20. Article

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 12. marta sprieduma lietā Nr. 2019-11-01 14. punktu). Saeima norāda, ka ar apstrīdēto regulējumu noteiktie Produktu sastāva ierobežojumi ir vērsti uz to, lai aizsargātu cilvēku tiesības uz veselību, un ir saistīti arī ar sabiedrības labklājības aizsardzības interesēm. Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka apstrīdētajā regulējumā ietverto pamattiesību ierobežojumu leģitīmais mērķis ir bērnu un jauniešu aizsardzība no piekļuves nikotīnu saturošiem produktiem. 20.1. Saskaņā ar Satversmes 111. pantu valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka no Satversmes 111. panta izriet valsts pienākums ievērot, aizsargāt un nodrošināt personas tiesības uz veselību. Pirmkārt, pienākums ievērot tiesības uz veselību nozīmē to, ka valstij ir jāatturas no iejaukšanās personas tiesībās un brīvībās, tātad jāatturas arī no tādām darbībām, kas ierobežo katras personas iespējas pašai rūpēties par savas veselības aizsardzību. Otrkārt, pienākums aizsargāt tiesības uz veselību nozīmē, ka valstij ir jāaizsargā persona no citu privātpersonu iejaukšanās tās pamattiesību īstenošanā. Treškārt, pienākums nodrošināt tiesības uz veselību nozīmē, ka valstij, gādājot par to, lai persona varētu īstenot savas tiesības uz veselību, ir jāveic atbilstoši pasākumi (sk. Satversmes tiesas 2023. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2022‑28‑03 14.1. punktu). Saskaņā ar Tabakas un tās aizstājējproduktu aprites likuma 2. panta pirmo daļu šā likuma mērķis ir aizsargāt sabiedrības veselību, tostarp cilvēku tiesības dzīvot tīrā un labvēlīgā, ar smēķēšanai paredzētu tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu dūmiem, kā arī ar elektronisko smēķēšanas ierīču tvaiku nepiesārņotā vidē. Arī Grozījumu mērķis ir sabiedrības, īpaši bērnu un gados jaunu personu, veselības aizsardzība, nosakot stingrāku regulējumu attiecībā uz nikotīnu saturošiem izstrādājumiem un tādējādi mazinot to pieejamību un pievilcīgumu bērnu un gados jaunu patērētāju vidū (sk. likumprojekta "Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā (48/Lp14)" paziņojumu Eiropas Komisijai par tehnisko noteikumu projektu. Pieejams: saeima.lv). Nikotīns ir viena no spēcīgākajām pasaulē zināmajām atkarību izraisošajām vielām, kas rada nopietnus veselības riskus. Autoritatīvos pētījumos ir norādīts, ka nikotīns kā fizioloģisko un psiholoģisko atkarību raisoša viela iedarbojas uz smadzenēm vienlīdz ātri kā heroīns, kokaīns un marihuāna. Tāpat kā kokaīns nikotīns lielākajā daļā gadījumu izraisa spēcīgu atkarību, kas rada nepieciešamību pēc aizvien lielākas devas, lai sajustu to pašu iedarbību (sk. Nutt D., King L. A., Saulsbury W. et al. Development of a Rational Scale to Assess the Harm of Drugs of Potential Misuse. The Lancet, 2007, Vol. 369, Issue 9566, p. 2. Pieejams: scispace.com). Nikotīns negatīvi iedarbojas uz sirds un asinsvadu, elpošanas, kā arī nieru un reproduktīvo sistēmu, izraisot dažāda veida saslimšanas. Tāpat nikotīns kavē imūnsistēmas darbību, palielinot uzņēmību pret infekcijām un iekaisuma procesiem, kā arī veicina audzēju attīstību organismā (sk.: Nikotīns un nikotīna saindēšanās simptomi. Slimību un profilakses kontroles centrs, 2020. Pieejams: spkc.gov.lv; Mishra A., Chaturvedi P., Datta S. et al. Harmful Effects of Nicotine. Indian Journal of Medical and Paediatric Oncology, 2015, Vol. 36, Issue 2. Pieejams: pmc.ncbi.nlm.nih.gov). Pusaudžiem salīdzinājumā ar pieaugušām personām pietiek ar mazāku nikotīna daudzumu un īsāku laika periodu, lai izveidotos nikotīna atkarība. Nikotīnu saturošu izstrādājumu lietošana jaunībā rada ilgtermiņa strukturālas un funkcionālas izmaiņas smadzenēs, ieskaitot atmiņas traucējumus (sk.: Nikotīns un nikotīna saindēšanās simptomi. Slimību un profilakses kontroles centrs, 2020. Pieejams: spkc.gov.lv; Dwyer J. B., McQuown S. C., Leslie F. M. The Dynamic Effects of Nicotine on the Developing Brain. Pharmacology & Therapeutics, 2009, Vol. 122, Issue 2. Pieejams: pmc.ncbi.nlm.nih.gov). Pieaicinātā persona Mg. Pshyc. Nils Konstantinovs norāda, ka pusaudžiem nikotīna uzņemšana korelē arī ar dažādiem mentālās veselības traucējumiem (sk. lietas materiālu 2. sēj. 146. un 147. lp.). Savukārt pieaicinātā persona ārste narkoloģe Dr. llze Maksima norāda, ka nikotīna lietošana mazina arī pusaudžu spēju tikt galā ar stresa situācijām un būt adaptīviem (sk. lietas materiālu 2. sēj. 85. lp.). No Slimību profilakses un kontroles centra veiktā pētījuma "Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, 2022" izriet, ka Latvijā kopš 2020. gada ir novērojams elektronisko cigarešu - kas ir viens no elektronisko smēķēšanas ierīču veidiem - smēķētāju īpatsvara pieaugums no 1,3 līdz 8,2 procentiem to iedzīvotāju vidū, kuri tās smēķē regulāri. Slimību un profilakses kontroles centra pētījuma "Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums. 2022./2023: mācību gada aptaujas rezultāti un tendences" attiecas uz elektronisko cigarešu lietošanas izplatību 11, 13 un 15 gadus vecu skolēnu vidū, un šā pētījuma dati liecina, ka savas dzīves laikā vismaz vienu elektronisko cigareti ir izsmēķējuši kopumā 26,5 procenti skolēnu, savukārt pēdējo 30 dienu laikā - vismaz 14,2 procenti skolēnu. Salīdzinājumā ar 2018. gada datiem par elektronisko cigarešu lietošanas izplatību pēdējā mēneša laikā ir konstatējams izteikts kāpums, turklāt tieši 13 un 15 gadus vecu meiteņu vidū. Proti, 13 gadus vecu meiteņu vidū šis īpatsvars pieaudzis no sešiem līdz 14 procentiem, bet 15 gadu vecu meiteņu vidū - no 14 līdz 31 procentam. Atbilstoši Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra 2024. gada pētījuma "Tabaku un nikotīnu saturošu produktu lietošana, attieksme pret alternatīvajiem bezdūmu nikotīna produktiem" datiem elektronisko cigarešu smēķēšana visvairāk ir izplatīta tieši vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem, kur tās katru dienu lietoja 41 procents aptaujāto smēķētāju (sk. lietas materiālu 5. sēj. 42.-47. lp.). Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka Latvijā elektronisko cigarešu smēķēšanas izplatības pieaugums kopš 2020. gada ir bijis ievērojami straujāks nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Saskaņā ar Eirobarometra datiem 2023. gadā Latvijā elektronisko cigarešu smēķētāju īpatsvars vecuma grupā no 15 gadiem bija astoņi procenti aptaujāto, bet Eiropas Savienības dalībvalstu vidējais rādītājs bija trīs procenti. Latvijā kopš 2020. gada elektronisko cigarešu smēķētāju īpatsvars palielinājies par sešiem procentpunktiem, bet Eiropas Savienības dalībvalstīs - vidēji par vienu procentpunktu. Atbilstoši Eirobarometra pētījuma datiem 2023. gadā Latvijā no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm bijis augstākais to iedzīvotāju īpatsvars, kuri regulāri smēķēt sākuši tieši ar elektroniskajām cigaretēm, proti, 10 procenti, savukārt vidējais rādītājs Eiropas Savienības dalībvalstīs bija trīs procenti. Latvijā kopš 2020. gada šis rādītājs ir palielinājies par astoņiem procentpunktiem (sk. lietas materiālu 5. sēj. 45.-46. lp.). Tabakas un tās aizstājējproduktu aprites likuma 1. panta 30.1 punktā ietvertā aizstājējproduktu definīcija aptver šobrīd tirgū esošos beztabakas nikotīna spilventiņus un citus tabakas aizstājējproduktus, kas vēl varētu ienākt tirgū (sk. likumprojekta "Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā (48/Lp14)" paziņojumu Eiropas Komisijai par tehnisko noteikumu projektu. Pieejams: saeima.lv). Slimību profilakses un kontroles centrs, pamatojoties uz Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra 2024. gada pētījumu "Tabaku un nikotīnu saturošu produktu lietošana, attieksme pret alternatīvajiem bezdūmu nikotīna produktiem", norāda, ka salīdzinājumā ar 2022. gadu par pieciem procentpunktiem ir palielinājies arī beztabakas nikotīna spilventiņu lietojušo iedzīvotāju īpatsvars to iedzīvotāju vidū, kuri šo produktu lietojuši vismaz vienu reizi. Savukārt no Slimību profilakses un kontroles centra 2022. gada pētījuma "Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums" izriet, ka augstākais beztabakas nikotīna spilventiņu lietotāju īpatsvars vērojams 15 līdz 24 gadus vecu jauniešu vidū - starp sievietēm 5,3 procenti, bet vīriešiem 17,6 procenti (sk. lietas materiālu 5. sēj. 51. lp.). Tādējādi no pētījumiem izriet, ka kopumā Produktu patēriņš iedzīvotāju, tostarp bērnu un jauniešu, vidū ir pieaudzis, turklāt, neraugoties uz aizliegumu jauniešiem līdz 18 gadu vecumam iegādāties Produktus, daudzi jaunieši tos ir izmēģinājuši vai lietojuši. To pašu apliecina arī Valsts policijas norādītais, ka 2024. gadā 383 preventīvo reidu laikā izglītības iestādēs skolēniem tika izņemti 304 tabakas aizstājējprodukti, 198 uzpildes tvertnes šķidrumi un 405 elektroniskās smēķēšanas ierīces (sk. lietas materiālu 2. sēj. 167. lp.). No Konvencijas 5. panta 2. punkta "b" apakšpunkta izriet, ka dalībvalstis atbilstoši savām iespējām pieņem un ievieš efektīvus pasākumus nikotīna atkarības mazināšanai. Dalībvalstis tiek aicinātas šos pasākumus ieviest arī attiecībā uz elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm (sk.: Conference of the Parties to the World Health Organization Framework Convention on Tobacco Control, sixth session, Moscow, Russian Federation, 13-18 October, 2014, Conference of the Parties to the World Health Organization Framework Convention on Tobacco Control, seventh session, Delhi, India, 7-12 November, 2016. Pieejami: who.int). Pasaules Veselības organizācija vērsusi valstu uzmanību uz strauji pieaugošo elektronisko cigarešu patēriņu, īpaši bērnu un jauniešu vidū, kā arī norādījusi, ka elektronisko cigarešu lietošana jauniešiem līdz pat trim reizēm palielina iespēju, ka viņi nākotnē pāries uz tradicionālo cigarešu smēķēšanu (sk.: Tobacco and Nicotine Industry Tactics Addict Youth for Life. World Health Organization, 2024. Pieejams: who.int). Pētījumi liecina, ka tieši aromatizētājiem ir būtiska ietekme uz elektronisko cigarešu lietošanas pievilcīgumu. Aromatizētāju pievienošana nikotīnu saturošiem produktiem jo īpaši veicina bērnu un jauniešu piesaisti šo produktu pamēģināšanai un regulāras lietošanas uzsākšanai (sk.: Flavour Accessories in Tobacco Products Enhance Attractiveness and Appeal. World Health Organization, 2025, p. 1. Pieejams: who.int). Pasaules Veselības organizācija 2023. gadā publicēja ziņojumu, kurā aicināja valstis ierobežot elektronisko cigarešu smēķēšanas uzsākšanu un ieviest visaptverošu pieeju tabakas kontrolei. Valstis, kurās atļauta elektronisko cigarešu izplatīšana komerciālos nolūkos, tika aicinātas nekavējoties rīkoties un noteikt stingru regulējumu, lai mazinātu elektronisko cigarešu pievilcību jauniešiem un to radīto kaitējumu sabiedrībai. Lai sasniegtu šo mērķi, Pasaules Veselības organizācija aicināja dalībvalstis aizliegt aromatizētāju pievienošanu šiem produktiem (sk.: WHO Report on the Global Tobacco Epidemic. World Health Organization, 2023, p. 96; Report on the Scientific Basis of Tobacco Product Regulation: Ninth Report of a WHO Study Group. Geneva: World Health Organization, 2023, p. 26. Pieejams: iris.who.int). 20.2. Likumdevējs, pamatojot pirmo apstrīdēto normu nepieciešamību, norāda, ka, ierobežojot aromatizētāju pievienošanu, tiks mazināta Produktu pievilcība gados jaunu patērētāju, kā arī nesmēķētāju vidū un veicināta sabiedrības mazaizsargātāko grupu, tostarp pusaudžu un jauniešu, pasargāšana no to lietošanas uzsākšanas, kā arī tiks novērsti atkarību veidošanās riski. Vienlaikus, atļaujot tikai tādus aromatizētājus, kas rada tabakas garšu vai smaržu, tiks nodrošināts tas, ka tiem, kuri smēķē jau ilgstoši, kuri nevēlas vai nespēj atmest smēķēšanu, kā arī tiem, kuri šobrīd smēķē elektroniskās cigaretes vai lieto tabakas aizstājējproduktus, būs iespēja pāriet no tabaku saturošu produktu lietošanas uz tādu produktu lietošanu, kuri satur nikotīnu, vai arī turpināt lietot nikotīnu saturošus produktus. Tādus pašus ierobežojumus aromatizētāju izmantošanai, kādi attiecas uz elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumiem, ir nepieciešams attiecināt arī uz tabakas aizstājējproduktiem, lai mazinātu arī tabakas aizstājējproduktu pievilcību nesmēķētāju, pusaudžu un jauniešu vidū (sk. likumprojekta "Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā (48/Lp14)" paziņojumu Eiropas Komisijai par tehnisko noteikumu projektu. Pieejams: saeima.lv). Tabakas aprites likuma 3. panta piektās daļas 3. punktā jau pirms Grozījumu pieņemšanas bija noteikts aizliegums laist tirgū smēķēšanai paredzētus tabakas izstrādājumus, ja to sastāvā ir piedevas, kas atvieglo ieelpošanu vai nikotīna uzņemšanu. Atbilstoši Direktīvas 2014/40/ES 20. panta 3. punkta "c" apakšpunktā noteiktajai pieejai šāds pats aizliegums jau pirms Grozījumu pieņemšanas ar Tabakas un tās aizstājējproduktu aprites likuma 3. panta otrās daļas 4. punktu tika noteikts arī attiecībā uz elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumiem pievienojamām piedevām. Balstoties uz jaunākajiem pētījumiem par to, ka mentola, tā analogu un geraniola pievienošana tabakas izstrādājumiem atvieglo ieelpošanu un nikotīna uzņemšanu, likumdevējs noteica aizliegumu gan smēķēšanai paredzētajiem izstrādājumiem, gan arī elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumiem pievienot šīs konkrētās piedevas. Konkrētu piedevu noteikšanas nepieciešamību likumdevējs pamatojis arī ar nepieciešamību nodrošināt Tabakas un tās aizstājējproduktu aprites likumā noteikto prasību ievērošanu un atvieglot ierobežojumu uzraudzību un kontroli (sk. likumprojekta "Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā (48/Lp14)" paziņojumu Eiropas Komisijai par tehnisko noteikumu projektu. Pieejams: saeima.lv). Pieaicinātā persona ārste narkoloģe Dr. Ilze Maksima norāda, ka mentols padara toksiskās vielas aerosolu vieglāk ieelpojamu, tādējādi ļaujot uzņemt vairāk nikotīna, savukārt Veselības inspekcija norāda, ka šādas pašas īpašības piemīt arī geraniolam (sk. lietas materiālu 2. sēj. 85., 125.-128. lp.). Attiecībā uz beztabakas nikotīna spilventiņiem Pasaules Veselības organizācija norādījusi, ka tie ir jauns produkts, kas strauji iekaro tirgu, un vērsusi uzmanību uz to, ka tie ir kaitīgi veselībai, taču trūkst zinātnisku datu un pētījumu par šā produkta ilgtermiņa ietekmi uz veselību (sk.: Report on the Scientific Basis of Tobacco Product Regulation: Ninth Report of a WHO Study Group. Geneva: World Health Organization, 2023, pp. 61, 62. Pieejams: iris.who.int). No likumdošanas procesa materiāliem izriet, ka likumdevējs, nosakot sastāva ierobežojumus beztabakas nikotīna spilventiņiem, ir apzinājies to patēriņa pieaugumu iedzīvotāju, tostarp bērnu un jauniešu, vidū, kā arī to ietekmi uz veselību un nepieciešamību arī šim produktam noteikt stingrus ierobežojumus. Ņemot vērā to, ka trūkst pētījumu par beztabakas nikotīna spilventiņu ilgtermiņa ietekmi uz veselību, likumdevējs trešajā apstrīdētajā normā ietverto ierobežojumu, proti, maksimāli pieļaujamo nikotīna koncentrāciju, noteicis, rīkojoties piesardzības principa ietvaros. Piesardzības princips demokrātiskā tiesiskā valstī nozīmē to, ka nav jāgaida līdz brīdim, kad reāls kaitējums jau ir faktiski nodarīts. Pietiek ar pamatotām aizdomām par šāda kaitējuma iespējamību, lai valsts jau laikus veiktu efektīvus un samērīgus pasākumus nolūkā nepieļaut kaitējuma iestāšanos (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106 16.1. punktu). Arī Eiropas Savienības Tiesa savā judikatūrā ir norādījusi: no piesardzības principa izriet, ka tad, ja pastāv neskaidrība par cilvēku veselības riska esību vai apmēru, aizsargpasākumus var veikt, negaidot, kamēr šā riska esība un smagums tiks skaidri pierādīti (sk., piemēram, Eiropas Savienības Tiesas 2018. gada 12. aprīļa sprieduma lietā C-151/17 "Swedish Match" 38. punktu). 20.3. Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka indivīda un sabiedrības veselība ir vērtība, kurai ir neapšaubāma nozīme sabiedrības labklājības nodrošināšanā (sk. Satversmes tiesas 2025. gada 30. jūnija sprieduma lietā Nr. 2024-23-01 10. punktu). Attiecībā uz cilvēku veselības aizsardzību ir saprotams, ka likumdevējs rūpējies par visas sabiedrības, jo īpaši bērnu un jauniešu, fizisko un mentālo veselību, pasargājot to no nikotīna atkarības rašanās riskiem. Savukārt sabiedrības labklājība ir vērtējama ne tikai no finansiālās, bet arī no vispārcilvēciskās perspektīvas. Proti, līdztekus materiālās labklājības aspektiem jēdziens "sabiedrības labklājība" ietver arī nemateriālus aspektus, kas nepieciešami harmoniskai sabiedrības funkcionēšanai (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106 17. punktu). Aplūkojamā jautājumā sabiedrības labklājība un citu cilvēku tiesību uz veselību aizsardzība ir savstarpēji saistītas tiesības un intereses, kuras daļēji pārklājas un nav aplūkojamas atrauti citas no citas. To apliecina Satversmes ievadā ietvertais pienākums ikvienam rūpēties par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi, citstarp arī pret nākamajām paaudzēm. Apstrīdētajā regulējumā ietvertā pamattiesību ierobežojuma mērķis ir aizsargāt sabiedrības, jo īpaši bērnu un jauniešu, veselību un novērst iespējamos nikotīna atkarības veidošanās riskus. Līdz ar to apstrīdētajā regulējumā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir atzīstams par vienu no līdzekļiem, kas izmantojami citu cilvēku tiesību aizsardzībai. Sabiedrības locekļu veselība ir valstiski nozīmīgs jautājums, tādēļ atzīstams, ka attiecīgais ierobežojums kalpo arī tādam leģitīmam mērķim kā sabiedrības labklājības aizsardzība. Tātad apstrīdētajā regulējumā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi ir citu cilvēku tiesību aizsardzība un sabiedrības labklājība.