15. Article

Apstrīdētā rīkojuma 8. punktā norādīts, ka Lokālplānojumā ietvertais decentralizētās kanalizācijas un notekūdeņu risinājums neatbilst Stratēģijā norādītajai Ropažu novada ilgtermiņa prioritātei - sakārtot ūdenssaimniecību - un tās vadlīnijai - Sužu ciemā attīstīt komunālos pakalpojumus un publisko infrastruktūru, mazināt piesārņojumu, ko apbūve rada ārpus centralizētajiem inženiertīkliem. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka pašvaldība var patstāvīgi izvērtēt ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteiktos mērķus un prioritātes un pielāgot tās konkrētajai situācijai un teritorijas kopējās attīstības vajadzībām, tostarp, tāpat kā izskatāmajā situācijā, ievērojot to, ka pašvaldībai nav finanšu resursu centralizētu ūdenssaimniecības tīklu izbūvei. Turklāt stratēģija nemaz nesatur tieši piemērojamas tiesību normas, bet gan vadlīnijas, kuras vērtējamas teritorijas attīstības plānošanas procedūrā. Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 15. punkts noteic, ka pašvaldības autonomā funkcija ir saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanu un apbūvi. Savukārt šā panta pirmās daļas 1. punkts paredz, ka pašvaldības autonomā funkcija ir arī organizēt ūdenssaimniecības pakalpojumus iedzīvotājiem. Tātad no šo normu sistēmas izriet, ka pašvaldībai ir piešķirtas tiesības patstāvīgi izlemt jautājumus, kas saistīti ar ūdenssaimniecību, un tās teritorijas plānojumā noteikt konkrētus inženiertehniskos risinājumus ūdenssaimniecības jomā. Tās ir pašvaldības autonomās funkcijas, jo tām ir vietējs raksturs, proti, pašvaldību organizācija ir tieši saistīta ar vietējās kopienas interesēm. Satversmes ievadā norādīts, ka ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu. Šīs vērtības ir jāievēro arī vietējām kopienām, regulējot savas lietas. Tādēļ pašvaldībai ir pienākums savas attīstības plānošanas procesā gan samērot individuālās intereses un sabiedrības kopējā labuma intereses, gan izturēties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu. Atbildīga izturēšanās nozīmē darbību plānošanu ilgtermiņā. Saskaņā ar Attīstības plānošanas sistēmas likuma 3. panta pirmo daļu attīstības plānošanu vispārīgi regulē Attīstības plānošanas sistēmas likums, savukārt teritoriālo attīstību - Teritorijas attīstības plānošanas likums. Attīstības plānošana ir principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības izstrāde nolūkā īstenot politiski noteiktas prioritātes un nodrošināt sabiedrības un teritorijas attīstību. Savukārt atbilstoši minētā likuma 3. panta otrajai daļai attīstības plānošanas sistēma aptver politikas un teritorijas attīstības plānošanu, kā arī nodrošina attīstības plānošanas sasaisti ar finanšu plānošanu un valsts un pašvaldību institūciju pieņemto lēmumu savstarpējo saskaņotību. Teritorijas attīstības plānošana ir nozīmīgs instruments, kas noteic, kā konkrētajā teritorijā tiks izmantota zeme, attīstīta infrastruktūra un veicināta sabiedrības labklājība. Šajā procesā būtiska loma ir pašvaldībām, kuras vislabāk pārzina vietējās vajadzības, resursus un attīstības potenciālu. Pašvaldības, izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, tostarp teritorijas plānojumus un lokālplānojumus, nodrošina līdzsvaru starp ekonomisko izaugsmi, vides aizsardzību un iedzīvotāju interesēm, tādējādi kalpojot kopējam publiskam labumam. Šāds plānošanas process palīdz veidot ilgtspējīgu, sakārtotu un konkurētspējīgu dzīves vidi. Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 23. panta pirmajai daļai pašvaldības politikas un teritorijas attīstību plāno secīgi. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu izstrādā atbilstoši vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai un ievērojot citus nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus. Savukārt saskaņā ar minētā likuma 21. panta pirmo un otro daļu pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā nosaka vietējās pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējumu, stratēģiskos mērķus, attīstības prioritātes un telpiskās attīstības perspektīvu rakstveidā un grafiskā veidā. Šo stratēģiju izstrādā atbilstoši plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, izvērtējot blakus esošo vietējo pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, bet telpiskās attīstības perspektīvā nosaka teritoriju attīstības vadlīnijas, kā arī nosaka un shematiski attēlo vietējās pašvaldības nozīmīgākās telpiskās struktūras, attīstības prioritātes un vēlamās ilgtermiņa izmaiņas. Noteikumu Nr. 628 19. punktā konkretizēts pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijas saturs. Stratēģijā jāiekļauj pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējums (vīzija), stratēģiskie mērķi, ilgtermiņa prioritātes, kā arī telpiskās attīstības perspektīva, kuras ietvaros izstrādā vadlīnijas - pamatprincipus teritoriju plānošanai un attīstībai. Salīdzinājumā ar turpmākajiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem stratēģijā tiek iekļautas abstraktas vadlīnijas, kuras pašvaldībām jāņem vērā turpmāko plānošanas dokumentu izstrādē, tādējādi pašvaldības ilgtermiņa attīstības stratēģija ir nevis normatīvais tiesību akts, bet gan politikas plānošanas dokuments (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 10. oktobra sprieduma lietā Nr. 2014-04-03 13.2. punktu). Pašvaldība savu politiku un teritorijas attīstību plāno saskaņoti. Attīstības plānošanas un normatīvo aktu izstrādes savstarpējās saskaņotības princips ir noteikts Attīstības plānošanas sistēmas likuma 9. panta pirmajā daļā, kā arī Teritorijas attīstības plānošanas likuma 3. panta 8. punktā. Savstarpējās saskaņotības princips atklājas arī Teritorijas attīstības plānošanas likuma 20. pantā, kas prasa, lai vietējai pašvaldībai būtu savstarpēji saskaņoti attīstības plānošanas dokumenti: vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģija, vietējās pašvaldības attīstības programma, vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, lokālplānojumi, detālplānojumi un tematiskie plānojumi. Arī Noteikumu Nr. 628 26. un 33. punktā noteikts, ka teritorijas plānojumu izstrādā, pamatojoties uz pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, bet lokālplānojumu - pamatojoties uz pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un pašvaldības teritorijas plānojumu. Teritorijas attīstības plānošanas likuma 24. panta otrā daļa noteic, ka ar lokālplānojumu var grozīt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, ciktāl lokālplānojums nav pretrunā ar vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Šajā normā atspoguļojas no teritorijas attīstības secīgas plānošanas principa izrietošās tiesiskās sekas. Ilgtspējīgas attīstības stratēģija norāda vispārēju teritorijas attīstības virzienu, bet lokālplānojuma uzdevums ir šo virzienu materializēt konkrētā vietā. Ja ilgtspējīgas attīstības stratēģija jau nosaka konkrētu attīstības veidu konkrētā vietā, tad lokālplānojums nevar būt pretējs tam, jo citādi ilgtspējīgas attīstības stratēģija kļūtu tikai par formālu ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu, kas pašvaldības domes ikdienas darbā, tostarp teritorijas attīstības plānošanas procesā, zaudētu savu praktisko nozīmi un kļūtu bezmērķīgs. Tāpat savu būtisko nozīmi zaudētu gan tas, ka stratēģijas sastādīšana ir sasaistīta ar ietekmes uz vidi novērtējumu, gan arī tas, ka stratēģijas apspriešanā tiek iesaistīta sabiedrība. Likuma prasības iztulkojamas nevis formāli, bet gan tā, lai to iedarbība būtu pilnīga un praktiska. Arī Pieteikuma iesniedzēja Stratēģijas ievada 4. un 5. punktā ir uzsvērusi: "Stratēģija ir nozīmīgākais pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kam ir pakārtoti pārējie plānošanas dokumenti - attīstības programma, teritorijas plānojums, tematiskie plānojumi, lokālplānojumi un detālplānojumi. Stratēģijas ilgtermiņa attīstības redzējums, mērķi, prioritātes un telpiskās attīstības perspektīva ir izstrādāta, ievērojot pēctecību plānošanā, balstoties uz līdzšinējo novadu vērtībām un izvērtējot to ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentus, saskaņojot teritoriju intereses un vienojoties par kopīgu attīstības redzējumu Ropažu novadā." Stratēģijas 51. punktā norādīts: "Lai virzītos uz novada attīstības redzējumu, ir izvirzīti trīs stratēģiskie mērķi, no kuriem viens ir "veicināt aprites ekonomiku, tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas un ilgtspējīgu mobilitāti klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgojoties tām." Stratēģijas 53. un 55. punktā par pašvaldības ilgtermiņa prioritāti - teritorijas attīstības vispārējo aktualitāti, kuras risināšana tiek izvirzīta priekšplānā salīdzinājumā ar citām attīstības aktualitātēm - izvirzīta dabai saudzīga saimniekošana, ar to saprotot pasākumus, kas citstarp sakārto ūdenssaimniecību, un dabu saudzējoša apsaimniekošana visos līmeņos, sākot ar bioloģiskās daudzveidības aizsardzību īpaši aizsargājamās dabas teritorijās līdz pat mežu un ūdeņu ilgtspējīgai apsaimniekošanai un "zaļās" un "zilās" infrastruktūras attīstību, it īpaši pilsētvidē un ciemos. Savukārt Stratēģijas 72. punkta "d" apakšpunktā secināts, ka vasaras dārzu ciemos, tostarp Sužu ciemā, ir nepieciešams attīstīt publisko infrastruktūru (ielas, apgaismojums), mazināt ietekmi uz vidi (ūdenssaimniecība, notekūdeņu attīrīšana, atkritumu apsaimniekošana), tādēļ 73. punkta "d" apakšpunktā pašvaldība noteikusi, ka Sužu ciemā ir jāattīsta komunālie pakalpojumi un publiskā infrastruktūra un jāmazina apbūves radītais piesārņojums ārpus centralizētajiem inženiertīkliem. Dzīvojamās apbūves attīstībai pašvaldība noteikusi vadlīnijas, proti, noteikusi, ka jauno savrupmāju ciemu attīstīšanai, ja attiecīgajās apdzīvotajās vietās nav inženiertehnisko tīklu, ir jāveic sadzīves kanalizācijas notekūdeņu kontrole. Inženiertehniskās infrastruktūras attīstībai pašvaldība noteikusi šādu vadlīniju - attīstīt inženiertehnisko infrastruktūru, jo īpaši jaunas apbūves teritorijas attīstīt vienlaikus ar inženiertehnisko infrastruktūru, paplašināt centralizētas ūdensapgādes, sadzīves notekūdeņu un siltumapgādes sistēmas, kā arī lietusūdeņu savākšanas sistēmas apdzīvotajās vietās pie Rīgas robežas, sadarbojoties ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas ūdens"; aglomerācijās, kurās piesārņojuma slodze ir 2000-10 000 CE, paplašināt centralizētās kanalizācijas sistēmas (sk. Stratēģijas 78. un 129.-130. punktu). Savukārt saskaņā ar Lokālplānojuma apbūves noteikumu 11., 63. un 65. punktu Lokālplānojuma teritoriju, kurā plānota savrupmāju apbūve, plānots nodrošināt ar nepieciešamajiem inženiertīkliem un to objektiem - lokālu ūdensapgādi, decentralizētu sadzīves notekūdeņu kanalizāciju (teritorijas attīstības pirmajā kārtā) un centralizētu sadzīves notekūdeņu kanalizāciju (pēc teritorijas attīstības pirmās kārtas īstenošanas). Lokālplānojuma paskaidrojuma raksta 5.4.2. apakšpunktā noteikts: "Izpētot situāciju par centralizēto kanalizācijas tīklu pieejamību, noskaidrots, ka tuvākie centralizētie pašteces kanalizācijas tīkli atrodas vairāk kā 1 km attālumā no lokālplānojuma teritorijas. Lokālplānojumā izteikta prognoze, ka, perspektīvā iesaistoties arī vietējai pašvaldībai centralizētās kanalizācijas tīkla izbūvē Sužos, paplašinot tīklu no Bukultiem virzienā uz Sužiem, lokālplānojuma teritorija varētu pieslēgties šim centralizētās kanalizācijas tīklam. [..] Uzsākot teritorijas attīstības 2. kārtu, ir jāpārskata sadzīves kanalizācijas risinājums uz centralizēto kanalizācijas risinājumu, skatoties pēc esošās situācijas, vai lokālplānojuma teritorijai tuvākā apkārtnē ir izbūvēti centralizētie kanalizācijas tīkli vai teritorijā jāizbūvē sadzīves notekūdeņu attīrīšanas ietaise, par risinājumu vienojoties ar pašvaldību." Savukārt paskaidrojuma raksta 5.5. apakšpunktā noteikts: "Attīstības ieceri plānots īstenot trīs kārtās, ņemot vērā ekonomisko situāciju un citus apstākļus, kas ietekmē dzīvojamās apbūves attīstības projektu īstenošanu." Lokālplānojuma apbūves noteikumu 11. punkts nosaka: "Plānotajām dzīvojamajām ēkām kā pagaidu risinājumu līdz centralizētas kanalizācijas tīklu izbūvei ierīko decentralizētu kanalizācijas sistēmu, kas nodrošina vides aizsardzības normatīvu prasībām atbilstošu vides aizsardzības līmeni un piesārņojuma nenonākšanu vidē; paredz pieslēgšanas iespējas centralizētajiem kanalizācijas tīkliem pēc to izbūves; pēc centralizēto kanalizācijas tīklu izbūves pieslēgums tiem ir obligāts." Minēto noteikumu 63. punkts paredz: "Savrupmāju apbūves teritorijā, īstenojot teritorijas attīstības pirmo kārtu (50 dzīvojamās mājas), kā pagaidu risinājumu līdz centralizētās kanalizācijas tīklu izbūvei līdz lokālplānojuma teritorijai, ir atļauts ierīkot decentralizētu sadzīves kanalizācijas risinājumu." Savukārt 65. punkts paredz: "Lai lokālplānojuma teritorijā īstenotu savrupmāju dzīvojamo apbūvi pēc 50. dzīvojamās mājas būvniecības jeb teritorijas attīstības otro kārtu, ir jāparedz centralizētās kanalizācijas risinājums - izbūvēt lokālās bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas vai izbūvēt kanalizācijas tīklu ar pieslēgumu esošajam kanalizācijas tīklam Bukultos, vai pieslēgties kanalizācijas tīklam, kas izbūvēts gar lokālplānojuma teritoriju vai tās tuvumā (ja ir pieejams centralizētās kanalizācijas tīkls ārpus lokālplānojuma teritorijas)." Lokālplānojumā paredzētais jaunas apbūves teritorijas attīstības plānojums neseko Stratēģijā izvirzītajai vadlīnijai - šādu teritoriju attīstīt vienlaikus ar inženiertehnisko infrastruktūru, paplašināt centralizētas ūdensapgādes un sadzīves notekūdeņu sistēmas -, bet gan paredz tai pretēju risinājumu, uz nenoteiktu laiku atliekot centralizētas kanalizācijas izbūvi. Līdz ar to Lokālplānojums neseko Stratēģijā noteiktajiem mērķiem un tādēļ tas neatbilst Teritorijas attīstības plānošanas likuma 24. panta otrajai daļai. Tādējādi apstrīdētā rīkojuma 8. punkts atbilst Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. panta trešajai daļai.