16. Article

Apstrīdētā rīkojuma 10. punktā un 10.1.2. apakšpunktā norādīts, ka Lokālplānojumā paredzētais decentralizētās kanalizācijas risinājums ir pretrunā arī ar Garkalnes teritorijas plānojuma apbūves noteikumu 350.2. apakšpunktu, kas prasa obligātu pieslēgumu centralizētajiem kanalizācijas tīkliem. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka minētais arguments nav pamatots, jo Teritorijas attīstības plānošanas likuma 24. panta otrā daļa pieļauj to, ka lokālplānojumā tiek detalizēts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums. Tas nozīmē, ka Lokālplānojumā varēja paredzēt citādu kanalizācijas risinājumu, nekā to paredz Garkalnes teritorijas plānojums. Turklāt Noteikumu Nr. 240 151. punkts ļauj kā pagaidu risinājumu līdz centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūvei ierīkot vietējo ūdensapgādi un decentralizētas kanalizācijas sistēmas, paredzot iespēju pieslēgties centralizētajiem tīkliem pēc to izbūves. Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 23. panta pirmo un otro daļu vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu izstrādā atbilstoši vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā nosaka funkcionālo zonējumu, publisko infrastruktūru, reglamentē teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kā arī citus teritorijas izmantošanas nosacījumus un aprobežojumus. Savukārt atbilstoši minētā likuma 24. panta otrajai daļai lokālplānojumā var detalizēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu. Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta 9. punktu, 20. panta 4. punktu un 24. panta pirmo daļu lokālplānojums ir pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kuru izstrādā noteiktai pašvaldības teritorijas daļai kāda plānošanas uzdevuma risināšanai vai teritorijas plānojuma detalizēšanai vai grozīšanai un kuru izmanto par pamatu turpmākai plānošanai, kā arī būvprojektēšanai. Tātad teritorijas plānojums un lokālplānojums ir nošķirami pēc tiem nepieciešamās konkrētības pakāpes. Lai gan teritorijas plānojumā var būt pietiekams arī vispārīgāks regulējums, lokālplānojuma noteikumiem jābūt konkrētākiem. Noteikumu Nr. 628 35. punkts noteic, ka lokālplānojuma paskaidrojuma rakstā ietver lokālplānojuma izstrādes pamatojumu, risinājuma aprakstu un saistību ar piegulošajām teritorijām, kā arī atbilstību pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, ja ar lokālplānojumu tiek mainīts teritorijas plānojumā noteiktais funkcionālais zonējums, izmantošanas nosacījumi un aprobežojumi. Savukārt šo noteikumu 36. punkts paredz, ka lokālplānojuma grafiskajā daļā citstarp detalizē teritorijas plānojumā noteikto funkcionālo zonējumu un tajā atļautos izmantošanas veidus vai nosaka funkcionālo zonējumu un izmantošanas veidus, precizē teritorijas plānojuma funkcionālā zonējuma robežas, ja tās mēroga noteiktības dēļ teritorijas plānojumā nav noteiktas precīzi, kā arī nosaka vai precizē robežas teritorijām ar īpašiem noteikumiem, transporta infrastruktūru, galvenos inženiertīklu apgādes, meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju risinājumus, pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas un tās pārziņā esošos objektus, kuriem nosaka aizsargjoslas. Tātad saskaņā ar Noteikumu Nr. 628 35. un 36. punktu ar lokālplānojumu var tikt mainīts teritorijas plānojumā noteiktais funkcionālais zonējums, izmantošanas nosacījumi un aprobežojumi. No šajos punktos minētā apraksta izriet, ka ar jēdzienu "detalizēt" saprotama gan teritorijas plānojumā neminētu noteikumu izstrāde, ņemot vērā teritorijas plānojuma mērķi, jēgu un būtību, gan teritorijas plānojumā ieviesušos neprecizitāšu labošana, gan arī teritorijas plānojumā ietverto vispārīgo prasību konkretizēšana. Teritorijas attīstības plānošanas procesā ievērojams arī savstarpējās saskaņotības princips, no kura citstarp atvasināms teritorijas plānošanas secīgums. Tas prasa tādu plānošanas dokumentu izstrādi un īstenošanu, kuri detalizētu iepriekšējos teritorijas plānojumus. Plānošanas secīguma būtība ir novērst haotisku un nekoordinētu teritorijas apbūves plānošanu un nodrošināt to, ka ikviens jau konkrētāks un precīzāks plānošanas lēmums veicina teritorijas attīstību iepriekš noteiktajā vispārīgajā virzienā. Plānošanas secīgums kalpo arī kā tiesiskais instruments, kas palīdz gan vietējiem iedzīvotājiem, gan ikvienam vietējās teritorijas attīstībā ieinteresētajam plānot savu darbību, pamatojoties uz skaidru un prognozējamu attīstības ietvaru. Turklāt plānošanas secīgums ierobežo iespējamu pašvaldības patvaļīgu vai pretrunīgu rīcību teritorijas attīstības plānošanas jautājumos. Piemēram, tas ne tikai attiecas uz dažāda līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, bet arī uztur prasību, ka viens un tas pats dokuments nevar saturēt savstarpēji pretrunīgus noteikumus. Tādējādi, ņemot vērā teritorijas plānojuma vispārīgo raksturu, no vienas puses, un lokālplānojuma kā detalizētāka dokumenta raksturu, no otras puses, secināms, ka jēdziens "secīgums" nav vērsts uz to, lai lokālplānojums precīzi atkārtotu teritorijas plānojumu. Tas būtu pretrunā ar pašvaldības tiesībām patstāvīgi plānot savas teritorijas attīstību. Proti, attīstības prasība atklāj plašākas plānošanas iespējas, citstarp pieļaujot lokālplānojuma atkāpes no teritorijas plānojuma noteikumiem, piemēram, gadījumā, ja lokālplānojuma izstrādes procesā gūta pārliecība par to, ka teritorijas plānojumā ietvertās prognozes neatbilst faktiskajai situācijai. Taču pašvaldība nevar atkāpties nedz no ilgtermiņa attīstības stratēģijas, nedz no teritorijas plānojuma pamatkoncepcijas, un tas nozīmē, ka lokālplānojums nedrīkst pilnībā ignorēt teritorijas plānojumā noteikto vispārējo virzienu un ideju par to, kā attīstāma konkrētā teritorija un tās apkārtne. No Garkalnes teritorijas plānojuma apbūves noteikumu 350.2. apakšpunkta pēc būtības izriet, ka tādā teritorijā kā Suži jāizvēlas centralizētas ūdensapgādes un notekūdeņu risinājums, paredzot obligātu pieslēgumu šādam tīklam. Šā noteikuma pamatā ir vides apsvērumi. Proti, kā norādīts Garkalnes teritorijas plānojuma paskaidrojuma rakstā, plānojuma izstrādāšanas laikā konstatēts, ka viena no būtiskām problēmām, kas kavē Sužu ciema attīstību, ir sliktā notece, kas izraisa applūšanas risku un apgrūtina ciema teritorijas turpmāko apbūvi (sk. Garkalnes teritorijas plānojuma paskaidrojuma raksta 62. lp. Pieejams: geolatvija.lv). Arī Lokālplānojuma izstrādes laikā pirms tā pieņemšanas Valsts vides dienests sniedza negatīvu atzinumu par izraudzīto inženierkomunikāciju risinājumu, norādot, ka tik apjomīgai dzīvojamai apbūvei Lokālplānojumā būtu jānosaka obligāts pieslēgums centralizētajai ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas sistēmai vai jāsniedz atbilstošs skaidrojums, tajā ietverot tehniski ekonomisko pamatojumu, vides risku vērtējumu un prasības pagaidu risinājumiem (sk. Ziņojuma par lokālplānojuma publiskās apspriešanas rezultātiem 2. pielikumu. Pieejams: geolatvija.lv). Noteikumu Nr. 240 151. punkts vispār ļauj kā pagaidu risinājumu līdz centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūvei ierīkot vietējo ūdensapgādi un decentralizētas kanalizācijas sistēmas, paredzot iespēju pieslēgties centralizētajiem tīkliem pēc to izbūves. Tomēr šis ir vispārīgs noteikums, kura izmantošana ir atkarīga no konkrētās teritorijas apstākļiem un pašas pašvaldības lēmumiem attīstības plānošanas jomā. Tā kā Stratēģijā un Garkalnes teritorijas plānojumā noteikts, ka Sužu ciemā jāizvēlas centralizētās ūdensapgādes un notekūdeņu risinājums, paredzot obligātu pieslēgumu šādam tīklam, Noteikumu Nr. 240 151. punkts uz Lokālplānojumu nav attiecināms. Līdz ar to Lokālplānojuma apbūves noteikumu 11., 63. un 65. punkts neatbilst Teritorijas attīstības plānošanas likuma 24. panta otrajai daļai. Tādējādi apstrīdētā rīkojuma 10. punkts un 10.1.2. apakšpunkts atbilst Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. panta trešajai daļai.