7. Article

Dzelzceļa infrastruktūras jaudas optimizēšana atkarībā no pieprasītās jaudas, tehniskajām prasībām un valsts finansējuma EK Dzelzceļa tirgus uzraudzības pārskatā un ziņojumā par transporta aktualitātēm18 ir uzsvērts Eiropas transporta tīkla attīstības trūkums un vispārējās transporta infrastruktūras nepilnības. Dzelzceļa jaudas izmantošana atsevišķās dzelzceļa līnijās ir jāpadara pievilcīgāka arī kravu pārvadājumiem, un ir jānodrošina optimāla infrastruktūras konfigurācija, veicot attiecīgus ieguldījumus. Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanā Latvijā ir sasniegts minimāli pieļaujamais tās uzturēšanas resursu un ieguldījumu "robežlīmenis", lai nodrošinātu esošās infrastruktūras funkcionalitāti un atbilstību tehniskajām prasībām, tādēļ turpmāks resursu samazinājums dzelzceļa sistēmā būtiski ietekmēs infrastruktūras un dzelzceļa veiktspējas rādītājus. ES tiesību akti un Latvijas Republikas likumdošanas prasības, kā arī transporta sistēmas attīstības plānošanas dokumenti, paredz valstiskus lēmumus par dzelzceļa infrastruktūras kapacitātes saglabāšanu un nodrošināšanu, kā arī finansēšanu un pārvaldības politikas izstrādāšanu dzelzceļa transportam ES vienotajā dzelzceļa telpā. Kopš 2020. gada LDz koncerna ietvaros veikti mērķtiecīgi pasākumi izmaksu samazināšanai un produktivitātes celšanai, pārskatot darbības tehnoloģiskos procesus un samazinot darbinieku skaitu, tādēļ iespējas būtiski samazināt infrastruktūras uzturēšanas izmaksas nākotnē pastāv, vienīgi, pārskatot un samazinot LDz pārvaldībā esošās dzelzceļa infrastruktūras kvantitātes un kvalitātes prasības, t.sk. izrietošas no tehniskajām prasībām. Faktiski tas nozīmētu ilgtermiņa nozares transporta politikas plānošanas dokumentos apstiprināt minimāli nepieciešamos dzelzceļa transporta sistēmas darbības un attīstības mērķus, koriģējot valsts apstiprinātās transporta nozares attīstības vadlīnijas, attīstot uz komercdarbības pamatprincipiem un peļņas gūšanu balstītus dzelzceļa pārvadājumus un infrastruktūras izmantošanas pakalpojumus, slēdzot atsevišķus dzelzceļa iecirkņus un/vai ierobežojot dzelzceļa infrastruktūras pieejamību, kas ir pretrunā ar ES un Latvijas politiku transporta jomā. Indikatīvajā plānā tiek paredzēts saglabāt infrastruktūru jaudu (izmantošanas kapacitāti) un nodrošināt dzelzceļa personālu nepieciešamajā apjomā, kas ļauj apstrādāt faktisko kravu apjomu tīklā. Šāds jaudas apjoms atbilst konservatīvam novērtējumam par kravu pārvadājumu (apstrādes) prognozēm, kuras normālas saimnieciskās darbības apstākļos apkalpotu Latvijas tranzīta koridors, kā arī tiktu saglabāta tranzīta pārvadājumu konkurētspēja apstākļos, kad starptautiskās kravu plūsmas sāks atjaunoties. Nākotnē pasažieru pārvadāšanas funkciju nodrošināšana, iekšzemes dzelzceļa pārvadājumu attīstības veicināšana, kā arī dzelzceļa infrastruktūras funkcionalitātes saglabāšana, būs dzelzceļa prioritārie mērķi, tādēļ infrastruktūras jaudu ilgtspējas saglabāšanai varētu tikt pieņemti valstiski lēmumi par neizmantojamo dzelzceļa infrastruktūras elementu (staciju, dzelzceļa iecirkņu, kravu un pasažieru dzelzceļa iekārtu u.c.) "konservāciju", nevis to "likvidēšanu" (demontāžu). Turklāt tehniskajām prasībās būtu jāapstiprina dzelzceļa infrastruktūras jaudas elementu "konservācijas" tehniskie parametri un to uzturēšanas noteikumi ilgtermiņa laika periodā. Dzelzceļa aktīvu "konservācijas" gadījumos ir jāparedz atbalsta politika iekšzemes kravu un pasažieru pārvadājumu pasūtījumu veicināšanai un vienota transporta tīkla darbības plānošanai, attīstot transporta veidu infrastruktūras un "ārējo" izmaksu kompensācijas mehānismus. Pastāvot līgumattiecībām ar valsti, ir nepieciešams līgumiski apstiprināt, ka ierobežota valsts finansējuma apstākļos neizmantojamu dzelzceļa aktīvu uzturēšanai, kad nav pieņemts atbilstošs MK lēmums par dzelzceļa līniju slēgšanu vai citas dzelzceļa infrastruktūras likvidēšanu, SM un infrastruktūras pārvaldītājs, ņemot vērā iesaistot pušu viedokļus un tiesiskos ierobežojumus, vienojas par šādu dzelzceļa līniju uzturēšanas finansiālajiem nosacījumiem, kas paredz dzelzceļa infrastruktūras "konservāciju" tās neizmantošanas gadījumā ar īpašiem noteikumiem tās darbības atjaunošanai. LDz ir saglabājams pienākums, faktiski pieaugot infrastruktūras jaudas pieprasījumam, 6 12 mēnešu laikā palielināt infrastruktūras jaudu atbilstoši pieprasījumam un tās finansējumam, ievērojot Indikatīvajā plāna 1. pielikumā norādītos maksimāli iespējamos jaudas apmērus. LRN kā maksas noteicēja pienākums ir apzināt pārvadātāju pieprasīto jaudas apmēru nākamajam gadam un informēt par to LDz, kā arī LRN var pieņemt lēmumu, kas nodrošinātu pārvadātāju atbildību par pieteikto, bet neizmantoto jaudu. Lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, valsts interesēs ir savlaicīgi pārskatīt nepieciešamos dzelzceļa infrastruktūras jaudas parametrus un tehniskās prasības, kas balansē ar valsts pasūtījumu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai un attiecīgi valsts plānošanas dokumentos paredzēto valsts atbalstu infrastruktūrai noteiktajā apmērā. Samazinot vai "konservējot" dzelzceļa infrastruktūras jaudas elementus ilgākam laika periodam, pakāpeniski tiek zaudētas iespējas pasažieru pārvadājumu atjaunošanai vai attīstībai bez būtiskiem valsts līdzekļu ieguldījumiem. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt valsts dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja tiesības un noteikt valsts saistības, kas regulē nozīmīgu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras aktīvu saglabāšanu ilgtermiņa laika periodā, tam paredzot ikgadēju valsts finansējumu: - pasažieru dzelzceļa infrastruktūras jaudas uzturēšanas un atjaunošanas izmaksu segšanai pilnā apjomā, iekļaujot valsts budžeta finansējuma plānošanā, t.sk. neizmantoto pasažieru staciju, dzelzceļa iecirkņu u.c. infrastruktūras izdevumu kompensēšanu; - attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumos neizmantojamo kopējo infrastruktūru, nodrošināt infrastruktūras pārvaldītājam tiesības pieņemt lēmumu par jaudas ilgtermiņa "konservāciju", neparedzot dzelzceļa līniju slēgšanu vai pasažieru apkalpes vietu darbības pārtraukšanu, ja tas netiek veikts izņēmuma gadījumos, balstoties uz attiecīgiem MK pieņemtiem lēmumiem. Tiesību aktos būtu jāparedz kārtība attiecīgu lēmumu pieņemšanai un savlaicīgai finansējuma plānošanai.