8. Article

Iesniegtais viedoklis un priekšlikums. Izteikt saistošo noteikumu 58. punktu šādā redakcijā: "Pēc pašvaldības darba reglamentā noteiktās domes lēmuma projekta saskaņošanas procedūras pabeigšanas domes lēmuma projekta sagatavotājs domes lēmuma projektu, kura izskatīšana atbilst šo saistošo noteikumu 9. punktā noteiktajai padomes kompetencei, iesniedz izskatīšanai arī padomes priekšsēdētājam (tajā skaitā, lai izlemtu jautājumu par domes lēmuma projekta iekļaušanu padomes sēdes darba kārtībā). Minēto domes lēmuma projektu padome izskata 10 (desmit) kalendāro dienu laikā no domes lēmuma projekta iesniegšanas dienas. Pašvaldības viedoklis. Saistošo noteikumu 58. punkta redakcija pārskatīta un precizēta. 9. Iesniegtais viedoklis un priekšlikums. Papildināt saistošos noteikumus ar punktu, kas nosaka, ka iedzīvotāju padomes kompetencē ietilpst izvērtēt un pieņemt lēmumu par nekustamo īpašumu un meža cirsmu atsavināšanu. Pašvaldības viedoklis. Saskaņā ar Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 16. punktu, domes kompetencē ietilpst lemt par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu un apgrūtināšanu, kā arī par nekustamā īpašuma iegūšanu. Saskaņā ar Talsu novada domes 2023. gada 30. marta saistošo noteikumu Nr. 7 "Talsu novada pašvaldības nolikums" 17.2. un 17.4. apakšpunktu, Talsu novada pašvaldības dome pilnvarojusi izpilddirektoru lemt par pašvaldības nekustamā īpašuma izmantošanu (atsavināšana), ja nekustamais īpašums ir zemes starpgabals vai nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība nepārsniedz 5 000 euro un lemt par tiesību (piemēram, ciršanas, medību) izmantošanu, ja nosacītā cena nepārsniedz 20 000 euro. Iedzīvotāju padomes uzdevums ir pārstāvēt iedzīvotāju intereses un sniegt viedokli par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem, kas ietekmē konkrēto teritoriju. Iedzīvotāju padomei nav tiesību lemt vai pieņemt lēmumus jautājumos, kas attiecas uz īpašumtiesību maiņu, mantiskajām saistībām vai pašvaldības īpašuma pārvaldīšanu, jo šie jautājumi ir saistīti ar publisko resursu tiesisko regulējumu un finanšu atbildību, kuru var uzņemties tikai dome vai tās pilnvarotas amatpersonas atbilstoši normatīvajiem aktiem. Ņemot vērā minēto, nav pamata papildināt saistošos noteikumus ar punktu, kas paplašinātu iedzīvotāju padomes kompetenci. 10. Iesniegtais priekšlikums un viedoklis. Izslēgt saistošo noteikumu 53., 55. un 56. punktu. Pašvaldības viedoklis. Lai nodrošinātu iedzīvotāju padomes sēdes efektivitāti un pārskatāmību, saistošajos noteikumos saglabāja iedzīvotāju padobju sēdes norises kārtība. Iedzīvotāju padomes sēdes kārtības noteikšana saistošajos noteikumos nodrošina saprotamu darbības modeli, iekšējās kārtības principus un atbilst labas pārvaldības principiem. 8.5. No institūcijām saņemtie viedokļi un atzinumi, to apkopojums un izvērtējums (vērā ņemtie viedokļi, vērā neņemtie viedokļi, pamatojums) - gan tādi, kas saņemti, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktu pienākumu, gan lūgti pēc pašvaldības iniciatīvas, gan sniegti pēc institūcijas iniciatīvas Pašvaldībā 2025. gada 19. maijā saņemts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM) atzinums par saistošajiem noteikumiem, kurā norādīts, ka: 1. saistošo noteikumu 3. punktā ir ietverti ar dzīvesvietu vai īpašuma piederību saistīti priekšnoteikumi personu dalībai iedzīvotāju padomes vēlēšanās atbilstoši Pašvaldību likuma 58. panta piektās daļas otrajā teikumā ietvertajam pilnvarojumam, tādēļ saistošo noteikumu izdošanas tiesiskajā pamatojumā norādāma atsauce arī uz Pašvaldību likuma 58. panta piekto daļu; 2. saskaņā ar Pašvaldību likuma 58. panta trešo daļu par padomes locekli var būt fiziskā persona, kura sasniegusi 16 gadu vecumu un ir Latvijas Republikas pilsonis vai tāds Eiropas Savienības pilsonis, kurš nav Latvijas Republikas pilsonis, bet ir reģistrēts Fizisko personu reģistrā. Pašvaldība nav tiesīga noteikt papildu kritērijus padomes loceklim. Turpretī saistošo noteikumu 14. punkta pirmais teikums paredz, ka "ikvienam padomes darbības teritorijas iedzīvotājam ir tiesības pieteikt savu kandidatūru (sevi) padomes locekļa amatam". Savukārt 3. punkta pirmais teikums definē, ka "padomes darbības teritorijas iedzīvotājs ir persona, kura pašvaldības domes lēmuma par vēlēšanu rīkošanu spēkā stāšanās dienā atbilst Pašvaldību likuma 58. panta piektās daļas pirmajā teikumā noteiktajiem kritērijiem un papildus atbilst kādam no šādiem kritērijiem - tā deklarētā dzīvesvieta vai deklarētā papildu adrese reģistrēta padomes darbības teritorijā vai tam padomes darbības teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā personiski reģistrēts nekustamais īpašums". Ievērojot minēto, precizējams saistošo noteikumu 14. punkts, savukārt 3. punktā noteiktās pazīmes atbilstoši Pašvaldību likuma 58. panta piektajai daļai var tikt attiecinātas tikai uz padomes vēlētājiem; 3. saskaņā ar Pašvaldību likuma 58. panta ceturto daļu par padomes locekli nav atļauts būt domes deputātam, pašvaldības izpilddirektoram un viņa vietniekam. Pašvaldība nav tiesīga paredzēt liegumu citām pašvaldības amatpersonām (darbiniekiem) būt par padomes locekli. Turpretī saistošo noteikumu 15. punkta otrais teikums noteic, ka "papildus Pašvaldību likuma 58. panta ceturtajā daļā noteiktajam Vēlēšanu rīkotāja amatpersonai (darbiniekam), kas tieši piedalās attiecīgās padomes vēlēšanu sagatavošanā un sarīkošanā (organizē vēlēšanu sagatavošanu un sarīkošanu, pārbauda, vai atnākušie ir vēlētāji; apstrādā elektroniskā pastā saņemtās vēlēšanu zīmes; piedalās balsu skaitīšanā), nav atļauts būt par attiecīgās padomes locekli". Iedzīvotāju padome kā konsultatīva institūcija Pašvaldību likumā tika paredzēta ar mērķi veicināt sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā, pēc iespējas neradot administratīvus vai citus šķēršļus padomju izveidei un darbībai, tai skaitā iedzīvotāju izvēlei par tām personām, kas kā padomes locekļi pārstāvēs sabiedrības intereses padomē. Proti, ja persona, kas atbilst Pašvaldību likuma 58. panta trešajai daļai, pati vēlas vai pēc sabiedrības iniciatīvas piekrīt būt par padomes locekli (arī kandidātu), pašvaldība nedrīkst šīs tiesības ierobežot. Ja pašvaldība saskata iespējamas negodprātīgas rīcības riskus situācijā, kad padomes locekļa kandidāts kā pašvaldības amatpersona ir iesaistīts padomes vēlēšanu organizēšanā, pašvaldība ar padomes vēlēšanu organizēšanu saistītos pienākumus var uzdot citai pašvaldības amatpersonai. Ievērojot minēto, precizējams saistošo noteikumu 15. punkts; 4. saskaņā ar Pašvaldību likuma 58. panta sestās daļas 4. punktu padomes nolikumā cita starpā nosaka padomes locekļu ievēlēšanas kārtību, paredzot iespēju iedzīvotājiem tieši balsot par padomes locekļu kandidātiem. Kopsakarā ar 58. panta piekto daļu par kritērijiem personām, kuras ir tiesīgas vēlēt padomi, no Pašvaldību likuma izriet princips, ka padomes locekļus izvēlas un padomes sastāvu nosaka vienīgi iedzīvotāji. Līdz ar to arī padomes darbība noris, pamatojoties uz iedzīvotāju doto mandātu, nevis domes vai citas pašvaldības institūcijas lēmumu. Vienlaikus saistošo noteikumu 36. punkts paredz, "ja padomes locekļu skaits ilgāk kā trīs mēnešus ir mazāks nekā saistošo noteikumu 4. punktā noteiktais un padomes locekļa vietā nestājas nākamie balsošanā lielāko balsu skaitu saņēmušie padomes locekļa kandidāti, dome atlaiž padomi, bet līdz atlaišanai padome savu darbību aptur". Šajā sakarā būtiski ņemt vērā, ka gan dome, gan padome kā koleģiālas institūcijas lēmumus pieņem ar locekļu balsojumu un šie locekļi ir brīvi savā balsojumā. Tādējādi nevar tikt izslēgta iespēja, ka neatkarīgi no iemesliem dome var nenolemt par padomes atlaišanu, kā arī padome var nenolemt par darbības apturēšanu, taču šāda situācija saistošajos noteikumos nav noregulēta. Ievērojot minēto, pārskatāma saistošo noteikumu 36. punktā noteiktā padomes darbības izbeigšanas kārtība, tajā skaitā izvērtējot iespēju saistošajos noteikumos imperatīvi noteikt gadījumus, kad padome beidz savu darbību, vai arī paredzēt iespēju padomei pašai lemt par darbības izbeigšanu, tai skaitā turpināt darbību, ja padomes darbs ir jēgpilns un rezultatīvs (piemēram, trūkst viens vai divi padomes locekļi, taču padome ir aktīva un spēj īstenot savas pilnvaras); 5. saskaņā ar Pašvaldību likuma 58. panta sestās daļas 7. punktu padomes nolikumā cita starpā nosaka kārtību, kādā pašvaldības institūcijas izskata iedzīvotāju padomes iesniegumus. Šajā sakarā saistošo noteikumu 57. punkts paredz, ka "pašvaldības institūcijas izskata padomes iesniegumus analoģiski kārtībai, kādā tiek izskatīti privātpersonu iesniegumi, ja likums nenosaka citādāk". Pašvaldību likuma 58. panta sestās daļas 7. punkta pilnvarojums paredz pienākumu saistošajos noteikumos noteikt konkrētu padomes iesniegumu izskatīšanas (procesuālās virzības) kārtību, un nav pietiekama nekonkrēta atsauce uz privātpersonu iesniegumu izskatīšanas kārtību, jo īpaši, ka padomes nav privātpersonas, bet pašas pašvaldības institūcijas. Ievērojot minēto, saistošie noteikumi papildināmi, konkretizējot padomes iesniegumu izskatīšanas kārtību (piemēram, kurai pašvaldības institūcijai jāiesniedz iesniegums, kā tiek noteikta institūcija, kas sagatavo vai sniedz atbildi, kāds ir atbildes sniegšanas termiņš); 6. saskaņā ar Pašvaldību likuma 58. panta otro daļu padome izskata no šā likuma 4. panta pirmās daļas 2., 5. un 12. punktā noteiktajām pašvaldības funkcijām izrietošus jautājumus, kas skar padomes darbības teritorijas iedzīvotāju intereses, un iesniedz lēmumu projektus izskatīšanai domē. Domei ir pienākums noskaidrot padomes viedokli, pirms pieņemt lēmumu par izmaiņām šajā pantā minēto pašvaldības funkciju izpildes kārtībā, ja tās var skart padomes darbības teritorijas iedzīvotāju intereses. Ministrija pauž uzskatu, ka situācijā, kad pašvaldība atbilstoši 58. panta sestās daļas 1. punktam padomes nolikumā nosaka padomei papildu kompetenci, arī attiecībā uz šo kompetenci ir piemērojama 58. pantā paredzētā abpusējā domes un padomes sadarbības kārtība. Proti, ir attiecināmas kā padomes tiesības iesniegt domes lēmumu projektus (izriet arī no Pašvaldību likuma 36. panta pirmās daļas 6. punkta), tā domes pienākums noskaidrot padomes viedokli par domes lēmuma projektu - ar izrietošu padomes pienākumu šo viedokli sniegt. Ievērojot minēto, pārskatāms saistošo noteikumu 58. punkta otrais un trešais teikums. Vienlaikus izvērtējama nepieciešamība 58. punkta regulējumu iekļaut saistošajos noteikumos, tā kā atbilstoši Pašvaldību likuma 36. panta otrajai daļai domes lēmuma projekta sagatavošanas, iesniegšanas, reģistrēšanas, kā arī izskatīšanas kārtību pašvaldības institūcijās, tostarp tiesiskuma iepriekšēju pārbaudi un atbilstības pašvaldības budžetam izvērtēšanu, kā arī atzinuma saņemšanu no domes komitejām, nosaka pašvaldības darba reglamentā [..]. Pašvaldības viedoklis. Ņemot vērā VARAM 2025. gada 19. maija atzinumu Pašvaldība precizēja saistošo noteikumu tiesisko regulējumu, 14., 15., 36., 57. un 58. punktu. Saistošie noteikumi papildināt ar 36.1 punktu. 8.6. Informācija par cita veida saziņu un konsultācijām, ja tādas bijušas Nav notikušas. Talsu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Bērziņš