5. Article

Pieaicinātā persona - Dabas aizsardzības pārvalde - uzskata, ka apbūve strīdus zemes vienībās nav pieļaujama. Dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols" (turpmāk - sistēma "Ozols") strīdus zemes vienībās ir reģistrēts biotops "mežainas piejūras kāpas", kā arī vairākas īpaši aizsargājamās sugas un dabas pieminekļi - dižkoki. Piemēram, zemes vienības "Stirnurags 0601" apbūvējamā daļā sistēmā "Ozols" reģistrētas īpaši aizsargājamo sugu, tādu kā melnā dzilna, meža balodis, Baltijas efeja un priežu sveķotājkoksngrauzis, atradnes. Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9. panta 1. punkts uzliek pienākumu zemes īpašniekiem vai lietotājiem veicināt sugu un biotopu daudzveidības saglabāšanu, savukārt 14. pants nosaka aizliegumu iegūt vai traucēt īpaši aizsargājamo sugu indivīdus, izņemot gadījumus, kad nav pieņemamas alternatīvas un tas nekaitē attiecīgo populāciju labvēlīgai aizsardzībai to dabiskajā izplatības areālā, tostarp lai nodrošinātu sabiedrībai sevišķi svarīgas - citstarp arī ekonomiskas vai sociālas - intereses. Attiecībā uz strīdus zemes vienībām minētie izņēmumi nav saskatāmi, jo priekšroka tiek dota šauras personu grupas interesēm, nevis pārējās sabiedrības interesēm dzīvot labvēlīgā vidē, tai skaitā attiecībā uz nepieciešamību nodrošināt labvēlīgu aizsardzības statusu īpaši aizsargājamām sugām un biotopam. Zemes vienību "Stirnurags 0601", "Jaundubulti 2702" un "Pumpuri 3101" apbūvējamā daļā ir reģistrēti dabas pieminekļi - dižkoki un potenciāli dižkoki. Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (turpmāk - Aizsargājamo teritoriju aizsardzības noteikumi) 44. punkts paredz aizsargājamā koka teritorijā aizliegtās darbības, piemēram, tādas darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Tāpat būvniecības rezultātā strīdus zemes vienībām tiks mainīta zemes lietošanas kategorija, bet to mainīt dabas pieminekļa teritorijā aizliedz minēto noteikumu 40.3. apakšpunkts. Jaunas apbūves plānošanā ir jāievēro dabas aizsardzības normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi, piemēram, dižkoku aizsardzības teritorija un rīcība ar īpaši aizsargājamo sugu atradnēm. Pārējā zemes vienības teritorijā apbūve var tikt plānota, tikai neskarot dabas aizsardzības objektus. Tomēr, plānojot apbūves vietas un apbūves parametrus strīdus zemes vienībās, kur dabas vērtības aizņem visu teritoriju, būtu grūti izvairīties no dabas vērtību bojāšanas vai pat iznīcināšanas. Zemes vienībās "Jaundubulti 2702" un "Pumpuri 3101" priežu mežaudzes sasniedz 200 gadu vecumu, ir reģistrētas vairāku īpaši aizsargājamu sugu dzīvotnes, kā arī konstatēti 18 dižkoki. Apbūves pieļaušana šajās zemes vienībās ir pretrunā ar īpaši aizsargājamo sugu un biotopu labvēlīgu aizsardzību. Apbūve neatgriezeniski izmainīs dabisko veģetāciju, kā arī neatgriezeniski iznīcinās īpaši aizsargājamu biotopu un sugu dzīvotnes. Kāpu norakšana un apbūve tieši skar biotopa "mežainas piejūras kāpas" dabiskās izplatības areālu. Ja uz kāpas nocērt vai ietekmē mežaudzi, tad tiek iznīcināts vai ietekmēts biotops, bet ne tā izplatības areāls, kas saistīts ar ģeomorfoloģiskajiem veidojumiem (kāpām). Savukārt būvniecības rezultātā tiek pilnīgi iznīcināta pati kāpa. Pat ja būvniecības ietvaros tiek noteikti konkrēti nosacījumi nolūkā mazināt tās negatīvo ietekmi, piemēram, aizliegums veikt zemsedzes pārveidošanu un pienākums saglabāt dabisko zemsedzi, tad uzreiz pēc būves nodošanas ekspluatācijā vairs nebūs nekāda mehānisma, lai varētu aizliegt mauriņu, puķu dobju izveidošanu, koku skaita samazināšanu un sodīt zemes īpašniekus par attiecīgo aizliegumu neievērošanu. Valsts ir apņēmusies nodrošināt sugu un biotopu aizsardzību labvēlīgu, taču biotopa "mežainas piejūras kāpas" aizsardzības stāvoklis ir nelabvēlīgs (nepietiekams). Pašvaldībai, plānojot tās attīstību, ir jāveicina mežaino kāpu saglabāšana, jo vairāku ar Eiropas Savienības tiesību aktiem aizsargājamu sugu saglabāšanas iespēja ir saistīta tieši ar mežainām kāpām kā šo sugu dzīvotnēm.