5. Article

Skujkoku zāģbaļķu iepirkuma tirgus 5.1. Konkrētās preces tirgus 39 Iesniedzēja ieskatā konkrētās preces tirgus ir definējams, kā neapstrādātu kokmateriālu iepirkšanas tirgus.27 40 Iesniedzējs atsaucas uz KP iepriekšējo lēmumu, kurā KP ir izdalījusi kokmateriālu iepirkuma tirgu kā atsevišķu tirgu.28 41 Saskaņā EK paziņojumu par jēdziena "konkrētais tirgus" definīciju Savienības konkurences tiesībās (turpmāk - Konkrētā tirgus vadlīnijas)29 tirgus definīcija tiek balstīta uz lietas faktiem. Ja ir pieejami iepriekšēji KP lēmumi par noteiktu tirgu, KP var sākt analīzi ar šiem iepriekšējiem lēmumiem un pārbaudīt, vai konkrētajā lietā var izmantot konkrētā tirgus definīciju, kas izmantota šajos iepriekšējos lēmumos. Tomēr KP turpmākajās lietās nav obligāti jāizmanto konkrētā tirgus definīcija, kas izmantota iepriekšējos lēmumos, un tā vienmēr pievērsīs uzmanību iespējamām izmaiņām, ko nosaka tādas vispārīgākas tendences kā digitalizācija, pārmaiņas vērtībķēdēs vai klientu veiktajā sagādē vai tirdzniecības sakaru globalizācijas pakāpes izmaiņas. Ņemot vērā minēto KP 09.10.2009. lēmumā Nr. 3430 izdarītie secinājumi par konkrēto preces definīciju nav obligāti saistoši un attiecināmi uz visām turpmākajām KP izpētēm, tostarp, arī definējot konkrētās preces tirgu Lietā. 42 Ziņojumā minētais "neapstrādātu kokmateriālu iepirkšanas tirgus" apvieno četrus būtiski atšķirīgus segmentus - zāģbaļķus, papīrmalku, celulozes koksni un malku. Katram segmentam ir specifiskas tehniskās prasības: 1) zāģbaļķi ir paredzēti zāģmateriālu ražošanai (garenzāģēšanai), kas prasa standartizētu zāģbaļķu diametru (minimāli diametru 10-14 cm) un augstas koksnes kvalitātes prasības (nav pieļaujama trupe, zilējums, jāatbilst precīzām diametra un taisnuma prasībām, minimāla zarainība);31 2) papīrmalkai pieļaujami dažādi defekti līdz noteiktiem apmēriem;32 3) celulozes koksnes tirgus ir visatļaujošākais attiecībā uz fiziskiem parametriem, pieļaujot jebkuru diametru virs pieciem centimetriem un īsākus gabalus. Tomēr šeit ir specifiskas prasības attiecībā uz koku sugām un ķīmisko sastāvu, jo materiāls paredzēts ķīmiskai pārstrādei celulozes un šķiedru produktu iegūšanai;33 4) malkas tirgus pieņem visplašāko materiālu klāstu ar dažādiem diametriem un īsiem gabaliem. Šajā tirgū kritisks faktors ir mitruma saturs, jo tas tieši ietekmē kurināmā kvalitāti.34 43 Zāģbaļķiem, papīrmalkai, celulozes koksnei un malkai ir atšķirīgi izmantošanas veidi: 1) zāģbaļķi tiek izmantoti zāģmateriālu vai dzelzceļa gulšņu ražošanai;35 2) malka galvenokārt paredzēta siltumenerģijas ražošanai un biomasas kurināmā iegūšanai.36 44 Papīrmalkas, tehnoloģiskās koksnes un malkas kvalitātes prasības ir zemākas nekā zāģbaļķiem, un tādējādi zāģētavas nevar ražot kvalitatīvus zāģmateriālus no malkas, neatkarīgi no cenas atšķirībām.37 45 Kvalitātes hierarhiju atspoguļo arī cenu diferenciācija: visdārgākie ir zāģbaļķi, kam seko papīrmalka, celulozes koksne un visbeidzot malka. Ne vien cenu līmenis, bet arī tirgus dinamika zāģbaļķiem, papīrmalkai, celulozes koksnei un malkai ir ļoti atšķirīgi.38 46 Neapstrādātu kokmateriālu iepirkšanas tirgū zāģbaļķiem ir augstākā cena.39 Tādējādi ekonomiskā aizvietojamība ir ierobežota arī ar vērtības ķēdes loģiku. Augstākas vērtības materiālu izmantošana zemākas pievienotās vērtības nolūkos nav ekonomiski racionāla, ko apstiprina arī cenas starpība, kas būtiski pārsniedz līmeni, kuru parasti uzskata par nelielu un ekonomiski nozīmīgu (aptuveni 5-10%).40 Šāda cenu atšķirība norāda, ka patērētājiem un ražotājiem nav stimula aizvietot vienu materiālu ar otru, līdz ar to šie produkti nav ekonomiski aizvietojami. Savukārt zemākas kvalitātes materiālu izmantošana augstākas vērtības produktiem nav tehniski iespējama. 47 Funkcionālā, tehniskā un ekonomiskā aizvietojamība starp segmentiem ir ierobežota. Katrā segmentā ir specifiskas tehniskās prasības, kas nevar tikt izpildītas ar citu segmentu izejmateriāliem, kā arī katram segmentam ir atšķirīgi pircēji. 48 Papīrmalku galvenokārt iepērk celulozes rūpnīcas, bet malku - siltumenerģijas ražotāji, kas izmanto biomasu (šķeldu, malku u.c.) kā kurināmo. Šo pircēju darbības veids un iepirkuma mērķis atšķiras, tāpēc arī viņu pieprasījuma elastība var būt atšķirīga. 49 Apvienošanās dalībnieki un ar tiem konkurējošās Latvijas kokzāģētavas kā izejvielu zāģmateriāliem izmanto vienīgi skujkoku (egles un priedes) zāģbaļķus (turpmāk - SZB), ko apstiprina gan Akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" (turpmāk - LVM) izsoļu dati, gan arī informācija Apvienošanās dalībnieku un to saistīto personu mājas lapās.41, 42 50 Tādejādi būtiski atšķirīgās kvalitātes prasības, klientu vajadzības, un ekonomiskā loģika padara segmentus savstarpēji neaizvietojamus. 51 Pamatojoties uz iepriekš minēto, KP secina, ka Ziņojumā ietvertā konkrētās preces tirgus definīcija - "neapstrādātu kokmateriālu iepirkšanas tirgus" - uzskatāma par pārlieku plašu, jo tajā nepamatoti tiek sapludināti savstarpēji atšķirīgi produkti un pircēju grupas, kas nav saistīti ar Apvienošanās dalībnieku darbību. KP ieskatā konkrētās preces tirgus definējams šaurāk -SZB iepirkumu tirgus. 5.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus 52 Iesniedzēja ieskatā neapstrādātu kokmateriālu iepirkšanas konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir Ziemeļeiropa.43 53 Iesniedzējs arī norāda, ka 2023. gadā 39,05 % no visiem kokmateriāliem KUREKSS iegādājās ārpus Latvijas teritorijas - Lietuvā, Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā44 -, un arī Vika Wood 2023. gadā 29 % no kokmateriāliem iepirka ārpus Latvijas.45 54 Tomēr pirmšķietami ir pamats uzskatīt, ka šādu iepirkumu radīja LVM Dinamiskajā cenu piedāvājumā noteiktās ļoti augstās SZB cenas minētajā periodā, kā arī tas, ka SZB pieprasījums Latvijas tirgū ievērojami pārsniedza piedāvājumu.46, 47 55 Konkrētā tirgus vadlīnijās skaidrots, ka "dažos tirgos piegādātāju konkurētspēja var būt atkarīga no attāluma starp katru piegādātāju un klientu. Piemēram, būtiska atsevišķu produktu izmaksu daļa var būt transporta izmaksas, kuru dēļ piegādātāji, kas atrodas attālāk no klienta, var būt ievērojami neizdevīgākā konkurences situācijā nekā piegādātāji, kas atrodas tuvāk klientam.".48 Atbilstoši ekonomiskās distances principam attālums un transporta izmaksas būtiski ietekmē konkurences apstākļus konkrētajā tirgū. Jo lielāka distance starp pircēju un pārdevēju, jo augstākas izmaksas rodas produkta piegādē, kas samazina attālu tirgus dalībnieku konkurētspēju. 56 Šādos gadījumos tirgus ģeogrāfiskās robežas nav plašas - konkurences apstākļi mainās atkarībā no attāluma, un konkrēto ģeogrāfisko tirgu var nākties definēt "pamatojoties uz aptvēruma teritorijām", t.i., lokāliem apgabaliem ap pircējiem vai piegādātājiem. "Aptvēruma teritorijas var tikt noteiktas, par atskaites punktu ņemot klientus vai attiecīgi piegādātājus, ņemot vērā lietas specifiku un to, vai piegādātāji piedāvā savus produktus ar atšķirīgiem nosacījumiem atkarībā no atrašanās vietas vai teritorijas, kurā atrodas klients."49 57 Citiem vārdiem, konkrētais ģeogrāfiskais tirgus aptver teritoriju, kurā konkurences apstākļi ir vienmērīgi, un kura ir nodalāma no citām teritorijām tieši augsto transporta izmaksu un ar attālumu saistītu barjeru dēļ. 58 SZB iepirkumu tirgū ekonomiskās distances princips ir īpaši būtisks: zāģbaļķi ir smaga, apjomīga izejviela ar salīdzinoši zemu vērtību uz masas/tilpuma vienību, tāpēc to transportēšana lielos attālumos ir dārga. To apstiprina arī aptaujātie SZB iepirkumu tirgus dalībnieki, norādot, ka zāģētavas savu izejvielu cenšas iegādāties relatīvi netālu - robežās no 60 km līdz 150 km. Turklāt SZB iepirkumu tirgus dalībnieku atbildēs norādīts, ka mazie kokmateriālu pircēji konkurē salīdzinoši šaurākā ģeogrāfiskā rādiusā, savukārt pat lielākie tirgus dalībnieki SZB reti iepērk no lotēm, kuras atrodas tālāk nekā 150 km no to ražotnes.50 51 59 KP, balstoties uz LVM 2022. - 2024. gada izsoļu datiem, noteica SZB piegāžu kumulatīvo sadalījumu un aprēķināja, ka 80 % no kopējā SZB apjoma tiek piegādāti attālumā līdz D80 = 87 km. Šo attālumu KP izmanto kā praktisku ģeogrāfiskā tirgus robežu, jo tas aptver teritoriju, kurā faktiski koncentrējas lielākā daļa darījumu, tādējādi atspoguļojot reālās konkurences apstākļus. Šāda aptvēruma teritorijas (catchment area) pieeja atbilst EK praksei, kur parasti izmanto aptveres zonas, kas ietver ~80 % pārdošanas vai klientu (ar iespēju pielāgot līdz 70 %/90 % atkarībā no tirgus īpatnībām).52 3. attēls Attāluma sadalījums pēc SZB piegādātā apjoma (D80 = 87 km) Avots: LVM dati, KP analīze 60 Baļķu loģistika pārsvarā notiek ar specializēto autotransportu (kokvedējiem), kur katra krava ir ierobežota apjomā. Transporta izmaksas uz katru SZB kubikmetru strauji aug atbilstoši nobrauktajam attālumam, savukārt dzelzceļa transports zāģbaļķu pārvadāšanai Latvijā tiek izmantots reti un tikai lielos apjomos53, jo tas prasa papildu iekraušanas/izkraušanas operācijas un atbilstošu infrastruktūru, bet jūras transports - praktiski tikai importam. 61 Atbilstoši KP praksei loģistikas un transporta izmaksas būtiski ietekmē koksnes tirgus ģeogrāfiskās robežas. KP lietā Stora Enso Oyj / Sylvester Grupa secināja, ka "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir koksnes resursu iegūšanas tirgus Latvijas teritorijā", taču tika norādīts, ka konkurences apstākļi dažādos Latvijas reģionos nav vienlīdzīgi un transportēšanas izmaksas ir būtisks faktors, izvēloties iepirkuma vietu. Lēmumā uzsvērts, ka optimālais piegādes attālums ir līdz 100 km, lai gan atsevišķos gadījumos iespējamas piegādes līdz 200-300 km.54 No EK konkurences tiesību viedokļa šāda pieeja atbilst Konkrētā tirgus vadlīnijām, kurās uzsvērts, ka augstas transporta izmaksas vai piegādes drošības apsvērumi var ierobežot importu un tādējādi sašaurināt ģeogrāfiskā tirgus robežas.55 62 Svarīgs apstāklis ir faktiskie SZB starptautiskās tirdzniecības apjomi. Atbilstoši Zemkopības ministrijas statistikai SZB eksports 2023. un 2024. gadā veidoja attiecīgi 594.7 un 544.9 tūkst. m3.56 Savukārt, saskaņā ar Eiropas kokzāģētavu nozares gada pārskatu SZB mežizstrāde Latvijā 2023. un 2024. gadā veidoja attiecīgi 5500 un 5700 tūkst. m3.57 Tas nozīmē, ka lielākā daļa vietējās koksnes tiek pārstrādāta uz vietas, bet eksports veido tikai ~10% no SZB mežistrādes kopapjoma. 63 Ņemot vērā iepriekš minēto, SZB iepirkumu tirgus ģeogrāfiskais tirgus Lietā tiek vērtēts reģionālā (Kurzeme un Zemgale) un nacionālā (Latvija) tvērumā. V Apvienošanās ietekmes izvērtējums