3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Jūrmalas dome - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 115. pantam, un lūdz izbeigt tiesvedību lietā, jo teritorijas plānošanas process vēl nav noslēdzies. Iespējamo sabiedrības tiesību dzīvot labvēlīgā vidē aizskārumu varēs vērtēt tikai pēc detālplānojuma izstrādes. Jūrmalas dome Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes ietvaros kopumā saņēma un pēc būtības izvērtēja 993 priekšlikumus un sniedza pamatotas atbildes uz tiem. Ikviens Pieteikuma iesniedzējas arguments tika rūpīgi izvērtēts. Strīdus zemes vienībām Teritorijas plānojuma grozījumu grafiskajā daļā ir noteikts zonējums "teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums (TIN3)", un uz tām attiecas Izmantošanas un apbūves noteikumu 2406.-2410. punktā izvirzītie nosacījumi par detālplānojuma izstrādi, kuras ietvaros jāveic detalizēta bioloģisko un ainavisko vērtību izpēte. Pieteikuma iesniedzējas bažas par vides prasību pārkāpumiem saistībā ar apstrīdētajām normām tiks novērstas, izstrādājot detālplānojumus, kas saturēs iespējamos strīdus zemes vienību apbūves risinājumus. Zemes funkcionālā zonējuma grozīšana pēc detālplānojuma izstrādes nav iespējama, jo detālplānojumam ir jāatbilst esošajam teritorijas plānojumam. Detālplānojuma izstrādes uzsākšana nenozīmē nedz tā apstiprināšanu, nedz arī teritorijas apbūvi - tas ir tikai padziļinātas izpētes procesa sākums. Jūrmalas teritorijas plānošanas praksē ir bijuši gadījumi, kad detālplānojumu izstrāde tika uzsākta, bet objektīvu iemeslu dēļ netika pabeigta, kā arī gadījumi, kad detālplānojuma ietvaros veiksmīgi panākts līdzsvars starp attīstības plāniem un vides aizsardzību. VARAM atļāvusi īstenot Teritorijas plānojuma grozījumus, norādot, ka to izstrādē nav pieļauti būtiski procesuālie pārkāpumi, kā arī neapšaubot strīdus zemes vienību detālplānojumu izstrādes iespējamību. Teritorijas plānojuma grozījumi, tostarp apstrīdētās normas, ir izstrādāti atbilstoši Jūrmalas attīstības stratēģijai 2010.-2030. gadam (turpmāk - Attīstības stratēģija). Viens no tajā izvirzītajiem mērķiem ir panākt, lai pilsētā deklarēto iedzīvotāju skaits 2030. gadā sasniegtu 65 000. Iedzīvotāju skaita pieaugums nodrošinātu pašvaldības ienākumu palielināšanos budžetā, ko var izmantot pašvaldības funkciju pildīšanai, tostarp teritorijas labiekārtošanai, arī dabas teritoriju apsaimniekošanai. Daļu pašvaldības īpašumu nododot atsavināšanai privātpersonām, samazinātos arī šo teritoriju uzturēšanas izdevumi. No Attīstības stratēģijas prioritātes "Jūrmalnieks" izriet, ka Jūrmalā nepieciešams "izvērtēt pašvaldības mājokļa politiku, veidojot pieejamus mājokļus, ilgtspējīgus dzīvošanas modeļus apkaimēs un atvieglojot ilgtspējīgu risinājumu ieviešanu". Savukārt saskaņā ar pasākumu "J6 Labs mājoklis" Jūrmalas dome apņemas "metodiski virzīt un investēt jaunu pašvaldības daudzdzīvokļu māju un inženierinfrastruktūras būvniecībā, veidojot atbilstoši pieprasījumam un iedzīvotāju ekonomiskajām iespējām pieejamus mājokļus". Apstrīdēto normu pieņemšanu citstarp pamato arī Jūrmalas administrācijas Attīstības pārvaldes 2021. gada 13. oktobra vēstule Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes darba grupai, kurā tā aicināta identificēt pašvaldībai piederošas teritorijas, kuras attīstīt, lai varētu nodrošināt savrupam dzīvesveidam atbilstoša mājokļa funkciju un vairot iedzīvotāju skaitu. Ar Teritorijas plānojuma grozījumu grafisko daļu trim pašvaldības īpašumiem savrupmāju apbūves funkcionālā zona tika mainīta uz dabas un apstādījumu teritorijas funkcionālo zonu. Kopējā dabas un apstādījumu teritorijas platība pašvaldības īpašumos līdz ar to palielināsies par 6,1 hektāru. Ar strīdus zemes vienību funkcionālās zonas grozīšanu tiek skarti 0,16 procenti pilsētas kopējās platības. Strīdus zemes vienībās plānota zema blīvuma retināta apbūve "priežu parkā" atbilstoši pilsētas kultūrvēsturiskajam attīstības virzienam. Potenciālā apbūve neradīs draudus biotopa "mežainas piejūras kāpas" pastāvēšanai, bet ļaus vienkopus pastāvēt gan apbūvei, gan šim biotopam, turklāt apstrīdētās Izmantošanas un apbūves noteikumu normas ir vērstas uz šā biotopa kvalitātes uzlabošanu. Pēc Teritorijas plānojuma grozījumu pieņemšanas papildus Satversmes tiesai pastāvēs citi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi. Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 30. panta pirmo daļu detālplānojumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Jūrmalas administratīvā teritorija ir ne tikai "dabas rezervāts", bet arī cilvēku ikdienas dzīves telpa. Labvēlīga sociālā vide nav iespējama bez teritorijas apbūves. Teritorijas plānojuma grozījumos, ciktāl tas iespējams, ir atbildīgi līdzsvarotas ekoloģiskās vērtības un jūrmalnieku vajadzības dzīvot labvēlīgā sociālajā vidē, ievērojot apstākli, ka lielāko daļu apbūves teritoriju Jūrmalā veido tieši savrupmāju apbūve. Ar apstrīdētajām normām nav pārkāpti piesardzības, izvērtēšanas un ilgtspējas principi. Pilnīga strīdus zemes vienību apsekošana un precīza sugu apzināšana, ievērojot piesardzības principu, tiks veikta, izstrādājot detālplānojumus, kuri ietvers ekoloģiskās vides aizsardzības pasākumus un iecerētās apbūves apjomus. Tikai pēc detālplānojumu izstrādes būs iespējams precīzāk prognozēt Jūrmalas iedzīvotāju skaita pieaugumu un no iedzīvotāju ienākuma nodokļa gūto ieņēmumu palielinājumu. Jūrmalas dome rēķinās arī ar tādu situāciju, ka strīdus zemes vienībās apbūve vispār vai daļēji nebūs pieļaujama.