1. Article

Mērķi un nepieciešamības pamatojums, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi Saskaņā ar Pašvaldību likuma 44. panta otro daļu dome var izdot saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzēto funkciju izpildes kārtību. Respektējot Rīgas vēsturisko ēku īpašnieku viedokļus, ar saistošajiem noteikumiem tiek paplašināts praktisko apmācību vēsturisku ēku koka elementu restaurācijā pretendentu loks. Turpmāk pretendēt uz dalību apmācībās būs iespējams ne tikai vēsturisko ēku īpašniekiem, bet arī to tuviem ģimenes locekļiem - laulātajiem, partneriem, bērniem un mazbērniem. Civillikuma 214. pantā noteikts, ka pie ģimenes šaurākā nozīmē pieder laulātie un viņu bērni, kamēr tie vēl atrodas nedalītā saimniecībā, taču gan ikdienas dzīvē, gan atbilstoši juridiskās literatūras atziņām šāds sašaurinājums bieži vien ir nepamatots. "Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija pamatā par ģimeni atzīst personas, kurām ir radnieciska saikne un/vai cieša sociālā saikne. [..] Satversmes tiesa ir norādījusi, ka "jēdziens "ģimene" [iepriekšminētās konvencijas 8. pants] nav saistīts vienīgi ar attiecībām, kas balstītas uz laulībām, tas var ietvert arī citas de facto "ģimenes" saites gadījumos, kad puses dzīvo kopā ārpus laulības." [..] "bioloģiskā un sociālā realitāte [..] ir prioritāra salīdzinājumā ar likumisko pieņēmumu. [..]" Laulāto attiecības, de facto pāra kopdzīve, attiecības starp vecākiem un bērniem [..], un vecvecākiem un mazbērniem tiek uzskatītas par "ģimenes dzīvi", ja vien ģimenisko attiecību trūkums nav acīmredzams vai pierādīts" (Dupate, K., Reine, I. 110. pants. / Autoru kolektīvs Baloža, R. zinātniskā vadībā. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011., 590.-591. lpp.). Piemērojot saistošos noteikumus, ir nepieciešama fizisko personu datu apstrāde, lai nodrošinātu grozāmo saistošo noteikumu mērķa izpildi atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 5. punktā noteiktajai pašvaldības autonomajai funkcijai. Proti, lai nodrošinātu iespēju apmācībās piedalīties vēsturisko ēku īpašnieku laulātajiem, partneriem, bērniem un mazbērniem, ir nepieciešama radniecības, laulības vai partnerattiecību juridiskā pamatojuma pārbaude. Datu apstrādes tiesiskais pamats ir Vispārīgās datu aizsardzības regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta "c" un "e" apakšpunkts - juridiska pienākuma izpilde un uzdevuma veikšana sabiedrības interesēs. Personu dati tiks izmantoti tikai grozāmo saistošo noteikumu 3. punktā norādīto personu atbilstības pārbaudei un netiks apstrādāti citiem nolūkiem. Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija noteikumiem Nr. 372 "Noteikumi par Fizisko personu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu" Fizisko personu reģistrā iekļauj ziņas par personas tēvu, māti, laulību un partnerību. Tādēļ tiek paredzēts, ka parasti nepieciešamo informāciju Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma departaments (turpmāk - departaments) iegūs Fizisko personu reģistrā, kā to nosaka Administratīvā procesa likuma 59. panta otrā daļa, proti, ja iestādei nepieciešamā informācija ir nevis administratīvā procesa dalībnieku, bet gan citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībniekiem. Apmācību pretendentu loka aprobežošana ar tuviem ģimenes locekļiem ir attaisnojama ar grozāmo saistošo noteikumu paskaidrojuma rakstā norādīto mērķi - iesaistīt ēku īpašniekus teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu apgūšanā, lai saglabātu vēsturiskos koka elementus. Tādējādi tiks veicināta ēku īpašnieku izpratne par savlaicīgu un saudzīgu ēku uzturēšanas un atjaunošanas metožu nozīmi vēsturisku ēku ilgmūžībā, kā arī par īpašnieku atbildību īpašuma vēsturiskās substances saglabāšanā. Mācību procesā, vienlaicīgi iesaistot vairākus ēku īpašniekus, tiks veicināta vēsturisku ēku īpašnieku kopienas veidošanās, kas ir pamats izpratnes veidošanai plašākā sabiedrībā par kultūrvēsturiskā būvmantojuma sabiedrisko nozīmi un lomu pilsētvidē, kā arī vēstures un kultūras liecību saglabāšanā cilvēku dzīves telpā. Apmācību dalībnieku apgūtās prasmes koka elementu restaurācijā sekmēs vēsturisku ēku autentiskuma, proti, arhitektūras un vizuālā izskata, saglabāšanu. Pat tad, ja ēkas īpašnieks neizvēlēsies turpmāk atjaunot koka elementus paša spēkiem, iegūtās teorētiskās un praktiskās zināšanas veicinās to, ka ēkas īpašnieks, cik vien iespējams, izvēlēsies atjaunot savu īpašumu ar vēsturiskai substancei saudzīgām metodēm, vairāk piesaistot restaurācijas jomas speciālistus. Tātad no grozāmo saistošo noteikumu mērķa izriet, ka apmācības nav paredzētas personām, kuras vēlas apgūt restaurācijas iemaņas, lai turpmāk sniegtu restaurācijas pakalpojumus savas saimnieciskās darbības ietvaros. Tādēļ apmācības nav paredzētas, piemēram, privāto tiesību juridisko personu pārstāvjiem vai personām, kas rīkojas, pamatojoties uz vēsturiskās ēkas īpašnieka pilnvaru. Mērķa sasniegšanai nav piemērojamas alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi, jo šāds risinājums būtu pretrunā ar likuma atrunas principu.