11. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Ārstu biedrība - norāda, ka ar Tabakas un tās aizstājējproduktu aprites likuma 3. panta pirmās daļas 8. punktu un pielikumu noteiktie ierobežojumi attiecībā uz aromatizētājiem mazinās Produktu pievilcību un iespēju, ka personas uzsāk to lietošanu. Savukārt ar Tabakas un tās aizstājējproduktu aprites likuma 3. panta 5.1 daļas 3. punktu noteiktie nikotīna koncentrācijas ierobežojumi tabakas aizstājējproduktos mazinās nikotīna atkarības veidošanās un saindēšanās riskus. Šobrīd vēl nav ilgtermiņa datu par elektronisko smēķēšanas ierīču kaitīgumu. Tomēr strauji paplašinās pieejamā informācija par šo ierīču izdalīto tvaiku toksicitāti un ietekmi uz smēķētāju veselību. Elektroniskās cigaretes ir tikpat kaitīgas plaušu veselībai kā tradicionālās tabakas cigaretes, un ilgstoša nikotīna tvaiku iedarbība var izraisīt ievērojamus plaušu bojājumus. Kombinācijā ar aromatizētājiem un citām vielām, kā arī mijiedarbībā ar sildelementu veidojas jauni toksiski savienojumi, kuriem ir būtiska ietekme uz elpošanas sistēmu un sistēmiska nelabvēlīga ietekme uz visu organismu. Cilvēka plaušas attīstās līdz 21 gada vecumam, savukārt smadzeņu attīstība beidzas 25 gadu vecumā. Mūsdienās liela daļa jauniešu smēķēšanu uzsāk, vēl būdami nepilngadīgi. Aromatizētāji būtiski paaugstina elektroniskās cigaretes nesmēķējošu un smēķējošu pusaudžu vēlmi tās lietot. Elektronisko cigarešu dizains, aromāti, mārketings, kā arī to lietošanas pieņemamības uztvere palielina elektronisko cigarešu pievilcību jauniešu vidū. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra starptautiskā smēķēšanas pētījuma ietvaros 2019. gadā veiktās aptaujas datiem elektroniskās cigaretes vecumā no 13 līdz 15 gadiem regulāri lietojuši 18 procenti skolēnu. Kopš 2011. gada elektronisko cigarešu lietotāju īpatsvars šajā vecuma grupā ir dubultojies. Nav pamata uzskatīt, ka lietotāju īpatsvars šajā vecuma grupā nav turpinājis augt. Laikā no 2016. gada līdz 2022. gadam elektroniskās cigaretes izmēģinājušo 15 līdz 24 gadus veco jauniešu īpatsvars ir dubultojies un ir visaugstākais šajā vecuma grupā. Ar Grozījumiem ieviestie ierobežojumi tika noteikti ar mērķi neiesaistīt smēķēšanā un nepadarīt no tās atkarīgus cilvēkus, kuri nekad nav smēķējuši, sevišķi bērnus un jauniešus. Jauniešiem, kuri kļūst atkarīgi no nikotīna, ir lielāks risks kļūt par tabakas lietotājiem. Nikotīns ir toksisks, kancerogēns un kaitīgs cilvēka ķermenim. Tas izraisa neiroģeneratīvas slimības, kā arī sirds un asinsvadu slimības. Nikotīna un citu toksisku faktoru iedarbība uz bērniem un pusaudžiem ir izteiktāka nekā uz pieaugušajiem. Latvijas Narkoloģijas valsts aģentūras izdotajās vadlīnijās norādīts, ka nikotīns ir visizteiktākā atkarību radošā viela, kas šajā ziņā pārspēj heroīnu, kokaīnu, alkoholu un marihuānu. Pusaudžiem pat reta smēķēšana var palielināt atkarības risku. Jo lielāka nikotīna vienreizējā deva, jo augstāks atkarības risks. Pusaudža smadzenes vēl nav nobriedušas un ir īpaši neaizsargātas pret nikotīnu saturošu produktu kaitīgo ietekmi. Nikotīns negatīvi ietekmē arī pusaudžu kognitīvās spējas. Ir pierādīts, ka elektronisko cigarešu lietošana ir saistīta ar pusaudžu akadēmisko sasniegumu mazināšanos. Nikotīna spilventiņi Direktīvā 2014/40/ES nav regulēti, jo tirgū tie parādījās salīdzinoši nesen. Izmaiņu ieviešana Direktīvā 2014/40/ES ir likumdošanas izaicinājums, un industrija šo apstākli izmanto. Prasības attiecībā uz nikotīnu saturošām zālēm un to reģistrāciju ir daudzkārt stingrākas nekā aptuveni līdzvērtīgas nikotīna devas saturošiem tabakas aizstājējproduktiem. Pētījumos ir pierādīta nikotīnu saturošo zāļu efektivitāte smēķēšanas atmešanas procesā, kā arī pārbaudīta to drošība, un šīs zāles tiek tirgotas aptiekās.