11. Article

Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība" - uzskata, ka likumdevējs Kadastra likuma pārejas noteikumu 43.1 punkta 1. apakšpunktā un 43.3 punktā ir saglabājis iepriekš spēkā bijušajā tiesiskajā regulējumā noteikto. Proti, Saeima pilnvaroja Ministru kabinetu apstiprināt vērtību bāzi uz aktuālās informācijas pamata, jo divas kadastrālās vērtības bija spēkā jau 2023. gada 1. janvārī, kad stājās spēkā Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums (turpmāk - Izbeigšanas likums), kas paredzēja projektētas kadastrālās vērtības izmantošanu. Kadastrālo vērtību var ietekmēt vairāki faktori, piemēram, kadastrā reģistrētie konkrētā objekta dati un Ministru kabineta izvēle attiecībā uz to, kurus no šiem datiem un kādā veidā izmantot kadastrālajā vērtēšanā. Arī standartplatības piemērošana var būtiski mainīt kadastrālo vērtību. Tā pati par sevi nav apstrīdama, bet ir obligāti izmantojama vērtēšanas procesā. Fakts, ka universālā kadastrālā vērtība ir lielāka vai mazāka par fiskālo kadastrālo vērtību, pats par sevi nav vērtējams negatīvi. Turklāt tad, ja universālā kadastrālā vērtība ir patiesāka par fiskālo kadastrālo vērtību, tiek līdzsvarotas zemes īpašnieka un būves īpašnieka tiesiskās intereses. Funkcionāli nepieciešamā zeme, kas ir likumiskās lietošanas maksas objekts, ne vienmēr sakrīt ar zemes vienību, uz kuras atrodas būve. Universālās kadastrālās vērtības noteikšanas metodikā var rasties sistemātiskas kļūdas, jo bāzes vērtība un standartplatība apbūvētai zemei ir nosakāma pēc daudzdzīvokļu mājas, kura atrodas uz zemes, būtības. Tomēr, veidojot kadastrālās vērtēšanas sistēmu, no sistēmiskiem pieņēmumiem nav iespējams izvairīties, jo šādai sistēmai jāatbilst efektivitātes principam.