1. Article

Mērķi un nepieciešamības pamatojums, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi Saistošie noteikumi "Grozījumi Rīgas domes 2022. gada 8. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 141 "Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" (turpmāk - saistošie noteikumi) paredz pārtraukt izmantot pašvaldībai dotās tiesības Rīgas domes 2022. gada 8. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 141 "Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk arī - saistošie noteikumi Nr. 141) paredzētajā kārtībā un apmērā piešķirt vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu denacionalizēto māju īrniekiem, svītrojot attiecīgās normas, jo šis palīdzības veids ir zaudējis savu aktualitāti. Rīgas valstspilsētas pašvaldības pēdējo četru gadu pieredze norāda uz ievērojamu intereses kritumu šī palīdzības veida saņemšanai no denacionalizēto namu īrnieku puses: 2021. gadā 140 ģimenes, 2022. gadā 35 ģimenes, 2023. gadā 24 ģimenes un 2024. gadā tikai sešas ģimenes izmantoja iespēju saņemt vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu. Rīgas valstspilsētas pašvaldība laikā no 2006. gada līdz 2009. gadam un laikā no 2021. gada līdz 2024. gadam sniegusi palīdzību 2425 ģimenēm, piešķirot vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu un ieguldot ievērojamus finanšu līdzekļus šim mērķim. Denacionalizēto māju īrniekiem joprojām ir tiesības saņemt pašvaldības palīdzību, izmantojot citu palīdzības veidu - pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu. Ņemot vērā, ka katru gadu paaugstinās maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis, saistošie noteikumi paredz augstāku ienākumu slieksni arī denacionalizētas mājas īrniekam, lai īrnieks būtu atzīstams par personu ar noteiktiem ienākumiem, piesaistot to maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnim ar koeficientu 1,1 mēnesī, bet, ja dzīvojamo telpu īrē divas vai vairāk personas, pārējām personām tiek piemērots koeficients 0,85 no pirmajai personai noteiktā ienākumu sliekšņa. Ievērojot Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas 2025. gada 11. februāra atzinumā Nr. 1-18/830 izteiktos iebildumus pret Rīgas domes 2025. gada 29. janvāra saistošajiem noteikumiem Nr. RD-25-323-sn "Grozījumi Rīgas domes 2022. gada 8. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 141 "Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā"", saistošajos noteikumos Nr. 141 lietotie termini tiek papildināti ar diviem jauniem terminiem, tas ir, persona ar patstāvīgām dzīvojamās telpas lietošanas tiesībām ir persona, kurai kopā ar īrnieku izīrēta pašvaldības dzīvojamā telpa likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" ietvaros, un persona bez patstāvīgām dzīvojamās telpas lietošanas tiesībām ir persona, kura iekļauta īres līgumā, pamatojoties uz Dzīvojamo telpu īres likuma 14. panta normām. Līdz ar jauno terminu lietošanu tiek veikti attiecīgi grozījumi saistošo noteikumu Nr. 141 punktos, kuros bija lietoti termini "ģimenes loceklis" un "cita persona", un noslēguma jautājumi tiek papildināti ar punktu par Rīgas domes 2025. gada 29. janvāra saistošo noteikumu Nr. RD-25-323-sn "Grozījumi Rīgas domes 2022. gada 8. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 141 "Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" atcelšanu. Ņemot vērā, ka persona ar noteiktiem ienākumiem palīdzību - pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu - var saņemt nekavējoties pēc reģistrācijas palīdzības reģistrā, saistošajos noteikumos kā aktualitāti zaudējusi svītrota norma par ārpuskārtas pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu. Svītrota norma par maznodrošinātas mājsaimniecības tiesībām lūgt noteikt sociālā dzīvokļa statusu izīrētajai pašvaldības dzīvojamai telpai, jo pašvaldība šobrīd izmanto citus instrumentus, lai atbalstītu maznodrošinātas mājsaimniecības, kurām ir nepietiekoši resursi dzīvojamās telpas īres maksas un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu segšanai. Saistošie noteikumi nosaka personai, kura turpina lietot izīrēto dzīvojamo telpu līdz citas pēc istabu skaita mazākas dzīvojamās telpas izīrēšanai, ierobežojumu atkārtoti reģistrēties palīdzības saņemšanai īrētās pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņai pret mazāku pēc istabu skaita dzīvojamo telpu. Palīdzības reģistrs pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām tiek papildināts ar jaunu kategoriju - maznodrošinātām personām, kuras reģistrētas palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai vispārējā kārtībā. Pēdējo gadu laikā samazinājies palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām reģistrēto personu skaits, tādējādi personas, kuras reģistrētas vispārējā kārtībā un kurām noteikts maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, varēs pretendēt uz palīdzības saņemšanu, reģistrējoties palīdzības saņemšanai pirmām kārtām. 2016. gada 1. janvārī reģistros palīdzības saņemšanai pirmām kārtām bija reģistrētas 1987 personas (ģimenes) un 2025. gada 1. oktobrī reģistrēto personu skaits ir 727 personas (ģimenes). Savukārt palīdzības saņemšanai vispārējā kārtībā 2025. gada 1. oktobrī reģistrēto personu skaits ir 42 personas (ģimenes). Reģistrācijai palīdzības saņemšanai pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai maznodrošinātām mājsaimniecībām, kuru dabiskā aizgādībā ir trīs vai vairāk bērni, nosacījums par deklarēto dzīvesvietu Rīgā no pēdējiem pieciem gadiem samazināts līdz diviem gadiem. Saistošie noteikumi papildināti ar normu, kas dod tiesības pašvaldības palīdzības ietvaros īzīrētās dzīvojamās telpas īrniekam vai viņa laulātajam, ja viens no tiem ir sasniedzis 75 gadu vecumu, pagarināt īres līgumu uz laiku līdz pieciem gadiem.