8. Article

Pieaicinātā persona - Veselības inspekcija - uzskata, ka Tabakas un tās aizstājējproduktu aprites likuma 3. panta pirmās daļas 8. punkts, 3. panta otrās daļas 4. punkts, 3. panta piektās daļas 3. punkts, ciktāl tas attiecas uz šā likuma 3. panta otrās daļas 4. punktā norādītajām piedevām, un 3. panta 5.1 daļas 3. punkts un pielikums atbilst Satversmes 105. panta pirmajos trijos teikumos ietvertajām tiesībām uz īpašumu un ka Tabakas un tās aizstājējproduktu aprites likuma 3. panta pirmās daļas 8. punkts, 3. panta 5.1 daļas 3. punkts, kā arī pielikums atbilst Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam. 8.1. Nikotīna atkarības problemātika ir nostiprināta starptautiskā līmenī gan Konvencijā, gan arī Direktīvā 2014/40/ES. Šo tiesību aktu mērķis ir aizsargāt tagadējās un nākamās paaudzes, ieviešot efektīvus pasākumus tabakas patēriņa novēršanai un mazināšanai, tostarp nikotīna atkarības novēršanai un mazināšanai. Tiesību aktos ietvertie pasākumi attiecībā uz Produktu sastāvu ir vērsti uz sabiedrības veselības aizsardzību, samazinot nikotīnu saturošu produktu pieejamību un kaitīgo vielu ietekmi un vienlaikus veicinot preventīvas pret atkarību no nikotīna vērstas darbības. Direktīva 2014/40/ES tieši neparedz regulējumu attiecībā uz tabakas aizstājējproduktiem, proti, nikotīna spilventiņiem. Tomēr likumdevējs atbilstoši minētās direktīvas preambulas 55. apsvērumam varēja noteikt ierobežojumus attiecībā uz tabakas aizstājējproduktiem, atzīstot nepieciešamību aizsargāt sabiedrības veselību. Direktīvā 2014/40/ES izmantotā juridiskā tehnika apliecina, ka Eiropas Savienības likumdevējs ir paredzējis aizliegt gan tabakas izstrādājumiem, gan arī elektroniskajām cigaretēm pievienot vienas un tās pašas piedevas. Pārņemot Direktīvas 2014/40/ES prasības Tabakas un tās aizstājējproduktu aprites likumā, Latvijas likumdevējs ir izvēlējies līdzīgu juridisko tehniku. Komersantiem jau no Tabakas aprites likuma publicēšanas brīža bija zināms tas, ka prasības attiecībā uz elektronisko cigarešu sastāvu ir noteiktas ar atsauci uz tabakas izstrādājumiem izvirzītajām prasībām un ir identiskas ar tām. Ņemot vērā to, ka nikotīna uzņemšana no elektroniskajām cigaretēm ir tikpat bīstama kā no tradicionālajām cigaretēm, ir nepieciešama līdzvērtīgu prasību uzturēšana. Aizliegums laist tirgū smēķēšanai paredzētus tabakas izstrādājumus, kuru sastāvā ir piedevas, kas atvieglo ieelpošanu vai nikotīna uzņemšanu, pastāv jau kopš 2016. gada 20. maija, kad stājās spēkā Tabakas aprites likums. Balstoties uz jaunākajiem pētījumiem, ar Grozījumiem tika precizētas konkrētas vielas, proti, mentols, tā analogi un geraniols, kuras aizliegts pievienot ne tikai tabakas izstrādājumiem, bet arī elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumiem. Šāda vielu konkretizēšana dod Veselības inspekcijai iespēju īstenot pienācīgu kontroli, lai pārbaudītu tirgū laisto tabakas izstrādājumu un elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumu atbilstību normatīvo aktu prasībām. Pētījumi liecina, ka konkrētās piedevas samazina kairinājumu un rūgtumu, padarot aerosolu vieglāk ieelpojamu, un tieši šis vieglums var provocēt attiecīgo produktu biežāku lietošanu, īpaši jauniešu vidū. 8.2. Beztabakas nikotīna spilventiņi ir jauns produkts Eiropas un pasaules tirgū, līdz ar to informācija par šādu produktu sastāvdaļu absorbciju organismā ir ļoti ierobežota un trūkst neatkarīgu pētījumu par to ilgtermiņa ietekmi uz veselību. Tomēr likumdevējs, ņemot vērā nikotīna spilventiņu potenciāli bīstamo iedarbību uz jauniešu veselību, saindēšanās riskus, iespējamo atkarības rašanos un ietekmi uz sabiedrību, bija tiesīgs pieņemt apstrīdēto regulējumu, balstoties uz piesardzības principu. Nikotīnu kā aktīvo vielu medicīniskiem mērķiem izmanto tikai nikotīna aizstājterapijā kā pirmās izvēles līdzekli, ārstējot atkarību no tabakas. Latvijas Zāļu reģistrā ir iekļautas vairākas nikotīnu saturošas zāles, piemēram, ārstnieciskā košļājamā gumija un aerosols izsmidzināšanai mutes dobumā. Maksimālā ieteicamā nikotīna dienas deva aizvietojošajā terapijā, kurā tiek izmantots mutes dobumā izsmidzināms aerosols, ir 64 miligrami 16 stundu laikā, proti, četri miligrami vienas stundas laikā. Savukārt maksimāli ieteicamā nikotīna dienas deva aizvietojošajā terapijā, kurā tiek izmantota ārstnieciska košļājamā gumija, ir 60 miligrami nikotīna. Aizvietojošā terapijā nikotīnu kā zāles ieteicams lietot tikai ierobežotu laiku, savukārt attiecībā uz nikotīna spilventiņiem tiek paredzēta ilgtermiņa lietošana. Nikotīns ir viela, kas ne vien rada atkarību, bet arī pati kaitē veselībai. Nikotīna oromukozāla lietošana var palielināt sirds un asinsvadu slimību risku. Nikotīnu saturošu izstrādājumu lietošana pusaudžu vecumā tiek saistīta ar ilgtermiņa kognitīviem un uzvedības traucējumiem, tostarp atmiņas un uzmanības traucējumiem. Pētījumi pierāda, ka aromatizētāju pievienošana nikotīnu saturošiem produktiem noved pie to plašākas lietošanas un piesaista bērnu un jauniešu interesi tos izmēģināt. Turklāt bērniem un cilvēkiem, kas nesmēķē vai dara to neregulāri, ir palielināts risks saindēties ar nikotīna produktiem. Nikotīna letālā deva šādam pieaugušam cilvēkam atkarībā no tā svara un nikotīna uzņemšanas veida var būt 30 līdz 60 miligramu robežās, bet bērnam aptuveni 10 miligrami. Lēmums noteikt beztabakas nikotīna spilventiņiem maksimālo nikotīna koncentrāciju, proti, četrus miligramus uz gramu, ir pamatots, ņemot vērā farmakoloģiskos principus un zāļu devu salīdzinājumu, un tādējādi ir rasts kompromiss starp pilnīgu beztabakas nikotīna spilventiņu aizliegumu un politisku lēmumu šo produktu izplatību un lietošanu regulēt. Ar zālēm, kas satur nikotīnu, tiek uzņemta līdzīga nikotīna deva, taču ir klīniski pierādīta šo zāļu kā efektīvas un salīdzinoši drošas smēķēšanas alternatīvas nozīme terapijā, kas vērsta uz smēķēšanas atmešanu.