22. Article

Pamattiesību ierobežojums ir nepieciešams, ja nepastāv citi līdzekļi, kuri būtu tikpat iedarbīgi un kurus izvēloties pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk. Vērtējot to, vai leģitīmos mērķus var sasniegt arī citādi, saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmos mērķus vismaz tādā pašā kvalitātē (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 14. punktu un 2014. gada 7. jūlija sprieduma lietā Nr. 2013-17-01 28.2. punktu). Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka apstrīdētajā regulējumā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus bija iespējams sasniegt ar personas pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kurus likumdevējs nav apsvēris. Savukārt Saeima norāda, ka likumdevējs ir pienācīgi vērtējis dažādas iespējamās alternatīvas un izveidojis kompleksu pieeju sabiedrības veselības aizsardzībai. Saeima uzskata, ka ar Pieteikumu iesniedzēju norādītajiem alternatīviem līdzekļiem ierobežojuma leģitīmos mērķus nav iespējams sasniegt tādā pašā kvalitātē, kādā tie tiek sasniegti ar apstrīdēto regulējumu. 22.1. Lai pārliecinātos par to, vai pastāv personas pamattiesības mazāk ierobežojoši līdzekļi, jāņem vērā tiesību joma, uz kuru attiecas apstrīdētais regulējums, kā arī Latvijas starptautiskās saistības. Kā secināts iepriekš, ar Konvenciju dalībvalstis tiek aicinātas atbilstoši savām iespējām pieņemt un ieviest efektīvus pasākumus nikotīna atkarības mazināšanai (sk. šā sprieduma 20.1. punktu). Konvencijas noteikumi Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir saistoši, un tās īstenošanai ir pieņemta Direktīva 2014/40/ES (sk. Direktīvas 2014/40/ES preambulas 7. apsvērumu). Ar Tabakas un tās aizstājējproduktu aprites likumu citstarp ir ieviestas arī Direktīvā 2014/40/ES ietvertās prasības. Saskaņā ar Direktīvas 2014/40/ES preambulas 21. apsvērumu tās mērķis ir veicināt netraucētu tabakas un ar to saistīto izstrādājumu iekšējā tirgus darbību, par pamatu ņemot augsta līmeņa veselības, īpaši jauniešu veselības, aizsardzību. Direktīva 2014/40/ES neregulē ar beztabakas nikotīna spilventiņiem saistītus jautājumus, bet nosaka prasības attiecībā uz elektroniskajām cigaretēm un to uzpildes flakoniem. Saskaņā ar Direktīvas 2014/40/ES preambulas 37. apsvērumu dalībvalstīm būtu jānodrošina elektronisko cigarešu un to uzpildes flakonu atbilstība šajā direktīvā izvirzītajām prasībām. Attiecībā uz elektronisko cigarešu šķidrumam pievienojamām piedevām Direktīvas 2014/40/ES 20. panta 3. punkta "c" apakšpunktā ietverta prasība dalībvalstīm nodrošināt to, ka elektroniskajās cigaretēs nikotīnu saturošais šķidrums nesatur tādas piedevas, kuras saskaņā ar šīs direktīvas 7. panta 6. punktu aizliegts iekļaut tabakas izstrādājumos. Atbilstoši Direktīvas 2014/40/ES 7. panta 6. punkta "d" apakšpunktam tās ir arī piedevas, kuras atvieglo ieelpošanu vai nikotīna uzņemšanu. Savukārt attiecībā uz aromatizētāju pievienošanu elektronisko cigarešu šķidrumam minētais Eiropas Savienības tiesību akts regulējuma noteikšanu atstāj dalībvalstu ziņā. Tomēr dalībvalstīm, apsverot iespēju atļaut tirgū laist aromatizētus produktus, jāpatur prātā, ka šādi izstrādājumi var piesaistīt jauniešus un nesmēķētājus. Proti, katrai dalībvalstij ir saglabāta iespēja uzturēt spēkā vai ieviest savus tiesību aktus attiecībā uz aspektiem, kurus šī direktīva neregulē, un šie tiesību akti var tikt piemēroti visiem izstrādājumiem, kas tiek laisti attiecīgās valsts tirgū, ar noteikumu, ka tie ir saderīgi ar LESD un netraucē Direktīvas 2014/40/ES pilnīgu piemērošanu (sk. Direktīvas 2014/40/ES preambulas 47. un 55. apsvērumu). Tādējādi atbilstoši Direktīvai 2014/40/ES elektroniskajās cigaretēs nikotīnu saturošais šķidrums nedrīkst saturēt piedevas, kuras atvieglo ieelpošanu vai nikotīna uzņemšanu. Regulējuma noteikšana attiecībā uz aromatizētāju pievienošanu elektronisko cigarešu šķidrumiem ir atstāta pašu dalībvalstu ziņā. Turklāt ne Direktīva 2014/40/ES, nedz arī citi Eiropas Savienības tiesību akti neizvirza prasības attiecībā uz beztabakas nikotīna spilventiņiem. Tādēļ valstīm ir rīcības brīvība nacionālajā regulējumā noteikt prasības arī attiecībā uz šo produktu. Kā izriet no Atbildīgās komisijas 2022. gada 10. maija sēdes materiāliem, likumdevējs ir apzinājies to, ka Direktīva 2014/40/ES aromatizētāju izmantošanas ierobežojumu noteikšanu atstāj dalībvalstu ziņā, kā arī to, ka minētā direktīva neregulē ar beztabakas nikotīna spilventiņiem saistītus jautājumus (sk. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas 2022. gada 10. maija sēdes audioierakstu. Pieejams: saeima.lv). Likumdevējs ir konkretizējis piedevas, kuras atbilstoši Direktīvai 2014/40/ES ir aizliegts pievienot tabakas izstrādājumiem, un atbilstoši šīs direktīvas 20. panta 3. punkta "c" apakšpunktam ir šo regulējumu attiecinājis arī uz elektronisko cigarešu un citu elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumiem. Eiropas Savienības Tiesa norādījusi, ka attiecībā uz sabiedrības veselību dalībvalsts pati var izlemt, ciktāl tā vēlas nodrošināt sabiedrības veselības aizsardzību un kādā veidā šis mērķis ir sasniedzams. Tā kā šīs aizsardzības apmērs dažādās valstīs var būt atšķirīgs, dalībvalstīm šajā jomā ir piešķirta rīcības brīvība (sal. sk. Eiropas Savienības Tiesas 2013. gada 5. decembra sprieduma apvienotajās lietās C-159/12 līdz C-161/12 59. punktu). Pasaules Veselības organizācija savās rekomendācijās aicina dalībvalstis izmantot kompleksu pieeju nikotīnu saturošu produktu patēriņa ierobežošanai (sk.: WHO FCTC Urges Parties to Prohibit Ingredients Used to Increase Product Attractiveness and Palatability. World Health Organization, 2025. Pieejams: fctc.who.int) . 22.1.1. Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus var sasniegt ar personas pamattiesības mazāk ierobežojošu līdzekli - nosakot stingrākas prasības attiecībā uz to, no kāda vecuma personas drīkst Produktus iegādāties. Pieteikuma iesniedzēja SIA "Pro Vape" atsaucas uz Jaunzēlandes pieredzi un piedāvā noteikt absolūtu aizliegumu iegādāties Produktus nākamajām paaudzēm, proti, personām no konkrēta dzimšanas gada. Atbildīgās komisijas sēdēs tika vērtēti Grozījumu likumprojekta Nr. 48/Lp14 otrajam lasījumam iesniegtie deputātu priekšlikumi par vecuma cenza paaugstināšanu Produktu iegādei. Plašu diskusiju rezultātā likumdevējs kā vienu no kompleksajiem nikotīnu saturošu produktu patēriņa ierobežošanas pasākumiem izvēlējās produktus iegādāties tiesīgo personu vecuma paaugstināšanu no 18 uz 20 gadiem, tātad šobrīd Produktus iegādāties atļauts personām no 20 gadu vecuma (sk. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas 2023. gada 7. februāra un 1. marta sēžu audioierakstus. Pieejami: saeima.lv). No Atbildīgās komisijas un Saeimas sēžu materiāliem izriet, ka likumdevējs ir apzinājis arī ar Jaunzēlandē ieviesto regulējumu, tomēr priekšlikums par tā pārņemšanu neguva atbalstu, jo attiecīgais ierobežojums tika uzskatīts par mazāk samērīgu vecuma cenza alternatīvu (sk. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas 2023. gada 1. marta sēdes audioierakstu un Saeimas 2023. gada 23. marta sēdes stenogrammu. Pieejami: saeima.lv). Tādējādi likumdevējs, pieņemot Grozījumus, ne tikai ir noteicis apstrīdētajās normās ietvertās prasības attiecībā uz Produktu sastāvu, bet arī kompleksi ar šīm prasībām paaugstinājis vecumu, no kāda personas var Produktus iegādāties. Turklāt no pētījumiem izriet, ka, neraugoties uz līdz šim noteikto aizliegumu bērniem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam iegādāties Produktus, daudzi bērni un jaunieši tos tomēr ir izmēģinājuši vai lietojuši. Tātad aizliegums iegādāties Produktus pats par sevi nepadara tos mazāk pievilcīgus bērnu un jauniešu vidū. Līdz ar to vēl stingrāka vecuma cenza noteikšana Produktu iegādes kontekstā pati par sevi nav uzskatāma par alternatīvu līdzekli, kas ļautu sasniegt apstrīdētajā regulējumā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus tādā pašā kvalitāte. 22.1.2. SIA "Pro Vape" norāda, ka par saudzējošākiem līdzekļiem varētu atzīt arī stingrāku ierobežojumu noteikšanu Produktu fiziskajai pieejamībai specializētajās mazumtirdzniecības vietās, izvirzot prasības gan attiecībā uz pašām tirdzniecības vietām un to izskatu, gan arī Produktu iepakojumu. Arī pēc MASS Industry SIA ieskata, ar ierobežojumu noteikšanu tirdzniecības vietām, kurās iespējams iegādāties beztabakas nikotīna spilventiņus, kā arī ar Grozījumos noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz to iepakojumu būtu iespējams sasniegt likumdevēja izvirzītos leģitīmos mērķus. Tabakas un tās aizstājējproduktu aprites likumā jau pirms Grozījumu pieņemšanas bija noteikti ierobežojumi attiecībā uz elektronisko smēķēšanas ierīču pieejamību mazumtirdzniecības vietās, kā arī ierobežojumi attiecībā uz šo ierīču iepakojumu. Ar Grozījumiem šie ierobežojumi tika attiecināti arī uz tabakas aizstājējproduktiem, tostarp nikotīna spilventiņiem. Saskaņā ar Tabakas un tās aizstājējproduktu aprites likuma 9. panta piekto daļu mazumtirdzniecības vietās ir aizliegts izvietot Produktus tā, lai pircējs tos un attiecīgās preču zīmes varētu redzēt. Saskaņā ar minēto normu pircējs mazumtirdzniecības vietās informāciju par konkrētu Produktu var iegūt tikai tad, kad palūdz pārdevēju parādīt informācijas lapu. Ar Grozījumiem likumdevējs Tabakas un tās aizstājējproduktu aprites likuma 9. pantu ir papildinājis ar ceturto daļu, kas aizliedz ražot un laist tirgū Produktus, kas vizuāli atgādina saldumus, uzkodas vai rotaļlietas un var piesaistīt nepilngadīgu personu interesi. Eiropas Savienības Tiesa norādījusi, ka aizliegums laist tirgū tabakas izstrādājumus ar aromātu ir efektīvāks par brīdinājumu uz attiecīgā produkta iepakojuma. Tas apliecina, ka produkts, kuram pievienots aromatizētājs, ir tikpat kaitīgs veselībai kā produkts, kuram aromatizētājs nav pievienots, jo aromatizētāju esība Produktu sastāvā pati par sevi var veicināt šo Produktu lietošanu (sal. sk. Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 4. maija sprieduma lietā C-358/14 95. punktu). Šī atziņa ir vienlīdz attiecināma arī uz nikotīnu saturošiem aromatizētajiem Produktiem. Lai arī pirms Grozījumu, tostarp apstrīdētā regulējuma, pieņemšanas jau bija noteikti ierobežojumi attiecībā uz elektronisko smēķēšanas ierīču iegādi mazumtirdzniecības vietās, kā arī ierobežojumi attiecībā uz to iepakojumu, elektronisko cigarešu patēriņš, pēc Slimību profilakses un kontroles centra pētījumu datiem, tomēr turpināja pieaugt (sk. šā sprieduma 20.1. punktu). Tādējādi secināms, ka ierobežojumi attiecībā uz Produktu pieejamību mazumtirdzniecības vietās, kā arī attiecībā uz Produktu iepakojumu paši par sevi nepadara Produktus mazāk pievilcīgus patērētājiem, sevišķi bērniem un jauniešiem. Tāpat Produktu pievilcību patērētājiem būtiski nemazinātu ierobežojumi attiecībā uz specializēto mazumtirdzniecības vietu izskatu un to atrašanās vietu. Savukārt apstrīdētajā regulējumā noteiktās prasības mazina Produktu pievilcību neatkarīgi no vietas, kur tie ir pieejami. Tātad ierobežojumi attiecībā uz Produktu iepakojumu un pieejamību specializētajās mazumtirdzniecības vietās ir uzskatāmi par vienu no līdzekļiem uz nikotīnu saturošu Produktu patēriņa samazināšanu vērsto komplekso pasākumu ietvaros, bet nav uzskatāmi par alternatīvu līdzekli, kas pats par sevi nodrošinātu apstrīdētajā regulējumā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanu tādā pašā kvalitātē. 22.1.3. Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, par vienlīdz efektīviem alternatīviem līdzekļiem pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai varētu uzskatīt stingrāku sodu un atbildības uzlikšanu par nikotīnu saturošu Produktu tirgošanu un nodošanu nepilngadīgām personām. SIA "Pro Vape" norāda, ka par alternatīviem līdzekļiem būtu uzskatāma finansējuma nodrošināšana Valsts policijai un citām valsts iestādēm, kas nodarbojas ar administratīvo pārkāpumu novēršanu un atkarību mazināšanu, lai tās efektīvāk ierobežotu nepilngadīgo personu piekļuvi Produktiem un pasargātu tās no kaitīgajām Produktu lietošanas sekām, vai ka likumdevējs būtu varējis uzticēt pašvaldībām vēl lielāku kontroli pār nikotīnu saturošu produktu apriti to administratīvajā teritorijā. Ar Grozījumiem likumdevējs kā vienu no kompleksajiem pasākumiem nikotīnu saturošu produktu izplatības ierobežošanai ir noteicis lielākus sodus par Produktu pārdošanu personām, kuras jaunākas par 20 gadiem. Satversmes tiesa jau ir konstatējusi, ka ar grozījumiem Krimināllikumā un likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" likumdevējs ir noteicis kriminālatbildību par Produktu nelegālu apriti (sk. šā sprieduma 21.3. punktu). Turklāt ar Grozījumiem likumdevējs ir paplašinājis arī pašvaldību iespējas kontrolēt nikotīnu saturošo Produktu apriti to administratīvajā teritorijā, paredzot pašvaldības policijas kompetenci uzraudzīt, vai tiek ievērots aizliegums pārdot Produktus ar distances saziņas līdzekļiem (sk. Grozījumu 17. pantu). Tomēr lielāku sodu un atbildības noteikšana, kā arī papildu tiesību piešķiršana pašvaldībām attiecībā uz nikotīnu saturošo produktu kontroli pati par sevi nespētu nodrošināt sabiedrības veselības un labklājības aizsardzību tikpat lielā mērā kā apstrīdētajā regulējumā ietvertās prasības attiecībā uz Produktu sastāvu, kuras vērstas uz Produktu pievilcības mazināšanu patērētāju, sevišķi bērnu un jauniešu, vidū. Tādējādi pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus tādā pašā kvalitātē nav iespējams sasniegt tikai ar stingrāku sodu un atbildības noteikšanu, kā arī plašākas kontroles piešķiršanu pašvaldībām. Savukārt SIA "Pro Vape" apsvērumi par nepieciešamību piešķirt papildu finansējumu Valsts policijai un citām valsts iestādēm, kas nodarbojas ar administratīvo pārkāpumu novēršanu un atkarības mazināšanu, ir saistīti ar iespējām uzlabot spēkā esošā normatīvā regulējuma piemērošanu. Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka iespējamā tiesību normu piemērošanas uzlabošana nav vērtējama kā alternatīvs leģitīmo mērķu sasniegšanas līdzeklis (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2019-05-01 23.1. punktu). 22.1.4. Tāpat, pēc SIA "Pro Vape" ieskata, alternatīvs līdzeklis ar apstrīdēto regulējumu noteikto ierobežojumu leģitīmo mērķu sasniegšanai varētu būt augstāku nodokļu likmju noteikšana visiem nikotīnu saturošiem produktiem. Šī pieteikuma iesniedzēja norāda arī uz iespēju ierobežot nikotīnu saturošu Produktu ievešanu Latvijas teritorijā no citām valstīm. Ir pierādīts, ka ar augstākām nodokļu likmēm tiešām ir iespējams samazināt veselībai kaitīgu produktu patēriņu. Arī Pasaules Veselības organizācija kā vienu no pasākumiem Produktu patēriņa samazināšanai iesaka nodokļu likmju celšanu nikotīnu saturošiem produktiem (sk.: Hooking the Next Generation: How the Tobacco Industry Captures Young Customers. World Health Organization, 2024, p. 15. Pieejams: iris.who.int). Likumdevējs 2024. gada 4. decembrī pieņēma grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli", paredzot Produktiem augstāku nodokļa likmi, citstarp ar mērķi tādā veidā mazināt to pieejamību patērētājiem. Tomēr jāņem vērā, ka ar nodokļu likmju paaugstināšanu Produktu pievilcību un iespēju tos iegādāties var samazināt tikai tai patērētāju daļai, kuru visvairāk ietekmē šādas izmaiņas, bet nevar īstenot likumdevēja ieceri vispār samazināt Produktu pievilcību. Tātad ar nodokļu likmju paaugstināšanu vien nav iespējams sasniegt mērķi - visas sabiedrības veselības un labklājības aizsardzība - tikpat efektīvi, kā to nodrošina apstrīdētais regulējums kopsakarā ar citiem kompleksiem pasākumiem nikotīnu saturošu Produktu patēriņa ierobežošanai. Stingrāku ierobežojumu noteikšana nikotīnu saturošu Produktu ievešanai Latvijā arī nav uzskatāma par alternatīvu līdzekli apstrīdētajā regulējumā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai, jo šāds risinājums pats par sevi nemazinātu Latvijā ražotu Produktu pievilcību patērētājiem. 22.1.5. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs ir noteicis kompleksu pieeju nikotīnu saturošu Produktu pieejamības mazināšanai visas sabiedrības veselības un labklājības aizsardzības labad un apstrīdētais regulējums ir daļa no šā mērķa sasniegšanai ieviesto komplekso pasākumu kopuma. Pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus tādā pašā kvalitātē nevarētu sasniegt ar kādu atsevišķu pasākumu vien. 22.2. MASS Industry SIA norāda, ka trešajā apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus tādā pašā kvalitāte varētu sasniegt, arī pieļaujot augstāku nikotīna koncentrāciju beztabakas nikotīna spilventiņos - no 12 līdz 20 miligramiem uz gramu. Savukārt papildus paskaidrojumos šī pieteikuma iesniedzēja norāda, ka arī tad, ja noteiktā maksimālā nikotīna koncentrācija beztabakas nikotīna spilventiņā būtu seši līdz astoņi miligrami uz gramu, pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi varētu tikt sasniegti. No likumdošanas procesa materiāliem izriet, ka likumdevējs Atbildīgās komisijas un tās apakškomisijas sēdēs vērtējis arī iespēju paredzēt augstāku maksimālo nikotīna koncentrāciju beztabakas nikotīna spilventiņos, bet secinājis, ka augstāka nikotīna koncentrācija varētu būtiski apdraudēt sabiedrības veselību (sk. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas 2021. gada 18. maija un 14. septembra, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas 2022. gada 10. maija un 2023. gada 24. janvāra sēžu audioierakstus. Pieejami: saeima.lv). Arī Veselības inspekcija un Veselības ministrija norāda uz nesmēķējošu vai neregulāri smēķējošu personu paaugstināto risku saindēties ar nikotīnu, uzsākot beztabakas nikotīna spilventiņu lietošanu. Savukārt bērniem aptuveni10 miligramu nikotīna deva var izrādīties letāla. Par augstākas nikotīna koncentrācijas bīstamību bērniem liecina arī tas, ka 2023. un 2024. gadā Latvijā reģistrēti četri gadījumi, kad fiksēta nepilngadīgu personu smaga saindēšanās ar beztabakas nikotīna spilventiņiem (sk. lietas materiālu 2. sēj. 162. lp., 4. sēj. 131. lp.). Satversmes tiesa jau secinājusi, ka likumdevēja noteiktā maksimālā nikotīna koncentrācija beztabakas nikotīna spilventiņā - četri miligrami uz gramu - ir piemērota leģitīmo mērķu sasniegšanai (sk. šā sprieduma 21.1.2. punktu). Likumdevējam, izvēloties kādu no vairākiem leģitīmā mērķa sasniegšanai piemērotiem līdzekļiem, ir vērtēšanas un lemšanas tiesības. Ja likumdevējs savas rīcības brīvības ietvaros nolūkā aizsargāt sabiedrības veselību nolēmis, ka piemērotākais risinājums ir noteikt par maksimāli pieļaujamo nikotīna koncentrāciju beztabakas nikotīna spilventiņā četrus miligramus uz gramu un šādam risinājumam ir objektīvs un racionāls pamats, tad par saudzējošāku līdzekli nevar atzīt citas, proti, augstākas maksimālās nikotīna koncentrācijas noteikšanu attiecīgajam produktam. Tātad, pieļaujot augstāku nikotīna koncentrāciju beztabakas nikotīna spilventiņos, pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus nebūtu iespējams sasniegt tādā pašā kvalitātē. 22.3. MASS Industry SIA norāda, ka likumdevējs būtu varējis nevis noteikt vispārēju aizliegumu attiecībā uz aromatizētājiem, bet aizliegt tikai atsevišķu konkrētu aromatizētāju pievienošanu Produktiem. No likumdošanas procesa materiāliem izriet, ka diskusijas par aizliegumu pievienot Produktiem aromatizētājus ir risinājušās vairākās Atbildīgās komisijas un tās apakškomisijas sēdēs, kurās vērtēti arī priekšlikumi noteikt izņēmumus no minētā aizlieguma. Veselības ministrija norādīja, ka pasaules tirgū ir vairāk nekā 16 000 aromatizētāju, tādēļ praksē aizliegto aromatizētāju saraksts būtu grūti uzturams (sk. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas 2021. gada 23. marta un 6. aprīļa, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas 2022. gada 10. maija un 2023. gada 23. un 24. maija sēžu audioierakstus. Pieejami: saeima.lv). Atbildīgajā komisijā tika vērtēts jautājums par mentola un tabakas aromatizētāju pieļaujamību produktu sastāvā. Veselības ministrija, Veselības inspekcija, kā arī ārstniecības personas vērsa Atbildīgās komisijas sēdes dalībnieku uzmanību uz to, ka Produktu sastāvā iekļauts mentols kalpo ne tikai kā aromatizētājs, bet arī kā piedeva, kas atvieglo nikotīna uzņemšanu. No likumdošanas procesa materiāliem izriet, ka Atbildīgās komisijas un tās apakškomisijas sēdēs likumdevējs vērtējis aromatizētāju pievilcību un nozīmi Produktu lietošanas uzsākšanā, mentola ietekmi uz nikotīna uzņemšanu, kā arī citās valstīs noteikto regulējumu par aromatizētājiem (sk. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas 2021. gada 27. aprīļa sēdes, kā arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas 2023. gada 23. maija sēdes audioierakstus un likumprojekta "Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā (48/Lp14)" paziņojumu Eiropas Komisijai par tehnisko noteikumu projektu. Pieejami: saeima.lv). Ņemot vērā to, ka Produktiem pievienojamo aromatizētāju klāsts ir ļoti plašs un ražotāji pastāvīgi veido jaunas aromatizētāju kombinācijas, secināms, ka aizliegto aromatizētāju saraksta izveide tādā pašā kvalitātē nepalīdzētu piepildīt likumdevēja ieceri samazināt Produktu, tajā skaitā beztabakas nikotīna spilventiņu, pievilcību patērētāju, sevišķi bērnu, jauniešu un citu riska grupu, vidū, lai pasargātu patērētājus no nikotīna atkarības un veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar Produktu lietošanu. Turklāt tādā gadījumā, ja likumdevējs pēc šā jautājuma izvērtēšanas ir secinājis, ka piemērotākais risinājums ir noteikt aizliegumu aromatizētāju pievienošanai Produktiem, atsevišķā sarakstā iekļaujot tos atļautos aromatizētājus, kuriem piemīt tabakas smarža vai garša, un šādai izvēlei ir objektīvs un racionāls pamats, par saudzējošāku līdzekli nevar atzīt citu risinājumu. Tātad atļauto Produktiem pievienojamo aromatizētāju saraksta izveide, paplašinot to klāstu, nesasniegtu pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus tādā pašā kvalitātē. 22.4. Pēc SIA "Pro Vape" ieskata, par vēl vienu saudzējošāku līdzekli pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai varētu uzskatīt praktisku sociālo problēmu risinājumu ieviešanu, proti, skolu aprīkošanu ar detektoriem, kas reaģē uz elektronisko smēķēšanas ierīču izdalīto tvaiku, kā arī sabiedrības, it sevišķi skolēnu, izglītošanu par nikotīna atkarību un veidiem, kā no tās iespējams atbrīvoties. Sabiedrības, it sevišķi skolēnu, izglītošana par nikotīnu saturošu produktu lietošanas sekām ir svarīgs preventīvs pasākums, kas laika gaitā var veicināt Produktu patēriņa samazināšanos. Tomēr jāņem vērā, ka likumdevējam, reaģējot uz Pasaules Veselības organizācijas paziņojumiem un Slimību profilakses un kontroles centra datiem par Produktu patēriņa pieaugumu, it sevišķi bērnu un jauniešu vidū, bija jārod tādi risinājumi, kas dotu rezultātu ne tikai ilgtermiņā, bet pēc iespējas ātrāk. SIA "Pro Vape" piedāvātie praktiskie risinājumi ir vērsti uz rezultātu sasniegšanu tālākā nākotnē un nav uzskatāmi par tikpat efektīvu līdzekli likumdevēja noteikto leģitīmo mērķu sasniegšanai. Tādējādi nepastāv citi, saudzējošāki līdzekļi, ar kuriem pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus būtu iespējams sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē.