19. Article

Apstrīdētā rīkojuma 11.3. apakšpunkta pirmajā daļā norādīts, ka Lokālplānojuma apbūves noteikumu 18.-23., 56. punkts un 6. nodaļa "Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība" ir savstarpēji pretrunīgas normas, jo vienlaicīgi ar meliorācijas sistēmas projektēšanu ir iespējams izdot būvatļaujas ēku būvniecībai, lai gan pirms apbūves būtu veicama meliorācijas sistēmu pārbūve. Ar meliorācijas sistēmu saistītie jautājumi būtu risināmi pirms jebkādu citu turpmāko būvniecības ieceru īstenošanas, jo efektīvas meliorācijas sistēmas neesības gadījumā būvniecība var nodarīt kaitējumu videi. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka Lokālplānojuma apbūves noteikumu 18.-23. punkts ir vispārīgi noteikumi, savukārt 6. nodaļā aprakstīta kārtība, kādā attiecīgie mērķi tiks sasniegti, noteikts, kādas darbības var veikt paralēli un kad uzsākama ēku projektēšana, veicama būvniecība un ēkas nododamas ekspluatācijā. Vienlaicīga būvniecības atļauju izdošana un meliorācijas pasākumu veikšana ir vērsta uz laika ekonomiju, kā arī saistīta ar pretimnākšanu personām, kuras vēlēsies īstenot būvniecības ieceres. Turklāt, kā norādījis valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Meliorprojekts" sertificēts speciālists, meliorācijas sistēmas izpēte būtu veicama un plānotie risinājumi ieviešami, izstrādājot lokālplānojumu vai detālplānojumu. Lokālplānojuma apbūves noteikumu 18. punkts noteic, ka pirms Lokālplānojuma teritorijā paredzētās apbūves veicama meliorācijas sistēmu pārbūve. Šo noteikumu 56. punkts paredz, ka Lokālplānojuma teritorijā plānoto ēku nodošanu ekspluatācijā var veikt pēc meliorācijas sistēmas pārbūves vai pārkārtošanas, atbilstoši meliorācijas sistēmas izpētei un būvprojektam, kā arī pēc teritorijas inženiertehniskās sagatavošanas, inženiertīklu un ielu izbūves un nodošanas ekspluatācijā. Savukārt Lokālplānojuma apbūves noteikumu 62. punkts noteic, ka vienlaicīgi ar ielu, inženiertīklu un meliorācijas sistēmas projektēšanu var izdot būvatļaujas ēku būvniecībai. Ēku būvdarbi var tikt uzsākti vienlaicīgi ar ielu, inženiertīklu un meliorācijas sistēmas būvdarbiem. Ēku nodošana ekspluatācijā var tikt veikta pēc ielu, inženiertīklu (elektroapgādes, ārējā apgaismojuma, gāzes apgādes, ārējās ugunsdzēsības tīklu, lokālās ūdensapgādes un kanalizācijas) un meliorācijas sistēmas pārbūves nodošanas ekspluatācijā. Meliorācijas sistēmu izbūves un ekspluatācijas prasības ir noteiktas Meliorācijas likumā un uz tā pamata izdotajos tiesību aktos. Atbilstoši Meliorācijas likuma 1. panta 1. punktam meliorācija ir zemes uzlabošanas pasākumu kopums, kas mazina klimatisko apstākļu nelabvēlīgo ietekmi un konkrētā teritorijā maina grunts hidroloģiskos apstākļus, kā arī nodrošina infrastruktūras un teritoriju aizsardzību pret applūšanu. Savukārt saskaņā ar minētā likuma 5. pantu būvju un inženiertīklu būvniecība, pārbūve vai atjaunošana meliorētās zemes robežās vai ārpus tām vai ekspluatācijas aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm nedrīkst pasliktināt zemes ūdens režīmu un meliorācijas sistēmu darbību. Lai arī primāri meliorācijas labvēlīgā ietekme kalpo sadzīves un saimnieciskām interesēm, meliorācijas sistēmas funkcionēšana rada iespējas arī ilgtspējīgi izmantot dabas resursus (sk. Senāta 2018. gada 20. marta sprieduma lietā Nr. SKA-134/2018 13. punktu). Teritorijas plānošanas attīstības likuma 3. panta 2. punktā ietverts pēctecības princips, kas paredz tādu jaunu teritorijas plānošanas dokumentu izstrādi, kuras ietvaros tiek vērtēti spēkā esošie attīstības plānošanas dokumenti. Minētais princips pēc būtības prasa, lai jaunā teritorijas attīstības plānošana iekļautos loģiskā, pakāpeniskā un ilgtspējīgā konkrētās teritorijas attīstības procesā. Tādējādi tiek saglabāta un respektēta teritorijas identitāte, ņemot vērā gan tās vēsturisko, gan telpisko kontekstu. Tāds plānošanas process, kurā tiek ņemti vērā spēkā esošie attīstības plānošanas dokumenti, nodrošina ne tikai efektīvāku resursu izmantošanu un vides aizsardzību konkrētajā teritorijā, bet arī harmonisku kopienas attīstību. "TIN11" teritorijas noteiktas Amatniekos, Sužos un Berģos kā teritorijas, kurās prioritāri veicama meliorācijas sistēmu izpēte un izstrādājams komplekss meliorācijas rekonstrukcijas vai pārkārtošanas projekts, kā arī veicama teritorijas inženiertehniskā sagatavošana. Tā ietvaros Sužos ir nepieciešams izstrādāt aizsargdambja projektu aizsardzībai pret ūdenslīmeņa celšanos Ķīšezerā. Savukārt ieplānotajās apbūves teritorijās ēku būvniecību var uzsākt tikai pēc minēto pasākumu īstenošanas (sk. Garkalnes teritorijas plānojuma apbūves noteikumu 8.1. apakšnodaļas 343., 344.3. un 345. punktu. Pieejams: geolatvija.lv). No Lokālplānojuma teritorijas funkcionālā zonējuma izriet, ka visa apbūvējamā teritorija ir noteikta kā "TIN11" teritorija, proti, teritorija ar īpašiem noteikumiem (sk. Noteikumu Nr. 240 1.1 pielikuma 2. grafiku un Lokālplānojuma teritorijas funkcionālo zonējumu. Pieejams: geolatvija.lv). Pieteikuma iesniedzēja Lokālplānojuma attīstības plānošanas dokumentos ir atspoguļojusi un risinājusi ar vidi saistītos riskus, kas raksturīgi Sužu ciema teritorijai. Piemēram, Lokālplānojuma paskaidrojuma rakstā norādīts, ka Sužu ciema teritorijai ir nepieciešama pastiprināta aizsardzība pret plūdu risku, tādēļ ir jāizstrādā aizsargdambja projekts Ķīšezerā (sk. Lokālplānojuma paskaidrojuma raksta 33. lp. Pieejams: geolatvija.lv). Tomēr, pat identificējot vides riskus, kā tas ir Lokālplānojuma gadījumā, nebūtu pieļaujams tas, ka zemāka līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments sašaurinātu vai pilnībā atceltu tās vides aizsardzībai noteiktās prasības, kuras iepriekšējā teritorijas attīstības plānošanas dokumentā ir pamatotas ar būtiskām vides, sociālajām vai citām interesēm. Teritorijas plānojums ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, ar kuru palīdzību konkrēto teritoriju var ne tikai izmantot, bet arī aizsargāt (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5.1. punktu). Teritorijas attīstība neprasa sasteigtu, bet gan plānveidīgu un racionālu plānošanu, ņemot vērā visas ietekmētās intereses, tostarp dabas aizsardzību. Proti, tā nedrīkst paaugstināt vides riskus, tiecoties tikai pēc ekonomiskiem mērķiem un tādējādi pasliktinot vides stāvokli, bet gan prasa saglabāt un respektēt dabas vērtības un, vēl jo vairāk, veicināt to pozitīvu attīstību. Tātad, jo reālāka ir teritorijas plānojumā noteiktā interese aizsargāt gruntsūdeņus no jebkādas negatīvas ar būvniecību saistītas ietekmes, jo neapšaubāmāka ir tās nozīme interešu līdzsvarošanā. Turklāt, kā izriet no lietas materiāliem, vēl pirms Lokālplānojuma pieņemšanas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Meliorprojekts" sertificēts speciālists informēja Pieteikuma iesniedzēju par to, ka meliorācijas sistēmu izpēti un projekta izstrādi ir lietderīgi veikt vienlaicīgi ar apbūves risinājumu, izstrādājot lokālplānojumu un detālplānojumu. Pretēji Pieteikuma iesniedzējas apgalvojumam minētais sertificētais speciālists meliorācijas sistēmas izpēti un plānojamo risinājumu pamatotību neattiecināja tikai uz lokālplānojumu, bet arī uz detālplānojumu. Konkrētajā situācijā Pieteikuma iesniedzēja ir izstrādājusi tikai Lokālplānojumu, bet ne detālplānojumu. Tādējādi apstrīdētā rīkojuma 11.3. apakšpunkta pirmā daļa atbilst Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. panta trešajai daļai.