta priekšrocība konkrētiem uzņēmumiem vai uzņēmumu kategorijām, vai konkrētām tautsaimniecības nozarēm"; tas nozīmē, ka "tīri vispārpiemērojami pasākumi" nav selektīvi un tātad nav valsts atbalsts (EK paziņojums par LESD 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu; ES Oficiālais Vēstnesis, 2016, C 262, 117., 118. §). ES tiesa nesenā spriedumā secināja, ka nodokļu atbrīvojums grupai, kurā ir gan uzņēmumi, gan subjekti, kas neveic komercdarbību, nav selektīvs, jo atbrīvojums ir balstīts uz "neitrālu kritēriju", kas piemērojams neatkarīgi no darbības nozares, komercdarbības vai juridiskās formas (2025. gada 29. aprīļa spriedums lietā C‑453/23, E. sp. z o.o. v Prezydent Miasta Mielca, ECLI:EU:C:2025:285). Līdzīga pieeja izriet arī no EK lēmumu prakses. Piemēram, EK 2005. gada lēmumā valsts atbalsta lietā Nr. N 229/2005 - Denmark Regional Technology Centres izskatīja Dānijas atbalsta shēmu, kas paredzēja piešķirt finansējumu reģionāliem tehnoloģiju centriem. EK norādīja, ka vispārīgas ar shēmu finansētas aktivitātes nav komercdarbība un pasākums nav selektīvs.