14. Article

Apstrīdētā rīkojuma 9. punktā norādīts, ka pašvaldības būvvalde izdevusi būvatļauju ceļu izbūvei ar Lokālplānojumu aptvertajos īpašumos, tomēr būvatļaujas izdošanas brīdī Lokālplānojuma teritorijai nebija izstrādāts komplekss detālplānojums vai lokālplānojums. Tādējādi pašvaldības būvvaldes izdotā būvatļauja ceļu izbūvei neatbilst Būvniecības likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktam. Savukārt Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka būvatļaujas tiesiskums ir vērtējams, piemēram, tad, ja uz būvatļaujas pamata tiek uzbūvēta tāda būve, kuru konkrētajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti. Tomēr no būvatļaujas tiesiskuma nav atkarīgs paša Lokālplānojuma tiesiskums. Saskaņā ar Būvniecības likuma 1. panta 1. punktu būvatļauja ir administratīvais akts ar prasībām būvniecības ieceres realizācijai dabā. Būvniecības likuma 14. panta devītā daļa noteic, ka būvatļauju vai atteikumu izdot būvatļauju var apstrīdēt vai pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Tādējādi kontroli pār būvatļaujas tiesiskumu īsteno kompetentās valsts pārvaldes iestādes un administratīvā tiesa. Teritorijas attīstības plānošanas likuma 9. panta 4. punkts regulē par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgās ministrijas kompetenci - tā izvērtē vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un lokālplānojumu atbilstību normatīvajiem aktiem, ja tas nepieciešams šā likuma 26. un 27. pantā minēto darbību veikšanai. Pašvaldības teritorijas plānojums un lokālplānojums iegūst tā tiesību akta juridisko raksturu, ar kuru tas apstiprināts. Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmā daļa noteic, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un lokālplānojumu apstiprina ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Tādējādi lokālplānojums iegūst pašvaldības saistošo noteikumu raksturu. Savukārt Teritorijas attīstības plānošanas likuma 9. panta 4. punktā noteiktā ministrijas kompetence nozīmē tiesību normu hierarhijas kontroli, t. i., pārbaudi, vai saistošo noteikumu (lokālplānojuma) normas atbilst citiem ārējiem normatīvajiem aktiem. Teritorijas attīstības plānošanas likuma 26. un 27. pantā nav paredzēts, ka ministrijas kompetencē būtu pārbaudīt to, vai lokālplānojums atbilst administratīvajiem aktiem. Jautājums par atsevišķa administratīvā akta tiesiskumu neskar šajā lietā risināmu tiesību jautājumu par ārēja normatīvā akta - pašvaldības saistošo noteikumu - atbilstību tiesību normām. Tādējādi apstrīdētā rīkojuma 9. punkts neatbilst Teritorijas attīstības plānošanas likuma 9. panta 4. punktam.