1. Article

Mērķis un nepieciešamības pamatojums Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka pašvaldības autonomā funkcija ir gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas sanitāro tīrību, kā arī noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu. Tieši pašvaldība vislabāk pārzina savu iedzīvotāju vajadzības saistībā ar sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu, tāpēc likumdevējs ir paredzējis pašvaldībai kompetenci izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, nosakot administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos administratīvos sodus, ja likumos nav noteikts citādi, par teritoriju un būvju uzturēšanu, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu. Respektīvi, atbilstoši Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 3. punktam, pašvaldība ir tiesīga noteikt uzturēšanas prasības nekustamā īpašuma teritorijām, kas ir privātīpašums, bet ir publiski pieejams ikvienai personai, ja šīs prasības sasniedz leģitīmo mērķi, proti, nodrošina sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu vai pilsētvides ainavas saglabāšanu. Līdz ar to, pašvaldībai ir noteikts tiesisks pienākums gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas sanitāro tīrību un, lai nodrošinātu savas autonomās funkcijas izpildi, pašvaldībai ir jānosaka kārtība, kādā šī funkcija tiek pildīta. Savukārt, nosakot šādu kārtību, pašvaldībai ir tiesības un pienākums izvēlēties atbilstošu risinājumu, kas nodrošinātu autonomās funkcijas efektīvu izpildi. Kārtību, kādā uzturami Daugavpils valstspilsētas pašvaldības (turpmāk - pašvaldība) administratīvajā teritorijā esošie īpašumi un tajās esošās būves, nodrošinot teritorijas sakoptību, aizsardzību un pilsētvides ainavas saglabāšanu, administratīvos pārkāpumus un kompetenci administratīvā pārkāpuma procesā, noteic pašvaldības domes 2024. gada 25. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 19 "Par teritoriju un būvju uzturēšanu Daugavpils valstspilsētā". Saistošo noteikumu projekts paredz papildināt noteikumus ar 2.1 punktu, nosakot, ka nekustamā īpašuma teritorijas, kas atrodas publiskā lietošanā vai kas vērsta pret publisko ārtelpu, izņemot, ja tā ir norobežota, īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums regulāri (līdz kārtēja gada 15. maijam, līdz 15. jūlijam un 1. septembrim) veikt teritorijas uzturēšanu un sakopšanu, tostarp: - nopļaut teritorijā augošo zāli; - savākt nokritušās lapas, nokaltušos augus un zarus; - pēc nepieciešamības apzāģēt koku zarus un krūmus. Kā arī, saistošo noteikumu projekts paredz papildināt noteikumus ar 10.1 punktu, nosakot, ka par noteikumos noteikto nekustamā īpašuma teritorijas, kas atrodas publiskā lietošanā vai kas vērsta pret publisko ārtelpu, uzturēšanas un sakopšanas prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, juridiskajai personai - līdz divi simti astoņdesmit naudas soda vienībām. Saistošo noteikumu projekta mērķis ir ne vien aizsargāt visu pašvaldības iedzīvotāju intereses - dzīvošanu sakoptā vidē, bet arī nodrošināt, lai publiskā lietošanā esošās vai pret publisko ārtelpu vērstas teritorijas tiktu koptas sistemātiski un pienācīgi, kas nodrošina pilsētā sanitāro tīrību un pilsētvides sakoptību, kā arī novērš cilvēku veselības un satiksmes drošības apdraudējumus. Pašvaldība sagatavoja saistošos noteikumus, izvērtējot sekojošus apstākļus. Ainava ir raksturojuma kā formāla izpausme attiecībām, kas eksistē noteiktā laika periodā starp sabiedrību un topogrāfiski noteiktu teritoriju, kura radusies dabas un cilvēka faktora vai abu kopdarbības rezultātā. Līdz ar to ainava tiek uzskatīta par labvēlīgu resursu gan ekonomiskajai attīstībai, gan par dzīves vides kvalitātes radītāju (sk. pētījumu "Ziņojums par ārvalstu un Latvijas pieredzi ainavu novērtēšanā", pieejams - https://www.arei.lv/sites/arei/files/files/articles/LandLat4Pol_D1_3_Ainavu_novertesanas_pieredze.pdf). Pašvaldības ainaviski vērtīga teritorija noteikta Daugavpils pilsētas teritorijas plānojumā (sk. https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2020_TIAN_20200325_1238.pdf). Savukārt, pilsētvides veidols ietver sevī tās ārējo izskatu, tas ir materializēts telpisks komplekss, ko emocionāli uztver cilvēks. Pilsētu arhitektoniski kompozicionālo vidi lielā mērā veido vēsturiski izveidojušās telpiskās struktūras, apbūves kompleksi un atsevišķi objekti, kas kopumā iemieso vietējās tradīcijas, kultūru, būvmākslu, celtņu mērogus un proporciju izjūtu (sk. https://journals.rta.lv/index.php/ETR/article/view/1731/1551). Saskaņā ar Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada attīstības programmas 2022. - 2027. gadam (pieejama - https://www.daugavpils.lv/pilseta/pilsetas-attistiba/planosanas-dokumenti/pilsetas-attistibas-programma-2022-2027) viens no vidēja termiņa stratēģiskajiem uzstādījumiem ir "VTP3 Ilgtspējīgs mājoklis, vide un infrastruktūra", kura RV16 "Teritorija un infrastruktūra" U63 "Veicināt neapsaimniekoto īpašumu un degradēto teritoriju apsaimniekošanu un revitalizāciju" paredz privāto īpašumu sakārtošanas veicināšanu (R16.63.1) - veicinot nesakopto privāto īpašumu apsaimniekošanu, vides un ainavu degradējošo objektu sakārtošanu, RV17 "Publiskā ārtelpa" U68 "Pilnveidot un labiekārtot publisko ārtelpu" - publiskās ārtelpas teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību un attīstību (R17.68.1), t.i., veicināt sabiedrības iesaisti publiskās ārtelpas teritoriju uzturēšanā un attīstībā, RV19 "Vide un dabas teritorijas" U73 "Sekmēt vides aizsardzību un vides stāvokļa uzlabošanu" - vides stāvokļa uzlabošanas pasākumus (R19.73.1), t.i., sekmēt degradēto, piesārņoto un potenciāli piesārņoto teritoriju vides stāvokļa uzlabošanas pasākumus. Teritorijas sakopšana ietver plašu darbību kopumu, kuru rezultātā tiek radīta sakopta un droša vide. Pilsētas teritorijas pirmo priekšstatu un kopējo tēlu veido publiskā ārtelpa, ko veido ne tikai pilsētas tehniskā infrastruktūra (ielas, laukumi, stāvvietas, rotaļu un sporta laukumi, pagalmi, promenādes utt.), bet arī būves un teritorijas. Pašvaldībā aizvien biežāk tiek konstatētas situācijas, kad nekustamo īpašumu teritorijas, kas atrodas publiskā lietošanā vai kas vērsta pret publisko ārtelpu, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pienācīgi neuztur teritoriju tīrībā un kārtībā. Tāpēc, ievērojot to, ka šādu teritoriju kopšana un uzturēšana skar citu personu drošību un tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, pašvaldības ieskatā ir nepieciešams ieviest risinājumu šo pienākumu izpildes nodrošināšanai. Pašvaldība rosina noteikt pienākumu nekustamā īpašuma teritorijā, kas atrodas publiskā lietošanā vai kas vērsta pret publisko ārtelpu, veikt teritorijas uzturēšanu un sakopšanu (tostarp, nopļaut teritorijā augošo zāli, savākt nokritušās lapas, nokaltušos augus un zarus un pēc nepieciešamības apzāģēt koku zarus un krūmus) regulāri, t.i., līdz kārtēja gada 15. maijam, līdz 15. jūlijam un 1. septembrim. Savukārt attiecībā uz nekustamā īpašuma teritoriju, kas ir norobežota (piem., ar sētu, dzīvžogu), šādu pienākumu nenoteikt. Uzsākot tūrisma sezonu, aprīļa un maija mēnesī pilsētas tūrisma objektos un atpūtas vietās, kas lielākoties atrodas pilsētas blīvi apdzīvotajās apkaimēs, tostarp Daugavpils pilsētas vēsturiskā centrā un Daugavpils cietokšņa teritorijā, tiek organizēti pasākumi, kas piesaista tūristus, tāpēc regulāri sakopta un droša publiskā ārtelpa (vide) ietekmē gan pašu pilsētas iedzīvotāju labklājību, gan veicina pilsētas ekonomisko attīstību. Bez tam, veicinot pilsētā privāto īpašumu sakārtošanu, pašvaldība ik gadu pavasarī un rudenī organizē bioloģiski noārdāmo atkritumu jeb "zaļās masas" savākšanas akciju, izvietojot pašvaldības apkaimēs konteinerus, kuros pilsētas iedzīvotāji bez maksas var izmest bioloģiski noārdāmos atkritumus: koku lapas, nopļauto vai sauso zāli, koku/krūmu zarus, kas radušies teritorijas uzkopšanas laikā, tādējādi uzņemoties līdzdalību šādu teritoriju sakopšanas īstenošanā. Ņemot vērā minēto, pienākums sakopt nekustamā īpašuma teritoriju, kas ir privātīpašums, bet ir publiski pieejams ikvienai personai, līdz kārtēja gada 15. maijam, līdz 15. jūlijam un 1. septembrim sasniedz leģitīmo mērķi, t.i., nodrošina pilsētvides ainavas saglabāšanu, un nodrošina samērīgumu starp personai uzlikto pienākumu un sasniedzamo mērķi. Saskaņā ar Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 3. punktu dome ir tiesīga paredzēt administratīvo atbildību par teritoriju un būvju neuzturēšanu. Pašvaldība, izstrādājot administratīvās atbildības regulējumu, ir izvērtējusi administratīvās atbildības noteikšanas nepieciešamību un secināja, ka pārkāpumu skaita samazināšanai, t.sk., lai atturētu pārkāpējus no turpmākiem pārkāpumiem, par noteikumos noteikto nekustamā īpašuma teritorijas, kas atrodas publiskā lietošanā vai kas vērsta pret publisko ārtelpu, uzturēšanas un sakopšanas prasību neievērošanu ir jānoteic administratīvā atbildība, piemērojamā soda apmēru diferencējot atkarībā no pārkāpuma un nodarītā kaitējuma smaguma - brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, juridiskajai personai - līdz divi simti astoņdesmit naudas soda vienībām. Pašvaldības ieskatā administratīvie sodi ir attaisnojami, jo saistošajos noteikumos ietvertie pārkāpumi ir attiecināmi uz publiski tiesiskajām attiecībām un aizskar sabiedriskās intereses. Administratīvā pārkāpuma procesu par iepriekšminētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veiks pašvaldības iestāde "Daugavpils pilsētas pašvaldības policija". Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīs pašvaldības Administratīvā komisija.