2. Article

Pieteikuma iesniedzēja - Ropažu novada pašvaldības dome - norāda, ka apstrīdētais rīkojums neatbilst Satversmes 1. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas (turpmāk - Harta) 4. panta ceturtajai daļai un 8. pantam, Pašvaldību likuma 66. panta pirmajai daļai un Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. panta trešajai daļai. Ministrs ir pārsniedzis labas pašvaldību pārraudzības principa robežas un nesamērīgi iejaucies pašvaldības autonomajā funkcijā - teritorijas plānošanā. Pašvaldību likuma 66. pantu un Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. panta trešo daļu var attiecināt tikai uz prettiesiskiem pašvaldību saistošajiem noteikumiem. Turklāt ministrs neinformēja pašvaldību par iespējamiem pārkāpumiem un neprasīja paskaidrojumus pirms apstrīdētā rīkojuma izdošanas. Tas savukārt neatbilst Hartas 8. panta prasībām par konsultēšanos un minimālu iejaukšanos pašvaldības autonomijā. Lokālplānojums tika izstrādāts atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmajā daļā ietvertajam pilnvarojumam, ievērojot publiskās apspriešanas un sabiedrības līdzdalības procedūras. Proti, iedzīvotāju iebildumi tika vērtēti, un atbildes tika sniegtas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Turklāt Lokālplānojumā tika veikti tehniski labojumi. Tādiem labojumiem nebija nepieciešama atkārtota publiskā apspriešana. Lēmums par Lokālplānojuma izstrādi tika pieņemts laikā, kad bija spēkā Garkalnes novada telpiskās attīstības stratēģija 2008.-2030. gadam. Vienlaicīgi ar lēmumu par Lokālplānojuma izstrādi tika pieņemta Stratēģija, kura tika piemērota arī Lokālplānojuma izstrādē. Ropažu novada pašvaldības domes sēdēs tika vērtēti Stratēģijā izvirzītie mērķi un ilgtermiņa prioritātes un secināts, ka Ropažu novada pašvaldība tuvākajā plānošanas periodā neplānos centralizētās kanalizācijas sistēmas būvniecību Sužos, bet gan koncentrēsies uz kanalizācijas ūdeņu apsaimniekošanas uzraudzību saskaņā ar Stratēģijā noteikto. Tādējādi atzīstams, ka Lokālplānojuma risinājumi, ņemot vērā attiecīgajā teritorijā pastāvošo situāciju un vēsturiski plānoto attīstību citos novada teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, nav pretrunā ar Stratēģiju, kura turklāt paredz tikai vadlīnijas, nevis satur tieši piemērojamas tiesību normas. Apbūves iespējas "Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS9)" visiem nekustamo īpašumu īpašniekiem ir vienādas. Lai mazinātu risku, ka 50 apbūvei paredzētās zemes vienības tiks apbūvētas visā Lokālplānojuma teritorijā, pašvaldība var atļaut vai neatļaut izveidot zemes vienības, izstrādājot zemes ierīcības projektu, un tādējādi nodrošināt savu kontroli. Arī Lokālplānojuma īstenošana kārtās ir tiesisks risinājums, jo atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 31. panta otrajai daļai līgumā, ievērojot Administratīvā procesa likuma noteikumus, var iekļaut prasības attiecībā uz izbūves kārtām un to secību. Lokālplānojuma apbūves noteikumu 18. punkts attiecībā uz apbūvi un meliorācijas sistēmu pārbūvi Lokālplānojuma teritorijā ir vispārīgs nosacījums. Savukārt šo noteikumu nodaļā "Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība", kurā citstarp iekļauts 64. punkts, ir aprakstīta kārtība, kādā attiecīgie mērķi tiks sasniegti, un paredzēts, kādas darbības iespējams veikt paralēli. Situācija, kurā iespējams vairākas darbības veikt vienlaicīgi, ļauj ieekonomēt laiku, dod iespēju finanšu līdzekļus ieguldīt infrastruktūras izbūvē un novērš risku, ka konkrētā teritorijā ir izbūvēta infrastruktūra, bet nav tās lietotāju. Pieteikuma iesniedzēja ir vērtējusi divas Lokālplānojuma redakcijas ar tajās ietvertajiem kanalizācijas tīklu risinājumiem un pieņēmusi tādu lēmumu, kurā samērīgi līdzsvarotas dažādas intereses. Projekta attīstītājam nav pieejami tādi finanšu līdzekļi, ar kuriem varētu nodrošināt centralizētu sadzīves notekūdeņu kanalizācijas sistēmu, tomēr inženiertehniskie risinājumi un iespējas mainīsies, ņemot vērā Eiropas un Latvijas līmeņa ūdenssaimniecības politiku, kā arī iespējas un finansējuma pieejamību. Tādēļ ir paredzēta Lokālplānojuma īstenošana kārtās un tas, ka pirmajā kārtā tiks izmantots decentralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas risinājums. Teritorijas attīstības plānošanu regulējoši normatīvie akti neprasa Lokālplānojumā obligāti noteikt subjektu, kurš izveidos centralizētu sadzīves notekūdeņu sistēmu. Pretējā gadījumā arī Garkalnes teritorijas plānojuma apbūves noteikumos būtu jāparedz subjekti, kuri īstenos Garkalnes novada teritorijas plānojumā 2013.-2014. gadam ar 2015. gada grozījumiem (turpmāk - Garkalnes teritorijas plānojums) noteiktos risinājumus. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzēja ir sniegusi viedokli un papildus norādījusi, ka ministrs, apturot Lokālplānojuma darbību, nav ņēmis vērā tā būtību. Lokālplānojums tika izstrādāts Garkalnes teritorijas plānojuma grozīšanai, un attiecīgie grozījumi pēc būtības aizstāja to Garkalnes teritorijas plānojuma daļu, kurai izstrādāts Lokālplānojums. Ņemot vērā pašvaldību ilgtspējīgas attīstības stratēģijas būtību, ministra veiktā Stratēģijā noteiktā mērķa "SM1 Zaļāks novads" interpretācija, atbilstoši kurai jau pašā Lokālplānojuma īstenošanas sākumā būtu nepieciešams izbūvēt centralizētos kanalizācijas tīklus, neatbilst valstī pastāvošajai teritorijas plānošanas praksei. Šāda pieeja ierobežotu attiecīgās teritorijas attīstību, jo netiktu ņemtas vērā teritorijas īpatnības un nepieciešamība pēc pakāpeniskas attīstības. Decentralizēta ūdensapgāde pati par sevi nevar radīt vides apdraudējuma risku, jo sertificēts komersants pirms dziļurbuma ierīkošanas veic ģeoloģisko izpēti un aprēķina nepieciešamo urbuma dziļumu. Tā kā šādu urbumu dziļums parasti ir no 20 līdz vairāk nekā 100 metriem, bakterioloģiskais piesārņojums nav iespējams un ūdens kvalitāte netiek ietekmēta. Arī Sužu ciema teritorijā dziļurbumi nevar ietekmēt ūdens resursus, jo tur ir konstatēts augsts gruntsūdens līmenis un tuvumā atrodas Ķīšezers. Lokālplānojuma apbūves noteikumu 17. punkts paredz, ka ārējās ugunsdzēsības vajadzībām plānots ierīkot virszemes ugunsdzēsības hidrantu, tehniskos risinājumus un precīzu tā novietojumu paredzot būvprojektā. Jēdziens "būvprojekts" minētā punkta izpratnē attiecas uz inženierkomunikāciju, nevis dzīvojamo ēku būvniecību. Tādējādi ārējās ugunsdzēsības tīklu izbūves dokumentāciju izstrādās nevis katras zemes vienības īpašnieks, bet gan teritorijas attīstītājs. Savukārt ugunsdzēsības hidranta izbūves shēma un ieteicamās tehniskās un izbūves prasības jau ir norādītas Lokālplānojuma paskaidrojuma rakstā.