12. Article

Pasākumi vides ietekmes samazināšanai Lai arī dzelzceļš ir viens no videi draudzīgākajiem transporta veidiem, tomēr arī tas rada zināmu ietekmi uz vidi. Vislielāko ietekmi rada dzelzceļa transporta emisijas gaisā un tā radītais trokšņu līmenis un vibrācijas, kas var ietekmēt gan apkārtējo vidi, gan cilvēku ikdienu un veselību. Nacionālā mērogā, saskaņā ar Dzelzceļa likuma 31. panta prasībām, Valsts dzelzceļa administrācija izstrādā dzelzceļa vides aizsardzības politiku24. Dzelzceļa vides politika nosaka šādu vispārīgu mērķi: Efektīva vides pārvaldība dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un lietotāju, klientu un sabiedrības interesēs, paātrinot pāreju uz ilgtspējīgu mobilitāti. Sabiedrības drošība Ir jānodrošina, lai kravu pārvadājumi un dzelzceļa infrastruktūras izmantošana nerada draudus sabiedrības drošībai vietās, kuras atrodas dzelzceļa tiešā tuvumā. Šī mērķa sasniegšanai ir nepieciešama šādu uzdevumu izpilde: - Uzturēt bīstamo kravu pārvadājumu drošības sistēmu; - Nodrošināt dzelzceļa pārvadājumu robežkontroli; - Uzturēt ritošā sastāva tehniskā stāvokļa kontroles sistēmu; - Atjaunot un uzturēt ritošo sastāvu un dzelzceļa infrastruktūru; - Izbūvēt jaunu nacionāliem un starptautiskiem standartiem atbilstošu dzelzceļa infrastruktūru; - Izvērtēt apdraudējumu, ko dzelzceļa transporta sistēma rada cilvēku veselībai un videi, un veikt nepieciešamos šā apdraudējuma samazināšanas pasākumus; - Attālināt un novirzīt bīstamo kravu pārvadājumus no dzīves telpas, paaugstināt bīstamo kravu apstrādes tehnoloģisko procesu drošību. Kvalitatīva dzīves vide Dzelzceļa transportam ir jākļūst par viegli pieejamu, piekļūstamu, viedu un ilgtspējīgu transporta līdzekli, par sabiedriskā transporta mugurkaulu, kur dzelzceļš sasaistīts ar mobilitātes punktiem pasažieriem nodrošina iespēju nokļūt līdz tuvākajam sabiedriskajam transportam un uzlabo reģionu sasniedzamību. Trokšņa un vibrācijas līmenim, ko rada dzelzceļa infrastruktūras izmantošana, jābūt tādam, lai iedzīvotāji, kas dzīvo dzelzceļa tuvumā, justos komfortabli. Gaisa piesārņojums, kas rodas no dzelzceļa infrastruktūras un ritošā sastāva izmantošanas, jāierobežo atbilstoši vispārējiem normatīvajiem aktiem par vides aizsardzību un gaisa kvalitāti, jāmazina dzelzceļa līniju negatīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Lai mazinātu dzelzceļa transporta sistēmas negatīvo ietekmi uz vidi un bioloģisko daudzveidību, jāīsteno šādi uzdevumi: - ieviest un integrēti uzturēt vides pārvaldības sistēmu dzelzceļa uzņēmumu darbībā, lai nodrošinātu sistemātisku pieeju vides aizsardzībai; - atjaunot un uzturēt sliežu ceļus un ritošo sastāvu, pielietojot mūsdienīgus trokšņa, vibrāciju un emisiju samazināšanas risinājumus; - plānojot jaunu infrastruktūru, paredzēt un īstenot pasākumus gaisa piesārņojuma, trokšņa, vibrāciju, smaku un citu vides ietekmju mazināšanai; - veikt tehniskus un organizatoriskus prettrokšņa un pretvibrāciju pasākumus, tostarp izmantojot trokšņu slāpētājus un sliežu konstrukcijas, kas mazina vibrāciju izplatību; - samazināt emisijas gaisā un piesārņojošo vielu noplūdes, modernizējot ritošo sastāvu, veicot pāreju uz alternatīviem vilces dzinējiem un elektrifikāciju; - ierobežot ietekmi uz savvaļas dzīvniekiem, izbūvējot ekoduktus (zaļos tiltus), pazemes pārejas un citus savienojumus biotopu saikņu saglabāšanai; - attīstīt pakalpojumu ar videi draudzīgu un modernu ritošo sastāvu, nodrošinot ērtu un pieejamu dzelzceļa infrastruktūru visiem lietotājiem; - piesaistīt finansējumu no ES fondiem un citiem avotiem, lai atbalstītu videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanu un infrastruktūras modernizāciju. Saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 1. panta 16. punktu vides troksnis ir nevēlams vai kaitīgs cilvēka darbības radīts āra troksnis, piemēram, troksnis, ko rada transportlīdzekļi, ceļu satiksme, dzelzceļa satiksme, gaisa satiksme, troksnis, kas rodas rūpnieciskās darbības zonās, ko rada likuma "Par piesārņojumu" 1. pielikumā minētās piesārņojošās darbības (iekārtas). Likuma "Par piesārņojumu" 18.1 pants nosaka, ka trokšņa kartēšanu un trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi aglomerācijas teritorijai nodrošina attiecīgā pašvaldība, bet ārpus aglomerācijas teritorijas esošiem infrastruktūras objektiem dzelzceļa līnijām, autoceļiem un lidostām attiecīgā transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs. Pašvaldība un attiecīgā transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs sadarbojas trokšņa kartēšanā aglomerācijas teritorijai. LDz ir izstrādājis trokšņa stratēģiskās kartes dzelzceļa līniju posmiem, kur 2021. gadā vilcienu satiksmes intensitāte pārsniedza 30 000 vilcienu sastāvu gadā. Kartes apstiprinātas Satiksmes ministrijā 09.12.2022. Savukārt, rīcības plāns tiek izstrādāts balstoties uz trokšņa stratēģiskās kartes rezultātiem, lai pārvaldītu vides trokšņa problēmas un tā ietekmi un novērstu vai, ja tas nepieciešams, samazinātu vides troksni, vai saglabātu esošo stāvokli teritorijās, kurās trokšņa rādītāji atbilst likumdošanā noteiktajām prasībām. LDz ir izstrādāts rīcības plāns trokšņa mazināšanai dzelzceļa līnijām ar satiksmes intensitāti lielāku par 30 000 vilcieniem gadā laika periodam no 2024. līdz 2028. gadam. Trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plāns trokšņa samazināšanai izstrādāti atbilstoši MK 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" prasībām. Prettrokšņu pasākumu īstenošana, piemēram, ekrānu izbūve ir svarīgs elements jaunbūvējamās dzelzceļa līnijās savlaicīga potenciālā dzelzceļa darbības radītā vides trokšņa un akustiski efektīvākā prettrokšņu ekrānu materiālu un izvietojuma modelēšana, ņemot vērā arī potenciālās trokšņu skartās teritorijas iespējamo nākotnes attīstību, ļauj atrast visoptimālāko ekonomiski pamatotu tehnisko risinājumu ar vislabāko akustisko efektu. Lai mazinātu dzelzceļa darbības radīto vides trokšņa līmeni, regulāri tiek veikti sliežu ceļu uzturēšanas rekonstrukcijas darbi atbilstoši sliežu ceļu izmantošanas intensitātei un noslogojumam, kas ietver sliežu posmu metināšanu, sliežu un pārmiju pārvedu slīpēšanu un izlāgošanu, balsta slāņa atjaunošanu un blīvēšanu, sliežu, pārvedu pārmiju un gulšņu nomaiņu, gulšņu pablīvēšanu, sliežu eļļošanu sliežu ceļu līkumos u.c. darbus. Lai arī normatīvie akti neregulē jautājumu par transportlīdzekļu radīto vibrāciju, vibrācija ir ļoti cieši saistīta ar troksni, jo dzelzceļa radītais troksnis izplatās ne tikai pa gaisu, bet arī pa zemi. Turklāt vibrācija var nodarīt kaitējumu dzelzceļa tuvumā esošajām ēkām un būvēm. Paaugstināta vibrācija kaitē arī pašam dzelzceļam. Pretvibrācijas pasākumi ir dārgi un bieži vien grūti realizējami arī tehnisku iemeslu dēļ. Pieaugošā klimatu pārmaiņu ietekme, un tās rezultātā dzelzceļa ekspluatāciju ietekmējošie faktori krasas temperatūras svārstības, vētras un plūdi, tiek ņemti vērā nodrošinot dzelzceļa ekspluatāciju un plānojot infrastruktūras attīstības projektus. Paaugstinātas gaisa temperatūras gadījumā, kad rodas sliežu deformācijas risks, tiek noteikti kustības ātruma ierobežojumu. Regulāri veicot sliežu ceļu uzbērumu apsekošanu un novērtējumu, tiek iegūta informācija par to tehnisko stāvokli, īpaši teritorijās ar paaugstinātas plūdu iespējamības risku. Plānojot infrastruktūras attīstības projektus šie faktori tiek izvērtēti izveidojot riska novērtēšanas matricu, kas ļauj pārliecināties par klimata pārmaiņu faktoru ietekmi uz projektu un ar tiem saistītiem riskiem. Šādi novērtējot nepieciešamās izmaiņas tehnoloģiskajos risinājumos. SEG emisiju samazināšana un piemērošanās klimata pārmaiņām Lai samazinātu SEG emisijas, vienlaikus nodrošinot dzelzceļa infrastruktūras drošību un noturību pret klimata pārmaiņām (piemēram, ekstrēmiem nokrišņiem, karstuma viļņiem un applūšanu), jāīsteno šādi uzdevumi: - sekmēt pāreju uz ilgtspējīgu, klimatneitrālu un viedu mobilitāti, veicinot alternatīvo un atjaunīgās enerģijas izmantošanu; - ieviest vilces līdzekļus ar alternatīviem dzinējiem (piemēram, bateriju, ūdeņraža vai citiem zema emisiju risinājumiem), izmantojot ES un nacionālos finanšu instrumentus; - elektrificēt prioritārus dzelzceļa tīkla posmus, lai samazinātu atkarību no fosilajiem energoresursiem un uzlabotu pasažieru pārvadājumu ilgtspēju; - attīstīt videi draudzīgus pasažieru pārvadājumus, nodrošinot pakalpojumus ar modernu, energoefektīvu un klimatnoturīgu ritošo sastāvu; - diversificēt kravu pārvadājumu tirgu, veicinot konteineru pārvadājumus un pakāpenisku atteikšanos no fosilo kurināmo transportēšanas; - plānojot un pārbūvējot infrastruktūru, paredzēt risinājumus tās pielāgošanai klimata pārmaiņām (piemēram, uzlabota drenāža, klimata noturīgas konstrukcijas, siltumizturīgi materiāli); - stiprināt klimata risku pārvaldību, integrējot tos infrastruktūras plānošanā, būvniecībā un uzturēšanā. Pārvadājumu drošība un kvalitāte Pārvadājumiem pa dzelzceļu jākļūst arvien drošākiem, iekļaujošākiem un konkurētspējīgākiem, lai veicinātu autotransporta pakalpojumu pārnesi uz dzelzceļa transportu. Šī mērķa sasniegšanai jāveic šādi uzdevumi: - atjaunot un uzturēt ritošo sastāvu un infrastruktūru; - veicināt jauna ritošā sastāva ieviešanu, ņemot vērā tehnisko parametru atbilstību plānojamo kravu pārvadāšanai; - nodrošināt dzelzceļa pārvadājumu robežkontroli; - Izvērtēt apdraudējumu, ko dzelzceļa transporta sistēma rada cilvēku veselībai un videi, un veikt nepieciešamos šā apdraudējuma samazināšanas pasākumus; - uzturēt bīstamo kravu pārvadājumu drošības sistēmu; - paaugstināt dzelzceļa transporta sistēmas dalībnieku atbildību par savu pienākumu izpildi; - pilnveidot starpvalstu sadarbību drošības jomā. Droša darba vide Dzelzceļu transporta sistēmā strādājošajiem ir jānodrošina droši un veselīgi darba apstākļi un jāsamazina profesionālās darbības radītais risks. Mērķa sasniegšanai nepieciešams veikt šādus uzdevumus: - nodrošināt efektīvas un modernas darba aizsardzības sistēmas funkcionēšanu dzelzceļa transporta sistēmas uzņēmumos; - uzturēt bīstamo kravu pārvadājumu drošības sistēmu; - paaugstināt dzelzceļa transporta sistēmas uzņēmumu darbinieku profesionalitāti un atbildību; - ieviest mūsdienīgas darba metodes un modernas tehnoloģijas. Tīra grunts, pazemes un virszemes ūdeņi Šī mērķa sasniegšanai jāsamazina naftas produktu un citu piesārņojošo vielu noplūdes no infrastruktūras objektiem un ritošā sastāva. Mērķa sasniegšanu nodrošina iepriekš minēto uzdevumu izpilde, kā arī šādi uzdevumi: - nepieļaut grunti un gruntsūdeņus piesārņojošo vielu (naftas produktu, ķīmisko vielu un to maisījumu) nokļūšanu vidē no dzelzceļa transporta sistēmas; - novērst vēsturisko grunts, pazemes un virszemes ūdeņu piesārņojumu. Grunts piesārņojums ar naftas produktiem ir redzamākā ekoloģiskā problēma, kas ir aktuāla vietās, kur tiek apstrādāti ar naftas produktiem krauti dzelzceļa vagoni (cisternas) vai pirms izejas signāliem stāv dīzeļlokomotīves. Tādas galvenokārt ir degvielas un kurināmā bāzes un lokomotīvju ekipēšanas punkti, vagonu tehniskās apkopes punkti, dīzeļlokomotīvju un dīzeļvilcienu motorvagonu stāvlaukumi, vietas stacijās (parki vai atsevišķi sliežu ceļi). Lielākajā daļā piesārņoto vietu grunts piesārņojums veidojies jau kopš 20. gadsimta 80. gadiem, taču piesārņojuma samazināšanas pasākumi, ņemot vērā to augstās izmaksas, veikti nepietiekami, tos koncentrējot uz kritiskākajām vietām. Viens no galvenajiem šāda piesārņojuma cēloņiem ir ilglaicīgas un pastāvīgas sīkas naftas produktu noplūdes (pilēšana, sūkšanās) no dzelzceļa ritošā sastāva. Lai samazinātu iespējamo grunts piesārņojumu, ir veikta maģistrālo lokomotīvju modernizācija, un tiek izmantoti naftas produktu absorbenti (paklāji) noslogotākajās lokomotīvju apstāšanās vietās. Tāpat ir vairākas teritorijas, kur ir fiksēts vēsturiskais piesārņojums, un kā augstas prioritātes ir 8 piesārņotās vietas (Gulbene, Šķirotavas teritorija, Rīgā (2 vietas), Višķi, Skrunda, Vagonu parks, Krauja un Ķeipene), vidējas prioritātes ir 6 piesārņotās vietas un zemas prioritātes 3 piesārņotās vietas. Aktuāla problēma ir vēsturiskā vides piesārņojuma likvidēšana vietās, kas atrodas LDz pārvaldīšanā, lietošanā un apsaimniekošanā esošajās teritorijās. LDz ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ iespējamo pasākumu realizācija (primāri vēsturiskā naftas produktu piesārņojumu attīrīšana gruntī, kā arī trokšņa emisiju samazināšanas pasākumu īstenošana) ir atkarīga no publiskā finansējuma piesaistes iespējamības. Apstiprināta "Latvijas dzelzceļš" koncerna Vides un energopārvaldības politika. Katru gadu tiek pārskatīti būtiskie vides aspekti, kuru pārvaldībai izstrādāta LDz Vides un energopārvaldības programma 2022. 2028. gadam. Izstrādātajā LDz Vides un energopārvaldības programmā 2022. 2028. gadam noteikti uzdevumi būtisko vides aspektu vēsturiski piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas (t.sk. grunts un gruntsūdens piesārņojums, energoresursu patēriņš, troksnis un vibrācijas, ārkārtas situācijas (negadījumi uz sliežu ceļiem, bīstamo kravu noplūde, ugunsgrēki, dabas katastrofas), emisijas no katlu mājām un tehnoloģiskajiem procesiem pārvaldībai, tostarp izrietoši Indikatīvajā plānā noteiktajiem darbības virzieniem. Lai novērstu vai mazinātu būtisko vides aspektu ietekmi, katru gadu tiek izstrādāti Vides aizsardzības un energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu gada plāni un pārskati par to izpildi. Apzinoties savu atbildību pret apkārtējo vidi, LDz ir izveidota un integrēti uzturēta vides un energopārvaldības sistēma. Energopārvaldības sistēma kopš 2017. gada ir sertificēta atbilstoši ISO 50001:2018 standarta prasībām. Savukārt 2022. gada pirmajā ceturksnī LDz sertificēja arī vides pārvaldības sistēmu, kas uzturēta atbilstoši ISO 14001:2015 standarta prasībām. Vides un energopārvaldības sistēmas ietvaros, lai uzlabotu vides un energosniegumu, katru gadu vadības pārskatā tiek noteikti konkrēti mērķi sekojošam gadam vides aizsardzības un energoefektivitātes uzlabošanai. Mērķi noteikti vairākās jomās, lai sasniegtu LDz koncerna Vides un energopārvaldības politikā un LDz Vides un energopārvaldības programmā 2022.-2028. gadam noteikto: vienota vides un energoresursu pārvaldība, mazināta LDz saimnieciskās darbības negatīvā ietekme uz vidi, palielināta LDz energoefektivitāte. Ikgadēji tiek izstrādāts Rīcības plāns vides un energoparvaldības ieviešanai, kurā norādīti konkrēti pasākumi. Pasākumi tiek plānoti un tiek īstenoti LDz budžeta ietvaros.