33. Article

Veicot būvniecību un zemes vienību robežu izmaiņas vēsturiskā centra un tā aizsargjoslas teritorijā, saglabā kultūrvēsturisko vidi: 33.1. vēsturiski nozīmīgo plānojuma sistēmu, ko veido ielu un laukumu tīkls, kvartālu struktūra, zemes vienību konfigurācija, to vēsturiskās robežas; 33.2. apbūves mērogu, ko nosaka apbūves apjomu proporciju sistēma: kvartāla vidējais apbūves blīvums, zemes vienību frontes garumi, attālumi starp ēkām, vidējie ēku augstumi, būvlaides; 33.3. apbūves raksturu, ko nosaka vēsturisko ēku apjomi, būvniecības laikam tipiskais materiālu un būvdetaļu lietojums, ēku apjomu proporcijas, jumtu ģeometrija (tai skaitā jumta slīpums), fasāžu ritms un dominējošie jeb raksturīgie apdares materiāli; 33.4. raksturīgo ainavisko vidi, ko veido reljefs, dabas elementi, koku grupas, apstādījumi un teritorijas labiekārtojums, kā arī raksturīgākie skatu punkti; 33.5. labiekārtojuma elementus, mazās arhitektūras formas (videi raksturīgi žogi, vārti, celiņi, kāpnes, apgaismes ķermeņi, lapenes un citi ārtelpas elementi); 33.6. nozīmīgas vēsturiskās pilsētvides situācijā, atsevišķu ēku jaunbūvēm un pārbūvēm pašvaldība var pieprasīt noteiktas jumta vēsturiskas formas, materiāla un krāsas pielietojumu; 33.7. būvējot vai atjaunojot ēkas vēsturiskajā centrā, dūmeņu un vēdināšanas kanālu izvadu daļas virs jumta plaknes aizliegts izgatavot no spožiem, atstarojošiem vai intensīvos toņos krāsotiem materiāliem; 33.8. aizliegta vēja ģeneratoru un saules paneļu izvietošana uz jumta plaknēm, fasādēm un frontoniem (pēdējā daļa starp jumta nogāzēm sānos un karnīzi apakšā), kas ir redzamas no ielas. Aizliegta dažādu vadu un kabeļu izvietošana uz jumta plaknēm, tie jāievada ēkas bēniņos.