23. Article

Visbeidzot Satversmes tiesai, vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, ir jāpārbauda arī tā atbilstība, proti, jāpārbauda, vai nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas tās pamattiesību ierobežojuma rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Līdz ar to Satversmes tiesai ir jānoskaidro izskatāmajā lietā līdzsvarojamās intereses un tas, vai ar apstrīdēto regulējumu ir panākts taisnīgs līdzsvars starp dažādajām tiesībām un likumiskajām interesēm. Izskatāmajā lietā ir samērojamas komersanta - SIA "Pro Vape" - tiesības veikt komercdarbību un gūt peļņu no Produktu ražošanas un izplatīšanas, kā arī komersanta - MASS Industry SIA - tiesības veikt komercdarbību un gūt peļņu no beztabakas nikotīna spilventiņu izplatīšanas un ar apstrīdētajā regulējumā noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmajiem mērķiem aptvertās citu cilvēku veselības un sabiedrības labklājības intereses. Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka apstrīdētais regulējums liedz Latvijas tirgū piedāvāt Produktus pilngadīgām personām, kas līdz šā regulējuma spēkā stāšanās brīdim Produktus iegādājušās legāli un par to iegādi maksājušas nodokļus. Nav šaubu par to, ka komercdarbība ir svarīga valsts ekonomikas attīstībai un komercdarbības traucējumi nelabvēlīgi ietekmē ne vien pašus komersantus, bet arī visu valsts ekonomiku. Tomēr izskatāmajā lietā ir jāņem vērā ar apstrīdēto regulējumu aizsargāto tiesību un likumisko interešu nozīme. Tiesības uz veselības aizsardzību tieši attiecas uz ikvienu personu un ir būtisks priekšnoteikums jebkuru citu personas pamattiesību īstenošanai. No apstrīdētajā regulējumā ietvertā pamattiesību ierobežojuma labumu gūst gan katrs atsevišķais indivīds, gan visa sabiedrība, jo šis regulējums, kas vērsts uz Produktu pievilcības mazināšanu, sargā ikvienu personu, it sevišķi bērnus un jauniešus, kā arī personas, kas iepriekš Produktus nav lietojušas, no nikotīna atkarības veidošanās un veselības riskiem, kas saistīti ar Produktu lietošanu. Ar apstrīdēto regulējumu tiek mazināta turpmākā valsts veselības sistēmas noslodze un attiecīgie saslimšanas riski nākamajām paaudzēm. Ņemot vērā Produktu patēriņa straujo pieaugumu un ar to saistītos veselības apdraudējumus, atsevišķu komersantu likumiskās intereses nevar tikt stādītas augstāk par visas sabiedrības interesēm. Turklāt jāņem vērā, ka ar apstrīdēto regulējumu Pieteikumu iesniedzējām nav aizliegts nodarboties ar komercdarbību un gūt no tās peļņu. Proti, Pieteikumu iesniedzējām nav noteikts absolūts aizliegums pievienot Produktiem piedevas vai aromatizētājus, bet ir noteiktas prasības attiecībā uz Produktu sastāvu, kuras ievērojot Pieteikumu iesniedzējas var turpināt savu komercdarbību un Latvijas tirgū piedāvāt Produktus, kuri atbilst pirmajās un otrajās apstrīdētajās normās noteiktajām prasībām. Tāpat likumdevējs nav vispār aizliedzis Latvijas tirgū izplatīt beztabakas nikotīna spilventiņus, bet ir noteicis prasības attiecībā uz to sastāvu. Līdz ar to apstrīdētais regulējums ir daļa no to komplekso pasākumu kopuma, kuri mazina Produktu pievilcību patērētāju vidū, bet neliedz komersantiem Produktus ražot un izplatīt. Pieņemot apstrīdēto regulējumu, likumdevējs nav rīkojies pretēji tiesību sistēmā jau esošam regulējumam, kas pieļauj Produktu pieejamību patērētājiem. Pēc MASS Industry SIA ieskata, likumdevējs ar pirmajām apstrīdētajām normām un trešo apstrīdēto normu ir noteicis LESD 34. pantam neatbilstošus ierobežojumus, kas kavē brīvu preču apriti Eiropas Savienībā. LESD 34. pants noteic, ka dalībvalstu starpā ir aizliegti importa kvantitatīvie ierobežojumi un citi pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību. Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka par pasākumiem ar kvantitatīviem importa ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību, kuri aizliegti ar LESD 34. pantu, ir jāuzskata dalībvalsts pasākumi, kuru mērķis vai sekas ir nelabvēlīgāka attieksme pret citu dalībvalstu precēm, kā arī ikviens cits pasākums, kas vienas valsts izcelsmes precēm kavē piekļuvi citas dalībvalsts tirgum, ja vien attiecīgo pasākumu nevar objektīvi attaisnot ar kādu no LESD 36. pantā minētajiem vispārējo interešu apsvērumiem vai primāriem vispārējo interešu apsvērumiem. Jebkurā gadījumā minētajiem valsts pasākumiem ir jābūt piemērotiem izvirzītā mērķa sasniegšanai un tie nedrīkst pārsniegt to, kas nepieciešams šā mērķa sasniegšanai (sal. sk., piemēram, Eiropas Savienības Tiesas 2009. gada 10. februāra sprieduma lietā C‑110/05 37. un 59. punktu, kā arī 2022. gada 10. februāra sprieduma lietā C-499/20 "DIMCO Dimovasili M.I.K.E." 28. punktu). Satversmes tiesa jau konstatēja, ka atbilstoši Direktīvai 2014/40/ES elektroniskajās cigaretēs nikotīnu saturošais šķidrums nedrīkst saturēt piedevas, kas atvieglo ieelpošanu vai nikotīna uzņemšanu, savukārt attiecībā uz aromatizētāju pievienošanu Produktiem Direktīva 2014/40/ES dalībvalstīm atstāj rīcības brīvību. Turklāt ne Direktīva 2014/40/ES, ne citi Eiropas Savienības tiesību akti nenosaka prasības attiecībā uz beztabakas nikotīna spilventiņiem un atstāj dalībvalstīm rīcības brīvību arī šajā aspektā. Lai gan no lietas materiāliem nav gūstams apstiprinājums tam, ka likumdevējs, pieņemot pirmās apstrīdētās normas un trešo apstrīdēto normu, būtu vērtējis to atbilstību Eiropas Savienības tiesībām brīvas preču aprites jomā, Satversmes tiesai nav pamata uzskatīt, ka šīs apstrīdētās normas neatbilstu LESD 34. pantam. Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka apstrīdētajā regulējumā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīmi mērķi un tas ir piemērots un nepieciešams šo mērķu sasniegšanai. Turklāt Satversmes tiesai nav pamata uzskatīt, ka apstrīdētajā regulējumā ietvertais pamattiesību ierobežojums būtu noteikts kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzeklis LESD 36. panta izpratnē. Attiecībā uz SIA "Pro Vape" argumentu, ka likumdevējs nav pamatojis pirmo un otro apstrīdēto normu piemērošanai paredzēto pārejas periodu, Satversmes tiesa ņem vērā to, ka pirmās apstrīdētās normas stājās spēkā nepilnu gadu pēc to pieņemšanas, bet otrās apstrīdētās normas - nedaudz vairāk kā sešus mēnešus pēc to pieņemšanas. Nosakot šādu pārejas periodu, likumdevējs ir uzklausījis un ņēmis vērā Tabakas un tās aizstājējproduktu aprites likuma regulētās nozares pārstāvju viedokli par laiku, kas nozarei nepieciešams, lai pielāgotos prasībām attiecībā uz produktu sastāvu. Proti, no likumdošanas procesa materiāliem izriet, ka Atbildīgās komisijas 2023. gada 19. decembra sēdē biedrības "Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienība" pārstāvis norādījis: lai komersanti varētu sagatavoties Grozījumu likumprojektā Nr. 48/Lp14 ietvertajām prasībām, tajā skaitā apstrīdētajam regulējumam, būtu nosakāms vismaz pusgadu ilgs pārejas periods (sk. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas 2023. gada 19. decembra sēdes audioierakstu. Pieejams: saeima.lv). Tāpat Satversmes tiesai nav pamata apšaubīt to, ka arī nepilnu gadu ilgais pārejas periods līdz trešās apstrīdētās normas spēkā stāšanās brīdim ir pietiekams, lai atzītu, ka ir nodrošināta saudzējoša pāreja uz jauno tiesisko regulējumu. Tādējādi komersantiem bija pietiekami daudz laika, lai pielāgotu savu komercdarbību apstrīdētajā regulējumā noteiktajām prasībām attiecībā uz Produktu sastāvu. Konkrētajā gadījumā starp personas īpašumtiesību un sabiedrības veselības interesēm ir panākts taisnīgs līdzsvars, jo apstrīdētais regulējums kalpo plašākam un ilgtermiņa mērķim - sabiedrības kā vienota veseluma veselības un labklājības aizsardzībai, nevis atsevišķu personu mantiskajām interesēm. Līdz ar to sabiedrības ieguvums no apstrīdētajā regulējumā ietvertā ierobežojuma ir lielāks nekā Pieteikumu iesniedzējām radītās nelabvēlīgās sekas. Tādējādi apstrīdētajā regulējumā noteiktais pamattiesību ierobežojums ir samērīgs un apstrīdētais regulējums atbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.