4. Article

Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras raksturojums Atbilstoši MK pieņemtajam lēmumam (MK 2021. gada 16. jūnija rīkojums Nr. 421 (prot. Nr. 48 17§) "Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" vispārējo stratēģisko mērķi") LDz vispārējais stratēģiskais mērķis ir nodrošināt efektīvu, drošu un ilgtspējīgu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu, piedāvājot konkurētspējīgus loģistikas, dzelzceļa ritošā sastāva remonta un apkopes, kā arī stratēģiski svarīgu objektu apsardzes pakalpojumus un sekmējot videi draudzīgu dzelzceļa pārvadājumu attīstību.12 Dzelzceļa infrastruktūras tīkla tehniskos un normatīvos parametrus Latvijā nosaka sekojoši apstākļi: - LDz infrastruktūras tīkls atrodas Latvijas Republikas ģeogrāfiskajās robežās; - LDz infrastruktūras līnijas ir reģistrētas saskaņā ar MK 1998. gada 29. decembra noteikumu Nr. 489 "Dzelzceļa infrastruktūras (sliežu ceļu) valsts reģistrācijas un uzskaites kārtība" prasībām; - dzelzceļa iecirkņiem, pamatojoties uz MK 2018. gada 15. marta rīkojumu Nr. 215 "Par publiskas lietošanas dzelzceļa infrastruktūras statusa piešķiršanu", ir piešķirts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras statuss. Dzelzceļa infrastruktūras tehniskās ekspluatācijas pamatprasības regulē ES regulas, Dzelzceļa likums un MK apstiprinātie "Dzelzceļa ekspluatācijas noteikumi" (TEN) un aktuālais valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pamata rādītāju un tehniskā stāvokļa raksturojums ir pieejams publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Tīkla pārskatā ( https://www.ldz.lv/lv/content/tikla-parskati). Attēls Nr. 1 LDz tīkla raksturojums13 Dzelzceļa infrastruktūras pamats ir sliežu ceļi un inženierbūves, kas nodrošina vilcienu kustību ar noteiktiem ātruma ierobežojumiem dzelzceļa iecirkņos. Lai nodrošinātu infrastruktūras caurlaides spēju, LDz veic sliežu ceļu, zemes klātnes, inženierbūvju vai cita sliežu ceļu aprīkojuma tehniskā stāvokļa tehnisko apskati un savlaicīgu atklāto bojājumu novēršanu starpremontu periodā, kā arī preventīvus pasākumus, kas novērš iespējamo bojājumu rašanās iemeslus. Izvērtējot dzelzceļa infrastruktūru un tās modernizācijas un attīstības prioritātes, tiek ņemti vērā pārvadātāju mērķi, kravu un pasažieru pārvadājumu apjomi un to tendences, dzelzceļa infrastruktūras iecirkņu noslodze un vilcienu kustības ātrums u.c. Saskaņā ar MK 2004. gada 29. jūnija noteikumiem Nr. 566 "Metodika, pēc kuras stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūra iedalāma kategorijās", dzelzceļa infrastruktūra ir iedalāma 3 kategorijās. Katrai dzelzceļa infrastruktūras kategorijai ir noteikts tehniskais aprīkojums, kā arī ekspluatācijas un remonta tehniskās prasības, ņemot vērā kravu un pasažieru pārvadājumu apjomu, nozīmi tautsaimniecībā un vilcienu kustības ātrumu. Tehniskais raksturojums un sīkāka detalizācija par saistītiem rādītājiem tiek sniegta LDz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras TĪKLA PĀRSKATĀ, kas pieejams: https://www.ldz.lv/lv/tikla-parskats-2025. - I kategorijas dzelzceļa infrastruktūra stratēģiskās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iecirkņi, kuros kravu apgrozījums pārsniedz 15 milj. bruto tonnu gadā un pasažieru vilcienu kustības ātrums pārsniedz 120 km/h; - II kategorijas dzelzceļa infrastruktūra I kategorijai neatbilstoši stratēģiskās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iecirkņi un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iecirkņi, kuros kravu apgrozījums ir no 5 līdz 15 milj. bruto tonnu gadā un pasažieru vilcienu kustības ātrums ir no 80 līdz 120 km/h, kā arī dzelzceļa infrastruktūras iecirkņi, kuros kursē piepilsētas elektriskie vilcieni; - III kategorijas dzelzceļa infrastruktūra visi pārējie reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iecirkņi. Esošo dzelzceļa infrastruktūras kvalitātes novērtējumu pasažieru un kravu pārvadājumiem, un tās faktisko atbilstību tiesību aktu prasībām (TEN) raksturo vilcienu kustības atļautie ātrumi un ātrumu ierobežojumi sliežu ceļu iecirkņos saskaņā ar infrastruktūras tehniskā stāvokļa rādītājiem (Tabula Nr. 1). Tabula Nr. 1 Maksimālais ātrums iecirkņos km/h Iecirkņi, kuru tehniskais stāvoklis pieļauj maksimālā ātruma izmantošanu Iecirkņi ar noteikto maksimālo ātrumu no kopējā ceļu garuma (%) Pasažieru vilcieni 120 76 41,3% 100 77 41,8% 90 31 16,8% Kravu vilcieni 90 10 4,6% 80 167 76.6% 60 41 14,2% Vilcienu kustības pieļaujamie ātrumi dzelzceļa tīklā 2025. gadā Atļautais maksimālais pasažieru vilcienu braukšanas ātrums dzelzceļa infrastruktūras tīklā ir no 90 km/h 120 km/h robežās, bet kravu pārvadājumos no 60 km/h 90 km/h. Pasažieru pārvadājumos 65% dzelzceļa iecirkņu pasažieru vilcieni var braukt ar 100 km/h līdz 120 km/h kustības ātrumu, bet tikai 27% iecirkņu maksimāli pieļaujamais vilcienu ātrums ir 120 km/h. Kravu pārvadājumos 95% dzelzceļa iecirkņu var nodrošināt vilcienu kustību ar ātrumu 80 90 km/h, kas ir salīdzinošs ar autotransporta pārvadājumiem. Faktiskais dzelzceļa infrastruktūras tehniskais stāvoklis atbilst TEN, ievērojot atsevišķus noteiktos vilcienu kustības ātruma ierobežojumus, un tas liecina par esošās dzelzceļa infrastruktūras salīdzinoši augsto tehniskās kvalitātes un ekspluatācijas drošības līmeni. Kopējā infrastruktūras kvalitāte vērtējama kā laba (Tabula Nr. 2). Tabula Nr. 2 Drošības un apkārtējās vides kategorijas rādītāji LDz 2020. gadā LDz 2021. gadā LDz 2022. gadā LDz 2023. gadā Vidējais Eiropā 2023. gadā Satiksmes drošības pārkāpumu (prekursoru) skaits pret vilcienu-km0,08 0,09 0 0 1,0 Vilcienu kavējumu laiks sakarā ar drošības incidentiem uz tūkst. vilcienu-km0,05 0,14 0,10 0,05 1,7 Izpildes kategorijas rādītāji Pasažieru vilcienu punktualitāte, %99,4 98,9 99,0 99,0 89,0 Kravu vilcienu punktualitāte, %89,1 88,6 90,2 92 64,0 Ražīguma kategorijas rādītāji Sliežu ceļi ar ātruma pastāvīgiem ierobežojumiem pret kopējo galveno sliežu ceļu garumu, %0,55 1,13 1,04* 0,5 2,8 Sliežu ceļi ar ātruma īslaicīgiem ierobežojumiem pret kopējo galveno sliežu ceļu garumu, %2,02 1,09 0,89 0,5 8,0 PRIME 2023. gada pārskata radītāju salīdzinājums LDz dzelzceļa infrastruktūrā ir elektrificēti pasažieru pārvadājumiem izmantotie iecirkņi: - Rīgas Pasažieru stacija Jelgava; - Torņakalns Tukums II; - Rīgas Pasažieru stacija Zemitāni Skulte; - Rīgas Pasažieru stacija Aizkraukle; - Zemitāni Šķirotava. Pašlaik daļa no staciju vilcienu kustības vadības sistēmām joprojām balstās uz releju centralizāciju, savukārt modernizētajos dzelzceļa posmos jau pašlaik ir ierīkotas mikroprocesoru centralizācijas sistēmas, un mikroprocesoru centralizācijas izmantojums tiks paplašināts un pakāpeniski ieviests visā sliežu ceļu infrastruktūrā. Ceļu posmu bloķēšana, kas regulē vilcienu kustību ceļa posmos starp stacijām, notiek pusautomātiski vai automātiski, un LDz pakāpeniski pāriet uz automātisko ceļa posmu bloķēšanu. Dzelzceļa iecirkņi pašlaik ir aprīkoti ar vilcienu dispečera un stacijas radiosakariem un citiem LDz iekšējiem komunikācijas līdzekļiem. Vilcienos joprojām tiek izmantoti analogie radiosakari, kas darbojas 2,13 2,15 MHz diapazonā, savukārt stacijas radiosakari darbojas 150 MHz vai 450 MHz diapazonā. Jau 2020. gadā LDz uzsāka projektu esošās CCS SITS B klases radiosakaru sistēmas modernizācijai, lai nodrošinātu pareju no analogajiem uz ciparu sakariem, un turpmāko gadu periodā, saskaņā ar EK akceptētajām izņēmumtiesībām veikt CCS SITS B klases radiosakaru sistēmas modernizāciju, plānots pilnā mērā to modernizēt. Ņemot vērā EK CCS SITS noteikto par nepieciešamību pēc A klases radiosakaru sistēmu ieviešanas un plānu veikt ERMTS vadības sistēmas ieviešanu, LDz ir plānots veikt sakaru infrastruktūras attīstību izmantojot ES līdzfinansējumu, ieviešot FRMCS (CCS SITS A klases radiosakaru sistēmu). LDz tiek izmantotas arī dažādas vilcienu vadības kontrolsistēmas ātruma mērīšanas ierīces, signalizācijas sistēmas borta ierīces, vilces vadītāja līdzekļa modrības pārbaudes ierīces, kustības ātruma un laika, bremžu sistēmas darbības un nobrauktā attāluma kontroles ierīces, radiosakaru ierīces u.c. Turpinot LDz infrastruktūras attīstību, nākotnē ir plānots vilcienu vadību nodrošināt, izmantojot ERMTS vadības sistēmu. Pamatojoties uz Komisijas 2023. gada 10. augusta īstenošanas regulas (ES) 2023/1695 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām ES, un ar ko atceļ Regulu (ES) 2016/919 5. panta 4. punktu, 2024. gadā ir sagatavots un EK iesniegts Latvijas Republikas Savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju atbilstību attiecībā uz vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām (SITS CCS) īstenošanas plāns. SITS CCS īstenošanas plāns ietver dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju pausto vajadzību novērtējumu. SITS CCS īstenošanas plāns tiks pārskatīts un precizēts saskaņā ar TEN-T regulas 17. pantā noteiktajām prasībām, izvērtējot iespējamo eksistējošo 1520 mm sliežu ceļa platuma dzelzceļa tīklu migrāciju uz Eiropas standarta nominālo sliežu ceļu platumu (1435 mm). Savukārt, lai paaugstinātu vilcienu satiksmes drošības līmeni un efektīvu iespējamo ārkārtas situāciju risināšanu, uzlabotu vilcienu kustības grafiku, kā arī sniegtu būtisku ieguldījumu konkurētspējīgu un kvalitatīvu dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumu sniegšanā, nepieciešams izveidot Vienotu vilcienu kustības plānošanas un vadības centru, ievērojot sinerģiju arī ar Rail Baltica projektu. Jāatzīmē, ka dzelzceļa elektrifikācija Latvijā tika īstenota pagājušā gadsimta 50. 70. gados. (1950. 1972. g.). Ņemot vērā, ka vidējais ekspluatācijas ilgums kontakttīkla balstiem un vadu elementiem ir 30 40 gadi, secināms, ka 90% kontakttīkla kopējā apjoma pārsniedz to tehniskās ekspluatācijas kalpošanas ilgumu (šobrīd tie ir 50 70 gadi), radot risku vilcienu satiksmes drošībai un darbības nepārtrauktībai. Aptuveni 50% no ekspluatācijā esošajām kontakttīkla konstrukcijām ir nepieciešami tūlītēji ieguldījumi ī, īpaši kritiska situācija ir iecirkņos Rīga Ogre un Zemitāni Skulte. Elektroenerģijas padevi kontakttīkla sistēmai LDz tīklā nodrošina 11 vilces jaudas apakšstacijas, kas nodotas ekspluatācijā 1950. 1972. g. ar tehniskās ekspluatācijas laiku 20 30 gadi un 3 no kurām ir pārvietojamā tipa vilces apakšstacijas, kas tehniski paredzētas tikai pagaidu ekspluatācijas režīmam. Vilces jaudas apakšstacijās 90% transformatoru ir pārsnieguši ekspluatācijas termiņu. Eļļas noplūdes, izolācijas materiālu nolietojums un citi bojājumi palielina elektropadeves atslēgumu risku un dzelzceļa satiksmes pārtraukumu risku līdz ar to. Vidējā sprieguma kabeļi, kas ekspluatēti kopš apakšstaciju izbūves, ir tehniski novecojuši un avārijas gadījumā var radīt ilgstošus traucējumus vilcienu kustībā. Tas skaidrojams ar faktu, ka laika gaitā un ārējo fizikālo apstākļu ietekmē visa kontakttīkla izbūvētā sistēma, it īpaši betona un metāla konstrukcijas, pakāpeniski zaudē savas fiziskās īpašības, arvien sliktāk pretojoties ārējo faktoru iedarbībai. Kas ikdienā nozīmē koroziju, kā rezultātā veidojas izdrupumi, plaisas, pārrāvumi, elektriskie apdegumi, kas, savukārt, maina kontaktvadu un elementu fiziskas īpašības, jo pat iepriekš remontēto konstrukciju bojājumi turpina kumulatīvi progresēt. Kontakttīkla sistēmas un vilces jaudas apakšstaciju nolietojums sasniedzis bīstamu līmeni. Konstatējot būtiskus bojājumus, kas var radīt augstus riskus drošai infrastruktūras ekspluatācijai, satiksmes drošībai un negadījumu risku nepieļaušanai, LDz pienākums ir Dzelzceļa likumā noteiktā kārtībā pieņemt lēmumu par kustības pārtraukšanu vai virzīt jautājumu par konkrēto iecirkņu vai iecirkņu posma slēgšanu līdz problēmas novēršanai, kas attiecīgi vidēja termiņa nākotnē, t.i. 5 10 gados var ietekmēt vilcienu satiksmi augstas intensitātes elektrificētajās līnijās kursējošam, ilgtspējīgam un atbilstoši Zaļajam kursam AS "Pasažieru vilciens" iegādātam, EMU ritošajam sastāvam. Kontakttīkla infrastruktūras novecošanās jau šobrīd negatīvi ietekmē vilcienu kustības drošību un par kritisku robežlielumu sasniegšanu liecina elektrovilcienu strāvas noņēmēju bojājumu skaita pieaugums14. Risku novēršanas algoritmu ietvaros, LDz kontakttīkla un vilces jaudas apakšstaciju apkalpojošais personāls satiksmes drošības un vilcienu kustības nodrošināšanai regulāri veic atbilstošo iekārtu un ierīču sistemātisku monitoringu. Tādēļ kritiski nepieciešams īstenot visus plānotos ES kohēzijas politikas programmā 2021. 2027. gadam izvirzītā mērķa modernizēt 130 km sliežu ceļu sasniegšanai plānotos ES fondu līdzfinansētos plānotos kontakttīkla nomaiņas projektus (modernizācija un pārbūve paaugstinot vilcienu kustības ātrumu un veicot elektrifikāciju). Valsts publiskās lietošanas infrastruktūras apjomā iekļaujama arī Rail Baltica projekta ietvaros būvētā dzelzceļa infrastruktūra, kas tiks nodota valdījumā LDz kā šīs infrastruktūras pārvaldītājam atbilstoši MK apstiprinātajam informatīvajam ziņojumu par nozares kapitālsabiedrību apvienošanu (MK 2025.gada 10.jūnija sēdes protokols Nr. 23, 51 §).