13. Article

Dzelzceļa infrastruktūras attīstības teritoriālā perspektīva Dzelzceļa infrastruktūras attīstība ir cieši saistīta ar reģionālo politiku un attīstību, kas primāri skar Latvijas teritoriju, tomēr ir nozīmīga arī Eiropas kontekstā. Izstrādājot Indikatīvo plānu, ņemti vērā vairāki nozīmīgi politikas plānošanas dokumenti, tostarp Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021. 2027. gadam. Dzelzceļam ir jābūt Latvijas transporta sistēmas "mugurkaulam", kam ir jābūt būtiskam visā Latvijas valsts teritorijā. Tieši viens no valsts stratēģiskās plānošanas mērķiem nosaka, to, ka ir vajadzīgs nodrošināt integrētu un ilgtspējīgu transporta sistēmu, kas veicinās pasažieru un kravu mobilitāti visā valsts teritorijā ar dzelzceļu transporta sistēmas centrā. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. 2027. gadam nosaka to, ka ir vajadzīgs uzlabot dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti, palielināt maksimālo iespējamo ātrumu un uzlabot reģionu savstarpējo infrastruktūras savienojumu. Šobrīd kopējais infrastruktūras sliežu ceļu garums ir 1 779 km, ietverot 140 dzelzceļa stacijas un 128 pieturas punktus. LDz plāno veikt būtiskus ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūrā līdz 2030. gadam, modernizējot būtisku apjomu pasažieru infrastruktūru, kā arī palielinot vilcienu kustības ātrumu līdz 140 km/h 4 līnijās. Tāpat paredzēts veikt dzelzceļa tīkla elektrificētās zonas paplašināšanu. Šie iepriekš minētie procesi kopumā uzlabos Latvijas reģionu ātrāku un ērtāku sasniedzamību. Dzelzceļa infrastruktūras attīstības procesos jāņem vērā teritoriju līdzsvarota attīstība, tomēr reģionu dažādība pieļauj dažādu infrastruktūras attīstību tajās, piemēram, Latgales reģionā potenciāli būtu iespējams attīstīt tieši iekšzemes pārvadājumus, jo šī reģiona potenciāls varētu būt dažādu izejvielu pārvadāšana. Pamatojoties uz TAP2027 transporta nozarei definētajiem mērķiem un uzdevumiem, lai sniegtu atbalstu transporta jomā iesaistītajām pusēm uzdevumu izpildē un lēmumu pieņemšanai nacionālā līmenī, 2022. gada 9. augustā LRN izstrādāja un iesniedza izskatīšanai konceptuālo ziņojumu "Līdzsvarotais finansēšanas modelis maksas par piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai konkurētspējas veicināšanai iekšzemes kravu un pasažieru pārvadājumos". Līdzsvarotā finansēšanas modeļa ziņojumā tika aprakstīti valsts transporta politikas veidošanas nosacījumi, kā rezultātā tiktu atbalstīta gan vides, gan reģionālā politika. Būtiska ir arī dzelzceļa infrastruktūras iekļaušanās TEN-T Pamattīkla Ziemeļjūras Baltijas koridorā. Latvijai ir svarīgi iekļauties un pilnvērtīgi integrēties TEN-T, ņemot vērā grozījumus saistībā ar Eiropas transporta tīklu. Atbilstoši 2022. gada 27. jūlija Regulas priekšlikuma grozījumiem, tā 1. punkts nosaka pienākumu dalībvalstīm nodrošināt, ka jebkura jauna dzelzceļa infrastruktūra paplašinātā pamattīklā un pamattīklā tiek būvēta ar Eiropas platuma sliežu 1435 mm ceļu. Dalībvalstīm līdz 2026. gadam attiecībā uz ES transporta koridora līnijām būs nepieciešams sagatavot Migrācijas plānu, iekļaujot sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīzi, tai skaitā identificējot tās līnijas, kuru migrācija nav pamatota.