5. Article

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata, ka apstrīdētā norma nerada Pieteikuma iesniedzējai Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietverto pamattiesību aizskārumu. No Satversmes 92. panta pirmā teikuma neizriet personas tiesības prasīt, lai ikviens tai būtisks jautājums tiktu izskatīts tiesā. Satversmes 105. pants neizsargā personas cerību hipotētiski saņemt mantisku labumu nenosakāmā nākotnē. Tāpat par īpašumu nevar tikt uzskatītas tādas mantiskas intereses, kuru īstenošana nav atkarīga no paša subjekta gribas un rīcības. Tiesības uz īpašumu neaizsargā cerības iegūt īpašumu, ja vien tā iegūšana nav skaidri paredzēta tiesību normās vai tiesas nolēmumā. Pieteikuma iesniedzējas cerība un netieša iespējamība nākotnē iegūt mantojumu nav uzskatāma par tiesību uz īpašumu objektu Satversmes 105. panta izpratnē. Atbilstoši Satversmes 92. pantam un Konvencijas 6. pantā nostiprinātajām garantijām valstij ir pienākums nodrošināt pieeju tiesai tajos gadījumos, kad tiesvedības iznākums ir izšķirošs attiecībā uz personas civilajām tiesībām. Tomēr konkrētajā gadījumā šāda ietekme uz personas tiesisko stāvokli ir ļoti pastarpināta. Turklāt Pieteikuma iesniedzēja savu tiesību aizsardzībai ir vērsusies tiesībaizsardzības iestādēs un par testamenta iespējamo viltošanas faktu ir uzsākts kriminālprocess. Ja testaments tiktu atzīts par viltotu, tad nepastāvētu testatora gribas rīkojums un būtu piemērojama likumiskās mantošanas kārtība.