14. Article

Ministrija secina, ka Lokālplānojuma 2. redakcijas izstrādes mērķis nav mainījies - legalizēt Domes un Pašvaldības lēmumus, kas pieņemti līdz Lokālplānojuma apstiprināšanai un atļaut tādu darbību veikšanu, kas jau sākotnēji neatbilda augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem un teritorijas plānošanas dokumentos noteiktajam. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmajai daļai valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Kā atzinusi Satversmes tiesa, valsts pārvaldei ir jāievēro pārvaldes tiesiskuma princips. Pārvaldes tiesiskuma princips ietver likuma prioritātes un likuma atrunas principu. Likuma prioritātes princips noteic, ka valsts pārvalde ir saistīta ar spēkā esošajām tiesību normām un, ka tās pozitīvais pienākums ir rīkoties atbilstoši tām, bet negatīvais - atturēties no rīcības, ar kuru šīs tiesību normas tiktu pārkāptas.72 Būtisku pārkāpumu var kvalificēt pēc vairākiem kritērijiem. Pirmkārt, par būtisku uzskatāms teritorijas plānošanas procesa pārkāpums, kura rezultātā pieņemts citāds, nevis tāds lēmums, kāds būtu bijis, ja pārkāpums nebūtu noticis. Otrkārt, ja ir būtiski pārkāptas sabiedrības tiesības piedalīties teritorijas plānošanā. Treškārt, par būtiskiem var tikt atzīti arī citi pārkāpumi šajā procesā.73 Tiesību sistēma ir vērsta uz to, lai nepieļautu vai ierobežotu, nevis izvērstu prettiesiskas situācijas. Tiesību normām neatbilstoši lēmumi un rīcība, jo īpaši, ja tie veikti apzināti, var veicināt tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu, būtiski graut sabiedrības uzticēšanos valsts un pašvaldību institūcijām un radīt pamatu tiesiskiem strīdiem, kā arī amatpersonu atbildībai.