7. Article

Pieaicinātā persona - biedrība "Baltijas Vides Forums" - norāda, ka pieejamā informācija par Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes procesu nerada pārliecību, ka nelielie ekonomiskie ieguvumi no zemes atsavināšanas un dažu savrupmāju izveides varētu atsvērt bioloģiski vērtīgu teritoriju neatgriezenisku zaudējumu. Teritorijas plānojuma grozījumu ietekmes uz vidi izvērtējums ir fokusēts galvenokārt uz konkrētām teritorijām, nevis vispārējo Jūrmalas ilgtspējīgas attīstības līdzsvarošanu, tostarp ietekmi uz vidi un dabas resursu saglabāšanu. Ne alternatīvu analīze, ņemot vērā bioloģiskās daudzveidības kvalitāti, ne kopējais ietekmes uz pilsētu vērtējums nav veikts visaptveroši un detalizēti. Ievērojot ilgtspējas principu, apbūve var tikt pieļauta arī bioloģiski vērtīgās teritorijās. Tāpēc svarīgi, ka stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma stadijā tiek vērtēts, vai apbūvei izraudzītās teritorijas ir tikpat augstvērtīgas ekonomisko interešu nodrošināšanai kā dabas aizsardzībai. Vides pārskata analīzē ir saskatāmas pretrunas attiecībā uz īpaši aizsargājamo sugu un biotopu stāvokļa novērtējumu un sagaidāmo apbūves ietekmi. Ne Teritorijas plānojuma grozījumos, ne Vides pārskatā nav iekļautas detalizētas kartes, kas atspoguļotu īpaši aizsargājamo biotopu izplatību un stāvokli Jūrmalas pilsētā. Pretrunīgā informācija nerada skaidrību par to, vai plānošanas risinājumi ir rūpīgi izsvērti un vai ietekme uz vidi ir pienācīgi izvērtēta. Lai gan detālplānojuma izstrāde ir uzskatāma par instrumentu dabas vērtību saglabāšanai un attīstības interešu plānošanai, noteiktie zemes izmantošanas parametri liek secināt, ka apbūve šajās teritorijās, visticamāk, tiks veikta. Paskaidrojuma rakstā un Vides pārskatā nav sniegta pietiekami detalizēta un faktos balstīta informācija par nepieciešamību mainīt konkrētu teritoriju zonējumu. Pamatojuma trūkums apgrūtina sabiedrības un institūciju iespējas novērtēt, vai minētie grozījumi palīdzēs sasniegt izvirzītos Attīstības stratēģijas mērķus un sekmēs ilgtspējas principa ievērošanu. Izvēloties apbūvei plānotās teritorijas, viens no vērā ņemtajiem aspektiem bija inženierkomunikāciju pieejamība. Tomēr nav iespējams izvērtēt, vai tās ir pietiekami analizētas telpiski, jo nav sniegta detalizēta informācija par esošo un plānoto inženierkomunikāciju kapacitāti un atbilstību. Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes gaitā netika veikta izvērsta sociālekonomisko ieguvumu analīze, kas ļautu novērtēt, vai strīdus zemes vienību apbūve veicinās izvirzīto politikas mērķu sasniegšanu, piemēram, deklarēto iedzīvotāju skaita pieaugumu vai pašvaldības komunālo izmaksu samazinājumu. Prioritāte tika piešķirta savrupmāju apbūvei, lai gan daudzdzīvokļu māju būvniecība varētu būt efektīvāka šo mērķu sasniegšanai.