3. Article

1. 1)) Ministru kabineta 2021. gada 25. februāra noteikumi Nr. 129 "Profesora vai asociētā profesora amata pretendenta un amatā esoša profesora vai asociētā profesora zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātu novērtēšanas kārtība";
2. 1)) jābūt vismaz trim pamata akadēmiskā personāla pārstāvjiem attiecīgajā zinātnes vai mākslas nozarē, no kuriem vismaz diviem jābūt profesoriem vai asociētajiem profesoriem un ar starptautiski atzītiem zinātniskiem vai mākslinieciskajiem sasniegumiem;
3. 1)) pētniecības rezultātu ietekmi ārpus akadēmiskās vides (piemēram, sabiedrisko, politisko vai ekonomisko ietekmi),
4. 2)) ieteicams iekļaut vismaz vienu ārēju ekspertu, kurš nav zinātniskās institūcijas darbinieks, bet pārstāv attiecīgo nozari nacionālā vai starptautiskā līmenī;
5. 2)) Ministru kabineta 2018. gada 11. septembra noteikumos Nr. 569 "Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību";
6. 2)) atvērtās zinātnes principu ievērošanu (t. sk. metožu, datu un koda pieejamība, rezultātu pārbaudāmība un atkārtojamība),
7. 3)) ieguldījumu pētniecības kopienas attīstībā (piemēram, jauno pētnieku mentoringu, promocijas darbu un maģistra darbu vadību, aktīvu līdzdalību profesionālajās asociācijās u. c.),
8. 3)) papildus locekļi var būt no zinātniskās institūcijas vadības vai atlases komisijas atbilstoši zinātniskās institūcijas iekšējām procedūrām, taču jānodrošina, ka pamata akadēmiskā personāla pārstāvniecība saglabājas vairākumā.
9. 3)) Ministru kabineta 2018. gada 14. augusta noteikumi Nr. 505 "Ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi";
10. 4)) Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumi Nr. 381 "Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas noteikumi";
11. 4)) starpdisciplināras pētniecības veicināšanu;
12. 1)) atbalstīt akadēmiskās karjeras otrā un trešā posma (P2—P3) pamata akadēmiskā personāla attīstību, lai tas sasniegtu tenūras statusa iegūšanai nepieciešamo darba snieguma līmeni;
13. 5)) Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumi Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām".
14. 5)) studējošo atsauksmes par studiju procesu un zinātniski pētniecisko darbu izstrādes vadību kā papildu kvalitātes indikators docēšanas un darba snieguma vērtēšanā.
15. 2)) sniegt vērtējumu atlases komisijai vai nozares profesoru padomei par pretendenta atbilstību tenūrgaitas amata vai tenūramata prasībām. Novērtējumā jāņem vērā pretendenta zinātniskie un akadēmiskie sasniegumi, ieguldījums institūcijas attīstībā, spēja integrēties akadēmiskajā kolektīvā un saskarsmes kvalitāte ar studējošajiem.
16. 1)) akadēmiskā amata iegūšanai atklāta konkursa vai paaugstināšanas amatā ietvaros,
17. 1)) augstākās izglītības institūcijās sekmētu zinātniskās darbības vai mākslinieciskās jaunrades darba pieredzes veidošanos individuālās akadēmiskās karjeras gaitā;
18. 6)) Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumi Nr. 692 "Valsts emeritētā zinātnieka statusa piešķiršanas kārtība";
19. 2)) zinātniskajās institūcijās nodrošinātu zināšanu pārnesi no zinātnes nozares uz augstākās izglītības jomu;
20. 7)) Ministru kabineta 2008. gada 21. jūlija noteikumi Nr. 568 "Noteikumi par kārtību, kādā zinātniska institūcija noslēdz un izbeidz darba līgumu ar ārvalsts pētnieku".
21. 2)) akadēmiskā personāla darba snieguma regulārai novērtēšanai.
22. 1)) normatīvajā regulējumā šobrīd noteikto amatā ievēlēšanas procedūru, iesaistot nozares profesoru padomi, vai
23. 1)) esošajos akadēmiskajos amatos ievēlēto personu darba tiesisko attiecību saglabāšana — visi akadēmiskajā amatā ievēlētie darbinieki, kuru ievēlēšana notikusi pirms jaunā akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanas institūcijās uzsākšanas termiņa (indikatīvi pirms 2027. gada 1. janvāra), turpina darbu līdz esošā akadēmiskā amata termiņa beigām saskaņā ar līdzšinējo regulējumu;
24. 3)) studējošajiem nodrošinātu pētniecībā vai mākslinieciskajā jaunradē balstītu augstāko izglītību.
25. 2)) labajai starptautiskajai praksei atbilstošu85 pieņemšanas darbā procedūru (bez ievēlēšanas), izveidojot akadēmiskā amata pretendentu atlases komisiju (turpmāk — atlases komisija).
26. 2)) vienreizējs darba snieguma novērtējums akadēmiskās karjeras posmam atbilstoša akadēmiskā amata statusa piešķiršanai bez konkursa — institūcijām tiek dota iespēja vienreizēji novērtēt akadēmiskajā amatā esošos darbiniekus, lai noteiktu to darba snieguma atbilstību jaunā akadēmiskās karjeras ietvara prasībām konkrētajā karjeras posmā (P1—P4). Vienreizējais darba snieguma novērtējums notiek, balstoties uz jaunā akadēmiskās karjeras ietvara pamata kritērijiem attiecīgajam karjeras posmam (sk. sadaļu "Darba snieguma novērtēšana"). Ja darbinieks atbilst nākamā posma (piemēram, P3 → P4) kritērijiem, institūcija var piešķirt attiecīgā akadēmiskās karjeras posma akadēmiskā amata statusu bez atklāta konkursa, pamatojoties uz darba snieguma novērtējumu. Piemēram, asociētajam profesoram, kura darba sniegums atbilst jaunā ietvara P4 kritērijiem, var tikt piešķirts profesora statuss bez konkursa kā vienreizējs pārejas pasākums;
27. 3)) pārejas perioda drošības garantija — laikā līdz pilnīgai jaunā akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanai institūcijās (indikatīvi līdz 2030. gada 31. decembrim) darbinieki netiek izslēgti no pārejas procesa, kamēr institūcijā:
28. 1)) vismaz 2/3 pārstāvju ir ar doktora grādu un vismaz piecu gadu pieredzi attiecīgajā zinātnes vai mākslas nozarē;
29. 4)) dialogs un informēšana — institūcijai ir pienākums uzsākt individuālu dialogu ar katru akadēmiskā personāla locekli, kuru skar pāreja uz jauno akadēmiskās karjeras ietvaru, vismaz 12 mēnešus pirms esošā akadēmiskā amata termiņa beigām vai no 2027. gada 1. janvāra. Dialogā tiek skaidroti pārejas uz jauno ietvaru posmi, darba snieguma novērtēšanas kritēriji un iespējamie individuālās akadēmiskās karjeras ceļi jaunajā ietvarā;
30. 2)) var būt institūcijas administrācijas pārstāvji;
31. 5)) valsts atbalsts un institūciju atbildība — IZM nodrošina institūcijām konsultatīvu un metodisko atbalstu pārejas procesa īstenošanai. Ar pārejas īstenošanu saistīto resursu plānošana un finansēšana ir katras institūcijas atbildība, ievērojot tās budžeta iespējas un personāla politiku.
32. 3)) tiek nodrošināts atbilstošs cilvēkresursu politikas atbalsts, kas veicina vienlīdzīgu iespēju principu ievērošanu, tostarp dažādu šķēršļu identificēšanu un mazināšanu, kas var kavēt nepietiekami pārstāvēto grupu, piemēram, sieviešu, līdzdalību konkursu procesos. Institūcija pati izvēlas atbilstošākos cilvēkresursu politikas instrumentus šī mērķa sasniegšanai.