4. Article

Pieaicinātā persona - Dabas aizsardzības pārvalde - norāda, ka daļa no Lokālplānojuma risinājumiem ir pretrunā ar spēkā esošajiem dabas aizsardzības normatīvajiem aktiem. Lokālplānojuma risinājumi nedrīkst pieļaut īpaši aizsargājamo sugu iznīcināšanu, tomēr Lokālplānojuma pirmā un trešā kārta būtiski ietekmēs konkrētajā teritorijā esošos īpaši aizsargājamos biotopus. Proti, Lokālplānojuma teritorijā īpaši aizsargājamo biotopu teritorijas tiks fragmentētas, sadrumstalotas un iznīcinātas, jo tur paredzētas tādas biotopus iznīcinošas un degradējošas darbības kā zemsedzes un reljefa maiņa, apbūve un hidroloģisko apstākļu izmaiņas. Daļa no īpaši aizsargājamā biotopa "Staignāju meži 9080" attiecīgajā teritorijā jau ir izcirsta un iznīcināta. Minētā biotopa teritorijā ir paredzēts funkcionālais zonējums "Dabas un apstādījumu teritorija DA8", tomēr, veicot meliorācijas pasākumus, īpaši aizsargājamā biotopa teritorija var tikt negatīvi ietekmēta. Lai šis biotops tiktu saglabāts, nedrīkst ne tikai sadalīt vai apbūvēt tā platību, bet arī pieļaut tādas darbības, kas varētu izmainīt hidroloģisko režīmu piegulošajā platībā. Tāpat būtu nepieciešams noteikt, ka Lokālplānojuma trešajā kārtā paredzētā apbūve ir pieļaujama tikai ārpus šā biotopa un tam nosakāmās buferzonas. Vismazāko ietekmi uz īpaši aizsargājamiem biotopiem radīs Lokālplānojuma otrā kārta, jo to paredzēts īstenot teritorijā, kurā biotops "Mežainas piejūras kāpas 2180" vairs nav saglabājies. Šā biotopa saglabāšana tiktu nodrošināta tikai tad, ja Lokālplānojuma pirmā kārta tiktu īstenota vienīgi ārpus minētā biotopa. Tas noteikts arī eksperta atzinumā, kurā izvirzīts nosacījums, ka biotopa "Mežainas piejūras kāpas 2180" platībā aizliegta koku ciršana un kritalu izvākšana, kā arī ir saglabājama dabiskā zemsedze.