3. Article

Risinājums. Paliek spēkā esošais normatīvais regulējums. Risinājums paredz turpināt valsts pretimnākšanu tiem nodokļu maksātājiem (darba devējiem), kuri savlaicīgi risina savas finansiālās problēmas un sadarbojas ar nodokļu administrāciju, proti, tiem piešķirot samaksas termiņa pagarinājumu arī VSAOI maksājumiem. Šis risinājums nodrošina, ka godprātīgie darba devēji netiek nostādīti vienlīdzīgā situācijā ar darba devējiem, kuri savas finansiālās problēmas nerisina un aktīvu sadarbību ar VID neveic. Vienlaikus jāuzsver, ka VID nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu piešķir, rūpīgi izvērtējot nodokļu maksātāja atbilstību minētā atbalsta saņemšanai. Kā skaidrots Satversmes tiesas 2011. gada 19. decembra spriedumā lietā Nr. 2011-03-01, nodokļu maksātājam VSAOI segšanas termiņa pagarinājumu varot piešķirt tikai pamatojoties uz argumentētiem un rūpīgi izvērtētiem lietas apstākļiem un, ievērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta nosacījumus. Nodokļu parādu iekasēšanas procesā par prioritāti esot izvirzīta tieši VSAOI parādu iekasēšana un līdz ar to arī savlaicīga nokavēto maksājumu piedziņas uzsākšana. Īpašu uzmanību VID pievēršot parādniekiem, kuru darba ņēmēji tuvākajā laikā sasniegs likumā noteikto pensijas vecumu. Ja preventīvi pasākumi ir veikti, bet parāds tomēr netiek samaksāts, VID uzsākot nokavēto nodokļu maksājumu bezstrīda piedziņu (skatīt sprieduma 28. punktu). Šāda risinājuma rezultātā: a) darba ņēmējam pašam jārod papildus personīgie līdzekļi, lai no tiem brīvprātīgi veiktu darba devēja neiemaksātās VSAOI pensiju apdrošināšanai, un šīs VSAOI personai tiek atmaksātas pēc tam, kad darba devējs vai Maksātnespējas kontroles dienests ir veicis kavēto VSAOI samaksu; b) darba ņēmējam iestājas negatīvas sekas uz tās sociālo nodrošinājumu (saņem mazāku pensiju) situācijā, ja tā nav brīvprātīgi veikusi VSAOI pensiju apdrošināšanai par laikposmu, par kuru darba devējs faktiski nav veicis VSAOI. Risinājuma pluss ir tas, ka nav jāveic nekādas izmaiņas jau esošajos tiesību aktos un administrēšanas procedūrās. Šāda risinājuma mīnusi jau detalizēti aprakstīti ziņojuma 2. un 3. sadaļās, proti, ne visām personām ir iespēja brīvprātīgi veikt darba devēja neiemaksātās VSAOI pensiju apdrošināšanai, jo tām nav pieejami papildu finanšu resursi, kā arī ne visas personas ir informētas par to, ka darba devējam ir piešķirts VSAOI samaksas termiņa pagarinājums. VSAOI samaksas termiņa pagarinājuma iespēju darba devējam sniedz valsts, bet darba ņēmējs galu galā ir tas, kurš uzņemas daļu tiešo un netiešo personīgo finansiālo risku, kas ir nesamērīgi no personas kā darba ņēmēja puses. Turklāt, personai var būt ierobežota vai vispār var nebūt pieeja informācijai par darba devējam piešķirto nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu. Tā rezultātā personai ir samazinātas iespējas vadīt šo finansiālo risku tā, lai brīvprātīgi veiktu, piemēram, VSAOI ik mēnesi, lai riska iestāšanās gadījumā nebūtu jārod lielāka apmēra līdzekļi, lai segtu darba devēja neveiktās VSAOI.