11. Article

Jaunas infrastruktūras izveidošana (Rail Baltica) Attēls Nr. 2 Lai nodrošinātu Latvijas nacionālo sociālekonomisko un drošības interešu ievērošanu, Latvijas starptautisko saistību izpildi un ierobežotā finansējuma apstākļos iespējami ātri panāktu Latvijas posma funkcionalitāti vismaz minimālajā līmenī, Rail Baltica projekta pirmajā kārtā paredzēts: - Izbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijai, bet visu saistīto infrastruktūru, uzbērumu, satiksmes pārvadus un tiltus plānot pilnā apjomā ar iespēju turpmākajās kārtās izbūvēt otru sliežu ceļu, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža Misa un atbilstoši pieejamajam finansējumam. - Pārdalot satiksmes nozarei pieejamos Atjaunošanas un noturības mehānisma un Kohēzijas fonda līdzekļus, pabeigt uzsāktos būvdarbus abās Rīgas stacijās Rīgas lidostā un Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā, lai piešķirtu šiem objektiem funkcionalitāti. - Izbūvēt jaunu dzelzceļa līniju no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu, tādējādi vēl pirms Eiropas platuma sliežu līnijas izbūves savienojot abas pasažieru stacijas ar platsliežu dzelzceļu un integrējot Rīgas lidostu esošajā dzelzceļa tīklā. - Izveidot kravu uzkraušanas/izkraušanas vietas abās Daugavas pusēs, tai skaitā militārās mobilitātes vajadzībām, un Salaspils intermodālo loģistikas centru (1. kārta) - Izbūvēt vismaz piecas reģionālās stacijas (Salacgrīva, Skultes muiža, Salaspils (Daugavkrasti), Bauska, Iecava, ņemot vērā, ka šajās vietās ir plānoti arī apdzīšanas ceļi), infrastruktūras apkopes punktus Iecavā un Skultē, kustības vadības centru. Pamattrases būvdarbiem šobrīd jau nodrošināts finansējums ~500 milj. EUR 40 km garam posmam dienvidu iecirkņos. Lai pilnībā īstenotu Rail Baltica 1.kārtas izbūvi, ir nepieciešams palielināt pieejamo finansējumu (t.sk. ES atbalstu), paplašināt finansējuma avotus, kā arī turpināt darbu pie investīciju izmaksu optimizācijas. Latvijai izšķiroši svarīgas būs gaidāmās ES daudzgadu budžeta (MFF) sarunas, kas noteiks, cik daudz ES finansējuma būs pieejams Rail Baltica projektam. No tā būs atkarīgs, cik ātrā termiņā būs iespēja realizēt projekta pirmo kārtu. 2024. gadā spēkā stājusies Eiropas Transporta tīkla attīstības pamatnostādņu regula22 (TEN-T regula), kas paredz līdz 2030. gada beigām ieviest ES transporta tīkla pamatkoridorus, t.sk. Ziemeļjūras Baltijas, kā arī Baltijas jūras Melnās jūras Egejas jūras koridoru, kuros Rail Baltica ir trūkstošais posms. TEN-T regulā minētiem koridoriem ir visaugstākā prioritāte ES līmenī, un šo koridoru attīstībai tiks sniegts EK finansiāls atbalsts. Ir skaidrs, ka TEN-T regulā noteiktā ambiciozā mērķa sasniegšana ir tieši saistīta ar pieejamo finansējumu. Tādēļ Latvija kopā ar pārējām ES dalībvalstīm TEN-T regulas izstrādes noslēguma sarunās ar EK un Eiropas Parlamentu par TEN-T regulu uzstāja uz šī faktora skaidru atspoguļošanu. TEN-T regulas gala redakcija ietver 8. panta 5. punktu, kas paredz, ka "kopīgu interešu projektu īstenošana ir atkarīga no to gatavības pakāpes, atbilstības Savienības un valstu juridiskajām procedūrām un finanšu resursu pieejamības, neskarot dalībvalsts vai Savienības finanšu saistības". Rail Baltica projekts pilnā apjomā ir daļa no TEN-T tīkla politikas. Šo projektu regulē dažādi ES tiesību akti, kas noteic transporta infrastruktūras, finansējuma piešķiršanas un izlietojuma, kā arī citu projekta attīstībai un ieviešanai būtisku jautājumu loku. Galvenie ES līmeņa tiesību akti, kas nosaka Rail Baltica projekta tiesisko pamatu, ir minēti 1. pielikumā. Viens no galvenajiem ES līmeņa tiesību aktiem - TEN-T regulas 6. panta 1. punkts paredz, ka TEN-T tīklu pakāpeniski attīsta trīs posmos, t.sk. pamattīklu pabeidz līdz 2030. gada 31. decembrim. 3. punkts paredz, ka: "Pamattīklu un paplašināto pamattīklu veido tās Eiropas transporta tīkla daļas, kas jāattīsta prioritārā kārtā un kas jāpabeidz saskaņā ar 1. punktā izklāstītajiem termiņiem, lai sasniegtu Eiropas transporta tīkla attīstības mērķus." 8. panta 7. punkts paredz, ka "dalībvalstis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka kopīgu interešu projekti tiek īstenoti savlaicīgi un efektīvi". 2025. gada 9. jūlijā EK tika pieņemts Rail Baltica Ieviešanas lēmums23, kas adresēts Igaunijai, Lietuvai, Latvijai, Polijai un Somijai. Tā juridiskais pamats ir TEN-T regula, vienlaikus tajā ir teikts, ka "Igaunijai, Latvijai, Lietuvai un Polijai būtu jādara viss iespējamais, lai ievērotu 2030. gada mērķdatumu attiecībā uz pamattīklu". Ieviešanas lēmumā ir noteikts, ka pirmajā kārtā līdz 2030. gada 31. decembrim Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija par prioritāti izvirza posmu Tallina Pērnava Salaspils Misa Panevēža Kauņa Varšava būvniecību un darbu šo posmu pabeigšanai. Šajā kārtā attiecīgi Rīgas un Viļņas savienojumu ar "Rail Baltica" līniju nodrošina, izmantojot esošo dzelzceļa tīklu. Attiecībā uz Rail Baltica projekta ietvaros uzbūvētajiem objektiem, kuru būvniecībā tiks iesaistīts LDz, līdz brīdim, kad LDz tiks noteikts par RB publiskās lietošanas infrastruktūras pārvaldītāju, šos objektus plānots nodot pārvaldīšanā LDz, atstājot spēkā līgumus, kas par attiecīgo objektu apsaimniekošanu ir noslēgti EDzL.