7. Article

SZB iepirkumu tirgus 7.1. Pircēju vara 75 Galvenais risks, izvērtējot SZB iepirkumu tirgu, ir tas, ka Apvienošanās var būtiski palielināt apvienotā uzņēmuma pircēja varu, pērkot SZB. Tas var radīt sekas, kas kavē efektīvu konkurenci, radot negatīvu ietekmi patērētāju labklājībai. 76 Horizontālās pamatnostādnes nosaka, ka apvienošanās var tikt aizliegta, ja tā atņem klientiem labumu no efektīvas konkurences, būtiski palielinot uzņēmumu tirgus varu. Horizontālās pamatnostādnes arī atzīst, ka tirgus vara var būt gan pārdevējiem, gan pircējiem.69 77 Horizontālās pamatnostādnes paredz, ka apvienošanās, kas rada vai pastiprina pircēja varu augšupējos tirgos, var būtiski kavēt konkurenci, jo īpaši radot vai stiprinot dominējošu stāvokli; šādos gadījumos konkurence var ciest, samazinoties iepirkumu apjomiem un līdz ar to arī gala produktu izlaidei, vai arī, ja pircēja vara tiek izmantota piegādātāju izspiešanai, lai liegtu piekļuvi konkurentiem lejupējos tirgos.70 78 Pircēja varas pieaugumam var būt arī pozitīva ietekme - ja tas samazina izejvielu izmaksas, neierobežojot konkurenci lejupējos tirgos vai kopējo izlaidi, tad izmaksu ietaupījums, visticamāk, daļēji tiks nodots patērētājiem zemāku cenu veidā.71 79 Lai noteiktu, vai apvienošanās radīs vai pastiprinās pircēju varu ir jāanalizē augšupējo tirgu konkurences apstākļu un jāveic līdzsvarots izvērtējums starp iespējamo negatīvo un pozitīvo ietekmi.72 80 EK savā praksē vairākkārt ir analizējusi apvienošanās gadījumus, kuros pircēju vara varēja novest pie patērētāju labklājības samazināšanās, turklāt, EK konsekventi uzsver, ka apvienošanās izvērtējumā izšķiroši ir nevis tiešie piegādātāju zaudējumi, bet gan iespējamās negatīvās sekas patērētājiem - izvēles samazināšanās, kvalitātes pasliktināšanās vai inovāciju kavēšana.73 81 Pircēju vara var izpausties kā monopsonija, kas balstās uz pircēja spēju pazemināt cenas, samazinot iepirkuma apjomus. Šādā situācijā viens vai daži pircēji ieņem dominējošu stāvokli iepirkumu tirgū, un piegādātājiem nav pietiekami daudz alternatīvu noieta kanālu. Rezultātā tiek samazināti ražošanas apjomi, investīcijas un inovāciju attīstība.74 82 Tāpat tā var izpausties arī kā tirgošanās vara (bargaining power), kas izpaužas kā spēja panākt labākus nosacījumus individuālās pārrunās ar piegādātājiem. Tirgošanās vara var veicināt konkurenci un radīt labumu patērētājiem, ja tā nodrošina zemākas izmaksas. Tomēr tā var radīt arī riskus - piemēram, ūdensgultas efektu75 vai konkurentu rentabilitātes samazināšanos, kas ilgtermiņā var vājināt konkurenci.76 83 Ir būtiski uzsvērt, ka pircēja varas izmantošana, kas nodrošina izdevīgāka pirkuma darījuma iegūšanu, pati par sevi nav uzskatāma par kaitīgu. Jo īpaši tad, ja piegādātāju puse pati ir ļoti koncentrēta un spēcīga, pircēji saskaras ar efektīvu konkurenci savos noieta (lejupējos) tirgos un tāpēc ir spiesti nodot tālāk saviem klientiem jebkādus ietaupījumus, ko tie gūst. Šādā veidā pircēja vara var novērst monopola vai oligopola peļņas gūšanu piegādes pusē. Tomēr, ja pats spēcīgais pircējs savā noieta tirgū ieņem dominējošu vai citādi spēcīgu pozīciju un konkurence vairs nav pietiekama, vairs nevar sagaidīt, ka šie ietaupījumi tiks nodoti tālāk patērētājiem. 7.2. Piegādātāju pretspēks 84 Pircēja varas radītais risks var būt ierobežots, ja piegādātājiem ir pietiekams pretspēks. Piegādātāju pretspēks nozīmē spēju pretoties spēcīga pircēja mēģinājumiem pazemināt iepirkuma cenas vai noteikt nelabvēlīgus nosacījumus. Tas ir līdzīgs jēdziens kā pircēju pretspēks77 piegādātāju tirgus spēka gadījumā, tikai šoreiz analīze tiek veikta pretējā virzienā. 85 Piegādātāju pretspēku var nodrošināt šādi faktori: 1) alternatīvi noieta tirgi - ja piegādātājiem ir iespēja pārdot produkciju citiem pircējiem, tostarp eksportēt, viņu atkarība no konkrētā pircēja mazinās; 2) produkta specifika un kvalitāte - ja piegādātāja produkts ir unikāls, augstvērtīgs vai grūti aizvietojams, pircējam ir ierobežota iespēja diktēt nosacījumus; 3) ražošanas kapacitāte un integrācija - lieli un spēcīgi piegādātāji, kas paši kontrolē būtisku tirgus daļu, spēj pretoties mēģinājumiem pazemināt cenas; 4) pārslēgšanās izmaksas pircējiem - ja pircējiem ir grūti vai dārgi pāriet uz citiem piegādātājiem, esošajiem piegādātājiem palielinās pretspēks.78 7.3. Pircēju varas izvērtējums 86 Pircēju vara pati par sevi ne vienmēr nozīmē kaitējumu konkurencei. Tā kļūst problemātiska tikai noteiktos apstākļos, kas norāda vai pircēju vara var tikt īstenota: 1) piedāvājuma elastība nav perfekta. Ja piegādātāji nevar bez izmaksām pārorientēt ražošanu vai pārdot citiem klientiem, pircēja iepirkuma apjomu samazinājums var pazemināt cenas un radīt tirgus izkropļojumus; 2) pircējs pārstāv būtisku daļu no kopējā pieprasījuma. Tikai tad pircējam ir pietiekams svars, lai būtiski ietekmētu tirgus cenu. Liela tirgus daļa gan pati par sevi vēl nenozīmē būtisku pircēju varu, bet tā ir nepieciešams priekšnosacījums; 3) pastāv ieejas šķēršļi pircēju tirgū. Ja jauni pircēji nevar viegli ienākt, monopsonijas peļņa netiek neitralizēta, un pircējs ilgtermiņā var noturēt savu varu. Šie nosacījumi ir galvenie, lai izvērtētu, vai apvienošanās rezultātā pircēju vara kļūs par ilgtermiņa risku patērētājiem.79 87 Pircēju varas īstenošana apvienošanās izvērtējumā ir skatāma kā atsevišķa kaitējuma teorija. Pircēju vara var radīt negatīvas sekas konkurencei šādos gadījumos: 1) ja apvienotais uzņēmums izmanto savu varu, lai samazinātu iepirkuma cenas tādā līmenī, kas neatspoguļo efektivitātes uzlabojumus, bet noved pie piegādātāju ienākumu samazināšanās un kavē to spēju veikt investīcijas un inovācijas. Šādos gadījumos ilgtermiņā var sarukt piedāvājums un pasliktināties kvalitāte;80 2) kaitējums var rasties situācijā, kad apvienotais uzņēmums veic pārmērīgu iepirkšanu (overbuying), mākslīgi bloķējot konkurentu piekļuvi resursiem un tādējādi vājinot konkurences apstākļus;81 3) risks var rasties arī pārmaksāšanas (overbidding) gadījumos, kad spēcīgs pircējs īslaicīgi maksā augstākas cenas ar mērķi izstumt konkurentus, bet pēc tam pazemina cenas piegādātājiem. Tas ilgtermiņā samazina konkurenci un rada patērētājiem zaudējumus;82 4) kaitējums var izpausties "ūdensgultas efekta" gadījumā, kad spēcīga pircēja panāktās atlaides liek piegādātājiem paaugstināt cenas citiem pircējiem, tādējādi mazinot konkurenci lejupējā tirgū un ilgtermiņā palielinot gala cenas patērētājiem;83 88 Izvērtēšanā būtiskas ir tikai tādas apvienošanās radītas jaunas vai pastiprinātas iespējas (ne tādas, kas pastāv jau pirms apvienošanās), kas faktiski var ietekmēt konkurenci. Tas nozīmē, ka šādam riskam jāizpildās noteiktiem nosacījumiem. Līdzīgi kā Pamatnostādnēs par nehorizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju, kur tiek analizētas attiecības starp augšupējiem un lejupējiem tirgiem, arī pircēja varas gadījumā pieeja ir līdzīga. Negatīvas ietekmes konstatēšanai nepieciešams, lai apvienotajam uzņēmumam būtu: 1) spēja īstenot šo ietekmi (piemēram, pazemināt iepirkuma cenas vai uzstādīt piegādātājiem nelabvēlīgus nosacījumus); 2) stimuls izmantot iegūto tirgus spēku šādā veidā; 3) būtiska ietekme uz konkurenci, kas pārsniedz īstermiņa vai tikai teorētiskas sekas.84 7.4. Piegādātāju struktūra 89 KP, veicot SZB iepirkumu tirgus dalībnieku sniegto datu analīzi, veica aprēķinus un secināja, ka Latvijā SZB iepirkumu avoti iedalās trīs galvenajās kategorijās - LVM, privātie piegādātāji un imports. Kopējās proporcijas norāda, ka LVM nodrošina ap 40-45% no pieprasījuma, privātie piegādātāji - aptuveni 35-40%, bet imports - 15-20%. 90 Latvijas tirgū skujkoku apaļo kokmateriālu imports visu aplūkoto periodu pārsniedz eksportu un joprojām saglabājas kā būtisks iepirkuma avots (skatīt 4. attēlu). Importa apjomi būtiski pieauga līdz 2021.-2022. gadam, sasniedzot vairāk nekā 1,4 miljonus m³, taču 2023. gadā sekoja straujš apjoma kritums. 2024. gadā skujkoku apaļo kokmateriālu importa apjoms ir daļēji atjaunojies, tomēr tas vēl nesasniedz iepriekšējo gadu līmeņus. Arī vērtības izteiksmē (euro) imports pārsniedz eksportu visus gadus, lai gan starpība 2023.-2024. gadā ir ievērojami sarukusi (par 17-20 %). Importa izcelsmes struktūrā arvien lielāku lomu ieņem reģionālie avoti - Lietuva un Igaunija, kamēr citu valstu nozīme ir mazinājusies, salīdzinot ar 2021.-2022. gada periodu. 91 Skujkoku apaļo kokmateriālu importa apjoma kritums pēc 2022. gada ir samazinājis ārējo alternatīvu daudzveidību, taču pats imports kopumā saglabā nozīmīgu lomu tirgū. Atbilstoši 2024. gada rezultātiem KP konstatē zināmu ārējā pretspēka atjaunošanos, tomēr šis pretspēks ir vairāk koncentrēts uz tuvākajiem reģionālajiem avotiem (Lietuva, Igaunija). Tas nozīmē, ka ārējais pretspēks, lai gan joprojām būtisks, ir mazāk diversificēts, kas potenciāli rada labvēlīgākus apstākļus lielajiem vietējiem pircējiem izmantot savu tirgus varu, īpaši privāto piegādātāju segmentā. 4. attēls Skujkoku apaļo kokmateriālu imports Latvijā85 Avots: Ziņojums 92 Privāto piegādātāju segmentā apvienotajam uzņēmumam ir nozīmīga loma, jo šajā tirgus daļā dominē daudzi nelieli un vidēja izmēra piegādātāji ar ierobežotu apjomu. Liela daļa privāto mežu īpašnieku pārdod cirsmas starpniekiem (mežizstrādes un tirdzniecības uzņēmumiem, mežistrādes kooperatīviem), kas tālāk tos piegādā zāģētavām vai citiem kokapstrādes uzņēmumiem, kā arī eksportē.86 Tas nozīmē, ka tirgus struktūrā piegādātāji ir vēl vairāk sadrumstaloti un atkarīgi no dažiem lielajiem pircējiem. Daļa piegādātāju, kas iepriekš piegādāja gan KUREKSS, gan Vika Wood, pēc Apvienošanās kļūs ievērojami atkarīgāki - tiem divi nozīmīgi klienti kļūs par vienu. Piemēram, privātajā segmentā ir piegādātāji, kuri pirms darījuma dalīja apjomus starp KUREKSS un Vika Wood (piem., (*)). Pēc Apvienošanās viņu atkarība būtiski pieaug (no +10-25 procentpunkti atkarībā no gada). Savukārt piegādātāji, kas jau iepriekš strādāja tikai ar vienu no pusēm (piem., (*)), atkarību nepalielina. Šāda atkarības palielināšanās, apvienojumā ar mazo piegādātāju sadrumstalotību, starpnieku lomu un ierobežotajām alternatīvām, nozīmē, ka apvienotajam uzņēmumam būs spēja izmantot pircēja varu privāto piegādātāju tirgū. 93 Piegādātāju tirgū nozīmīgu lomu spēlē LVM kā vienīgais liela mēroga dalībnieks, papildus pastāv arī importa radīts pretspēks, savukārt pārējie - mazie un vidējie privātie piegādātāji - ir sadrumstaloti un līdz ar to vājākā sarunu pozīcijā (skatīt 5. attēlu). 5. attēls Piegādātāju sadalījums87 Avots: KP aprēķini 94 Laika gaitā ir vērojamas skaidras tendences: 1) SZB importa īpatsvars samazinās, iezīmējot arvien mazāku ārējo avotu nozīmi Latvijas tirgū; 2) LVM saglabā stabilu un lielāko daļu no tirgus, nodrošinot tirgus līdzsvara saglabāšanos; 3) privāto piegādātāju loma pakāpeniski pieaug, nostiprinot to kā svarīgu alternatīvu LVM piegādēm. Atbilstoši šiem rezultātiem, SZB iepirkuma struktūras proporcijas un to izmaiņu tendences ir pietiekami skaidri identificējamas un izmantojamas turpmākajā analīzē. 7.5. Piedāvājuma elastība 95 Netiešie rādītāji - importa īpatsvara samazināšanās, LVM kā nozīmīga pārdevēja loma un privāto piegādātāju sadrumstalotība - liecina, ka piegādātāju iespējas īstermiņā palielināt piedāvājumu vai pārslēgt noietu ir ierobežotas. LVM kā dominējošais pārdevējs nosaka cenu līmeni caur izsolēm un nodrošina lielāko daļu no tirgū pieejamajiem apjomiem. Šī struktūra nozīmē, ka piegādātājiem (īpaši privātajiem) ir grūtāk atrast alternatīvus noieta kanālus, jo LVM jau nosaka "tirgus cenu" un absorbē lielāko daļu pieprasījuma. Turklāt privātie piegādātāji, ņemot vērā savu nelielo un sadrumstaloto raksturu, nevar viegli kompensēt apjomu svārstības vai pārslēgt piegādes starp pircējiem. 7.6. SZB iepirkumu tirgus daļas un tirgus koncentrācija 96 SZB iepirkumu tirgus daļas sniedz priekšstatu par to, kāds ir pircēju spēks attiecībā pret piegādātājiem. Jo lielāka ir pircēja tirgus daļa, jo nozīmīgāks tas ir kā noieta kanāls piegādātājiem un jo lielāka var būt pircēja ietekme uz darījumu noteikumiem. 97 Lietā aprēķinos izmantoti SZB iepirkumu tirgus dalībnieku iesniegtie dati par iepirkumu apjomiem, kā arī LVM dati. LVM kā lielākais piegādātājs sniedz informāciju ne tikai par darījumiem ar lielākajiem pircējiem, bet arī par visiem tirgus dalībniekiem, kas iepirkuši kokmateriālus, izmantojot LVM izsoles un ilgtermiņa mežizstrādes līgumus. 98 Papildus aprēķinos iekļauts arī eksports, jo tas veido alternatīvu noieta kanālu piegādātājiem, savukārt pircēju imports no tirgus daļām tiek izslēgts, jo mērķis ir identificēt piegādātājam pieejamos konkurējošos pieprasījuma avotus.88 Atbilstoši šī lēmuma 66. punktā norādītajiem eksporta apjomiem KP secina, ka Latvijas uzņēmumi eksportē apmēram 10 % no skujkoku apaļo kokmateriālu apjoma, tādēļ tirgus daļu sadalījumā pievienota 10 % eksporta daļa, kas samazina vietējo pircēju relatīvo nozīmi un atspoguļo faktisko pieprasījuma struktūru. 99 Analizējot SZB iepirkumu tirgu Latvijas mērogā, KP konstatē, ka SZB iepirkumu tirgū kā pircēji darbojas 47 tirgus dalībnieki starp kuriem pārsvarā ir zāģētavas, bet iespējami arī SZB pārpircēji no LVM, kā arī atsevišķi izdalīts eksporta apjoms. SZB iepirkumu tirgus koncentrācija ir zema, tirgū ir 7 zāģētavas ar tirgus daļu ap 10 %, kamēr pārējās ir būtiski mazākas (Tabula Nr. 1). Tāpat KP secina, ka pēc Apvienošanās, apvienotais dalībnieks iegūs (*) [10-20]% SZB iepirkumu tirgus Latvijas teritorijā tirgus daļu un būs lielākais pircējs SZB iepirkumu tirgū Latvijā, tomēr šīs tirgus daļas nepārsniegs Horizontālajās pamatnostādnēs noteikto slieksni 25 % apmērā, kas radītu bažas par efektīvu konkurenci.89 Tabula Nr. 1 Tirgus daļas SZB iepirkuma tirgū 2024. gadā, Latvijā Pircējs konkrētajā tirgū Iepirkuma tirgus daļa Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Gaujas Koks" (*) [10-20]% Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "PATA Saldus" (*) [10-20]% AS "STORA ENSO LATVIJA" (*) [10-20]% "Rettenmeier Baltic Timber" SIA (*) [5-10]% Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "KUREKSS" (*) [5-10]% SIA "Vika Wood" (*) [5-10]% "BSW LATVIA" SIA (*) [5-10]% Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "AKZ" (*) [1-5]% SIA "KRAUZERS" (*) [1-5]% Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Jēkabpils kokapstrāde" (*) [1-5]% Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "AĻŅI AS" (*) [1-5]% Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "TIMBEREX GROUP" (*) [1-5]% Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvāņi" (*) [1-5]% Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "HANSA Timber Trade" (*) [1-5]% Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "VUDLANDE" (*) [1-5]% SIA "SMILTENE IMPEX" (*) [1-5]% Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Piebalgas" (*) [1-5]% Pārējie 4.6 % Eksports 10 % Kopā 100.0 % Avots: Tirgus dalībnieku dati, KP aprēķini 100 Līdzīgi, arī tirgus koncentrācijas līmenis, izmantojot HHI, nav tāds, kas varētu radīt bažas par ietekmi uz konkurenci. Pirms apvienošanās HHI bija 754 un pēc būs 911, savukārt indeksa izmaiņa (delta) būs 146. 101 Analizējot SZB iepirkumu tirgu šaurākā ģeogrāfiskajā nozīmē - reģionāli (Kurzeme, Zemgale), KP secina, ka apvienotā tirgus dalībnieka SZB iepirkumu tirgus vara palielinās, jo šaurākā tvērumā kopējā tirgus daļa pēc apvienošanās būs (*) [30 -40]% (Tabula Nr. 2). Tāpat KP secina, ka SZB iepirkumu tirgū ir 20 dalībnieki, tomēr tikai četriem no tiem, tai skaitā Apvienošanās dalībniekiem, tirgus daļas tuvojas vai pārsniedz 20 %. Tabula Nr. 2 Tirgus daļas SZB iepirkumu tirgū 2024. gadā, Kurzemes un Zemgales reģionā Pircējs konkrētajā tirgū Iepirkuma tirgus daļa Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "PATA Saldus (*) [20-30]% Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "KUREKSS" (*) [10-20]% SIA "Vika Wood" (*) [10-20]% "BSW LATVIA" SIA (*) [10-20]% SIA "KRAUZERS" (*) [5-10]% Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "TIMBEREX GROUP" (*) [1-5]% Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "HANSA Timber Trade" (*) [1-5]% Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Piebalgas" (*) [1-5]% Pārējie 3.7% Eksports 9.1% Kopā 100.0% Avots: Tirgus dalībnieku dati, KP aprēķini 102 Pirms Apvienošanās HHI reģionālā tirgū ir 1490 un pēc Apvienošanās tas prognozējas būt 2102, savukārt indeksa izmaiņa (delta) būs 613. Tirgus koncentrācijas analīze uzrāda HHI rādītājus, kas pārsniedz Horizontālajās pamatnostādnēs noteiktos sliekšņus, kas nerada bažas par konkurences samazināšanos.90 103 KP secina, ka reģionālajā tvērumā apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļas SZB iepirkumu tirgū būs tādas, kas varētu radīt bažas par konkurenci, tomēr vienlaikus nesasniedz 50 % slieksni, kas atbilstoši Horizontālajām pamatnostādnēm tiek uzskatīts par iespējamu pierādījumu tam, ka pastāv dominējošais tirgus stāvoklis. 7.7. Ieejas šķēršļi SZB iepirkumu tirgū 104 Ienākšana SZB iepirkumu tirgū Latvijā nav pakļauta būtiskiem normatīviem šķēršļiem. Lai iepirktu SZB, nav vajadzīga īpaša licence, minimālie iepirkuma apjomi vai citi formāli ierobežojumi. Pircēji (gan lieli vertikāli integrēti uzņēmumi, gan mazāki tirgotāji un neatkarīgas zāģētavas) var piedalīties LVM izsolēs un noslēgt līgumus ar privātajiem mežu īpašniekiem, izpildot vispārīgās prasības (reģistrācija, drošības nauda, norēķinu disciplīna).91 105 Praktiskie priekšnoteikumi ir pārvarami ar tirgū pieejamiem risinājumiem. Dalībai LVM pārdošanas procesā nav vajadzīga speciāla licence; pietiek ar reģistrāciju sadarbības partneru portālā un atbilstību LVM pircēju kritērijiem (juridiska reģistrācija, reputācija u.c.)92. Norēķinu drošība tiek nodrošināta ar tirgū ierastiem finanšu instrumentiem (piem., bankas garantija vai drošības nauda). Loģistiku var nodrošināt ārpakalpojuma kārtībā. Uzmērīšana un šķirošana tiek veikta saskaņā ar LVM93 un Ministru kabineta noteikumiem, izmantojot akreditētas organizācijas, tādējādi šīs prasības parasti nerada nepārvaramas barjeras jauniem pircējiem. Piedāvājuma bāze ir plaša un sadrumstalota - tirgū darbojas daudz privāto mežu īpašnieku un starpnieku/uzpircēju, kas atvieglo gan jaunu pircēju ienākšanu, gan esošo paplašināšanos. Attiecības ar piegādātājiem veidojas komerciāli (cenas, serviss, norēķinu termiņi), un pieejami vairāki paralēli pārdošanas kanāli, kas mazina atkarību no ekskluzīviem līgumiem.94 106 Stabilu avotu nodrošina LVM regulārais piedāvājums (izsoles un ilgtermiņa līgumi), kas jaunam vai paplašinātam pircējam ļauj salīdzinoši ātri nodrošināt apgādi. 107 Kopumā šķēršļi ienākšanai pircēju pusē vērtējami kā mēreni; ja cenu un nosacījumu signāli ir labvēlīgi, ienākšana vai paplašināšanās ir savlaicīga, ticama un pietiekama, lai disciplinētu pircēju tirgus varu. 7.8. Piegādātāju pretspēks 108 Pircēja varas radīto risku būtiski ierobežo piegādātāju pretspēks - spēja pretoties zemākām iepirkuma cenām vai nelabvēlīgiem nosacījumiem. Novērtējumā KP izmantoja piegādātāja atkarības rādītāju: pārdotā apjoma īpatsvars apvienotajam pircējam (KUREKSS un Vika Wood) pret piegādātāja kopējo gada pārdoto apjomu ar sliekšņiem: <30 % - zema atkarība; 30-50 % - vidēja; ≥50 % - augsta. 109 LVM ir vienīgais liela mēroga piegādātājs ar plašu un stabilu piedāvājumu (izsoles un ilgtermiņa līgumi) un diversificētu klientu portfeli. Reģionālajā tirgū LVM atkarība no apvienotā pircēja ir ap 30-35 % (vidēja), savukārt valsts mērogā - būtiski zemāka, kas atspoguļo plašo noieta bāzi un piešķir LVM augstu pārrunu spēku. 110 Par LVM augsto pārrunu spēku liecina arī SZB pircēju atbildes uz KP informācijas pieprasījumiem, piemēram, "LVM līguma elastība vērtējama kā zema, jo Sabiedrība nevar ietekmēt saskaņā ar līgumu piegādāto zāģbaļķu cenu, un līguma izbeigšana daļā vai pilnībā ir iespējama, bet ekonomiski neizdevīga, jo šādā gadījumā nepieciešams izmaksāt kompensāciju LVM par līguma izbeigšanu."95, vai "Vēršam KP uzmanību, ka būtiskais no LVM veikto zāģbaļķu iepirkumu apjoma īpatsvars kokmateriālu pircējus nostāda situācijā, kad pircējs ir spiests pakļauties LVM diktētajiem noteikumiem."96 111 Nozīmīgi tirgotāji apvieno iepirkumus no daudziem privātajiem īpašniekiem un realizē tos dažādos kanālos, tai skaitā eksportā. KP pārbaudīja četru privāto piegādātāju (Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "ACA Timber", SIA "Sodra Forest Latvia", SIA "LASKANA-MEŽS", Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Stiga RM") atkarību no apvienotā pircēja, un tā ir zem 30 % (zema), kas liecina par pietiekamu diversifikāciju un būtisku pretspēku salīdzinājumā ar mazākiem, šaurāk specializētiem piegādātājiem. 112 KP secina, ka kopumā - ņemot vērā LVM sistēmisko lomu, lielāko tirgotāju diversifikāciju un eksporta iespējas - piegādātāju pretspēks tirgū ir klātesošs un nozīmīgs, kas ierobežo apvienotā pircēja spēju ilgstoši noteikt nelabvēlīgus iepirkuma nosacījumus. 7.9. Apvienotā dalībnieka spēja un stimuls izmantot pircēja varu 113 LVM kā liela mēroga piegādātājs ar publiskām izsolēm un tipveida/formulas cenām būtiski sašaurina telpu selektīvai vai zem tirgus cenu piemērošanai, jo jebkura cenu kustība atspoguļojas plašākā tirgū, nevis tikai vienam pircējam. 114 Papildus vietējiem pircējiem piegādātājiem ir iespējama reāla alternatīva. Piegādātāji var novirzīt SZB apjomus citiem pircējiem vai eksportam, kas var disciplinēt jebkuru mēģinājumu noturīgi nospiest cenas. 115 Lai pircēja varas stratēģijas būtu racionālas, izmaksas jāatgūst lejupējā tirgū. Tā kā SZB ražošanā un pārdošanā konkurence notiek vismaz EEZ (kā minēts šī lēmuma 29. rindkopā), iespējas kompensēt izdevumus (piem., no "overbuying/overbidding") ir ierobežotas. 116 Konkurentu izstumšana ar stratēģiju -"overbuying/overbidding" - ir dārga (papildu pirkumi, kapitāls, noliktavas, riski) un nestabila. LVM izsoļu mehānisms un citu pircēju/eksporta klātbūtne ļauj piegādātājiem ātri pārslēgt noietu, tādējādi liedzot ilgstoši noslēgt konkurentus no izejvielas. 117 Atbilstoši tā dēvētajam "ūdensgultas efektam" (waterbed effect) teorētiski iespējams, ka spēcīgam pircējam panākot zemākas iepirkuma cenas, piegādātāji kompensē zaudēto peļņu, paaugstinot cenas citiem pircējiem. Tomēr Latvijas apstākļos šī efekta ietekmi būtiski mazina LVM caurspīdīgās izsoles, citu pircēju konkurence un eksporta iespējas. Ja "ūdensgultas efekts" arī parādās, tas, visticamāk, ir lokāls un īslaicīgs, nevis sistemātisks. 118 Pamatojoties uz tirgus struktūru, LVM pretspēku un alternatīvo noieta kanālu esību, kā arī uz stimulu izvērtējumu dažādās kaitējumu teorijās (cenu nospiešana, "overbuying/overbidding", "ūdensgultas" efekts), KP secina: 1) reģionāli, apvienotā uzņēmuma daļa (*) [30-40]% palielina ietekmi privātajā segmentā, taču nesasniedz dominējoša pircēja stāvokli. LVM publisko izsoļu un cenu mehānismi, citu pircēju konkurence un eksports kā atsevišķs alternatīvs "pircējs" būtiski ierobežo apvienotā tirgus dalībnieka spēju veikt noturīgu cenu nospiešanu; 2) stratēģijas, kas prasa izmaksas augšupējā tirgū (piem., "overbuying/overbidding"), būtu jāatpelna lejupējā (pārdošanas) tirgū, kas Latvijas zāģmateriāliem pārsvarā ir globāli konkurējošs eksports. Līdz ar to KP secina ka racionāls stimuls ilgstoši izmantot pircēja varu ir vājš. 119 Ņemot vērā iepriekš minēto, KP secina ka SIEC97 kritērijs pircēju varas ietvarā neizpildās - Apvienošanās visticamāk būtiski nekavēs konkurenci, jo trūkst gan pietiekamas spējas, gan stimula ilgstoši un plašā mērogā pasliktināt piegādātājiem piemērotos SZB iepirkumu nosacījumus. 120 Lietas izpētē nav iegūti pierādījumi, ka Apvienošanās radīs nekoordinētu vai koordinētu ietekmi, kuras rezultātā izveidotos apvienotā tirgus dalībnieka dominējošais stāvoklis, kas Lietā apskatītajos ietekmētajos tirgos varētu izraisīt efektīvas konkurences traucējumus. Tādējādi nav konstatējama Apvienošanās būtiska negatīva ietekme uz konkurenci Lietā apskatītajos zāģmateriālu ražošanas un pārdošanas, koksnes granulu ražošanas un vairumtirdzniecības un SZB iepirkumu (gan Latvijā, gan Kurzemē/Zemgalē) tirgos. Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta pirmās daļas 5. punktu, 15. panta pirmās daļas 3. punktu un 16. panta otro un ceturto daļu, Konkurences padome nolēma atļaut apvienošanos, Nextwood Two GmbH iegūstot vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār Sabiedrību ar ierobežotu atbildību "KUREKSS". Saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. (*) - Ierobežotas pieejamības informācija 1 Saīsinātais ziņojums, 17. rindkopa, 5. lp. 2 Saīsinātais ziņojums, 25. rindkopa, 6. lp. 3 Informācija par Evergreen Privatstiftung pieejama https://evergreen-privatstiftung.at/en/ 4 Saīsinātais ziņojums, 4. un 6. rindkopa, 2. lp. 5 Saīsinātais ziņojums, 4. rindkopa, 2. lp., kā arī informācija par HS Timber Group pieejama https://hs.at/en/about-hs-timber-group.html 6 Saīsinātais ziņojums, 28. rindkopa, 7. lp. 7 Saīsinātais ziņojums, 11., 12. un 20. rindkopa, 3. un 5. lp. 8 Saīsinātais ziņojums, 12. rindkopa, 3. lp. 9 Saīsinātais ziņojums, 2. rindkopa, 2. lp. 10 Ziņojums, 123. rindkopa, 44. lp. 11 KP 14.02.2007. lēmums Nr. 9 "Par SIA Vika Timber un SIA Vika Wood 17.10.2006. ziņojumu par apvienošanos", pieejams: https://likumi.lv/ta/id/153593-par-tirgus-dalibnieku-apvienosanosbrlieta-nr-2710060617-par-sia-vika-timber-un-sia-vika-wood-17-10-2006-zinojumu-parbr 12 EK 28.07.2008. lēmums lietā Nr. COMP/M.5150 - UPM RUS / BRIST / JV, 18. punkts, pieejams: https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m5150_20080728_20310_en.pdf 13 Ziņojums, 132. rindkopa, 47. lp. 14 Ziņojums, 128. rindkopa, 45. lp. 15 Ziņojums, 129. rindkopa, 45.-46. lp. 16 https://vikawood.lv/lv/produkti/ 17 https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/par-verienigam-investicijam-uznemuma-konkuretspejas-un-pievienotas-vertibas-paaugstinasana-stora-enso-latvija-sanems-uin-atlaidi-4076-milj-eiro-apmera 18 EK 30.10.1995. lēmums lietā Nr. IV/M.646 Repola/Kymmene, pieejams: https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m646_en.pdf, EK 08.02.2001. lēmums lietā Nr. COMP/M.2234 Metsäliitto/VAPO/JV, pieejams: https://competition-cases.ec.europa.eu/cases/M.2234, EK 18.07.2001. lēmums lietā Nr. COMP/M.2473 FINNFOREST / MOELVEN INDUSTRIER, pieejams: https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m2473_en.pdf 19 Ziņojums, 138. rindkopa, 52. lp. 20 EK 15.05.2014 lēmums Nr. COMP/M.7185 lietā Nr. AGROENERGI / NEOVA PELLETS / JV, 22 punkts, pieejams: https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m7185_20140515_20310_3725723_EN.pdf 21 Ziņojums, 143. rindkopa, 53. lp. 22 Ziņojums, 139. rindkopa, 52. lp. 23 Ziņojums, 141. rindkopa, 52. lp. 24 EK 15.05.2014 lēmums lietā Nr. COMP/M.7185 AGROENERGI / NEOVA PELLETS / JV, 39. punkts, pieejams: https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m7185_20140515_20310_3725723_EN.pdf 25 Ziņojums, 145. rindkopa, 53. lp. 26 Oficiālais statistikas portāls. Pieejams: http://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__ME__MEK/MEK010/table/tableViewLayout1/ 27 Ziņojums, 77. rindkopa, 24. lp. 28 Ziņojums, 56. rindkopa, 20. lp. 29 Komisijas paziņojums par jēdziena "konkrētais tirgus" definīciju Savienības konkurences tiesībās, 14. punkts, pieejams https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=OJ:C_202401645 30 KP 09.10.2009. lēmums lietā Nr. 87/09/06/02 "Par Konkurences likuma 13. panta pirmās daļas 1., 4. un 5. punktā noteikto aizlieguma pārkāpumu valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" darbībās". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/199857-par-lietas-izpetes-izbeigsanubrlieta-nr87090602-par-konkurences-likuma-13panta-pirmas-dalas-1-4-un-5punkta-noteikto-aizlieguma-parkapumu-valsts-akciju-sabiedribas-latvijas-valsts-mezi-darbibas 31 Apaļo kokmateriālu kvalitātes apraksts, Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži". Pieejams: https://www.lvm.lv/images/lvm/biznesam/ligumu-pielikumi/pardosana/apalo-kokmaterialu-kvalitates-apraksts-skuju-koku-i-un-ii_skiras-zagbalki-mieti-ozola-osa-zagbalki-stabi-kaminmalka.pdf 32 Apaļo kokmateriālu kvalitātes prasības. Papīrmalkas, tehnoloģiskās koksnes un malkas kvalitātes prasības, Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži". Pieejams: https://www.lvm.lv/images/lvm/koksnes_produkti/2025-2027/2024_10_vsn_izsludinasana/2_10_piel_akkp_tk_km_m_2025_1.pdf 33 Turpat. 34 Turpat. 35 PĀRSKATS par Meža attīstības fonda atbalstīto pētījumu, Latvijas valsts mežzinātnes institūts "Silava", 9. lp. Pieejams: https://www.silava.lv/images/Petijumi/2023-MAF-Vadlinijas-koksnes-produktu-uzskaitei/2023-MAF-Vadliniju-izstrade-par-koksnes-produktu-uzskaiti-ES-regul%C4%93juma-ZIZIMM-sektora-un-emisiju-aprekinam-Parskats.pdf 36 Turpat. 37 Apaļo kokmateriālu kvalitātes apraksts, Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži". Pieejams: https://www.lvm.lv/images/lvm/biznesam/ligumu-pielikumi/pardosana/apalo-kokmaterialu-kvalitates-apraksts-skuju-koku-i-un-ii_skiras-zagbalki-mieti-ozola-osa-zagbalki-stabi-kaminmalka.pdf 38 Timber Price Indices, Forest Research. Pieejams: https://cdn.forestresearch.gov.uk/2025/05/TPI112024.pdf 39 Turpat. 40 Timber Price Indices, Forest Research. Pieejams: https://cdn.forestresearch.gov.uk/2025/05/TPI112024.pdf 41 Vika Wood mājas lapa. Pieejams: https://vikawood.lv/lv/zagbalku-iepirksana/ 42 KUREKSS mājas lapa. Pieejams: https://www.kurekss.lv/zagbalku-iepirksana/ 43 Ziņojums, 60. rindkopa, 20. lp. 44 Ziņojums, 64. rindkopa, 21. lp. 45 Ziņojums, 65. rindkopa, 21. lp. 46 Ziņojuma 2. pielikums: 2025.06.16. Nextwood Two - Kurekss - ziņojums - p2 - 2024.01.18. MeKa cenu monitorings.pdf 47 Nordic Forest Statistics 2023, Pieejams: https://www.researchgate.net/publication/372350053_Nordic_Forest_Statistics_2023_-_resources_industry_trade_prices_environment_and_climate#pf28 48 Konkrētā tirgus vadlīnijas, 72. punkts 49 Tupat, 73. punkts. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=OJ:C_202401645 50 Skat., piemēram, Rettenmeier Baltic Timber SIA 19.08.2025. vēstuli, SIA "DAMAKSNIS" 18.08.2025. vēstuli Nr. 2025/010. 51 LVM īstermiņa izsoļu dati 52 Konkrētā tirgus vadlīnijas, 74. punkts 53 Oficiālais statistikas portāls: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/noz/kravu-parvadajumi/251-kravu-parvadajumi?themeCode=TRK 54 KP 14.02.2003. lēmums lietā Nr. 665k/02/06/18, Stora Enso Oyj / Sylvester Grupa, 5.1. punkts - Koksnes resursu iegūšanas tirgus, pieejams https://lemumi.kp.gov.lv/files/lemumu_pielikumi/IbuW42suZV.pdf 55 Konkrētā tirgus vadlīnijas, 109. punkts. 56 Zemkopības ministrijas datu bāze. Pieejams: https://www.zm.gov.lv/lv/media/13626/download?attachment 57 Annual Report of the European Sawmill Industry 2023-2024. Pieejams: https://eos-oes.eu/wp-content/uploads/2024/06/eos-annual-report-2023-2024.pdf 58 EK Pamatnostādnes par horizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par uzņēmumu koncentrāciju kontroli. Pieejamas: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52004XC0205(02) 59 Horizontālās pamatnostādnes, 12. punkts. 60 Vispārējās tiesas 11.12.2013. spriedums lietā Nr. T-79/12, Cisco Systems Inc., Messangent SpA, 47. punkts. Pieejams: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=145461&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=3666917 61 Vispārējās tiesas 15.02.2005. spriedums lietā Nr. C-12/03, Tetra Laval, 42., 43. punkts; Vispārējās tiesas 09.03.2015. spriedums lietā Nr. T-175/12, Deutsche Börse, 62. punkts un tajā minētā judikatūra. 62 Vispārējās tiesas 09.03.2015. spriedums lietā Nr. T-175/12, Deutsche Börse, 63. punkts un tajā minētā judikatūra. Pieejams: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=164036&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=3670828 63 Vispārējās tiesas 11.12.2013. spriedums lietā Nr. T-79/12, Cisco Systems Inc., Messangent SpA, 47. punkts. Pieejams: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=145461&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=3675766 64 Ne KL, ne kāds cits normatīvais akts neparedz atšķirīgu pierādīšanas standartu lēmumiem, ar kuriem atļauta apvienošanās un lēmumiem, ar kuriem aizliegta apvienošanās. Šajā sakarā skatīt arī EST 10.07.2008. spriedumu lietā Nr. C-413/06 P, Bertelsmann AG v Impala, 46. un turpmākos punktus. 65 Senāta 22.01.2013. spriedums lietā Nr. SKA-37/2013, Plesko, 6. punkts, 10.02.2012. spriedums lietā Nr. SKA-43/2012, Ostas flote, 12. punkts. 66 Horizontālās pamatnostādnes, 22. punkts 67 Horizontālās pamatnostādnes, 61. - 63. punkts 68 Kā jau iepriekš minēts (skat 31. un 40. rindkopu), zāģmateriālu ražošanas un pārdošanas tirgus, kā arī koksnes granulu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus turpmāk netiks detalizēti apskatīts. 69 Horizontālās pamatnostādnes, 8. punkts 70 Turpat, 61. punkts 71 Turpat, 62. punkts 72 Horizontālās pamatnostādnes , 63. punkts 73 EK 02.04.2003. lēmums lietā Nr. COMP/M.2876 Newcorp/Telepiu, pieejams https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m2876_en.pdf , EK 30.05.2018 lēmums lietā Nr. M.7000 Liberty Global/Ziggo, pieejams https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m7000_4325_3.pdf 74 OECD (2009), "Monopsony and Buyer Power : Key findings, summary and notes", OECD Roundtables on Competition Policy Papers, No. 98, OECD Publishing, Paris, https://www.oecd.org/en/publications/monopsony-and-buyer-power_36a2b824-en.html 75 Ūdensgultas efekts (waterbed effect) ir situācija, kad piegādātājs, piešķirot lielam pircējam zemākas cenas vai labākus nosacījumus, kompensē ieņēmumu zudumu, paaugstinot cenas vai pasliktinot nosacījumus citiem - mazākiem pircējiem. Rezultātā šie pircēji nonāk neizdevīgākā stāvoklī, kas var vājināt konkurenci tirgū. 76 OECD, Monopsony and Buyer Power, 2008, 9. - 12. lp. 77 Horizontālās pamatnostādnes, 64. - 65. punkts. 78 OECD, Monopsony and Buyer Power, 2008, 60. lp. 79 Lindsay A., Berridgr A., The EU Merger regulation: Substantive issues, Thomson Reuters, UK, 2017, 391. lp. 80 OECD, Monopsony and Buyer Power, 2008, 60. lp. 81 Oxera, Buyer power and its role in regulated transport sectors, March 2002, p. 6, pieejams https://www.oxera.com/wp-content/uploads/2018/03/Buyer-power-and-its-role-in-regulated-transport-sectors.pdf?utm_source=chatgpt.com 82 EK praksē šāda kaitējuma teorija līdz šim nav vērtēta. Tomēr ASV Augstākā tiesa lietā Weyerhaeuser Co. v. Ross-Simmons Hardwood Lumber Co. (549 U.S. 312, 2007) https://supreme.justia.com/cases/federal/us/549/05-381/index.pdf atzina predatory buying kā teorētiski iespējamu, bet noraidīja prasību pierādījumu trūkuma dēļ, jo nebija pietiekami demonstrēta zaudējumu atgūšanas iespēja pēc konkurentu izstumšanas 83 OECD, Monopsony and Buyer Power, 2008, 11. lp. 84 Pamatnostādnes par nehorizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju, 32. punkts. Pieejamas: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52008XC1018(03) 85 Ziņojums, 14. attēls, 32. lp. 86 Cirsmu īpašniekiem iespējams atrast pircēju izsūtot piedāvājumu uz mežsaimniecības uzņēmumiem https://www.lnma.lv/ , https://www.lvkoks.lv/ , izmantot interneta izsoļu pakalpojumus, ievietot sludinājumu, piedāvāt cirsmas mežsaimniecības kooperatīviem, skatīt https://arhivs.llkc.lv/lv/nozares/mezsaimnieciba/cirsmas-pardosanas-process?utm_source=chatgpt.com 87 Aprēķini balstīti uz LVM un SZB iepirkumu tirgus dalībnieku iesūtīto informāciju. 88 EK 04.05.2020. lēmums lietā Nr. M.9409 - AURUBIS / METALLO GROUP HOLDING, 423. - 424. punkti, pieejams: https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m9409_3908_3.pdf 89 Horizontālās pamatnostādnes, 18. punkts. 90 Horizontālās vadlīnijas, 20. punkts 91 Vispārīgie īstermiņa sadarbības noteikumi koksnes produktu iegādei 2025. gadā, pieejams https://www.lvm.lv/images/lvm/koksnes_produkti/2025/2024_09_ist_vsn_izsludinasana/ist_vsn_2025_2.pdf 92 Uz īstermiņa koksnes produktu pircējiem attiecināmie kritēriji no 2025. gada, pieejams https://www.lvm.lv/images/lvm/biznesam/koksnes-produkti/pardosana/kriteriji.pdf?utm 93 Apaļo kokmateriālu uzmērīšanas noteikumi, pieejams /https://www.lvm.lv/images/lvm/biznesam/ligumu-pielikumi/pardosana/apalo-kokmaterialu-uzmerisanas-noteikumi.pdf?utm 94 Latvian fores sector in facts & figures, pieejams https://www.zm.gov.lv/en/media/11529/download?attachment 95 SIA AKZ 10.04.2025. vēstule Nr. IR/2025/04/10-01 96 SIA PATA Saldus 25.04.2025. vēstule Nr. 2025-PSA-IZ-V-002 97 SIEC (significant impediment to effective competition) tests - ES apvienošanās regulas materiālais kritērijs: koncentrācija ir aizliedzama, ja tā būtiski kavē efektīvu konkurenci iekšējā tirgū vai būtiskā tā daļā, jo īpaši dominējoša stāvokļa izveides vai nostiprināšanās dēļ. EK Regulas Nr. 139/2004 2. panta 3. punkts, pieejams https://www.kp.gov.lv/lv/media/313/download Konkurences padomes priekšsēdētāja I. Šmite