1. Article

Mērķis un nepieciešamības pamatojums Atbilstoši Dzīvojamo telpu īres likuma 31. panta pirmajai daļai, pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas īres maksas apmēru nosaka pašvaldība, ņemot vērā tās saistošos noteikumus par īres maksas noteikšanu. Saskaņā ar Daugavpils valstspilsētas pašvaldības (turpmāk - pašvaldība) 2021. gada 16. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 67 "Par Daugavpils valstspilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo dzīvojamo telpu īres maksu" (turpmāk - Saistošie noteikumi Nr. 67), īres maksa pašvaldības dzīvokļiem ir noteikta vairākās kategorijās, tostarp 0,01 EUR/m² mēnesī dzīvokļiem, kas izīrēti kā palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, un 0,25 EUR/m² mēnesī pārējiem dzīvokļiem. Šī sistēma rada nevienlīdzību un neatbilstību publisko līdzekļu efektīvai izmantošanai, īpaši ņemot vērā remontu izmaksu pieaugumu un likumdošanas prasības. Pašvaldībai nepieciešams paaugstināt īres maksu līdz 0,30 EUR/m² mēnesī katrai minētai kategorijai, lai nodrošinātu ilgtspējīgu dzīvokļu fonda pārvaldību. [1] Pašvaldība ir ieguldījusi ievērojamus līdzekļus dzīvokļu remontos, lai tie atbilstu minimālajām likuma prasībām. No 2023. līdz 2025. gadam izremontēts 201 dzīvoklis (neskaitot dzīvokļus speciālistiem un bērniem, kuri palikuši bez vecāku apgādībās), ar kopējām izmaksām 620 466,06 EUR. Vidējās izmaksas uz vienu dzīvokli svārstās no 1510,40 EUR (2024) līdz 4363,80 EUR (2025), kas atspoguļo būvmateriālu un būvdarbu sadārdzinājumu par aptuveni 45 % pēdējo gadu laikā. Šis pieaugums saistīts ar globālām piegāžu ķēžu problēmām un inflāciju, kā norādīts Ekonomikas ministrijas vadlīnijās par būvmateriālu izmaksu novērtēšanu. Esošā īres maksa 0,01 EUR/m² neatbilst izdevumiem: piemēram, 50 m² dzīvokļa īre rada tikai 0,50 EUR mēnesī ieņēmumus, kamēr remonts prasa tūkstošus eiro. Bieži pēc īres līgumu izbeigšanas dzīvokļi ir sliktā stāvoklī, prasot atkārtotus pašvaldības ieguldījumus. Pašvaldība sedz arī kopīpašnieku daļu energoefektivitātes projektos un obligātus remontus (inženiertīkli, santehnika, logi). 2025. gada 1. martā stājoties spēkā grozījumiem likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", ir atļauts izpirkt īrētos dzīvokļus, kas bija piešķirti kā palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā un kurus agrāk nebija iespējams iegūt īpašumā. Tai pat laikā šiem īrniekiem, saskaņā ar saistošajiem noteikumiem, īres maksa joprojām ir noteikta 0,01 EUR par vienu kvadrātmetru. Pašvaldība ieguldīja līdzekļus dzīvokļu remontos, lai uzlabotu to stāvokli, bet īrnieki šos dzīvokļus izpērk par zemākām cenām, kas neatbilst remonta izmaksām. Tas rada pašvaldībai finansiālus zaudējumus, jo ieņēmumi no izpirkšanas un īres nesedz ieguldījumus. Šāda prakse, kaut sociāli atbalstoša, apgrūtina pašvaldības budžetu. Paaugstinot īres maksu līdz 0,30 EUR/m², pašvaldība varētu ģenerēt papildu ieņēmumus ~15-20 EUR mēnesī uz dzīvokli, nodrošinot remontu pašfinansēšanos un samazinot atkarību no nodokļu līdzekļiem. [2] Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums nosaka, ka publiskie līdzekļi jāizmanto likumīgi, atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novēršot izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu. Zema īres maksa (0,01 EUR/m²) rada izšķērdēšanu, jo nekompensē ieguldījumus, pārkāpjot šī likuma 1. pantu. Tas neatbilst vienlīdzības principam (Satversmes 91. pants), jo īrnieki, kuri maksā 0,25 EUR/m², sūdzas par netaisnību. Tiesībsarga ziņojums "Par pašvaldības palīdzības ietvaros piedāvāto mājokļu pieejamību un kvalitāti" (20.03.2025.) uzsver nepieciešamību paaugstināt minimālās prasības mājokļu kvalitātei, ieskaitot labiekārtošanas līmeni, kas prasa papildu ieguldījumus. Pašvaldībai jāpārskata īres maksa, lai nodrošinātu kvalitātes uzlabojumus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pašvaldības iestāde "Sociālais dienests" var kompensēt paaugstinājumu trūcīgām personām, saglabājot sociālo aizsardzību. Ņemot vērā iepriekšminēto, īres maksas paaugstināšana līdz 0,30 EUR/m² ir pamatota ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu un vienlīdzības principu, kā arī ar remontu izmaksu pieaugumu un ieņēmumu to veikšanai nepieciešamību. Tas nodrošinās ilgtspējīgu mājokļu pārvaldību, atbilstoši iedzīvotāju interesēm. Kā arī, saistošo noteikumu projekts paredz svītrot Saistošo noteikumu Nr. 67 2.2. apakšpunktu. Paredzēts, ka grozījumi Saistošajos noteikumos Nr. 67 stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.