14. Article

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav lēmusi citādi. Saskaņā ar šā likuma 31. panta 11. punktu Satversmes tiesa var spriedumā norādīt citu brīdi, ar kuru apstrīdētā tiesību norma, kas atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, zaudē spēku. Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu atzīt apstrīdētās normas par spēkā neesošām no to spēkā stāšanās brīža, tas ir, no 2024. gada 6. februāra. Tādējādi Satversmes tiesai ir jāapsver, ar kuru brīdi šīs normas atzīstamas par spēkā neesošām. Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka tai iespēju robežās jāgādā par to, lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā norma zaudē spēku, neradītu pieteikuma iesniedzējiem vai citām personām Satversmē ietverto pamattiesību aizskārumu, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm (sk. Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2023‑01‑03 26.3. punktu). Apstrīdētās normas ir pretrunā ar Satversmes 115. pantā ietvertajām ikvienas personas tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē. Tās skar ne tikai Jūrmalas iedzīvotāju tiesības, bet arī sabiedrību kopumā. Satversmes tiesas uzdevums ir pēc iespējas mazināt sabiedrības tiesību aizskārumu un novērst iespēju, ka apstrīdēto normu piemērošanas rezultātā varētu rasties neatgriezeniskas sekas. Tāpēc apstrīdētās normas atzīstamas par spēkā neesošām no to spēkā stāšanās brīža, proti, no 2024. gada 6. februāra. Ja tas ir iespējams un nepieciešams, Satversmes tiesa sprieduma nolēmumu daļā var atzīt, ka juridisku spēku atgūst tiesību normas, kas grozītas ar tādu apstrīdēto aktu, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normām (sk. Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2023‑01‑03 26.3. punktu). Jāņem vērā arī viens no teritorijas plānošanas principiem - pēctecības princips -, kas pašvaldības teritorijas plānojumu ļauj atcelt, tikai nodrošinot to, ka attiecīgajā teritorijā ir spēkā kāds cits teritorijas plānojums. Tādējādi Satversmes tiesa sava sprieduma nolēmumu daļā var atzīt, ka juridisku spēku atgūst plānojums, kas aizstāts ar apstrīdēto plānojumu, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normām (sal. sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 28. punktu). Līdz ar to atzīstams, ka attiecībā uz strīdus zemes vienībām ir spēkā ar Jūrmalas pilsētas domes 2016. gada 24. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 8 "Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" apstiprinātā Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu normas redakcijā, kas bija spēkā līdz 2024. gada 5. februārim. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: