12. Article

Saistībā ar Lokālplānojuma teritoriju hronoloģiskā secībā konstatēju: 2003.-2006. gads 12.1. Ar Rīgas rajona Garkalnes pagasta padomes 2003. gada 18. decembra lēmumu tika uzsākta detālplānojuma izstrāde Rīgas rajona Garkalnes pagasta saimniecībām "Zvejnieki" un "Brekši"19 (turpmāk - Detālplānojums).20 Teritorijas plānošanas likuma21 pārejas noteikumu 9. punkts noteica, ka detālplānojumus, kuru izstrāde uzsākta līdz 2004. gada 20. augustam un kuri ir par pamatu pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumu izdarīšanai detālplānojumā ietvertajā teritorijā, izņemot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslu, izstrādā un apstiprina līdz 2005. gada 1. oktobrim. Garkalnes novada pašvaldības dome ar 2006. gada 28. jūnija saistošajiem noteikumiem Nr. 22 "Par nekustamā īpašuma "ZVEJNIEKI", kadastra Nr. 8060-011-0006, "BREKŠI", kadastra Nr. 8060-011-0180, apbūvi"22 (turpmāk - saistošie noteikumi Nr. 22), apstiprinot Detālplānojumu,23 neievēroja Teritorijas plānošanas likuma pārejas noteikumu 9. punkta prasības. Paziņojums par saistošo noteikumu Nr. 22 publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts 2006. gada 11. jūlijā.24 Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk - Satversmes tiesa) vairākkārt uzsvērusi, ka pašvaldībai teritorijas plānošanas jomā normatīvie akti piešķir lielu rīcības brīvību, kas tomēr nav neierobežota. Par vadlīnijām rīcības brīvības pareizai, adekvātai izmantošanai teritorijas plānošanas jomā jākalpo gan vispārējiem tiesību principiem un valsts pārvaldes principiem, gan teritorijas plānošanas principiem. Lai teritorijas plānošanas dokuments būtu tiesisks, tam, pirmkārt, jābūt noteiktā kārtībā izstrādātam un apstiprinātam un, otrkārt, jāatbilst normatīvajiem aktiem.25 12.2. Detālplānojuma risinājums paredzēja daļēju applūstošās teritorijas uzbēršanu, izveidot 24 jaunus zemes gabalus retinātai savrupmāju (ģimenes māju) apbūvei,26 nosakot minimālo jaunveidojamās zemes vienības platību 2400 m2 savrupmājai un 1200 m2 dvīņu mājai, un citus apbūves parametrus, tai skaitā ierobežojot apbūves laukumu 10 % no zemes gabala platības. Detālplānojuma Paskaidrojuma rakstā norādīts: "Zemesgabali "Zvejnieki", "Brekši" atrodas Juglas ezera katlienē Lielās Juglas labajā krastā pie satekas ar Mazo Juglu teritorijas Z daļa ir pārmitrināta un atrodas tikai 0,5 m - 1,0 m augstāk par pašreizējo upes līmeni. Lai teritorijas zemākās vietas pasargātu no applūšanas, teritorija tiks pacelta (tiks veikti grunts uzbēršanas darbi) līdz kopējam augstumam, uzberot grunti 2,31 m, jo palu laikā neuzbērtā teritorija applūst [..] Lai izvairītos no teritoriju aplūšanas Z daļā detālplānojumā ir paredzētas grunts uzbēršana, kas ir jāveic pirms tiek uzsākta būvniecība".27 Saskaņā ar Detālplānojuma izstrādes laikā spēkā esošo Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 4. punktu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā aizliegts celt ēkas un būves teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot īslaicīgas lietošanas būves, mazēkas lauku apvidū un šim nolūkam īpaši paredzētās aizsargbūves vai teritorijas uzbēršanu. Detālplānojuma izstrādes un apstiprināšanas brīdī normatīvajā regulējumā nebija ietverts efektīvs mehānisms, kā uzraudzīt pašvaldības izdoto saistošo noteikumu, ar kuriem apstiprināts detālplānojums, tiesiskumu. Ministrijas kompetencē neietilpa pašvaldību detālplānojumu atbilstības izvērtēšana augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem.28 Attiecīgi Ministrija nav vērtējusi Detālplānojumu. 12.3. Atbilstoši Garkalnes teritorijas plānojuma 2004.-2016. gadam (turpmāk - Garkalnes 2004. gada TP) grafiskajai daļai Detālplānojuma teritorija bija noteikta kā Turpmākās izpētes teritorija, turklāt ar 1 % applūstamības varbūtību (+ 1,64 m Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēma (BAS-77)), secīgi - Aizsargjoslu likuma izpratnē tā bija applūstoša teritorija. Saskaņā ar Garkalnes 2004. gada TP apbūves noteikumiem Turpmākās izpētes teritorijām zemes un būvju izmantošanas veidi jāprecizē un jānosaka "Garkalnes novada teritorijas plānojumā 2007.-2019. gadam". Turpat apbūves noteikumu tabulā Nr. 2 "Zemes gabalu saraksts, kuri atrodas turpmākās izpētes teritorijā" ietvertas Detālplānojuma zemes vienības ar kadastra apzīmējumiem 8060 011 0006 un Nr. 8060 011 0180. No minētā secināms, ka ar Detālplānojumu nebija iespējams grozīt Garkalnes 2004. gada TP noteiktās Turpmākās izpētes teritorijas un noteikt funkcionālo zonējumu, kas pieļauj dzīvojamo apbūvi. Detālplānojuma Paskaidrojuma rakstā29 norādīts, ka atbilstoši Rīgas rajona Garkalnes pagasta attīstības plānam teritorijas iepriekšējā izmantošana bijusi Dabas pamatnes teritorija. Saskaņā ar Garkalnes 2004. gada TP apbūves noteikumiem Dabas pamatnes vai atklātas (brīvās) izbūves teritorijas ietver: 1) parku, skvēru un zaļo zonu teritorijas jeb apstādījumu teritorijas; 2) mežsaimniecības teritorijas; 3) kapsētas; 4) publiskās pludmales; 5) ūdeņus jeb ūdens baseinu teritorijas (Ū), kā arī hidrotehniskās būves, kas saistītas ar attiecīgā ūdens baseina izmantošanu (krastmalu nostiprināšanas, kuģošanas ceļu aizsargāšanas būves, ostas, ūdens transporta līdzekļu piestātnes, peldētavas u.c.); 6) ūdenssaimniecības būvju teritorijas, t.i. teritorijas, kas nepieciešamas būvēm, kas saistītas ar noteikta ūdens baseina ūdens režīma uzturēšanu (slūžas, dambji, krastmalu nostiprinājumi u.c.); 7) vietējās nozīmes rekreācijas zonas; 8) īpaši aizsargājamās dabas teritorijas; 9) Rīgas pilsētas mežaparka zonas no Rīgas pilsētas īpašumā esošajiem mežiem. Garkalnes 2004. gada TP apbūves noteikumi paredzēja izņēmumu Upesciema teritorijā, ļaujot transformēt Dabas pamatnes teritorijas par Savrupmāju retinātas apbūves teritorijām. Šī izņēmuma norma (apbūves noteikumu 4.3. apakšnodaļa) paredzēja, ka būves nedrīkst izvietot aizsargjoslās saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, ja vien apbūves noteikumi nenosaka citādāk. Secīgi šāda norma jau pēc savas būtības bija prettiesiska, jo pašvaldības saistošajiem noteikumiem jāatbilst augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem, t.i., tie nevar paredzēt no Ministru kabineta vai likumiem atšķirīgu (saudzējošāku) regulējumu (konkrētajā gadījumā pretrunu Aizsargjoslu likumam). 12.4. Garkalnes 2004. gada TP apbūves noteikumu 9.2. nodaļā "Detālplānojumi, kuri apstiprināti detalizējot "Garkalnes novada teritorijas plānojumu 2004.-2006. gadam" ir rodams ieraksts par Detālplānojumu ar piezīmi: sakarā ar nesakārtotu dokumentāciju, sējums nav nosūtīts RAPLM30 un VZD. Tas pirmšķietami liek secināt, ka Detālplānojums neatbilda tiesību normām un spēkā esošo detālplānojumu sarakstā tas iekļauts formāli. 12.5. Ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra 2006. gada 24. novembra rīkojumu "Par Garkalnes pagasta padomes 2004. gada 30. decembra saistošo noteikumu Nr. 13 "Par Garkalnes pagasta teritorijas plānojumu 2004.-2016. gadam" darbības apturēšanu" tika apturēts Garkalnes 2004. gada TP, kur pirmais punkts pamatots ar neatbilstību Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 4. punktam: "[..] virszemes ūdens objektu aizsargjoslās aizliegts celt ēkas un būves teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot īslaicīgas lietošanas būves, mazēkas lauku apvidū un šim nolūkam īpaši paredzētās aizsargbūves vai teritorijas uzbēršanu. Teritorijas plānojumā ir paredzēta retināta un blīva savrupmāju apbūve virszemes ūdens objektu aizsargjoslu teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados." Kaut arī Detālplānojums neatbilda Garkalnes 2004. gada TP un pretēji Aizsargjoslu likuma regulējumam paredzēja veikt applūstošas teritorijas ar 1 % applūstamības varbūtību apbūvi, tā laika pašvaldība Detālplānojumu neatcēla. 2007. gads 12.6. Atbilstoši Garkalnes teritorijas plānojuma 2007.-2019. gadam (turpmāk - Garkalnes 2007. gada TP) grafiskajai daļai Detālplānojuma teritorija bija noteikta kā Turpmākās izpētes teritorija, turklāt ar 1 % applūstamības varbūtību, secīgi - Aizsargjoslu likuma izpratnē tā bija applūstoša teritorija. Detālplānojuma risinājumi netika integrēti Garkalnes 2007. gada TP. Garkalnes 2007. gada TP apbūves noteikumu 6.12.2. apakšnodaļas 1. punkts noteica, ka Turpmākās izpētes teritorijām zemes un būvju izmantošanas veidi jāprecizē un jānosaka nākamajā Garkalnes novada teritorijas plānojumā. Turpat tālāk 2. punktā norādīts, ka līdz plānošanas pabeigšanai šajās teritorijās atļauta tikai esošā, likumīgi uzsāktā izmantošana, bet jebkura jauna būvniecības iecere nododama publiskajai apspriešanai. Tāpat kā Garkalnes 2004. gada TP, arī Garkalnes 2007. gada TP apbūves noteikumu 2. tabulā "Zemes gabalu saraksts, kuri atrodas turpmākās izpētes teritorijā" abas Detālplānojuma zemes vienības ir noteiktas kā Turpmākās izpētes teritorijas. Atbilstoši Garkalnes 2007. gada TP Paskaidrojuma raksta 9. nodaļā "Dabas pamatnes teritorijas" minētajam Upesciema teritorija noteikta kā Ūdensbūvju teritorija, kurā ietilpst Upesciema bijušās zivsaimniecības dīķu komplekss, no kura daļa tiek apsaimniekota, bet daļā notiek dzīvojamo māju un atpūtas objektu izveide. Kā tobrīd, tā arī šobrīd Lokālplānojuma teritorijā nav pastāvējusi neviena dzīvojamā ēka vai atpūtas objekts. Arī Garkalnes 2007. gada TP apbūves noteikumos ietverto detālplānojumu sarakstā tika ietverts Detālplānojums ar piezīmi: sakarā ar nesakārtotu dokumentāciju, sējums nav nosūtīts RAPLM un VZD, kas liek secināt, ka arī Garkalnes 2007. gada TP ietvaros Detālplānojums neatbilda tiesību normām un spēkā esošo detālplānojumu sarakstā tas iekļauts formāli. 12.7. Satversmes tiesa 2007. gada 8. februārī ar spriedumu lietā Nr. 2006-09-03 (turpmāk - Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2006-09-03) atzina, ka Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 4. punkta interpretācijai ir jāatbilst mērķim, kas izvirzīts Aizsargjoslu likumā un citos vides normatīvajos aktos. Lai normas interpretācija atbilstu šai prasībai, norma ir jāizprot tādējādi, ka tā aizliedz celt ēkas un būves teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot īslaicīgas lietošanas būves un mazēkas lauku apvidū. Analogu atziņu Satversmes tiesa ietvēra arī 2007. gada 21. decembra spriedumā Nr. 2007-12-03. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 32. panta otrajai daļai31 Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām. Līdz ar Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2006-09-03 pasludināšanu Detālplānojums, kas paredzēja applūstošās teritorijas uzbēršanu dzīvojamās apbūves veidošanai, bija atzīstams par spēkā neesošu no tā spēkā stāšanās brīža. 2009. gads 12.8. No Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021. gadam (turpmāk - Garkalnes 2009. gada TP) izriet, ka tajā tika integrēti Detālplānojuma risinājumi par 24 jaunu zemes gabalu izveidošanu dzīvojamai apbūvei, proti, ar prettiesiska Detālplānojuma integrēšanu Garkalnes 2009. gada TP, Detālplānojuma teritorija tika noteikta par neapplūstošu. Neatkarīgi no minētā, Aizsargjoslu likuma prasības kā augstāka juridiskā spēka tiesību normas prevalē pār pašvaldības teritorijas plānojumu, kas apstiprināts saistošo noteikumu veidā. Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā neattēlojot applūstošo teritoriju (palieni), nebija pamats pieņemt, ka tādējādi iepriekš applūstoša teritorija dabā kļuva neapplūstoša. Kā atzinusi Augstākā tiesa, teritorijas plānojumā nevar atļaut apbūvi teritorijā, kurā, ja nebūtu notikusi prettiesiska zemes virsmas līmeņa paaugstināšana, Aizsargjoslu likums apbūvi nepieļautu.32 Aizsargjoslu likuma normas definē applūstošo teritoriju un atkarībā no tās paredz virszemes ūdensobjekta aizsargjoslas platumu. Šīs ir materiālo tiesību normas, kuras pašas par sevi nosaka applūstošās teritorijas un aizsargjoslas, un pašvaldību uzdevums ir nodrošināt šo normu ievērošanu.33 Turklāt aizsargjoslas novietojuma un tās robežu noteikšana nenodibina aizsargjoslas tiesisko pamatu kā tādu, jo to nodibina Aizsargjoslu likums. Tādējādi vispārīgi aizsargjoslas esība nav atkarīga no tās attēlošanas teritorijas plānojumā, bet gan ir juridisks fakts - dabā pastāvošs objekts, kas ir klasificējams kā viens no Aizsargjoslu likumā paredzētajiem objektiem.34 12.9. Lokālplānojuma 2. redakcijas Paskaidrojuma raksta pielikumā pievienots Rīgas rajona Garkalnes pagasta īpašuma "Brekši" (kad. Nr. 8060-011-0180) Vienkāršotās rekonstrukcijas projekts35 (turpmāk - Aizsargdambja 2009. gada renovācijas projekts), kas paredzēja Lokālplānojuma teritorijā izrakt 322 m garu pioniergrāvi, kā arī grunts izstrādi no pastāvošā dīķa teritorijas austrumu daļā, lai izveidotu dambja pagarinājumu, kas nodrošinātu īpašuma teritorijas aizsardzību pret applūšanu. Dienests savā atzinumā36 Lokālplānojuma izstrādātājai SIA "Reģionālie projekti" un Pašvaldībai norādījis, ka: "Dienests šādu būvniecības ieceri traktē, kā dambja pārbūvi, jo tā izmainītu (varētu novērst) vairāku hektāru plašas teritorijas applūšanu Lielās Juglas palienē, kam tādējādi būtu bijis jāpieprasa Dienesta tehniskie noteikumi, kā to paredzēja Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumu Nr. 91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums" 8.3. apakšpunkts." Lokālplānojuma 2. redakcijas Paskaidrojuma rakstam pievienota Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "MELIORPROJEKTS" (turpmāk - MELIORPROJEKTS) 2009. gada 4. aprīļa vēstule Nr. 04/1-0.3/76 Par 10 % nodrošinājuma applūduma līniju Garkalnes novada zemes īpašumos "Zvejnieki" un "Brekši",37 kas adresēta SIA "DIVUPE", un kurā norādīts, ka Lokālplānojuma teritorijā gar Lielās Juglas upi pēc aizsargdambja renovācijas zemes virsmas augstuma atzīmes ir 2,00 ÷ 2,90 m, proti, līdz ar aizsargdambja pagarināšanu tika novērsta Lokālplānojuma teritorijas applūšana. Arī MELIORPROJEKTS 2025. gada 27. janvāra vēstule Nr. 01-0.3/14-e, kas adresēta Pašvaldības būvvaldei, apliecina, ka tieši Aizsargdambja 2009. gada renovācijas projekta ietvaros veiktā būvniecība ir novērsusi Detālplānojuma (šobrīd Lokālplānojuma) teritoriju no pavasara palu augstajiem ūdens līmeņiem. Ministrija pirmšķietami pievienojas Dienesta 2024. gada 11. novembra atzinumā Nr. 11.2/AP/11529/2024 un 2024. gada 8. februāra atzinumā Nr. 2.4/CS/251/2024 norādītajam, ka veiktā būvniecība atbilst pārbūvei nevis rekonstrukcijai. Dienests citustarp norādīja,38 ka tā rīcībā trūkst informācijas par Aizsargdambja 2009. gada renovācijas projekta ietvaros veiktās būvniecības likumību, turklāt minētais dambis nav reģistrēts Meliorācijas kadastrā. Savukārt no Lokālplānojuma Paskaidrojuma raksta 10. pielikumā pievienotā 1986. gada dambja projekta rasējumiem39 izriet, ka ar dambjiem jau sākotnēji nebija plānots iegrožot upi, bet gan tikai zivju dīķus, proti, pat tolaik nebija paredzēts visu teritoriju padarīt neapplūstošu. Lokālplānojuma 2. redakcijas Paskaidrojuma rakstā norādīts: "Pēc pieejamā dīķu būvniecības projekta ir secināms, ka 1. zivju audzēšanas dīķis netika pilnībā izbūvēts, tika izbūvēts dambis gar upi, un daļēji teritorijas iekšienē, 2. zivju audzēšanas dīķis, tika pilnībā pabeigts. [..] lokālplānojuma teritorijā vēsturiski ir pastāvējuši zivju dīķu dambji, kuri pasargājuši teritoriju ap dīķiem no applūšanas, jo nebūtu praktiski veidot zivju dīķus, pie kuriem palu laikā būtu neiespējami piekļūt [..]".40 Ņemot vērā, ka 1986. gada dambja projekts netika īstenots pilnā apmērā, arī Ministrija negūst pārliecību, ka 2009. gadā veiktā būvniecība atbilstoši Aizsargdambja 2009. gada projektam uzskatāma vien par rekonstrukciju, nevis jaunu būvniecību. Būtiski vērst uzmanību, ka atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam lietā Nr. 2006-09-03 Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 4. punkts neliedz veikt applūstošās teritorijas uzbēršanu vai aizsargbūvju celtniecību nolūkā aizsargāt no plūdiem ēkas un būves, kas tur atradās pirms šīs nomas spēkā stāšanās. Šajā gadījumā atļaujas teritorijas uzbēršanai vai aizsargbūvju celšanai izsniedzamas tādā veidā, lai minētās darbības pēc iespējas mazāk pārveidotu applūstošās teritorijas.41 Ņemot vērā, ka Aizsargdambja 2009. gada renovācijas projekts paredzēja pagarināt vēsturisko dambi un jau tolaik šī brīža Lokālplānojuma teritorijā neatradās ēkas (nav arī šobrīd), kuras bija nepieciešams aizsargāt no plūdiem, īstenotā aizsargdambja būvniecības iecere neatbilst Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 4. punktam. 2013. gads 12.10. Garkalnes novada dome ar 2013. gada 27. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 26 "Garkalnes novada teritorijas plānojums 2013.-2024. gadam"42 apstiprināja Garkalnes novada teritorijas plānojumu (turpmāk - Garkalnes 2013. gada TP). Atbilstoši Garkalnes 2013. gada TP apbūves noteikumu 2. pielikuma "Spēkā esošie detālplānojumi, kas daļēji atrodas applūstošā teritorijā" 16. punktam Detālplānojums ir starp tiem detālplānojumiem, kas skar applūstošās teritorijas. Savukārt apbūves noteikumu noslēguma jautājumu 358. punkts noteica, ka 2. pielikumā minētie detālplānojumi ir īstenojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem saistošajiem noteikumiem un normatīvo aktu prasībām. Garkalnes 2013. gada TP saglabāts Detālplānojuma risinājums par 24 jaunu zemes gabalu izveidošanu dzīvojamai apbūvei. 12.11. Par Garkalnes 2013. gada TP 1. redakciju Dienests sniedza atzinumu,43 norādot, ka teritorijas plānojuma izstrādes laikā ir jāveic kompleksa applūšanas riska teritoriju izvērtēšana, nepieciešamības gadījumā Aizsargjoslu likumā pieļaujamos gadījumos paredzot pasākumus applūšanas risku novēršanai, vai paredzot teritorijas zonējuma maiņu no apbūves teritorijām uz neapbūvētām teritorijām. Dienests nepiekrita Garkalnes 2013. gada TP Paskaidrojuma rakstā paustajam apgalvojumam, ka kompleksa applūšanas riska teritoriju izvērtēšana būtu kā viena no prioritātēm (nākotnē). Dienests vērsa Pašvaldības uzmanību, ka Garkalnes novada teritorija ir jutīga attiecībā no pazemes ūdeņu aizsardzības viedokļa, savukārt virszemes ūdeņu kvalitāte neatbilst vēlamajam sasniedzamajam kvalitātes līmenim un attiecīgi šie apstākļi uzliek par pienākumu rīkoties nekavējoties, lai ieviestu pasākumus vides situācijas uzlabošanā. Iepriekšējā teritorijas plānojuma izstrādes laikā nebija pietiekoši detalizēti izvērtētas pašvaldības applūstošās teritorijas, kā rezultātā pēdējos gados bija vairākkārtīgi notikusi dzīvojamās apbūves applūšana pavasara palu laikā. 2015. gads 12.12. Garkalnes novada pašvaldības dome ar 2015. gada 22. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 10 "Garkalnes novada teritorijas plānojums 2013.-2024. gadam ar 2015. gada grozījumiem"44 apstiprināja grozījumus Garkalnes novada teritorijas plānojumā 2013.-2024. gadam45 (turpmāk - Garkalnes TPG), arī tajā saglabājot Detālplānojuma risinājumu ar 24 jaunu zemes gabalu izveidošanu dzīvojamai apbūvei. 2021. gads 12.13. Neskatoties, ka Garkalnes TPG bija integrēts Detālplānojuma risinājums ar 24 jaunu zemes gabalu izveidošanu dzīvojamai apbūvei, Pašvaldība 2021. gada 30. jūnijā izsniedza darba uzdevumu Nr. ZIR 26/2021 "Zemes ierīcības projekta izstrādāšanai zemes vienību sadalīšanai un robežu pārkārtošanai zemes vienībās Divupes ielā 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11, 12, 13, 14, 15, 16, 18, 20, 22, 24, 26, 28 un 30"46 (turpmāk - zemes ierīcības darba uzdevums). Zemes ierīcības likums noteic, ka zemes ierīcības projektu un tā grozījumus izstrādā, ievērojot pašvaldības teritorijas plānojumu un normatīvajos aktos par teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteiktās prasības.47 Ja ir spēkā esošs detālplānojums, bet nepieciešams veikt zemes ierīcības darbus, proti, starpgabalu likvidēšanu, zemes vienību robežu pārkārtošanu vai zemes vienību (arī kopīpašumā esošo) sadalīšanu,48 zemes ierīcības projektu (turpmāk - ZIP) var izstrādāt kā papildinājumu detālplānojumam.49 ZIP apstiprina pašvaldība, izdodot administratīvo aktu.50 Pašvaldībai nebija leģitīma pamata izsniegt zemes ierīcības darba uzdevumu, kas neatbilda Garkalnes TPG. 12.14. Saskaņā ar Būvniecības informācijas sistēmā pieejamo informāciju Pašvaldības būvvalde 2021. gada 6. jūlijā akceptēja būvniecības ieceri un izdeva būvatļauju (lēmuma Nr. BIS-BV-4.4-2021-62) dīķa nojaukšanai un teritorijas labiekārtošanai Divupes ielā 30, Upesciemā, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā,51 un 2021. gada 23. decembrī pieņēma ekspluatācijā meliorācijas sistēmas nojaukšanas būvniecību (dīķa aizrakšanu). Atbilstoši Būvniecības likumam būvatļauja ir tiesiska, ja būvniecības iecere atbilst pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem)52. Detālplānojumā dīķa teritorija noteikta kā Dīķis (26 428 m2), savukārt Garkalnes TPG dīķa teritorijai noteikta funkcionālā zona Ūdeņu teritorija (Ū). Ņemot vērā minēto un to, ka Detālplānojuma teritorija bija applūstoša, kā arī Detālplānojumā ietvertās normas par applūstošās teritorijas uzbēršanu neatbilda Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 4. punktam, Pašvaldības būvvaldes izdotā būvatļauja dīķa aizrakšanai un lēmums par būves pieņemšanu ekspluatācijā neatbilst normatīvo aktu prasībām.53 Turklāt, kā iepriekš minēts, līdz Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 4. punkta spēkā stāšanās brīdim Detālplānojuma teritorijā nepastāvēja ēkas, kuras Aizsargjoslu likums pieļautu aizsargāt no plūdiem ar zemes virsmas līmeņa uzbēršanu, savukārt 2021. gadā aizberot dīķi, pazuda no applūšanas pasargājamais objekts, kura dēļ aizsargdambis sākotnēji tika plānots, bet nebija līdz galam izbūvēts. 2022. gads 12.15. ZIP izstrādes laikā Pašvaldības dome 2022. gada 25. maijā pieņēma lēmumu par Lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu.54 Ievērojot Detālplānojuma risinājumu, Lokālplānojuma darba uzdevuma 3.6. apakšpunktā ietverta prasība nepieciešamības gadījumā sagatavot zemes vienību robežu izmaiņu priekšlikumu.55 Pretēji tam, Pašvaldība 2022. gada 22. jūnijā pieņēma lēmumu Nr. 1209 "Par zemes ierīcības projekta zemes vienībām Divupes iela 1, Divupes iela 2, Divupes iela 3, Divupes iela 4, Divupes iela 5, Divupes iela 6, Divupes iela 7, Divupes iela 8, Divupes iela 9, Divupes iela 10, Divupes iela 11, Divupes iela 12, Divupes iela 13, Divupes iela 14, Divupes iela 15, Divupes iela 16, Divupes iela 18, Divupes iela 20, Divupes iela 22, Divupes iela 24, Divupes iela 26, Divupes iela 28, Divupes iela 30, Berģi, Garkalnes pagasts, Ropažu novads apstiprināšanu"56 (turpmāk - lēmums Nr. 1209). Lokālplānojuma 2. redakcijas Paskaidrojuma raksta 1.2.3. apakšnodaļā norādīts: "saskaņā ar izstrādāto zemes ierīcības projektu izveidotas 74 zemes vienības. Zemes ierīcības projekta paskaidrojuma rakstā un grafiskajā daļā ir norādīts, ka zemes ierīcības projektu plānots īstenot divās kārtās: 1) 1. kārtā - izveidot zemes vienības, kurām ir piekļuve no esošās Divupes ielas; 2) 2. kārtā - zemes vienības, kurām ir piekļuve no jaunveidojamās ielas, izveidot pēc lokālplānojuma apstiprināšanas, piešķirt adreses un pieņemt lēmumu par apbūvei paredzētās zemes platības nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu".57 ZIP ir jāatbilst teritorijas plānojumam un detālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts un ir spēkā esošs) un tā izstrāde, apstrīdēšana un pārsūdzēšana notiek administratīvā procesa kārtībā, un ar administratīvo aktu nav iespējams grozīt ārējos normatīvos aktus (šajā gadījumā saistošos noteikumus, ar kuriem apstiprināts Detālplānojums vai Garkalnes TPG). Administratīvā procesa likuma 74. panta pirmās daļas 4. punkts noteic, ka administratīvais akts nav spēkā, ja tas pieprasa no adresāta tiesību normu pārkāpumu vai rīcību, kas faktiski vai tiesiski nav iespējama, savukārt atbilstoši 84. pantam administratīvais akts ir prettiesisks, ja tas neatbilst tiesību normām. Tādējādi Ministrijas ieskatā Domei nepastāvēja leģitīms iemesls izsniegt zemes ierīcības darba uzdevumu un vēlāk pieņemt lēmumu Nr. 1209. 2024.-2025. gads 12.16. Saskaņā ar Lokālplānojuma 2. redakcijas Paskaidrojuma raksta 1.3.2. apakšnodaļā norādīto Lokālplānojuma teritorijā bija aktuāli vēl citi būvniecības procesi un, kaut Detālplānojuma risinājumi dīķa teritorijā neparedzēja zemes ierīcības projektā izdalītās zemes vienības un jebkāda veida būvniecību, Lokālplānojuma 2. redakcijas Paskaidrojuma rakstā norādīts, ka uz doto brīdi Lokālplānojuma teritorijā turpinās uzsāktā teritorijas attīstība atbilstoši saskaņotajām būvniecības iecerēm.58 Pretēji Detālplānojuma saistošajā daļā ietvertajai Kārtībai, kādā tiek apgūta detālplānojuma teritorija, Dome 2024. gada 6. martā nepamatoti pieņēma lēmumu Nr. 3103 "Par administratīvā līguma slēgšanu detālplānojuma nekustamajiem īpašumiem "Zvejnieki", kadastra Nr. 8060-011-0006, "Brekši", kadastra Nr. 8060-011-0180, Berģos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā īstenošanai"59 (turpmāk - lēmums Nr. 3103), mainot saistošajos noteikumos noteikto īstenošanas kārtību, tādējādi uzņemoties neizpildāmas saistības, kas ir pretējas normatīvajiem aktiem. Lēmuma Nr. 3103 pamatojošajā daļā norādīts, ka Lokālplānojuma teritorijā bez dīķa nojaukšanas ir reģistrētas vēl šādas būvniecības lietas: 1) vidējā spiediena (P < 0,4 MPa) sadales gāzesvadu jaunbūve pa Divupes ielu un atzaru jaunbūve zemes īpašumos "Divupes ielā" (Nr. BIS-BL-682116-7983), būvniecības stadija - būvdarbi (veicami līdz 06.06.2028.). Būvinspektora 03.11.2023. atzinums pārtraukt būvdarbus (Nr. BIS-BV-19.9-2023-5728); 2) ārējā elektroapgāde, Divupes ielā 1-41 (Nr. BIS-BL-669014-8607), būvniecības stadija - būvdarbi (veicami līdz 01.08.2028.); 3) ceļu izbūve īpašumos, kas ietver zemes vienības Divupes ielā 7, 12-14, 20, 22, 26, 28, 30 (Nr. BIS-BL-390626-4868), būvniecības stadija - 18.02.2022. izdota būvatļauja Nr. BIS-BV-4.5-2022-62 ar izvirzītiem projektēšanas nosacījumiem (projektēšanas nosacījumu izpildes termiņš - 18.02.2027.). 11.05.2023. pieņemti lēmumi Nr. BIS-BV-5.12-2023-195, BIS-BV-5.12-2023-196 par patvaļīgas būvniecības seku novēršanu sešu mēnešu laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas. Vienlaikus uzlikts par pienākumu adresātam saņemt no Pašvaldības būvvaldes akceptu projektēšanas un būvdarbu nosacījumu izpildei, kā arī Dienesta Tehniskos noteikumus vai gadījumā, ja Dienests pieņem lēmumu par atteikumu izdot Tehniskos noteikumus, saņemt Dienesta viedokli par izvirzītām vides aizsardzības prasībām, kas būtu iestrādājamas būvniecības dokumentācijā, vai atjaunot īpašumu iepriekšējo tiesisko stāvokli; 4) ielu apgaismojums Divupes ielā 1-41 (BIS-BL-721580-8867), būvniecības stadija - izvirzīti būvdarbu uzsākšanas nosacījumi (ieceres realizācijas termiņš - 19.01.2029.). No lēmuma Nr. 3103 pamatojošās daļas secināms, ka patvaļīgās būvniecības sekas (ceļu būvniecība) Pašvaldības būvvaldes norādītajā sešu mēnešu termiņā netika novērstas. Atbilstoši Dienesta atzinumos Nr. 11.2/AP/35/2024 un Nr. 2.4/CS/251/2024 norādītajam Dienests 2022. gada 1. jūlijā bija sagatavojis ziņojumus par pārbaudes rezultātiem (Nr. 070-77/2022 un Nr. 070-78/2022), kuru noregulējums netika panākts un lietas par nelikumīgu ceļu izbūvi, izmantojot materiālus, kas satur būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumus, vēl ir procesā. Kā arī Dienests 2023. gada 6. jūlijā pieņēma lēmumu Nr. AP23VL0470 "Par atteikumu veikt ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu un izdot tehniskos noteikumus" paredzētajai darbībai - ceļa izbūvei Lokālplānojuma teritorijā, kurā viens no pamatojumiem bija applūstošās teritorijas pretlikumīga uzbēršana. Šis lēmums ir spēkā esošs. 12.17. Dienests 2024. gada 2. janvārī sniedza negatīvu atzinumu Nr. 11.2/AP/35/2024, norādot, ka nesaskaņo Lokālplānojuma 1. redakcijas teritoriju ar ieceri veidot savrupmāju apbūvi un aicināja Pašvaldību pārtraukt turpmāku Aizsargjoslu likuma 7. panta otrās daļas 2. punkta 2. apakšpunkta un 37. panta pirmās daļas 4. punkta neievērošanu, vienlaikus lūdzot neizsniegt jaunas būvatļaujas Lokālplānojuma teritorijā. Atteikumu ņemt vērā Dienesta atzinumos minēto Pašvaldība citustarp pamatoja60 ar to, ka ne Garkalnes TPG, ne Detālplānojumā Lokālplānojuma teritorija nav noteikta kā applūstoša, turklāt deviņus gadus spēkā esoša pašvaldības teritorijas attīstības plānojuma tiesiskuma apšaubīšana nonākot pretrunā ar tiesiskās stabilitātes un tiesiskās paļāvības principu. Kā atzinusi Augstākā tiesa, Aizsargjoslu likuma normas definē applūstošo teritoriju un atkarībā no tās paredz virszemes ūdensobjekta aizsargjoslas platumu. Šīs ir materiālo tiesību normas, kuras pašas par sevi nosaka applūstošās teritorijas un aizsargjoslas, un pašvaldību uzdevums ir nodrošināt šo normu ievērošanu​.61 Tādējādi Pašvaldībai pašai neizpildot no tiesību normām izrietošo pienākumu Garkalnes 2009. gada TP, Garkalnes 2013. gada TP un vēlāk Garkalnes TPG noteikt visas applūstošās teritorijas atbilstoši normatīvajiem aktiem, tai nebija pamata atsaukties uz tiesiskās stabilitātes un tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu Detālplānojuma un Garkalnes TPG tiesiskuma apšaubīšanas gadījumā, ja pati šos principus jau sākotnēji nebija ievērojusi. 12.18. Dienests 2024. gada 11. novembrī sniedza negatīvu atzinumu Nr. 11.2/AP/11529/2024 arī par Lokālplānojuma 2. redakciju, jo apšaubīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras 2007. gada izziņā pausto secinājumu, ka teritorija nav applūstoša, jo vēsturiskie un aktuālie plūdu riska dati (1,9 m - 2,1 m 2000,5) liecina par pretējo. 2009. gadā veikta aizsargdambja pārbūve un teritorijas uzbēršana būtiski mainīja applūšanas risku, taču šie darbi bija pretrunā Aizsargjoslu likumam un veikti bez nepieciešamajiem tehniskajiem noteikumiem. Arī 2019. gada modelēšana apliecina teritorijas applūstamību (10 % varbūtība 1,25-1,42 m 2000,5). Tādēļ Dienesta ieskatā minēto 2007. gada izziņu nevar izmantot kā pierādījumu teritorijas neapplūstamībai. Dienests nesaskaņoja Lokālplānojuma 2. redakcijas projektu un prasīja tajā neparedzēt apbūvi vēsturiski applūstošajā teritorijā. Atteikumu ņemt vērā Dienesta atzinumā minēto Pašvaldība citustarp pamatoja62 ar to, ka Pārskatā par Garkalnes 2009. gada TP izstrādi VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk - LVĢMC) 2008. gada 16. septembra izziņas Nr. 4-6/1592 pielikumā "Garkalnes novada applūšanas riska teritorijas karte" ir norādīta applūšanas riska teritorija pie ūdens līmeņa ar 10 % varbūtību. Tomēr, vērtējot Latvijas Nacionālajā arhīvā pieejamos dokumentus, Ministrija konstatēja, ka gan Garkalnes 2004. gada TP, gan Garkalnes 2007. gada TP teritoriju starp Lielās Juglas upi un Mašēnu ezeru lielākajā daļā Pašvaldība bija noteikusi kā purva teritoriju (Garkalnes 2009. gada TP purva teritorija Mašēnu ezera labajā krastā noteikta pat vēl plašāka teritorijā), savukārt Detālplānojuma teritoriju un turpat līdzās Mašēnu ezera krasta sauszemes teritoriju D pusē līdz Lielās Juglas upei kā applūstošās teritorijas. Minēto plānošanas dokumentu izstrādes procesā par šādu situāciju šaubas nav bijušas, abi plānošanas dokumenti pirms to apstiprināšanas bija kompetento institūciju saskaņoti. 12.19. Kad daļa būvniecības darbu jau bija veikti, Dome pieņēma lēmumu Nr. 3103 noslēgt administratīvo līgumu par Detālplānojuma īstenošanu, kur lēmuma pamatojošajā daļā citustarp norādīts: "būvvaldes rīcībā nav normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izstrādātas un apstiprinātas būvniecības ieceres dokumentācijas zemes uzbēršanai Detālplānojuma teritorijā", turpat tālāk: "Lokālplānojums izstrādāts uz aktuāla inženiertopogrāfiskā materiāla (uzmērījums reģistrēts Ropažu novada pašvaldības augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzē 2022. gada 21. septembrī, reģistrācijas Nr. 8060 T_5132). Aktuālajā materiālā grunts augstuma atzīmes ir augstākas kā inženiertopogrāfiskajā materiālā, uz kura ir izstrādāti Detālplānojuma risinājumi, vidēji par 0,5 m līdz 2 m LAS", tādējādi apliecinot teritorijas prettiesisku uzbēršanu un atbalstot arī turpmāku Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 4. punkta neievērošanu. Atbilstoši Likuma 31. panta pirmajai daļai detālplānojumu īsteno saskaņā ar administratīvo līgumu, kas noslēgts starp pašvaldību un detālplānojuma izstrādes īstenotāju. Proti, detālplānojuma īstenošanas obligāts priekšnoteikums ir starp pusēm noslēgts administratīvais līgums. Attiecīgi nav pamata uzskatīt, ka Detālplānojuma teritorijā veiktie būvdarbi bez administratīvā līguma ir uzskatāmi par Detālplānojuma īstenošanu, vēl jo vairāk, ja tie tika veikti pretēji Detālplānojuma risinājumiem. Tādējādi Pašvaldības izsniegtās būvatļaujas Detālplānojuma applūstošajās teritorijās, kā arī izrietošie lēmumi, kas pieņemti pirms administratīvā līguma noslēgšanas (2024. gada 6. martā), neatbilda Likuma 31. panta pirmajai daļai un Būvniecības likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktam. 12.20. Lēmuma Nr. 3103 pamatojošajā daļā norādīts uz administratīvā līgumā ietverto prasību būtiskākajām atšķirībām no Detālplānojumā izvirzītajām prasībām: 1) lokālas ūdensapgādes sistēmas un pagaidu decentralizētas kanalizācijas sistēmas (Detālplānojums paredz ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izbūvi tikai tad, kad izveidota centralizēta ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma visam dzīvojamajam kvartālam); 2) ar līgumu mainīta Detālplānojuma īstenošanas kārtība, nosakot, ka vienlaicīgi ar grunts uzbēršanas (pacelšanas) būvprojekta izstrādi un realizāciju, ielu, inženiertīklu, meliorācijas sistēmas izbūvi atļauts ēkām izstrādāt būvniecības ieceres dokumentāciju. Ēku būvdarbus atļauts uzsākt vienlaicīgi ar ielu, inženiertīklu un meliorācijas sistēmas, un grunts uzbēršanas (pacelšanas) būvdarbiem. Ēku nodošana ekspluatācijā atļauta tikai pēc ielas līdz šķembu vai grants seguma, inženiertīklu (elektroapgādes un gāzes apgādes), meliorācijas sistēmas un grunts uzbēršanas (pacelšanas) nodošanas ekspluatācijā (Detālplānojums paredz 5 secīgus īstenošanas posmus: I ielu, ceļu projektēšana un izbūve; II infrastruktūras projektēšana un izbūve; III konkrētu zemes gabalu apbūves projektēšana, meža zemes transformācija zem projektētās apbūves; IV ēku un būvju izbūve; V teritorijas apsaimniekošana)63. Tādējādi, noslēdzot administratīvo līgumu, kas noteica citādāku Detālplānojuma īstenošanas kārtību, kāda tā bija ietverta Detālplānojumā, Pašvaldība rīkojās pretēji tiesību normām. 12.21. Dome 2024. gada 20. martā apstiprināja saistošos noteikumus Nr. 13/24 "Par Garkalnes novada domes 2006. gada 28. jūnija saistošo noteikumu Nr. 22 "Par nekustamā īpašuma "ZVEJNIEKI", kadastra Nr. 8060-011-0006, "BREKŠI", kadastra Nr. 8060-011-0180, apbūvi" atcelšanu daļā" (turpmāk - saistošie noteikumi Nr. 13/24), ar kuriem citustarp, pretēji normatīvajos aktos par teritorijas plānošanu noteiktajai kārtībai, veica grozījumus Detālplānojumā. Tajā pašā Domes sēdē pieņemts arī lēmums par Lokālplānojuma 1. redakcijas apstiprināšanu. Augstākā tiesa atzinusi, ka līdz ar Likuma spēkā stāšanos detālplānojumu apstiprināšana ar saistošajiem noteikumiem vairs nav pieļaujama,64 proti, arī detālplānojumu grozījumus saistošo noteikumu veidā likums nepieļauj. Secīgi Pašvaldībai nebija leģitīma iemesla izdarīt grozījumus Detālplānojumā. 12.22. Uz Ministrijas skaidrojuma pieprasījumu Pašvaldībai65 par konstatētajām neatbilstībām Pašvaldības rīcībā, pieņemot lēmumus attiecībā uz Lokālplānojuma teritoriju, Pašvaldība nespēja sniegt atbilstošu pamatojumu66 par tās pieņemto lēmumu atbilstību ārējiem normatīvajiem aktiem. Bez tam, pretēji Likuma 25. panta ceturtajai daļai, kas noteic, ka lokālplānojuma saistošie noteikumi nav īstenojami tikmēr, kamēr nav pabeigtas šā likuma 27. panta trešajā daļā minētās darbības (Ministrijā saņemto iesniegumu par Lokālplānojumu izvērtēšana67), Pašvaldība skaidrojumā norādīja, ka, apstiprinot Lokālplānojumu, Pašvaldība bija izvērtējusi institūciju atzinumus, sniegusi savu vērtējumu par tiem, līdz ar to, Pašvaldības ieskatā, Lokālplānojums atbilst normatīvo aktu prasībām un ir īstenojams.68 Kaut Detālplānojums bija ārējs normatīvais akts, lēmuma Nr. 3103 pieņemšanu Pašvaldība pamatoja ar Lokālplānojuma 1. redakcijas publiskās apspriešanas procedūru, kuras laikā neesot saņemti iebildumi par Lokālplānojumā ietvertajiem ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūras risinājumiem. Administratīvajā līgumā ietvertie precizējumi satiksmes infrastruktūras profiliem tikuši noteikti, balstoties uz Lokālplānojuma 1. redakcijas risinājumiem, par kuriem attiecīgo jomu uzraugošās institūcijas neesot izteikušas iebildumus. Proti, Pašvaldība atzina, ka Detālplānojumā veikti grozījumi ar Domes lēmumu, pamatojoties uz tobrīd izstrādes procesā esošā Lokālplānojuma 1. redakcijas risinājumiem. Atbilstoši Pašvaldības sniegtajam skaidrojumam sākotnēji dīķa izveide bija iecerēta laikā līdz zemes reformai 1991. gadā kādreizējās zivsaimniecības "Upesciems" vajadzībām un dīķa izveides darbi bijuši nepabeigti. Pašvaldības ieskatā normatīvie akti nesaturot aizliegumu pārveidot vai aizbērt mākslīgos ūdensobjektus, kas ir hidrotehniskās būves, izstrādājot būvniecības dokumentāciju atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Tomēr Pašvaldība nav ņēmusi vērā, ka teritorijas plānošana ir primāra iepretim būvniecībai, t.i., lai arī dīķa aizrakšanu normatīvie akti neliedz, dīķa aizrakšanas fakts nevarēja mainīt Detālplānojumā un Garkalnes TPG noteikto funkcionālo zonu (ūdens teritoriju). Vienlaikus Pašvaldība atzina, ka, īstenojot Lokālplānojuma saistošos noteikumus, tiktu novērstas neatbilstības Pašvaldības pieņemtajos lēmumos, turklāt Pašvaldības ieskatā nepastāvot tiesisks pamats atcelt Pašvaldības būvvaldes izdotos administratīvos aktus, piemērojot Administratīvā procesa likuma 86. panta (prettiesiska administratīvā akta atcelšana) otrās daļas kārtību. 12.23. Dome ar 2024. gada 2. oktobra saistošajiem noteikumiem Nr. 39/24 "Par Garkalnes novada pašvaldības domes 28.06.2006. saistošo noteikumu Nr. 22 "Par nekustamā īpašuma "Zvejnieki", kadastra Nr. 8060-011-0006, "Brekši", kadastra Nr. 8060-011-0180, apbūvi" atcelšanu" un Ropažu novada pašvaldības domes 20.03.2024. saistošo noteikumu Nr. 13/24 "Par Garkalnes novada domes 2006. gada 28. jūnija saistošo noteikumu Nr. 22 "Par nekustamā īpašuma "Zvejnieki", kadastra Nr. 8060-011-0006, "Brekši", kadastra Nr. 8060-011-0180, apbūvi" atcelšanu daļā" atcelšanu"69 atcēla Detālplānojumu un saistošos noteikumus Nr. 13/24.