13. Article

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētās normas neatbilst ilgtspējas, piesardzības un izvērtēšanas principiem, jo nav pamatotas ar ekonomiskiem apsvērumiem, kā arī pilnvērtīgu eksperta izvērtējumu par iespējamo kaitējumu videi. Pašvaldība nav pamatojusi, kāpēc minētos mērķus nav iespējams sasniegt tādā veidā, kas vides stāvokli ietekmētu mazāk. Turklāt pašvaldība, pieņemot apstrīdētās normas, nesasniedz Attīstības stratēģijā noteiktos vides aizsardzības mērķus. Savukārt, pēc Jūrmalas domes ieskata, ekonomiskie un sociālie mērķi izriet no Attīstības stratēģijas un precīzs sabiedrības ieguvums tiks noskaidrots detālplānojuma izstrādes gaitā. Strīdus zemes vienību apbūve veicinās to ilgtspējīgu izmantošanu un uzlabos to stāvokli. Attīstības stratēģijā nostiprinātais kvalitatīvas vides standarts ir ievērots. 13.1. Lai sekmētu valsts ilgtspēju, ir izveidota attīstības plānošanas sistēma, kuras ietvaros tiek izstrādāti dažādi attīstības plānošanas dokumenti, tostarp teritorijas plānošanas dokumenti. Viens no teritorijas plānošanas mērķiem saskaņā ar ilgtspējas principu ir saglabāt un veidot kvalitatīvu vidi esošajām un nākamajām paaudzēm. Viens no teritorijas plānošanas dokumentiem, ar kura palīdzību ilgtspējas princips tiek īstenots, ir vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģija. Tajā nosaka pašvaldības ilgtermiņa attīstības stratēģiskos mērķus, attīstības prioritātes un telpiskās attīstības perspektīvu. Savukārt teritorijas plānojumam jābūt izstrādātam atbilstoši ilgtspējīgas attīstības stratēģijai (sk. Attīstības plānošanas sistēmas likuma 6. panta pirmo daļu un Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta 2. punktu, 3. panta 1. punktu, 21. panta pirmo daļu un 23. panta pirmo daļu). Attīstības stratēģijā ir izvirzīti šādi uzdevumi: nesadrumstalot lielos mežu masīvus un veidot tajos dabas aizsardzībai un saudzēšanai pielāgotus dabas parkus, saglabājot kāpu ekosistēmu. Tāpat ir noteikts mērķis aizsargāt dabas vērtības un Jūrmalas kūrortvidi, ļaujot ikvienam pilsētā baudīt dabas tuvumu. Dabas teritorijām jābūt pieejamām, to infrastruktūrai jābūt veidotai tā, lai šīs teritorijas būtu pieejamas un izmantojamas visām iedzīvotāju grupām un pilsētas viesiem (sk. Attīstības stratēģijas 29. un 62. lpp. Pieejama: dokumenti.jurmala.lv). No Vides pārskata nav secināms, kā apstrīdētajās normās paredzētā plānotā strīdus zemes vienību izmantošana ietekmētu stratēģisko mērķu - dabas aizsardzība un kāpu ekosistēmas saglabāšana - sasniegšanu. Strīdus zemes vienības ir daļa no lielākas pilsētas meža teritorijas, taču no Vides pārskata neizriet, ka tajā būtu vērtēta strīdus zemes vienību apbūves ietekme uz tām piegulošo meža teritoriju un pilsētas ainavu. Tāpat no Vides pārskata neizriet, ka tā izstrādes procesā būtu apsvērts tāds iespējamais risks, ka labumu no strīdus zemes vienību apbūves gūtu tikai atsevišķas personas, bet pārējai sabiedrībai pieeja šīm teritorijām tiktu ierobežota. Proti, nevar secināt, ka Vides pārskatā strīdus zemes vienību apbūve būtu saskaņota ar Attīstības stratēģijā noteiktajiem stratēģiskajiem vides aizsardzības mērķiem un attīstības prioritātēm. 13.2. Ilgtspējīgs risinājums ir rodams, ievērojot piesardzības un izvērtēšanas principus. No izvērtēšanas principa izriet, ka pirms tādas darbības atļaušanas vai uzsākšanas, kura var būtiski ietekmēt vidi, pašvaldībai ir pienākums izvērtēt šīs darbības sekas. Secinot, ka tās būs negatīvas, ir jāizvērtē, vai sabiedrības ieguvums no attiecīgās darbības būs lielāks par tās radīto kaitējumu videi. Savukārt, izvērtējot videi radīto kaitējumu, ir jāvadās pēc piesardzības principa. Saskaņā ar to pašvaldības pienākums ir pēc iespējas savlaicīgi un precīzi novērtēt teritorijas plānojuma iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi. Tādējādi Satversmes tiesai jānoskaidro, vai pašvaldība apstrīdēto normu stratēģisko novērtējumu ir veikusi saskaņā ar izvērtēšanas un piesardzības principiem. 13.2.1. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka strīdus zemes vienību apbūve būtiski kaitētu videi, jo tādējādi tiktu izcirsts daudzgadīgs priežu mežs un neatgriezeniski ietekmēta plaša dabas teritorija. Lai pilnvērtīgi tiktu novērtēta iespējamās strīdus zemes vienību apbūves ietekme uz vidi, bija jāpieprasa sugu un biotopu eksperta atzinums. Jūrmalas dome norāda, ka tā, pieņemot apstrīdētās normas, cik vien tas bijis iespējams, ir ņēmusi vērā vides vērtības, paredzējusi augstus standartus šo vērtību saglabāšanai un samazinājusi jebkādu negatīvo ietekmi uz tām. Lemjot par apbūvi kā plānoto strīdus zemes vienību izmantošanu, Jūrmalas dome ir konsultējusies ar sugu un biotopu eksperti. Teritorijas plānošanas procesa gaitā eksperte gan atzinumus nav sniegusi, bet sniegs tos detālplānojumu izstrādes laikā. Stratēģiskā novērtējuma noteikumu 9.1. apakšpunkts noteic, ka vides pārskata izstrādātājs konsultējas ar Vides valsts pārraudzības biroju par institūcijām un organizācijām, kurām nosūtīt plānošanas dokumenta un vides pārskata projektu, lai saņemtu komentārus un priekšlikumus. Tādējādi Vides valsts pārraudzības birojam (Vides valsts dienestam) stratēģiskā novērtējuma procesā ir tiesības sniegt ieteikumus par sugu un biotopu eksperta piesaistīšanu. No Stratēģiskā novērtējuma noteikumiem tieši neizriet pašvaldības pienākums saņemt sugu un biotopu eksperta atzinumu par plānošanas dokumenta ietekmi uz vidi vai par vides pārskatu. Pienākums saņemt sugu un biotopu eksperta atzinumu par tādas zemes vienības funkcionālā zonējuma grozīšanu, kurā atrodas īpaši aizsargājams biotops un īpaši aizsargājamu sugu dzīvotnes, tieši neizriet arī no Sugu un biotopu aizsardzības likuma. Taču no piesardzības principa izriet nepieciešamība precīzi noteikt un, cik vien tas iespējams, novērst prognozējamo kaitējumu videi. Savukārt izvērtēšanas princips pašvaldībai uzliek pienākumu izvērtēt un pamatot, tieši kāds šis kaitējums varētu būt. Stratēģiskā novērtējuma noteikumi paredz konsultēšanos ar kompetentajām institūcijām. Kompetentās institūcijas Jūrmalas domei sniedza viedokļus, kuros norādīja uz risku, ka videi varētu tikt nodarīts kaitējums un varētu tikt pārkāpta normatīvajos aktos noteiktā prasība nodrošināt sugu un biotopu labvēlīgu aizsardzību. Piemēram, Vides valsts pārraudzības birojs tieši norādījis uz to, ka pašvaldībai nepieciešams sertificēta sugu un biotopu aizsardzības eksperta atzinums par īpaši aizsargājamā biotopa "mežainas piejūras kāpas" stāvokli un bioloģisko vērtību, kā arī par plānotās savrupmāju dzīvojamās apbūves noteikšanu strīdus zemes vienībās (sk. Vides valsts pārraudzības biroja 2022. gada 9. maija lēmuma par Vides pārskata pārstrādāšanu 3.5. punktu. Pieejams: eva.gov.lv). Ja pašvaldība ir ieguvusi informāciju, ka plānotā strīdus zemes vienību izmantošana varētu nodarīt kaitējumu videi, tai saskaņā ar izvērtēšanas principu ir pienākums šo kaitējumu izvērtēt un pamatot, citstarp pieprasot nepieciešamos atzinumus no ekspertiem. 13.2.2. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ne tikai krasta kāpu aizsargjoslai, bet visai Baltijas jūras piekrastei ir liela nozīme bioloģiskās un ainaviskās daudzveidības saglabāšanā. Jūras piekraste ietver ļoti vērtīgas ekosistēmas, kas sastopamas tikai šajā Latvijas teritorijas daļā. Piekrastes biotopus citstarp pārstāv mežainas piejūras kāpas (sal. sk. Satversmes tiesas 2011. gada 12. maija sprieduma lietā Nr. 2010-56-03 14. punktu). Turklāt pat nelielā biotopa "mežainas piejūras kāpas" platībā var atrasties īpaši aizsargājamas sugas, kurām apstrīdēto normu piemērošanas rezultātā var tikt nodarīts kaitējums. Vērtējot ietekmi uz vidi, jāņem vērā ne tikai teritorijas platība, bet arī tādi kritēriji kā, piemēram, ietekmes ilgums, biežums, seku atgriezeniskums, ietekmes kumulatīvais efekts, iespējamai ietekmei pakļautās teritorijas jutīgums un īpatnības (sal. sk. Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2023‑01‑03 24.3. punktu). Jūrmalas dome Vides pārskata 8. un 9. sadaļā norādījusi, ka apbūves teritoriju paplašināšana var negatīvi ietekmēt vidi, bet nonākusi pie secinājuma, ka būtiska negatīva ietekme uz pilsētas dabas vērtībām kopumā nav prognozējama, jo jauna apbūve plānota jau antropogēni ietekmētās teritorijās, kur inženierinfrastruktūra ir izveidota, un strīdus zemes vienībām noteiktas savrupmāju apbūves teritorijas apakšzonas ar dabas vidi saudzējošiem parametriem. Ar Teritorijas plānojuma grozījumiem dabas un apstādījumu funkcionālā zona Jūrmalā kopumā tiek nevis samazināta, bet gan palielināta. Funkcionālā zonējuma grozīšanu teritorijās, kur izplatīts biotops "mežainas piejūras kāpas", Jūrmalas dome ir novērtējusi kā būtisku pozitīvu ietekmi uz šā biotopa izplatību. Turklāt no Vides pārskata 9. sadaļas secināms, ka, pēc Jūrmalas domes ieskata, apstrīdētās normas, kas nosaka prasības detālplānojuma izstrādei, nodrošinās strīdus zemes vienībās esošo dabas vērtību detalizētu izpēti un aizsardzību (sk. Vides pārskata 100. un 112.-115. lpp. Pieejams: geolatvija.lv). Savukārt Teritorijas plānojuma grozījumu stratēģiskajā novērtējumā iesaistītās institūcijas un Pieteikuma iesniedzējas piesaistītie eksperti nonākuši pie pretējiem secinājumiem. Piemēram, Valsts vides dienests savā 2022. gada 16. februāra atzinumā par Teritorijas plānojuma grozījumu pilnveidoto (3.0) redakciju un Vides pārskatu norādījis, ka minētā apbūve ne tikai faktiski likvidētu īpaši aizsargājamo biotopu un vērtīgu mežu platības (Bulduros - gandrīz visu aptuveni 10 hektārus lielo mežu), bet arī palielinātu antropogēno slodzi uz līdzās palikušajām īpaši aizsargājamo biotopu teritorijām, samazinātu meža kā dzelzceļa un autotransporta radītā trokšņa slāpētāja funkciju virknē esošo dzīvojamās apbūves teritoriju, kā arī radītu nevēlamu precedentu, jo turpmākajā plānošanā pašvaldībai būtu grūti iebilst pret apbūves iecerēm citiem zemju īpašniekiem līdzīgās situācijās. Turklāt pašvaldības atteikšanās no savrupmāju apbūves citās dabas un apstādījumu teritorijās nekompensēs ar apstrīdētajām normām videi nodarīto kaitējumu, jo arī šo citu teritoriju lielāko daļu klāj biotops "mežainas piejūras kāpas" un iepriekšējie pašvaldības lēmumi par to nodošanu apbūvei ir kļūdaini (sk. Vides pārskata 165.-166. un 176.-177. lpp. Pieejams: geolatvija.lv). Vides valsts pārraudzības birojs norādījis, ka savrupmāju apbūve strīdus zemes vienībās var nelabvēlīgi un neatgriezeniski mainīt īpaši aizsargājamam biotopam raksturīgo ekosistēmu. Teritorijas plānojuma grozījumi paredz, ka detalizēta teritorijas izpēte tiks veikta tikai detālplānojuma izstrādes gaitā, lai gan jau pašreizējā teritorijas plānošanas posmā ir izgaismojušies zināmi apstākļi, kas var ietekmēt strīdus zemes vienību turpmāko izmantošanu. Paredzētās izmaiņas savrupmāju apbūves plānošanā ir jāizvērtē kopsakarā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 7. panta trešajā daļā noteikto uzdevumu nodrošināt labvēlīgu biotopu aizsardzību (sk. Vides valsts pārraudzības biroja 2022. gada 9. maija lēmuma par Vides pārskata pārstrādāšanu 3.4. punktu. Pieejams: eva.gov.lv). Dabas aizsardzības pārvalde 2022. gada 14. oktobra atzinumā par Teritorijas plānojuma grozījumu pilnveidoto (4.0) redakciju un Vides pārskatu norādījusi, ka Teritorijas plānojuma grozījumu īstenošana samazinātu īpaši aizsargājamo biotopu kvalitāti un platību. Spēkā esošais teritorijas plānojums jau šobrīd paredz vairāku īpaši aizsargājamo biotopu teritoriju apbūvi un līdz ar to pieļauj to pilnīgu vai daļēju iznīcināšanu. Teritorijas plānojuma grozījumi nedrīkst vēl vairāk samazināt šo biotopu platību un kvalitāti (sk. Vides pārskata 180. lpp. Pieejams: geolatvija.lv). Pieteikuma iesniedzējas pieaicinātais sugu un biotopu eksperts G. Leiburgs 2022. gada 15. novembra atzinumos norāda, ka zemes vienībā "Stirnurags 0601" konstatējis 270-280 gadus vecas priežu mežaudzes, vairākas īpaši aizsargājamas sugas, tādas kā Eiropas efeja, priežu sveķotājkoksngrauzis un meža balodis, vairākus dabas pieminekļus - dižkokus - un atzinis nepieciešamību izveidot mikroliegumu. Zemes vienībās "Pumpuri 3101" un "Jaundubulti 2702" konstatētas vairākas īpaši aizsargājamas sugas - Eiropas efeja, mazais mušķērājs, pupuķis, melnā dzilna, meža balodis -, 18 dižkoki un atzīta nepieciešamība izveidot mikroliegumu. Savukārt zemes vienībās "Bulduri 5408" un "Bulduri 5912" ar G. Leiburga 2022. gada 24. novembra atzinumu konstatētas priežu mežaudzes, kas sasniedz 152-218 gadu vecumu, kā arī vairāku īpaši aizsargājamu sugu, tostarp vidējās ziemcietes un priežu sveķotājkoksngrauža, dzīvotnes. G. Leiburgs norāda, ka apstrīdētās normas ir pretrunā ar īpaši aizsargājamo sugu un biotopu labvēlīgas aizsardzības režīmu un to īstenošana atstās neatgriezeniskas sekas uz strīdus zemes vienībām. Turklāt strīdus zemes vienībās esošo priežu mežaudžu vecums - līdz pat 280 gadiem - apliecina to unikalitāti, nacionālo nozīmi un padara to saglabāšanas nepieciešamību pašsaprotamu, pat ja šajās zemes vienībās netiktu konstatētas īpaši aizsargājamas sugas vai biotopi (sk. lietas 1. sēj. 98.-135. lp. un 4. sēj. 1.-14. lp.). Pašvaldības pienākums nodrošināt sugu un biotopu labvēlīgu aizsardzību izriet no Sugu un biotopu aizsardzības likuma 7. panta. Tā otrā daļa paredz, ka sugas aizsardzības uzdevums ir nodrošināt apstākļus, kas labvēlīgi ietekmē sugu un veicina optimālu tās populāciju izplatību un īpatņu skaitu populācijās. Savukārt biotopa labvēlīga aizsardzība nozīmē to, ka ir jānodrošina tāds faktoru kopums, kas labvēlīgi ietekmē biotopu un tam raksturīgās sugas un veicina biotopa dabisko izplatību, struktūru un funkcijas, kā arī tam raksturīgo sugu izdzīvošanu ilgā laikposmā, kā to nosaka minētā panta trešā daļa. Aizsargājamās dižkoka teritorijas aizsardzības režīmu nosaka Aizsargājamo teritoriju aizsardzības noteikumu 8. nodaļa. Tā paredz dabas pieminekļa teritorijā aizliegtās darbības, piemēram, tādas darbības, kuru rezultātā tiek bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis, kā arī aizliegumu mainīt zemes lietošanas kategoriju un iznīcināt dabisko zemsedzi (sk. Aizsargājamo teritoriju aizsardzības noteikumu 40. un 44.-47. punktu). Kā norāda Dabas aizsardzības pārvalde, izstrādājot detālplānojumu un plānojot konkrētas apbūves vietas un parametrus strīdus zemes vienībās, būtu grūti izvairīties no dabas vērtību bojāšanas vai pat iznīcināšanas. Būvniecības rezultātā ģeomorfoloģiskais veidojums - kāpa - tiek iznīcināts pilnībā, pārveidojot tā virsmu vai veicot teritorijas labiekārtošanas darbus. Norokot vai pārveidojot kāpas, biotopa izplatības areāls tiek samazināts neatgriezeniski, kā arī var rasties būtiskas izmaiņas biotopa kopējā telpiskajā izvietojumā. Vairāku Eiropas Savienības līmenī aizsargājamu sugu saglabāšanas iespēja ir saistīta ar mežainām kāpām kā šo sugu dzīvotnēm. Piemēram, Jūrmalā bieži sastopamās un strīdus zemes vienībās reģistrētās īpaši aizsargājamās sugas - priežu sveķotājkoksngrauža - dzīvotne ir saistīta ar vecām priedēm. Jaunas apbūves gadījumā būs nepieciešams nocirst kokus, kas ir šīs īpaši aizsargājamās sugas atradne, un galu galā samazināsies šīs pašvaldības teritorijā esošās sugas populācija (sk. lietas 5. sēj. 79.-84. lp.). Turklāt biotopa "mežainas piejūras kāpas" aizsardzības stāvoklis Latvijā 2019.-2024. gadā ir novērtēts kā nelabvēlīgs (sk. informatīvā ziņojuma "Pārskats par ziņojumu par Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību ieviešanu 2019.-2024. gadā" 1. pielikumu. Pieejams: varam.gov.lv). No minētā izriet, ka, nosakot savrupmāju apbūvi kā strīdus zemes vienību plānoto izmantošanas veidu un atliekot detalizētu dabas un bioloģiskās daudzveidības izpēti uz detālplānojuma izstrādāšanas laiku, pašvaldība nav ņēmusi vērā savu pienākumu nodrošināt sugu un biotopu labvēlīgu aizsardzību un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību. Turklāt Satversmes tiesa atzinusi, ka būvniecība iznīcina kāpas un tajās sastopamos biotopus. Tāpēc, risinot pat vienas nelielas teritorijas izmantošanas jautājumus, tā ir jāaplūko visas piekrastes aizsardzības kontekstā (sal. sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5.1. punktu). Apstrīdētajās normās nosakot apbūvi kā plānoto strīdus zemes vienību izmantošanu, nav izvērtēts risks, ka varētu tikt pārkāptas Sugu un biotopu aizsardzības likuma un Aizsargājamo teritoriju aizsardzības noteikumu normas. 13.3. Ņemot vērā iepriekš minēto, Satversmes tiesa secina, ka Jūrmalas dome, veicot apstrīdēto normu stratēģisko novērtējumu, nav izpildījusi no ilgtspējas principa izrietošo pienākumu teritorijas plānojumā noteikto teritorijas izmantošanu saskaņot ar Attīstības stratēģijā izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem un pilsētas attīstības prioritātēm. Tāpat stratēģiskajā novērtējumā nav ievērots no piesardzības un izvērtēšanas principiem izrietošais pienākums savlaicīgi un precīzi izvērtēt kaitējumu, ko apstrīdēto normu īstenošana varētu radīt videi. Tādējādi apstrīdēto normu stratēģiskais novērtējums nav veikts pienācīgi un tas izskatāmajā lietā ir radījis būtisku procesuālu pārkāpumu, kura dēļ Satversmes tiesai ir pamats atzīt apstrīdētās normas par neatbilstošām Satversmes 115. pantam. Turklāt Jūrmalas domei sakarā ar nepieciešamību nodrošināt Teritorijas plānojuma grozījumu ilgtspēju bija pienākums, ņemot vērā izvērtēšanas principu, pamatot to, ka ar apstrīdētajām normām ir panākts līdzsvars starp vides aizsardzības, ekonomiskajām un sociālajām interesēm, proti, pamatot, ka ar apstrīdētajām normām radītais sabiedrības ieguvums pārsniegs kaitējumu videi, ko šo normu īstenošana varētu izraisīt. Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes dokumentos nav sniegts datos balstīts pamatojums tam, ka apstrīdētās normas nodrošina pašvaldības izvirzīto ekonomisko un sociālo mērķu sasniegšanu un sabiedrības ieguvums būs lielāks par iespējamo kaitējumu videi. Līdz ar to apstrīdēto normu pieņemšanas procesā ir pārkāpti ilgtspējas, piesardzības un izvērtēšanas principi un apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 115. pantam.