1. Article

Risinājuma variants: Izmaiņas netiek veiktasRisinājuma būtība: Atstrāde turpina pastāvēt esošajā kārtībā Sarežģītība: zema Risks: vidējs Plusi Mīnusi 1) saglabāts funkcionējošs mehānisms speciālistu piesaistei uz trīs gadiem pēc sertifikācijas valsts/ pašvaldību ārstniecības iestādēs; 2) īstenojams esošo finanšu un administrēšanas resursu ietvaros; 3) saglabāta iespēja apgūt specialitāti par valsts budžeta līdzekļiem; 4) saglabājas jauno ārstu proporcija valsts/ pašvaldību iestādēs valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, t.sk., klīniskajās universitātes slimnīcās; 5) nepasliktinās vai uzlabojas pakalpojumu pieejamība, tajā skaitā reģionos, atstrādes prasību laikā. 1) saglabājas atšķirīgi specialitātes iegūšanas nosacījumi salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. 2) daļa jauno ārstu izvēlas rezidentūru ārpus Latvijas (pēc LJĀA aptauju datiem 10% jauno ārstu pēc pamatstudijām izvēlas rezidentūru uzsākt ārpus Latvijas, kā iemeslu minot atstrādes prasību, tomēr jaunākajos datos to ārstu skaits, kas apsver emigrēšanu, samazinās);3) atstrādes prasības nav iespējams īstenot vairākās specialitātēs (nav darba vietu publiskā sektorā); 4) publiskā sektora iestādes ne vienmēr ir pietiekami motivētas īstenot kvalitatīvas pārmaiņas savā darba vidē, ja jaunu darbinieku piesaisti īstermiņā nodrošina atstrādes prasības; 5) esošajā regulējumā atstrāde primāri vērsta nevis uz valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamību, bet darbinieku nodrošinājumu publiskā sektora iestādēs, pamatā stacionāros (atstrādes prasības ārsts neizpilda pat ja 100% sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus privātā ārstniecības iestādē); 6) piespiedu nodarbinātība rada netiešu diskrimināciju un potenciāli apdraud izglītības un profesionālās prakses kvalitāti. 7) reputācijas riski – šāda piespiedu politika var kaitēt Latvijas kā demokrātiskas un uz tiesiskumu balstītas valsts tēlam ES; 8) riski ierosināt tiesvedību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ja kāds indivīds vai institūcija apstrīd šādas normas atbilstību ES tiesībām; 9) riski konkurences kropļošanā starp ārstniecības iestādēm, kuras nodrošina valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, jo atstrādes priekšrocības tiek nodrošinātas tikai publiskajām kapitālsabiedrībām.
  1. 1)) saglabāts funkcionējošs mehānisms speciālistu piesaistei uz trīs gadiem pēc sertifikācijas valsts/ pašvaldību ārstniecības iestādēs;
  2. 2)) īstenojams esošo finanšu un administrēšanas resursu ietvaros;
  3. 3)) saglabāta iespēja apgūt specialitāti par valsts budžeta līdzekļiem;
  4. 4)) saglabājas jauno ārstu proporcija valsts/ pašvaldību iestādēs valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, t.sk., klīniskajās universitātes slimnīcās;
  5. 5)) nepasliktinās vai uzlabojas pakalpojumu pieejamība, tajā skaitā reģionos, atstrādes prasību laikā.
  6. 1)) saglabājas atšķirīgi specialitātes iegūšanas nosacījumi salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm.
  7. 2)) daļa jauno ārstu izvēlas rezidentūru ārpus Latvijas (pēc LJĀA aptauju datiem 10% jauno ārstu pēc pamatstudijām izvēlas rezidentūru uzsākt ārpus Latvijas, kā iemeslu minot atstrādes prasību, tomēr jaunākajos datos to ārstu skaits, kas apsver emigrēšanu, samazinās);3) atstrādes prasības nav iespējams īstenot vairākās specialitātēs (nav darba vietu publiskā sektorā);
  8. 4)) publiskā sektora iestādes ne vienmēr ir pietiekami motivētas īstenot kvalitatīvas pārmaiņas savā darba vidē, ja jaunu darbinieku piesaisti īstermiņā nodrošina atstrādes prasības;
  9. 5)) esošajā regulējumā atstrāde primāri vērsta nevis uz valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamību, bet darbinieku nodrošinājumu publiskā sektora iestādēs, pamatā stacionāros (atstrādes prasības ārsts neizpilda pat ja 100% sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus privātā ārstniecības iestādē);
  10. 6)) piespiedu nodarbinātība rada netiešu diskrimināciju un potenciāli apdraud izglītības un profesionālās prakses kvalitāti.
  11. 7)) reputācijas riski — šāda piespiedu politika var kaitēt Latvijas kā demokrātiskas un uz tiesiskumu balstītas valsts tēlam ES;
  12. 8)) riski ierosināt tiesvedību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ja kāds indivīds vai institūcija apstrīd šādas normas atbilstību ES tiesībām;
  13. 9)) riski konkurences kropļošanā starp ārstniecības iestādēm, kuras nodrošina valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, jo atstrādes priekšrocības tiek nodrošinātas tikai publiskajām kapitālsabiedrībām.
asgovernmenthealthcarejoint-stockmktax-authorityvid